Jānis Peters

lv
Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (1)

Dorbi: Darba autors (105); Sastādītājs (2); Komentāra autors (11); Fotogrāfs (1); Recepcijas persona (21)

Ilustrācijas: Persona attēlā(11)

VuordsJānis Peters
Pseidonims J. Pīlādzis
KopsavilkumsJānis Peters (1939) – dzejnieks, diplomāts un politiķis. Literatūrā debitējis 20. gadsimta 60. gadu otrajā pusē. Radošās darbības aktīvākais posms ir 60.–80. gadi. Jāņa Petera dzejā dominē tautas likteņtēma. Tā ir izteikti latviska, ko rada galvenokārt liriskā varoņa mentalitāte, skartie notikumi, ģeogrāfiskie un mitoloģiskie priekšstati, folkloras tēli, tautasdziesmu tonalitāte. Kopš 70. gadu 2. puses Jānis Peters pievērsies galvenokārt publicistiskai dzejai. 80. gados publicistika kļuva par galveno viņa literārajā darbībā. Jānim Peteram ir nozīmīga loma 20. gs. 80. un 90. gadu sabiedriskajos procesos. Viņš ir Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs un viens no Latvijas Tautas frontes līderiem un dibinātājiem. 90. gadu pirmā puse ir aktīvs politiskās darbības periods – Latvijas Republikas valdības pilnvarotais pārstāvis Maskavā un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā.
Personiskuo informaceja Dzimis Jaņa un Zelmas Peteru ģimenē. Dzejnieka māte Zelma Petere (1904–1981) dzimusi Vidzemē, Mazsalacā. Visu mūžu nostrādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju Priekules 1. pamatskolā. Tēvs – Janis Peters (1895–1979) bijis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. 1919. gadā piedalījies kaujās pret Bermonta karaspēku, par ko Latvijas valdība viņam piešķīra Gramzdas muižu, ko nācies pārdot līdzekļu trūkuma dēļ. Tēvs kaujās guvis ievainojumus – norauta kāja un galvas trauma.
Sieva – Baiba Petere.

Profesionaluo darbeiba1961: pirmā publikācija – dzejolis "Kaist pīlādzis sniegā" Liepājas rajona laikrakstā "Komunists".

Dzeja

1968: "Dzirnakmens".
1970: "Asinszāle".
1973: "Mans bišu koks".
1975: "Ceturtā grāmata".
1979: "Priekšnojautas".
1984: "Tautas skaitīšana".
1988: "Kovārnis korī".
2005: "Vīna dvēsele".
2012: "Minhauzens un kamikadze".
2017: "Rudenskura spogulī: vintāža".

Dzejas izlases

1980: "Modinātāju remonts".
1980: "Līdz durvīm septiņi soļi".
1984: "Trīs dārgas mantas".
1989: "Svētā mierā, sāpēs mūžīgās".
1998: "Es tevi mīlu".
2003: "Jānis Peters: lirika".
2004: "Dzeja".
2004: "Dzejnieka mīlas vārdi".
2015: "Visu mūžu man ir dzejas dienas".
2015: "Teātra dziesmas: Nacionālais, Dailes, Operetes, Leļļu teātris".
2016: "Teātra dziesmas: Liepājas, Valmieras teātris; dziesmas no kinofilmām".

Jānis Peters ir daudzu populāru kora, solo, estrādes dziesmu tekstu autors. Raimonds Pauls komponējis ap 100 dziesmu ar viņa tekstiem. Jānis Peters sarakstījis arī dziesmu tekstus vairākām teātra izrādēm, scenārijus vai diktora tekstus filmām.

Esejas

1981: "Kalējs kala debesīs...".

Apraksti

1973: "Baltijas toverī sālīti..." (kopā ar Dainu Avotiņu).

Proza

1977: "Balta ziemeļu sūna".
1980: "Līdz durvīm septiņi soļi".
1982: "Raimonds Pauls".

Librets

1976: Paula Dambja operai "Spārni".

Ārzemju autoru atdzejojumi

1968: Jevgeņijs Jevtušenko "Sloku pārlidojums".
1969: Vitālijs Korotičs "Man, zāle, iemāci".
1980: Jevgeņijs Jevtušenko "Trešā atmiņa" (kopā ar Liju Brīdaku, Olgu Lisovsku un Laimu Līvenu).

