Juris Māters

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Dorbi: Darba autors (4); Recepcijas persona (5)

Ilustrācijas: Persona attēlā(1)

VuordsJuris Māters
Papyldu vuordiMāteru Juris
Pseidonims Juris Andrejevičs
Personiskuo informaceja MĀTERS Juris (arī Māteru Juris; 1845.11.III Cildu pag. Vidukļos - 1885.4.II Jelgavā, apbed. turpat, Jāņa kapos) - rakstnieks, žurnālists.
Dz. saimnieka ģim. Māc. Cildu pagastsk., 1856-62 Kazdangas pagastskolā. Pēc tēva nāves (1858) iespēju mācīties nodrošināja mācītājs Katerfelds. 1862 barons L. Koskuls pieņēma M. par Skrundas pag. tiesas skrīvera palīgu un pasta stacijas, aptiekas, muižas latv. b-kas pārzini. L. Koskuls ar savu humānismu, likumu zināšanām (studējis tieslietas) kļuva par M. autoritāti. 1864 M. public. pirmo rakstu - par pag. tiesnešu vēlēšanām laikr. "Latviešu Avīzes" 1864.5.XI. 1866-73 strād. par tiesas skrīveri Diždzeldas pag. Rudbāržos, ierēdni Kuldīgā, Kandavā, Piltenē. M. spējas ievēroja Kurzemes gubernators P. Lilienfelds un 1873 iecēla M. par gub. tipogrāfijas pārzini, savas privātās b-kas pārzini un savu tekstu korektoru (par M. darba un dzīves vietu kļuva Jelgavas pils). No 1872 M. sāka tulkot Krievijas likumus vācu un latv. valodā. Viņa latv. val. tulkotie likumu krāj. ("Vidzemes un Kurzemes privāttiesību grāmata", 1885) nozīmīgi paplašināja latv. tieslietu terminoloģiju. P. Lilienfelda atbalstīts, M. 1875 nodibināja nedēļas laikr. "Baltijas Zemkopis" (līdz 1879 M. bija izdevējs, līdz 1880 red.), kas pauda latv. zemniecības intereses, propagandēja racionālu lauksaimniecību. 1880-84 M. izdeva un rediģēja pirmo latv. juridisko laikr. "Tiesu Vēstnesis", ar kuru sekmēja latv. tiesiskās apziņas izkopšanu. M. galv. darbības lauks bija žurnālistika. Publicist. rakstos M. aiztāvējis jaunlatv., īpaši K. Valdemāra un A. Kronvalda idejas, bija viens no pirmajiem latv. nac. zemniecības ideologiem, cīnījās par latv. tautas labklājību, par latv. mazgruntniecības ekonomisku nostiprināšanu (aicināja iepirkt mājas dzimtsīpašumā, prasmīgi saimniekot, atbrīvoties no muižas atkarības, uz līdztiesīgiem pamatiem dibināt kontaktus ar baltvācu lielgruntniekiem), aizstāvēja latv. taustkolu nepieciešamību, latv. val. tiesības skolās un tiesās, apkaroja latv. nac. interešu noniecinātājus, tumsoņus, kārkluvāciešus. Bija temperamentīgs, veikls, taču nesavaldīgi ass un skaļš polemists, tādēļ ieguva daudz ienaidnieku. 1882 nokļuva parādu cietumā. Polem. publicistika caurstrāvo arī M. lit. daiļradi. Rom. "Sadzīves viļņi" (1879; atk. 1994 ar komentāriem) nozīmīgs kā laikmeta kultūrvēst. dokuments un M. sociālā ideāla (izglītota latv. zemes īpašnieka un humāna baltvācu barona sadarbība) izteicējs; mākslin. kvalitāte nevienāda; reāl. sadzīves ainas mijas ar konstruētām situācijām, raksturu shematizāciju; tas ir pirmais sentimentālā virziena rom. latv. literatūrā. Rom. "Patriotisms un mīlestība" ("Tiesu Vēstnesis" 1880-82) ir paskvila par Rīgas Latv. b-bas vadoņiem; subjektīva izrēķināšanās ar person. pretiniekiem (B. Dīriķi u.c.) noveda M. pie pārspīlētiem kariķējumiem.
1935 Kazdangas lauksaimniecības vsk. apkaimē atklāts T. Zaļkalna veidots M. piemineklis. - Ps.: Teodors Rolands; Chr. Ērkšķis, Vētītāju Dāvis, J. Viduklis, Juris Andrejevičs.
Kopoti raksti 4 sēj. (1924).
L. Līgotņu Jēkabs. Māteru Jura biogrāfija // Māters J. Kop. r. R., 1924. 1. sēj.; Kurcijs A. Māteru Juris // Domas, 1925, 3-4; Apsītis H. Māteru Juris kā tiesībnieks // Tieslietu Min-jas Vēstn., 1935, 2; Grigulis A. Talants pretrunās un vieglprātības vējos // Karogs, 1975, 3; Gudriķe B. Māteru Juris - zemniecības aizstāvis un ideologs // Māteru Juris. Sadzīves viļņi. R., 1994.
B. Gudriķe
Nodarbesžurnālists
rakstnieks
Dzimšanas vieta11.03.1845
Dzimis Cildu, tagad Kazdangas pagasta Vidukļos.
Izglītojies
mācījies
mācījies Cildu pagastskolā

1856–1862
mācījies
Pēc tēva nāves (1858) iespēju mācīties nodrošināja mācītājs Katerfelds.
mācījies Kazdangas pagastskolā
Miršanas vieta04.02.1885
Jelgava
Jelgava
Apglabāts
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Jelgava
(Jelgava)
04.02.1885Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.