Kārlis Mīlenbahs

lv
Ziņot redaktoram

Dorbi: Recepcijas persona (2)

Ilustrācijas: Persona attēlā(1)

VuordsKārlis Mīlenbahs
Pseidonims Līgciemnieks
Personiskuo informaceja Viens no pirmajiem latviešu valodas teorētiķiem, valodnieks, dzimis 1853. gada 18. janvārī Kandavas pagasta Šķūtēs, miris no plaušu karsoņa 1916. gada 27. martā Veravā, vēlākajā Veru, Igaunijā, apbedīts Rīgā, Lielajos kapos.

ĢIMENE

Dzimis mežsarga Matīsa ģimenē kā vecākais dēls. Teologa un pedagoga Friča Mīlenbaha un ārsta Jāņa Mīlenbaha brālis. Dzīvesbiedre Marija Kronberga, dēls Kārlis.

IZGLĪTĪBA

Mācījies Kandavas pagastskolā, Tukuma apriņķa skolā, Jelgavas ģimnāzijā (1871-1875). Studējis klasisko filoloģiju un filozofiju Tērbatas universitātē (1876-1880).

DARBA GAITAS

No 1881. gada līdz 1889. gadam privātās apriņķa skolas priekšnieks Talsos.
No 1889. gada līdz 1895. gadam vācu valodas virsskolotājs Jelgavas ģimnāzijā.
No 1895. gada rudens - vācu valodas skolotājs Rīgas Aleksandra ģimnāzijā.
1915. gada vasarā Mīlenbahs kopā ar Aleksandra ģimnāziju evakuējās uz Tērbatu, vēlāk uz Veravu, kur miris.

DARBĪBA VALODNIECĪBĀ

Pirmā publikācija

Pirmā publikācija - raksts "Latviešu valoda" žurnālā "Pagalms" 1881. gadā (2. nr., ar pseidonīmu Līgciemnieks - no dzimtā Līgciema nosaukuma).

Pētījumi

Pētījis latviešu valodas sintakses, leksikas, ortogrāfijas jautājumus, pirmais Latvijā pievērsies vispārīgās valodniecības problēmām ("Par valodas dabu un sākumu", 1891). Ap 100 zinātnisku un populārzinātnisku darbu valodniecībā, literatūrzinātnē un folkloristikā autors, tie publicēti arī krievu un vācu valodniecībai veltītos izdevumos. T.s. jaunās ortogrāfijas pamatlicējs.

Cittautu rakstnieku darbu tulkojumi

Tulkojis Homēra "Odisejas" pirmos 8 dziedājumus (1890-1895).

Sastādītie krājumi

Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Valodniecības nodaļas "Rakstu krājuma" redaktors (1901-1914).
Sastādījis "Latviešu valodas vārdnīcu" (1-4, 1923-1932; rediģējis, turpinājis un papildinājis Jānis Endzelīns); sintakses daļas autors kopā ar Jāni Endzelīnu sarakstītajai "Latviešu gramatikai" (1907, 1934 {5}) un "Latviešu valodas mācībai" (1907, 1939 {13}).

Raksti literatūrzinātnē un folklorā

Mīlenbahs rakstījis arī par literatūras un folkloras jautājumiem, publicējis dažas recenzijas, apcerējumu "Par romantiku, reālismu un ideālismu" ("Austrums" 1893).
Mīlenbaha vērtējums par Johana Volfganga Gētes "Fausta" tulkojumu ("Baltijas Vēstnesis" 1898) izraisīja polemiku ar Raini u.c., tā turpinājās arī vēlāk, kad Mīlenbahs laida klajā rakstu "Īss aperējums par latviešu dzejas valodu" (1909).

SABIEDRISKĀ DARBĪBA

Dalība profesionālajās organizācijās un partijās

Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Valodniecības nodaļas vadītājs (no 1904).

MEMORIĀLĀS PIEMIŅAS VIETAS, MUZEJI

1998. gadā Latvijas Zinātņu Akadēmija nodibināja Mīlenbaha balvu par ieguldījumu latviešu lietišķajā valodniecībā.

BIBLIOGRĀFIJA

Augstkalns A. Kārļa Mīlenbaha raksti: [Bibliogrāfija] // Filoloģijas materiāli. R., 1933;
Kušķis Jānis. Kārļa Mīlenbaha 125 gadi // Karogs, 1978, 8; Druviete Ina. Kārlis Mīlenbahs. R., 1990.
Kārlis Mīlenbahs un viņa laikmets. Sastādījusi Ina Druviete, atbildīgā redaktore Sarmīte Lazdiņa. Rīga: 2014.
Nodarbesvalodnieks
Dzimšanas vieta18.01.1853
Dzimis Kandavas pagasta Šķūtēs.
Izglītojies
mācījies Kandavas pagastskolā

mācījies Tukuma apriņķa skolā

1871–1875
mācījies Jelgavas ģimnāzijā

1876–1880
studējis Tērbatas universitātē klasisko filoloģiju
Darbavieta1881–1889
Talsi
Talsi, Talsu novads
privātās apriņķa skolas priekšnieks Talsos

1889–1895
Jelgava
Jelgava
vācu valodas virsskolotājs Jelgavas ģimnāzijā

1895–1915 (Datums nav precizs)
Rīga
Rīga
vācu valodas skolotājs Rīgas Aleksandra ģimnāzijā

1915–1916 (Datums nav precizs)
vācu valodas skolotājs Rīgas Aleksandra ģimnāzijā evakuācijas laikā - vispirms Tartu, tad Veravā (Igaunijā)
Ceļojums
Kopā ar Jāni Endzelīnu apceļojis lielāko daļu Latvijas, lai vāktu materiālus par izlokšņu daudzveidību
Miršanas vieta27.03.1916
Miris Igaunijā, Veravā (tagad Veru).
Apglabāts02.04.1916
Apbedīts 1916. gada 2. aprīlī līdzās dzīvesbiedrei Kronbergai.
Bēru pasākumā piedalās Jāņa draudzes virsmācītājs Meirēns, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks Fr. Grosvalds, Tērbatas augstskolas latviešu studentu korporācijas ''Letonija'' pārstāvji, skolu priekšnieks I. Cīrulis Tērbatas Bēguļu Apgādāšanas Komitejas vārdā, Dr. Perlbahs ''Letonijas'' Palīdzības biedrības vārdā, Latviešu Izglītības biedrības pārstāvis, Aleksandra ģimnāzijas pedagoģiskā padome un skolēni.
Tiek rādīti ieraksti 1-3 no 3.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Talsi
(Talsi, Talsu novads)
1881 - 1889DarbavietaPilsēta
2Jelgava
(Jelgava)
1889 - 1895DarbavietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1895 - 1915DarbavietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.