Jānis Rokpelnis

lv
Ziņot redaktoram

Dorbi: Darba autors (68); Atdzejotājs (4); Sastādītājs (1); Redaktors (46); Komentāra autors (9); Recepcijas persona (70)

Ilustrācijas: Persona attēlā(1)

VuordsJānis Rokpelnis
Pseidonims Jānis Kanālmalietis
KopsavilkumsJānis Rokpelnis (1945) – dzejnieks, atdzejotājs. Dzimis Rīgā rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Studējis psiholoģiju un filozofiju Ļeņingradas universitātē (1963–1969), studijas beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē (1981). Strādājis Mākslas muzejā, Rīgas kinostudijā, izdevumos "Literatūra un Māksla", "Avots", "Jaunās Grāmatas", "Labrīt" un "Karogs". Bijis docētājs Latvijas Kristīgajā akadēmijā, dzejas konsultants Rakstnieku savienībā, 2004. gadā vadījis dzejas meistardarbnīcu. Dzejoļu krājumi: "Zvaigzne, putna ēna un citi" (Liesma, 1975), "Rīgas iedzimtais" (Liesma, 1981), "Vilciens no pilsētas R." (Liesma, 1986), "Līme" (Liesma, 1991), "Klātbūtne" (izlasē "Lirika", Atēna, 1999), "Vārti" (izlasē "Dzeja", Atēna, 2004), "Nosaukums" (Neputns, 2010), "Post factum" (Neputns, 2015), "Tīmeklītis" (Neputns, 2019). Dzeja izdota arī trīs izlasēs: "Lirika" (Atēna, 1999), "Dzeja" (Atēna, 2004) un izlase bilingvālajā Samta sērijā (Neputns, 2014). Sarakstījis arī virkni prozas darbu: dokumentālo garstāstu "Modus" (2000), romānus "Virtuālais Fausts" un "Muzejs" (2017), eseju krājumus "Rīgas iedzimtie", "...jeb Dievs nav mazais bērns", "Rīgas iestaigāšana", Knutam Skujeniekam veltītu monogrāfiju "Smagi urbjas tinte" (2006). Kopā ar Arnoldu Burovu rakstījis scenārijus leļļu filmām; radījis libretu muzikālajai izrādei "Meistars Aleksandrs" (Dailes teātris, 2002). Publicējis rakstus, esejas un recenzijas periodikā. Atdzejojis Aleksandra Bloka, Inokentija Aņņenska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha, Semjona Haņina dzeju; arī Jāņa Rokpeļņa dzeja atdzejota vairāk nekā 20 valodās. Ilgus gadus bijis dzejas konsultants un dzejas redaktors. Nozīmīgākie apbalvojumi: laikraksta "Padomju Jaunatne" prēmija par gada labāko pirmo dzejas krājumu (1976), Dzejas dienu balva (1981), Baltijas Asamblejas balva (2000), Aleksandra Čaka prēmija (2001), Literatūras gada balva (2004), žurnāla "Latvju Teksti" Dzejas dienu balva un Ojāra Vācieša literārā prēmija (abas 2010, par dzejoļu krājumu “Nosaukums”), Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā (2013), Latvijas literatūras Mūža balva (2016).
Personiskuo informaceja Friča Rokpeļņa dēls.
Profesionaluo darbeibaBeidzis Rīgas 2. vsk. (1963). Stud. Ļeņingradas univ. Filoz. fakultātē psiholoģiju (1963-65) un filoz. (1965-69), studijas beidzis LVU Vēst. un filoz. fak. (1980). Vecākais zin. līdzstr. Mākslas muzejā (1970-73), redaktors (1973-75) un scenāriju red. kolēģijas loc. Rīgas kinostudijā (1975-78), dzejas nod. vadītājs laikr. "Literatūra un Māksla" (1981-86), vecākais red. žurn. "Jaunās Grāmatas" (1989), Raiņa un Aspazijas fonda atbildīgais sekretārs (1992-93), korespondents laikr. "Neatkarīgā Cīņa" (1993), galv. red. vietnieks laikr. "Labrīt" (1993-95), atbildīgais sekretārs (1995-1997) un literatūras nod. red. (1997-98) žurn. "Karogs", docētājs Ljas evanģēliski luteriskajā Kristīgajā akadēmijā (1999-2001), kritikas nod. red. žurn. "Karogs" (2000-02). Dzejas konsultants RS (kopš 2002). RS b. (1975). PEN kluba biedrs.

Literārā darbība

Pirmā publikācija - dzejoļu kopa "Pirmais zieds" žurn. "Karogs" 1968 (10. nr.). Izdoti dzejoļu krāj. "Zvaigzne, putna ēna un citi" (1975), "Rīgas iedzimtais" (1981), "Vilciens no pilsētas R." (1986), "Līme" (1991) un "Lirika" (jauni dzejoļi un izlase, 1999, Baltijas Asamblejas balva 2000). R. dzejai raksturīga pilsētnieka garīgā pasaule, viņa dzejas centrā ir estēts un skeptiķis, tā ir nepiepildītas mīlestības un telpas, groteskas un paradoksu dzeja ar sāpīgu ironiju, atsvešinātību. Ar krāj. "Līme" iezīmējas kvalitatīvi jauni jēgas meklējumi, tā ir atjaunota par kādu blakus esošu realitāti un lēnu tuvošanos tai. Vēlākajos dzejoļos šī jaunā realitāte konkretizējas Dieva esamības atzīšanā.
Eseju krāj. "Rīgas iedzimtie" (1997) īpatnējā pas. redzējumā un stilistikā savijas Rīgas radošās inteliģences un polsētas likteņstāsti. 1999 tapis rom. "Modus" par Rīgas Modeļu nama tapšanu, par pad. laika modi un cilvēkiem, kas to veidoja, par modeli Baibu Puzinas (public. žurn. "Pastaiga" 1999-2000). Rakstījis tekstu L.Baloža fotoalbumam "Rīga dimd" (2001).

