Jānis Ezeriņš

lv
Ziņot redaktoram

Dorbi: Darba autors (70); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (21)

Ilustrācijas: Persona attēlā(1)

VuordsJānis Ezeriņš
Pseidonims Unus e multis
Personiskuo informaceja EZERIŅŠ Jānis (1891.9.IV Biksēres, tag. Sarkaņu pag. Beiros - 1924.24.XII Rīgā, apbed. Meža kapos) - rakstnieks.
Dz. saimnieka ģim. A.Saulieša krustdēls. Māc. Vanagpakalnes pagastsk. (1899-1902), Cesvaines (1902-05) un Lazdonas draudzes sk. (1905-06). Beidzis Valkas skolotāju semināru Valmierā (1910). Mācību laikā piedalījies skolēnu žurn. veidošanā un lit. diskusijās, aizrāvies ar zīmēšanu un gleznošanu. Strād. par skolotāju Lazdonas draudzes sk. (1910-12) un par Saikavas min-jas sk. pārzini (1913-14), piedalījies sab. dzīvē, t-ra izrādēs, spēlējis sarīkojumos vijoli, vadījis kori. 1914 mobilizēts armijā, bet veselības dēļ drīz atvaļināts. 1916 II aizbrauca ārstēties uz Gulripšas (Abhāzijā) tuberkulozes sanatoriju, vasarā caur Harkovu ieradās Maskavā, pēc tam atgriezās Saikavā, kur atsāka skolotāja darbu. Bija laikr. "Līdums" un "Dzimtenes Atbalss" līdzstrādnieks. 1918 vācu okup. vara uz apsūdzības pamata E. piecas nedēļas turēja apcietinājumā, pēc tam E. strād. par palīgskolotāju, kādu laiku bija bez darba. No 1919. g. rudens E. dzīvoja Rīgā, strād. par laikr. "Brīvā Zeme" lit. daļas vadītāju (1919-22). 1922 pārcēlās uz Praulienu, kur viņa sieva bija skolotāja. 1924 uz neilgu laiku ārstēšanās nolūkā izbrauca uz ārzemēm (Austriju, Šveici, Vāciju).
Pirmā publikācija - dialogs "Veltas bailes" Zvārguļu Edvarda "Zobgala kalendārā 1907. gadam" ar parakstu Orions. Lit. darbības sākumā daudz atdzejoja A. Feta, A. Bloka, V. Solovjova, A. Puškina, Ā. Mickeviča, Š. Bodlēra, T. Gotjē, V. Bleika, Ž. Rodenbaha u.c. aut. darbus, vēlāk tulkoja gk. prozu. Dzeju, prozu un tulkojumus public. semināra audzēkņu krājumos "Rīta vēji" (1908), "Zem zvaigznēm" (1909) un periodikā.
E. ir anekdotiskās noveles izkopējs un viens no šā žanra ievēr. autoriem latv. literatūrā. Stāstu un noveļu krājumos "Dziesminieks un velns" (1920), "Majestātes kazarmēs" (1922), "Fantastiska novele un citas", "Apstarotā galva" (abi 1923), "Leijerkaste" (1. d. 1923, Kult. fonda balva; 2. - 1925) personāžu dziļi psiholoģisks tēlojums apvienojas ar strauju sižeta attīstību, situācijām nereti ir absurda iezīmes. Rev. un Ljas Brīvības cīņu atainojumā E. spējis apvienot personāža psiholoģijas atklāsmi ar sociāliem un polit. akcentiem. Stāstos kolorīts daudzveidīgas vides un cilv. tēlojums, darbiem raksturīga izteikta ekspozīcija un negaidīts fabulas atrisinājums. Uzmetumos palicis rom. "Pičs Kublenieks" par "latviešu Pūcesspieģeli", tautas anekdotēs sakņotu varoni.
