Jānis Sārts

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Dorbi: Darba autors (33); Recepcijas persona (9)

Ilustrācijas: Persona attēlā(1)

VuordsJānis Sārts
Personiskuo informaceja SĀRTS Jānis (īst. v. Jānis Apsītis; 1905.15.V Kalsnavas pag. Dūdumos - 1980.26.V Kalsnavā, apbed. Veckalsnavas kapos) - rakstnieks.
Dz. saimnieka ģim. Māc. Kalsnavas pagastsk. un draudzes skolā. Īsu laiku dzīv. Rīgā, Jelgavā, strād. gadījuma darbus. Pēc Pļaviņu ģimn. beigšanas dzīv. un saimniekoja Kalsnavas pag. Dūdumos, vienlaikus nodarbodamies ar rakstniecību; 1945-51 izsūtījumā, pēc atgriešanās - kolhoznieks. Bijis mākslin. b-bas "Zaļā vārna" biedrs. Pirmā publikācija - stāsts "Darbvedis Gusts" žurn. "Daugava" 1928 (2. nr.). Plašāku ievērību guva ar rom. "Māra" (1929). Tajā iezīmējās arī vēlākai S. prozai raksturīgās iezīmes - spēja notikumu maiņa, īpatnēju vārdu, arhaismu izmantojums, impresion. stils. Kopā ar rom. "Vienoti" (1930), "Krusts debesīs" (1937; 1939 izd. ar nos. "Beverīna") un "Ziedari" rom. "Māra" veido tetraloģiju "Senatne" (1939). Tā ir autora fantāzija par latv. cilšu veidošanos.
Pēc utopiskā rom. "Pagars" (1930), kurā tēlots rūpn. uzplaukums Ljā, S. pievienojās t.s. pozitīvisma virzienam, sar. rom. "Rūķi" (1933), "Zaļā svētnīca" (1936), "Druvas san" (1937, Kult. fonda prēm.), "Meža miers" (1938), "Kur strauti runā" (1940), "Zilie krasti" (per. 1940, 1. d. grām. 1990), "Daumanti" (1944). Romānos dominē zemn. dzīves tēlojums, sižetiski sazaroti varoņu dzīvestāsti, izskan apliecinājums laukiem un zemes darbam, kā pozitīvo spēku tos nostatot pretī pilsētas dzīvei. Zeme S. darbos tiek uzlūkota par vienīgo mater. vērtību radītāju un trad. saglabātāju. Rom. "Fabrikas mantiniece" (1932) sižetā kinematogr. raibums, rom. "Pieviltie" (1942) - asa satīra par pirmo pad. gadu Ljā. Kā veikls stāstītājs un raksturotājs S. atklājas stāstu krāj. "Dunču ciems" (1935) un "Aronas stāsti" (1979, izlase). Sar. komēdijas "Gredzena burvība" (1931), "Viss pa gaisu" (1936), "Malu mednieki" (grām. un t-rī 1939), lugu "Gredzens" (1938). Tās bagātas ar komiskām epizodēm, taču mākslin. vērtība maza. Pēckara gadu rom. "Vārti" (1966), "Saulgrieži" (1969) tēlota zemnieku dzīve kopsaimniecībās, rom. "Aprakti stikli" (1971) godprātīgi izsekots laika maiņām 1939-41, risinot cilvēka atbildības problēmu pret savu laiku. S. dabas tēlojumi apkopoti krāj. "Mežmalas paēnā" (1971).
L. Liepiņš P. Cilvēks, kurš gribēja degt, ne gruzdēt // J.Sārts un Kalsnava. Ogre, 2000; Bērsons I. Rakstnieks, kurš nebēga // Bērsons I. Deviņi likteņi. R., 2001.
R. Briedis
Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas vieta15.05.1905
Izglītojies
mācījies
beidzis Pļaviņu ģimnāziju

mācījies
Kalsnavas pagastsk. un draudzes skolā
Miršanas vieta26.05.1980
Kalsnavas pagasts
Kalsnavas pagasts, Madonas novads
Apglabāts
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Dunču ciems".
Literatūra
1936

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Mošķu sala".
Literatūra
1937

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Druvas san".
Literatūra
1938

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Kur strauti runā".
Literatūra
1940

Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VītaDatumsKategoreja TipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Kalsnavas pagasts
(Kalsnavas pagasts, Madonas novads)
26.05.1980(Nav nūruodeits)Miršanas vietaPagasts

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.