Jānis Purapuķe

lv
Ziņot redaktoram

Dorbi: Darba autors (25); Recepcijas persona (5)

Ilustrācijas: Persona attēlā(2)

VuordsJānis Purapuķe
Pseidonims J. P-ķe, Mūsēniešu Mačs
KopsavilkumsJānis Purapuķe (1864–1902) – rakstnieks. Daiļradē plaši pārstāvēta humoreska, taču literāri vērtīgāki ir Purapuķes stāsti – "Leišu svētbilžu griezējs" (periodikā 1889. gadā), "Spieķis un divi suņi" (periodikā 1900. gadā, grāmatā 1910. gadā). Populārākais Purapuķes darbs ir "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes", kas atklāj bezzemnieka grūto un nenodrošināto dzīvi. Ar mākslinieciski mazvērtīgiem prozas sacerējumiem vērsies pret Jauno strāvu un it īpaši sieviešu emancipāciju.
Personiskuo informaceja Dzimis kalpa ģimenē Birzgales pagasta "Muceniekos". Vēlāk viņa tēvs salīgts par muižas kalpu Birzgales pagasta Širmeļos. No turienes pāriet par nomnieku uz Širmeļu "Uplejām".

1898. gadā nopircis Aizkraukles pagastā "Ignātu" mājas.
Jāņa Purapuķes testaments glabājas Rīgā, Vēstures muzejā. Tajā ietverts šāds noteikums: "Sev piederošās "Ignatu" mājas novēlu brālim, bet ar noteikumu, ka brāļasieva tur nespers savu kāju."
Profesionaluo darbeiba

Literārā darbība

Jau deviņu gadu vecumā esot sacerējis pirmo stāstu "Utubunga".
1880: pirmā publikācija – humoreska "Butlers" laikraksta "Mājas Viesis" pielikumā (26. nr.).
1881: pirmā dzejas publikācija – dzejolis "Miegs" laikraksta "Balss" 52. nr.

Humors un satīra
Purapuķes daiļradē plaši pārstāvēta humoreska. Humors diezgan pasekls, piemērots mazprasīgu lasītāju gaumei.
Purapuķe izdevis krājumu "Jocīgais kalendāru kalendārs jeb dzīves kalendārs" (1883), kurā izveidojis savdabīgu nedēļu raksturojumu un literāro daļu. Izdevis humoresku krājumus "Humoreskas un stāsti", "Vecpuisis priekos un bēdās" (abi 1891. gadā), "Pasaules lāpītājs" (1892).

Proza
Literāri vērtīgāki ir Purapuķes stāsti.
Nozīmīgākie – "Leišu svētbilžu griezējs" (periodikā 1889. gadā) par zēnu Juzi, kas apveltīts ar mākslinieka talantu, "Spieķis un divi suņi" (periodikā 1900. gadā, grāmatā 1910. gadā), kurā Purapuķe iejūtīgi tēlojis nesavtīga darba cilvēka grūtās vecumdienas.
Populārākais Purapuķes darbs ir "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes" (periodikā 1898. gadā, grāmatā 1904. gadā), ko rakstnieks nosaucis par "stāstu iz Baltijas arāju dzīves". Būtībā tas ir romāns, taču autora iedibinātās tradīcijas dēļ joprojām tiek dēvēts par stāstu. Purapuķe parādījis bezzemnieka grūto un nenodrošināto dzīvi, mūžsenās ilgas pēc patstāvības, ko var dot tikai sava zeme. Purapuķe neidealizē zemnieka darbu un dzīvi, bet rāda, ka darbs īstam zemes kopējam sniedz gandarījumu. Latviešiem vārdi "savs kaktiņš, savs stūrītis zemes" ieguvuši vispārinātu nozīmi, tie simbolizē tautas vēsturi, kad zemniekiem gadsimtiem ilgi sava zeme bija ilūzija un nesasniegts sapnis.

Purapuķe ar mākslinieciski mazvērtīgiem prozas sacerējumiem vērsies pret Jauno strāvu un it īpaši sieviešu emancipāciju: "Jaunā strāva" (1895), "Sieviešu ienaidnieki" (1897), "Mūsu modernās jaunavas" (1898). Purapuķes literārās jaunrades labākās daļas pamatā paša rakstnieka pārdzīvotais un pieredzētais.

1989: stāstu un humoresku izlase "Ķibele aiz ķibeles"

Sabiedriskā un pedagoģiskā darbība

Ap 1883. gadu Širmeļos organizējis dziedātāju kori. Kora darbība nav patikusi vietējam skolotājam Ķermelim un muižniecībai. Arī vēlākos gados līdzās skolotāja darbam organizējis jautājumu vakarus, teātri un citus sarīkojumus.