Pagodinājumi

1990: Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.
1991: Latvijas Universitātes goda biedrs.
Citātu galerija“Jānis Peters (1939) ir dzejnieks ar saknēm Kurzemē, bet ar savas radošās darbības mērogiem Latvijā un, iespējams, pasaulē J. Peters ir arī politiķis ar iedzimtu diplomāta talantu, kurš vienlaikus spēj domāt lokālpatriotiski un internacionāli globālos mērogos. J. Petera politiķa un dzejnieka darbība viņa radošajā dzīvē nav atdalāma – literatūrā viņš ir darbojies un izpaudies kā asredzīgs politiķis, savukārt politikā atklājies kā sabiedrības un kultūras procesus jūtīgi tverošs dzejnieks. [..]
[..] tautas atzinību J. Peters ieguvis kā vēstures gaitā paliekošu un populāru dzejas rindu autors, neskaitāmu tautā mīlētu un dziedātu dziesmu tekstu radītājs, kā cilvēks, kurš ar savu mieru un toleranci spējis iedrošināt un iedvest uzticības izjūtu tad, kad tas bijis nepieciešams. [..]
Popularitāte, tautas atzinība un mīlestība ir tie atslēgas vārdi, kas J. Peteru pavada radošās darbības aktīvākajos – 20. gadsimta 60.–80. gados. Savukārt ne tik viennozīmīgi pozitīva, dažkārt pat noraidoša attieksme raksturīga vēlākajā laika periodā, vērtējot J. Petera tiešo klātbūtni un iesaistīšanos Latvijai vēsturiski nozīmīgajos politiskās pārveides procesos, kas saistāmi ar Padomju Savienības sabrukumu un Latvijas neatkarības atgūšanu 20. gadsimta 80./ 90. gadu mijā. Neviennozīmīgi vērtēta dzejnieka darbība Latvijas Tautas frontes dibināšanas periodā 80. gadu nogalē, kā arī veicot Latvijas Republikas valdības pilnvarotā diplomātiskā pārstāvja pienākumus Maskavā 90. gados.”

Kuduma, Anda. Jānis Peters – dzejnieks ar misijas apziņu. Kurzemes rakstnieku silueti, 4. Liepāja: LiePA, 2016, 57.–59. lpp.

Par dzejoļu krājumu "Minhauzens un kamikadze" (2012)

"Kā noteikta gada vīns. Lasot dzejnieka jaunāko dzejoļu krājumu, nevilšus jāaizdomājas par to, cik dzīvi un neatkarīgi viņš spēj dzejas valodā runāt par vērtībām, cik bagāta un raiba ir viņa radīto tēlu sistēma un cik – tiklab saturā, kā formā – viņa dzeja nemainīga. Tā ir kā noteikta gada vīns ar kvalitātes zīmi – tēli, simboli, melodija, intonācija, atskaņošana, metriskā struktūra un ritms – labi zināms, noteiktam pagājušam laikmetam raksturīgs vairāk nekā mūsdienu ikdienai, bet tieši šī laika sprīža dēļ zinošs un domājošs lasītājs novērtēs to jo augstāk. Tādēļ krājumā ievietotie pēdējo (2005–2012) gadu laikā sarakstītie dzejoļi neliekas garlaicīgi – tam tie būtu arī par dzīvu un spēlmanīgu – , bet liek pārdomāt bijušu, labi noglabātu un, iespējams, aizmirstu (lai arī eksistenciāli svarīgu) lietu un parādību nozīmi. Peters raksta tieši, sekojot impulsiem no apkārtējās vides, novērojumiem, sociālās dzīves aktualitātēm."

Skulte, Ilva. Jāņa Petera grāmatas Minhauzens un kamikadze recenzija. Vintage. Kultūras Diena, 2012, 11. okt.

"Sākot ar krājumiem "Dzirnakmens" (1968), "Asinszāle" (1970), "Mans bišu koks" (1973), "Ceturtā grāmata" (1975), "Priekšnojautas" (1979), "Tautas skaitīšana" (1984) un līdz šim aptverošāko dzejas izlasi "Svētā mierā, sāpēs mūžīgās" (1989), visa Jāņa Petera dzeja ir mīlestības domu un vārdu caurausta, arī tā, ko nevarētu klasificēt par mīlestības jeb erotisko dzeju. Pēdējo, erotiskās dzejas nojēgumu nezin kāpēc uz Jāņa Petera dzeju negribas attiecināt, tur valda kaislība un par erotiku vien augstākas likmes. Fonā ieskanoties arī citām intonācijām, viņa mīlestības pavadmotīvs un būtiskākā izpausme ir prieks, un tieši sievietes, dzīves un brīvības mīlestībā sakņotais priecīgums ir pati lielākā un tagadnes cilvēkam aktuālākā vērtība un impulss Jāņa Petera dzejā. [..]
Jāņa Petera dzejas cilvēks ir stiprs un vīrišķīgs, viņš redz, apzinās un ir gatavs mēroties ar sievietes spēku, stiprumu un ikdienu, un viņa bruņinieciskums nenoplok, ieraugot sievieti tuvplānā bez smiņķa un krinolīna."

