Jāzeps Rudzītis

lv
Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (15)

Vīneibys: Pierakstītājs (4)

Dorbi: Darba autors (9); Sastādītājs (7); Redaktors (1); Komentāra autors (5); Recepcijas persona (4)

Audio/video: Ieskaņotājs (278)

Ilustrācijas: Attēla autors(9); Persona attēlā(53)

VuordsJāzeps Rudzītis
Pseidonims Ints Aleksis, Vilis Roga
KopsavilkumsJāzeps Rudzītis – folklorists, literatūrzinātnieks, filoloģijas zinātņu kandidāts (1958), filoloģijas doktors (1992).
Vairāk nekā 100 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autors. Publicējis pētījumus par folkloras ietekmi Raiņa darbos un latviešu kalendārajām ieražām, 70 rakstus par dažādiem ar folkloru, etnogrāfiju un literatūru saistītiem jautājumiem. Galvenais Andreja Pumpura biogrāfijas un daiļrades pētnieks, sagatavojis četrus Andreja Pumpura eposa "Lāčplēsis" zinātniskos izdevumus ar ievadapcerēm un komentāriem (1961–1988), kā arī monogrāfiju "Andrejs Pumpurs" (1991). Piedalījies zinātniskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" 1., 2., 4., 6. sējuma (1979–1993) sagatavošanā. Par sasniegumiem zinātnē saņēmis vairākus apbalvojumus, 2003. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Personiskuo informaceja Dzimis lauku amatnieka, tēva Jāņa (1885–1967) un mātes Rozālijas (1900–1963) ģimenē.
Dzīvesbiedre – filoloģe Mirdza Preize-Rudzīte (1926–1991).
Profesionaluo darbeiba1957: pirmā publikācija – raksts "Raiņa "Spēlēju, dancoju" kā pasaku un teiku luga" LPSR ZA žurnālā "Vēstis" (Nr. 7).
1958: aizstāvēta disertācija "Latviešu folklora Raiņa dramaturģijā".

Kopš 1991. gada publicējis ap 70 dzejoļu un miniatūras.

Zinātniskā darbība

Vairāk nekā 100 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autors. Publicējis pētījumus par folkloras ietekmi Raiņa darbos un latviešu kalendārajām ieražām, 70 rakstus par dažādiem ar folkloru, etnogrāfiju un literatūru saistītiem jautājumiem.
Lasījis referātus zinātniskajās konferencēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Krievijā, Tadžikijā.

Sagatavojis četrus A. Pumpura eposa "Lāčplēsis" zinātniskos izdevumus ar ievadapcerēm un izvērstiem komentāriem:
1961: latviešu valodā, Rīgā;
1975: krievu valodā, Maskavā;
1988: latviešu valodā, Rīgā;
1995: krievu valodā, Sanktpēterburgā (ievadapcere kopā ar Veru Vāveri un Ņ. Vorobjovu).

1980: Andrejs Pumpurs, atmiņas "Tēvijā" (sastādītājs, priekšvārda un komentāru autors)
1987: Atis Kronvalds, rakstu izlase "Tagadnei" (sastādītājs, komentāru autors)
1991: monogrāfija "Andrejs Pumpurs"
1979–1993: piedalījies zinātniskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" 1., 2., 4., 6. sējuma sagatavošanā, klasificējis un tipoloģizējis tautasdziesmas, rakstījis tekstoloģiskās nodaļas 1. (1979); 2. (1980); 4. (1982) un 8. (1993) sējumam.
20. gadsimta 90. gadi – 21. gadsimta sākums: presē (periodiskajos izdevumos "Latvijas Vēstnesis", "Izglītība un Kultūra", "Treji Vārti" (ASV), rajonu avīzēs) publicēti raksti par visām latviešu gadskārtu ieražām, "Mērnieku laiku" prototipiem, pasaku stāstītājiem un vācējiem (Hugo Skujiņu, Ilze Miezoni), Rūdolfu Blaumani, Jāni Poruku, kā arī apceres par bērnību u. c.

Līdzdalība kultūras pasākumu rīkošanā

1976–1996: piedalījies Andreja Pumpura muzeja svētkos, kurus katru gadu dzejnieka dzimšanas dienā 22. septembrī rīkoja Lielvārdē, Andreja Pumpura muzejā.

Dalība folkloras ekspedīcijās

Kopš 1954. gada piedalījies vairāk nekā 20 Latvijas Zinātņu Akadēmijas folkloristu un vairākās etnogrāfu ekspedīcijās, to vidū:
1954: 1. folkloras ekspedīcija Vecpiebalgā
1957: Aizpute, Embūte.
Pētījis Raiņa lugā "Indulis un Ārija" sastopamo vietvārdu atrašanos dabā un par tiem stāstītās teikas.
1958: Ludzas rajons
1959: Daugavpils rajons, Līksna
1960: Dagdas rajons, Auleja
1965: Bauskas rajons
Latgales ekspedīcijās pētīti pasaku, teiku, anekdošu, nostāstu dižākie teicēji, stāstīšanas process: laiks, vieta, veids, kā arī bērnu stāstīšanas prasme un iesaistīšanās vēstītājas folkloras teikšanā.