E. sar. viencēlienu "Siberijas zāle" (1920), dzejoļi apkopoti krāj. "Krāšņatas" (1925). E. lirikai raksturīgi redzes priekšstati, muzikalitāte, izjusti apcerīgs skatījums uz pasauli. E. darbojies humora jomā, "Ilustrētajā Žurnālā" 1924 publicētas anekdotes par rakstniekiem (bez paraksta), A. Čehova humor. darbu dramatizējums (ar ps. Abc). E. tulkojumi: A. Šahova, P. Kogana, G. Brandesa "Tipi vispasaules literatūrā" (1909); O. Vailda "Doriana Greja ģīmetne" (1921), "Kentervilas spoks" un "Lorda Artura Seviļa noziegums" (abi 1922); vecfranču teika "Okasens un Nikoleta", Dž. Bokačo "Noveles" (abas 1921); Stendāla "Sarkanais un melnais" (1-2, 1921-22); lugas - Š. van Lerberga "Pans" (1921), F. Kopē "Kremonas vijolnieks", Moljēra "Daiļavas" (abas 1922), O. Mirbo "Iemīlējušies" (1923) u.c. Kopā ar J. Grīnu sast. lasāmo grām. psk. sešām klasēm "Valoda" (1923-24), kā arī ābeci un lasāmo grāmatu pirmskolai "Valodiņa" (1924). Sast. bērnu lit. antoloģiju "Cīruļu koris" (1926).
Citi darbi: "Dāma sērās", "Invalīda stāsts", "Gulripšas dārzā", "Zailana laulība" (visi 1922), "Šaha partija", "Joču pirts", "Mērkaķis", "Prātnieka atriebšanās" (visi 1923).
Raksti 3 sēj. (1935), Kopoti raksti 5 sēj. (Mineapolisā 1955); izlases - "Izmeklētas noveles" (1942), "Kādas blusas stāsts" (1944), "Noveļu izlase" (1955), "Stāsti un noveles" (1962), "Dzejas un prozas izlase" (1978), "Dāvinu sirdi" (1982), "Saules kodeļa" (1988, dzeja), "Pusdienas ar mūziku" (1992), "Noveles" (1998). - Ps.: Hi-hi, Orions, Unus e multis.
L. Sūna E. Jānis Ezeriņš // Ritums, 1923, 8; Ērmanis P. Atmiņas par Jāni Ezeriņu // Ilustrēts Žurn., 1925, 1; Veselis J. Jānis Ezeriņš // Latvju Grām., 1925, 2; Zariņš K. Jānis Ezeriņš kā cilvēks un rakstnieks // Rīgas Ziņas, 1925, 18.IV; Ruņģis A. Gabaliņš no atmiņām par Jāni Ezeriņu // Latvju Grām., 1928, 5; t.p. Atmiņas par Jāni Ezeriņu // Ilustrēts Žurn., 1928, 10; 1929, 5/6; Austriņš A. Jāņa Ezeriņa piemiņai // Pēdējā Brīdī, 1929, 25.XII; Ramizars P. Jānis Ezeriņš Valmieras skolotāju seminārā // Piesaule, 1934, 11; Valdess R. Jānis Ezeriņš // Ezeriņš J. Raksti. R., 1935. 1. sēj.; Ērmanis P. Sejas un sapņi. Stokholma, 1955; Kalve M. Par Jāni Ezeriņu un viņa darbību // Ezeriņš J. Stāsti un noveles. R., 1962; Egle K. Atmiņas. R., 1972; Zvirgzdiņa D. Ilgi neredzēta zeme // Ezeriņš J. Saules kodeļa. R., 1988; Mežsēts A. Jāņa Ezeriņa pēdējā vēstule // Varavīksne. 1990. R., 1990; Zanders O. Dzīve īsa, māksla bezgalīga // Diena, 1991, 10.IV.
A. Rožkalne
SaiknisRūta Ezeriņa - Meita
Andrejs Ruņģis - Brālēns
Marija Ezeriņa - Muosa
Nodarbestulkotājs
diriģents
rakstnieks
atdzejotājs
Dzimšanas vieta1891

09.04.1891
Dzimis Biksēres pagasta "Beiros".
Izglītojies1910
mācījies seminārā
beidzis Valkas skolotāju semināru Valmierā

1899–1902
mācījies
mācījies Kārzdabas (t.s. Vanagpakalnes) pagastskolā

1902–1905
mācījies
mācījies Cesvaines draudzes skolā

1905–1906
mācījies
mācījies Lazdonas draudzes skolā
Miršanas vieta1924

24.12.1924
Apglabāts1924
Rīga
Rīga
Apbedīts Meža kapos.
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par noveļu krājumu "Leijerkaste. I."
Literatūra
1924

Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
1924ApglabātsPilsēta

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.