Cimdiņa, Ausma. Bezgalīga mīlestības zīme. Peters, Jānis. Dzejnieka mīlas vārdi. Rīga: Jumava, 2004, 103.–104. lpp.

"Petera dzejā dominē tautas likteņtēma, risināta ciešā pagātnes kopsakarā ar tagadni un rītdienu. Dzeja izteikti latviska, ko rada galvenokārt liriskā varoņa mentalitāte, skartie notikumi, ģeogrāfiskie un mitoloģiskie priekšstati, folkloras tēli, tautasdziesmu tonalitāte. Pamatizjūtā Petera dzeja dramatiska, liriskā varoņa nostāja aktīva, nesamierināma. Dzejas izteiksme mērķtiecīgi lakoniska, koncentrēta, melodiska, tēlaina. Daļai dzejoļu raksturīgs teatrāls rotaļīgums, romantisks, tautiskai groteskai radniecīgs dzīves skatījums. Kopš 70. gadu 2. puses pievērsies galvenokārt publicistiskai dzejai. 80. gados publicistika kļuva par galveno Petera literārajā darbībā."

Ābola, Mirdza. Jānis Peters. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 443. lpp.

Par dzejoļu krājumu "Mans bišu koks" (Liesma, 1973)
"Jāni Peteru ar tādiem dzejniekiem kā Imants Auziņš, Vitauts Ļūdēns visvairāk vieno tas, ka viņi dziļi izjūt iepriekšējo gadsimtu pieredzes, vēsturisko kultūras slāņu nozīmi šodienas jautājumu risināšanā. [..] Peteram vēstures plūdums ir nepārtraukts, saikne nepārrauta, tas izpaužas arī viņa dzejiskās domāšanas struktūrā. Viņš meklē apliecinājumu dzīves vērtībai, personības saturam arī iepriekšējos gadsimtos, tautas dzīvajā dzīvē, paražās un tikumos, visā tās nenogludinātajā raupjumā un parastumā, ārējā pelēcībā un vienmuļībā. Šī līnija vijas cauri visai viņa dzejai.
Jāņa Petera varonis darbojas, jūt un domā plašās laika dimensijās, bet galvenais, tieši šim dzejniekam īpatnējais – tas ir piesātināts, kolorīts, piepildīts laiks, nevis sterila laika plūsmas apcere. Tādēļ bieži viņa dzejoļos izsekojama grodi savijusies, elastīga tagadnes – pagātnes – nākotnes mijiedarbība, tās ietiecas cita citā. Sevišķi raksturīga Peteram dzejoļa iekšējā kustība no tagadnes pagātnē un no turienes – atkal tagadnē, bet ar jaunu kvalitāti, ar jaunu rakursu tagadnes izpratnē, ar ietiekšanos nākotnes perspektīvā vai mūžības izjūtā. [..]
[..] Jāņa Petera laika izjūta parasti ir ne vien plaša, bet arī kolorīta, konkrētības pilna. Tas, manuprāt, viņu atšķir daudzu dzejnieku pulkā, jo vispār jau laika ritējums un ar to saistītā filozofija ir visai bieži sastopami mūsu dzejas motīvi."

Čaklā, Inta. Dzīvotprieks nav vaļasprieks. Čaklā, Inta. Kas dzīvo vārdos. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2013, 26.–27. lpp.
Nodarbesdzejnieks
publicists
politiķis
sabiedriskais darbinieks
diplomāts
Dzimšanas vieta30.06.1939
Priekule
Priekule, Priekules novads
IzglītojiesRīgas 25. vakara (maiņu) vidusskola
Rīga
Rīga

1947–1958
Liepājas Raiņa 6. vidusskola
Ganību iela 106, Liepāja
Ganību iela 106, Liepāja, Latvija, LV-3411
Darbavieta1957–1963
Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
Teātra iela 4, Liepāja, LV-3401
Skatuves strādnieks un režisora palīgs

1963–1964
Laikraksts "Ļeņina ceļš"
Liepāja
Liepāja
Literārais līdzstrādnieks

1964–1967
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011

Literārais līdzstrādnieks


1967–1972
Žurnāls "Zvaigzne"
Rīga
Rīga
Prozas nodaļas redaktors

1974–1976
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Valdes sekretārs

1974
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Dzejas konsultants

1985–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Valdes pirmais sekretārs

1991–1992
Maskava
Moscow, Russia
Latvijas Republikas valdības pastāvīgais pārstāvis Maskavā.