Pagodinājumi, prēmijas, atzinības

1961: Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta prēmija par darbu pie Andreja Pumpura eposa "Lāčplēsis" izdevuma sagatavošanas.
1988: agrofirmas "Lāčplēsis" balva
1996: Spīdolas stipendija (ar tās atbalstu tapusi monogrāfija "Latviešu vēstītājas folkloras dzīve tautā 19. un 20. gadsimtā", izdota 2006. gadā).
1998.18.06.: Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības raksts un prēmija par ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā.
1999: Valsts Kultūrkapitāla fonda Mūža stipendija.
Citātu galerija"J. Rudzītis ir Latvijā vienīgais folklorists, kam bijusi tik liela interese un tik daudz materiālu, kas savākti apmēram 40 gadu laikā, par pasaku, teiku, anekdošu zinātājiem, īstiem stāstīšanas meistariem, bet liels un pētāms ir leģendu un anekdošu krājums par pašu Jāzepu Rudzīti. Daudzi, iespējams, jau sapratuši un nojautuši, ka viņš ir erudīts zinatnieks ar dzejnieka dvēseli, kurš dzejoļus rakstījis no skolas gadiem, bet retais zinās, ka kopš 1991. gada periodikā publicēts ap 70 viņa dzejoļu un miniatūru."

Vīksna, Māra. Jāzeps Rudzītis – literatūrzinātnieks, folklorists, dzejnieks. Letonica, Nr. 1, 1998., 124.–125. lpp.


"Viņš bijis nenoliedzams savdabis, leģendāra personība, cilvēks, kurš pats veicinājis savu iekļūšanu anekdotiskās situācijās."

Vīksna, Māra. In Memoriam. Jāzepa Rudzīša piemiņai. Letonica, Nr. 19, 2009., 351.–353. lpp.


"[..] Jāzepa Rudzīša veikumam latviešu folkloristikā nav līdzinieka, īpaši, ja par kritēriju pieņemam atbilsmi sava laika avangarda domāšanas tendencēm pasaulē. [..] Rudzītis gluži savrupi un patstāvīgi izvēlējies savai intelektuālajai videi netipiskus izziņas priekšmetus un izmantojis pieejas, kādas tai laikā virzīja folkloristikas attīstību ārpus Latvijas."

Bula, Dace. Ceļi, kas nekrustojās: Jāzeps Rudzītis un starptautiskā folkloristika 20. gs. otrajā pusē. Letonica, Nr. 21, 2011., 19.–38. lpp.
Nodarbesfolkloras pētnieks
dzejnieks
literatūrzinātnieks
Dzimšanas vieta05.02.1928
Dzīvesvieta
Jāzepa Rudzīša tēvs saņēmis no Dvietes muižas zemesgabalu un ceļu krustojumā uzcēlis māju "Krustceļi".

Pēdējie mūža gadi pavadīti pansionātā "Rauda".
Izglītojies1936–1942
Dvietes pamatskola

Mācījies Dvietes sešklasīgajā pamatskolā.


1942–1947
Ilūkstes vidusskola

Beidzis Ilūkstes (ģimnāziju) vidusskolu.


1947–1952
Latvijas Valsts universitāte

Beidzis Filoloģijas fakultāti.


01.01.1956–16.10.1956
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts

Aspirantūra. Atskaitīts kā beidzis aspirantūru.

Darbavieta1952–1953
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs

Izstāžu nodaļas vadītājs


1953–1956
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts

16.10.1956–25.06.1980
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts

Vecākais laborants, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Folkloras nodaļā.

Dalība pie akadēmiskā tautasdziesmu izdevuma sagatavošanas.


1980–1988
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts
Zinātniskais līdzstrādnieks Etnogrāfijas nodaļā
Miršanas vieta26.09.2008
ApbalvojumiFr. K. Kreicvalda medaļa
Balva piešķirta par zinātniskajiem komentāriem Andreja Pumpura eposam "Lāčplēsis", par salīdzinošo eposu "Lāčplēsis" un "Kalevipoegs" analīzi (prezentēta Võru un Tartu 1978. gadā, Lielvārdē 1988. gadā, publicēta mēnešrakstā "Karogs" 1988. gadā), par ilggadēju palīdzību Fr. R. Kreicvalda memoriālajam muzejam.
1990

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2003. gada 11. aprīļa lēmumu.
IV šķira
2003

Lielā folkloras gada balva
Balva piešķirta par izcilu veikumu tradicionālās kultūras izpētē un popularizēšanā.
Atzinība par mūža ieguldījumu
2005

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.