Darbība citās mākslas nozarēs

Sar. scenāriju leļļu filmām "Umurkumurs" (pēc A.Čaka darbu motīviem, 1976), "Vanadziņš" (kopā ar A.Burovu, 1978), libretu muzikālai izrādei "Meistars Aleksandrs" (t-rī 2002). Sakārtotājs un priekšv. aut. gleznotāju V.Kalnrozes (1970) un K.Melbārzda (1972) izstāžu katalogiem.

Cittautu autoru darbu tulkojumi

Kopā ar citiem atdzejojis no kr. valodas A.Bloka "Liriku" (1980), M.Cvetajevas "Liriku" (1982), I. Aņņenska (arī sast. krāj. "Klusās dziesmas", 1986), N.Tihonova "Lapkritis" (1988, arī sast.),N.Rēriha "Morijas puķes" (2001) un no turkmēņu val. parindeņiem Mahtimguli "Cik dziļas dzīles pasaulei" (1983).

Darbu atdzejojumi

R. darbi atdzejoti apmēram 20 valodās: kr. (krāj. Rīgas aborigēns", 1991), angļu, vācu, fr., zv., norvēģu, dāņu, liet., baltkr., ukr., bulgāru, gruzīnu, čehu u.c. valodās.

R. rakstījis lit. kritikas, apc. par mākslu, publicistiku.
A.Čaka prēmija (2001).
Citātu galerija

Par Jāņa Rokpelņa grāmatu "Rīgas iestaigāšana" (1981)

"Jānis Rokpelnis Dzintaru Sodumu uzskata par savu prozas skolotāju un neslēpj, ka sodumiskās mācības iespaidā ir tapuši kā sākotnējie "Rīgas iedzimtie", tā vēlākie "Rīgas iestaigāšana". Rokpelnis apliecina sevi kā jauna žanra – dokumentālās dzejprozas – aizsācēju un kopēju, valodiski žirgti un ritmiski precīzi sapludinot pilsētu ar cilvēkiem. Savus varoņus – Latvijas kultūras personības – viņš atklāj caur Rīgas ielām un namiem laika ritējumā, bet pilsēta atplaukst vēsturisku detaļu burvībā un garšā, atspoguļojoties autora un viņa pastaigu biedru acīs. Literāri spožs un novatorisks veikums."

Gundega Blumberga
SaiknisFricis Rokpelnis - Tāvs
Nodarbesdzejnieks
Dzimšanas vieta02.10.1945
Rīga
Rīga
Izglītojies1963
mācījies
beidz Rīgas 2.vidusskolu

1980
studējis
studijas sācis Ļeņingradas universitātē 1963-1969.
beidz LVU Vēstures un filozofijas fakultāti

1963–1965
studējis
studē Ļeņingradas universitātes Filozofijas fakultātē psiholoģiju

1965–1969
studējis
studijas beidz LVU 1980.
studē Ļeņingradas universitātes Filozofijas fakultātē filozofiju
Apbalvojumi26.08.2016
Ventspils
Ventspils
Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes balva "Sudraba tintnīca" par dzejas krājumu "Post factum".
ApbalvojumiDzejas dienu balva
Rīgas iedzimtais
Balva piešķirta par krājumu "Rīgas iedzimtais".
Dzeja
1982

Baltijas Asamblejas balva
Balva piešķirta par 1999. gadā izdoto dzejas izlasi "Lirika".
literatūra
2000

Aleksandra Čaka balva
2001

Latvijas Literatūras gada balva
Dzeja
Balva piešķirta par krājumu "Vārti".
Dzeja
2005

Žurnāla "Latvju Teksti" dzejas balva
Nosaukums
Balva piešķirta par krājumu "Nosaukums".
Dzeja
2010

Ojāra Vācieša prēmija
Nosaukums
Prēmija piešķirta par dzejas krājumu "Nosaukums".
2010

Dzintara Soduma balva
Rīgas iestaigāšana
Balva piešķirta par grāmatu "Rīgas iestaigāšana".
2013

Ojāra Vācieša prēmija
Post factum
Prēmija piešķirta par dzejas krājumu "Post Factum".
2015

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
Atzinības raksts piešķirts par mūža ieguldījumu Latvijas literatūrā, radot izcilus darbus dzejā un prozā, kā arī veicinot jauno autoru daiļrades attīstību.
2015

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā, radot augstvērtīgus literāros darbus dzejā un atdzejā.
Mūža balva
2016

Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
02.10.1945Dzimšanas vietaPilsēta
2Ventspils
(Ventspils)
26.08.2016ApbalvojumiPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.