00.02.1992–00.09.1997
Maskava
Moscow, Russia
Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā

00.11.1997–1998
Tērbatas iela 2, Rīga
Tērbatas iela 2, Rīga, LV-1050
Muzikālā centra "Vernisāža" kultūras projektu vadītājs. No 1998. gada novembra tā prezidents.

1998
Rīga
Rīga
Krišjāņa Valdemāra fonda valdes priekšsēdētājs

1999
Latvijas Universitātes Austrumeiropas institūts
Rīga
Rīga
Sabiedrisko attiecību institūta direktors
Dalība organizācijās1968–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs

1973–1990
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)

Biedrs.


1990
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedrs
ApbalvojumiLĻKJS prēmija
Ceturtā grāmata
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Ceturtā grāmata" un publicistiku.
Literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā
1978

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1983

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par poēmu "Nakts pēc tautasdziesmas".
1984

Tautu Draudzības ordenis
Ordenis piešķirts ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu 1986. gada 22. augustā.
1986

Svētā Marka ordenis
Venēcijas Svētā Marka ordeņa kavalieris
1993

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
III šķira
1995

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par poēmu "Nakts pēc tautasdziesmas" - jauniestudējums teātrī, vecais lasījums un iestudējums radio un televīzijā.
1999

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
1999

Dānijas Danneborga ordenis
2001

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par mūzikla "Māsa Kerija" ilgstošu un plašu izmantojumu Latvijā un ārvalstīs. Mūzikls jaunā interpretācijā – "Kerija. Retrospekcija" – iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī, Luganskas Akadēmiskajā ukraiņu muzikāli dramatiskajā teātrī, teātros Krievijā, Kazahstānā un citur.
2008

Atzinības krusts
Ordeņa lielkrusta komandieris ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 11. novembrī Rīgas pilī.)
I šķira
2008

Cicerona balva
Balva piešķirta nacionālajā politikā par Atmodas laika idejas attīstīšanu.
2008

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par 1982. gadā Operetes teātrī izveidotās izrādes „Nāc pie puikām!” dziesmu izmantojumu, veidojot Edmunda Ņizjurska stāsta jaunu interpretāciju iestudējumam Latvijas Leļļu teātrī.
2009

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
Atzinības raksts piešķirts par izcilu radošu devumu latviešu kultūrā, nozīmīgu ieguldījumu Latvijas politikā un diplomātisko attiecību veidošanā.
2009

Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Priekule
(Priekule, Priekules novads)
30.06.1939Dzimšanas vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
(Nav nūruodeits)IzglītojiesPilsēta
3Ganību iela 106, Liepāja
(Ganību iela 106, Liepāja, Latvija, LV-3411)
1947 - 1958IzglītojiesĒka, māja
4Teātra iela 4, Liepāja
(Teātra iela 4, Liepāja, LV-3401)
1957 - 1963DarbavietaĒka, māja
5Liepāja
(Liepāja)
1963 - 1964DarbavietaPilsēta
6Blaumaņa iela 38/40, Rīga
(Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011)
1964 - 1967DarbavietaĒka, māja
7Rīga
(Rīga)
1967 - 1972DarbavietaPilsēta
8Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1968 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
9Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1974DarbavietaĒka, māja
10Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1974 - 1976DarbavietaĒka, māja
11Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1985 - 1990DarbavietaĒka, māja
12Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1990Dalība organizācijāsĒka, māja
13Maskava
(Moscow, Russia)
1991 - 1992DarbavietaPilsēta
14Maskava
(Moscow, Russia)
31.01.1992 - 31.08.1997DarbavietaPilsēta
15Tērbatas iela 2, Rīga
(Tērbatas iela 2, Rīga, LV-1050)
31.10.1997 - 1998DarbavietaĒka, māja
16Rīga
(Rīga)
1998DarbavietaPilsēta
17Rīga
(Rīga)
1999DarbavietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.