1894: ar Jāņa Purapuķes atbalstu iznāk pedagoģisku rakstu krājums "Baltijas Skolotājs".
Pie Jāņa Purapuķes mācījušies Latvijā ievērojami cilvēki: rakstnieks Andrejs Upīts un viņa brālis Mārtiņš Upītis, pulkvedis Jorģis Zemitāns un viņa brālis, inženieris Zariņš, skolotājs Liepiņš un Grāvītis, tirdzniecības skolas vadītājs Ozoliņš, komponists, vijolnieks, diriģents Jānis Reinholds u.c.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

Jāņa Purapuķes tulkojumi publicēti periodiskajos izdevumos "Mājas Viesis", "Baltijas Zemkopis", "Evaņģēlists" u.c.

Recepcija

1998. gada 23. septembrī Rīgā notika konference sakarā ar romāna "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes" simtgadi.
Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas vieta05.03.1864
Mucenieki
Birzgale, Birzgales pagasts, Ķeguma novads
Dzimis Lindes, vēlākā Birzgales pagasta Muceniekos.
DzīvesvietaŠirmeļi
Širmeļi , Birzgales pagasts, Ķeguma novads

No "Muceniekiem" Purapuķe dodas līdzi tēvam uz Širmeļiem, kur tas salīgts par muižas kalpu.


1879–1883
Rīga
Rīga

1883
Širmeļi
Širmeļi , Birzgales pagasts, Ķeguma novads

Pēc Baltijas skolotāju semināra beigšanas devies uz Širmeļiem.


1883 (Datums nav precizs)
Kauņa
Kaunas, Kaunas County, Lithuania
No Širmeļiem devies pie brāļa uz Kauņas guberņu, kur iepazinies ar leišu dzīvi un valodu.

1901–17.11.1902
Ignati
"Ignati", Aizkraukles pagasts, Aizkraukles novads, LV-5101
Mūža pēdējo laiku pavadīja savās mājās Aizkraukles "Ignātos".
IzglītojiesLinde
Linde , Birzgales pagasts, Ķeguma novads

Beidzis Lindes–Birzgales trīsgadīgo pagastskolu. Pēc tam četrus gadus pavadījis dažādās privātskolās.


1879–1883
Baltijas skolotāju seminārs
Rīga
Rīga

Mācījies Baltijas skolotāju seminārā Rīgā.

DarbavietaStukmaņi
Stukmaņi, Klintaines pagasts, Pļaviņu novads

Strādājis par palīgskolotāju Stukmaņos (Pļaviņās).


1884–1901
Skrīveri
Skrīveri, Skrīveru novads
Skolas pārzinis Skrīveros
Miršanas vieta17.11.1902
Ignati
"Ignati", Aizkraukles pagasts, Aizkraukles novads, LV-5101
Miris Aizkraukles pagasta Ignātos no tuberkulozes.

ApglabātsVecie kapi
"Kapi", Skrīveru novads, LV-5125

Apbedīts Skrīveru Vecajos kapos.

Piemiņas vietasVecie kapi
"Kapi", Skrīveru novads, LV-5125
Skrīveru kapos Jānim Purapuķem uzcelts piemineklis.
Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Mucenieki
(Birzgale, Birzgales pagasts, Ķeguma novads)
05.03.1864Dzimšanas vietaViensēta
2Širmeļi
(Širmeļi , Birzgales pagasts, Ķeguma novads)
(Nav nūruodeits)DzīvesvietaCiems
3Rīga
(Rīga)
1879 - 1883DzīvesvietaPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1879 - 1883IzglītojiesPilsēta
5Stukmaņi
(Stukmaņi, Klintaines pagasts, Pļaviņu novads)
(Nav nūruodeits)DarbavietaCiems
6Širmeļi
(Širmeļi , Birzgales pagasts, Ķeguma novads)
1883DzīvesvietaCiems
7Kauņa
(Kaunas, Kaunas County, Lithuania)
1883DzīvesvietaPilsēta
8Skrīveri
(Skrīveri, Skrīveru novads)
1884 - 1901DarbavietaCiems
9Vecie kapi
("Kapi", Skrīveru novads, LV-5125)
(Nav nūruodeits)Piemiņas vietasKapsēta
10Ignati
("Ignati", Aizkraukles pagasts, Aizkraukles novads, LV-5101)
1901 - 17.11.1902DzīvesvietaViensēta
11Ignati
("Ignati", Aizkraukles pagasts, Aizkraukles novads, LV-5101)
17.11.1902Miršanas vietaViensēta
12Vecie kapi
("Kapi", Skrīveru novads, LV-5125)
(Nav nūruodeits)ApglabātsKapsēta
13Linde
(Linde , Birzgales pagasts, Ķeguma novads)
(Nav nūruodeits)IzglītojiesCiems

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.