Jānis Asars

lv
Ziņot redaktoram

Dorbi: Darba autors (7); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (3)

Ilustrācijas: Persona attēlā(1)

VuordsJānis Asars
Pseidonims ars, Clio, -fa
Personiskuo informaceja

Jānis Asars dzimis 1877. gada 27. februārī Kauguru pagasta Mīčkēnu mājās, kalpa ģimenē. Jāņa brālis ir Hermanis Asars.

1885. gadā Asars sāk apmeklēt Kauguru pagasta skolu, 1888. gadā – Heines proģimnāziju Valmierā. 1891. gadā iestājas Rīgas Nikolaja ģimnāzijā.

Ģimnāzijā Asars aktīvi darbojas skolēnu pulciņā „Vakarnieki”, strādā pulciņa žurnālā „Uz priekšu”, kā arī no 1894. līdz 1895. gadam veido rakstu krājumus „Vārpas”. Šos krājumus ģimnāzisti ir iecerējuši izplatīt trūcīgajiem un mazāk izglītotajiem, lai veicinātu zināšanu izplatību šajos cilvēkos.

Pēc ģimnāzijas beigšanas 1896. gadā Asars iestājas Rīgas Politehniskā institūta ķīmijas nodaļā. No 1897. gada Asars darbojas laikrakstā „Dienas Lapa”, kā arī lasa lekcijas atturības biedrības „Auseklis” rīkotajos vakaros, uzstājoties ar priekšlasījumiem par dažādām tēmām – dabaszinātnēm, mākslu, literatūru, politiku u. c.

1899. gadā Asaru izslēdz no institūta par dalību studentu nemieros. Viņš gadu uzturas Igaunijā un strādā par mājskolotāju. 1900. gadā vēlreiz iestājas Politehniskajā institūtā. Līdz ar studiju atsākšanu Asars turpina arī strādāt laikrakstā „Dienas Lapa” un lasīt lekcijas „Ausekļa” rīkotajos pasākumos. Viņš iesaistās arī biedrību „Jonatāns” un „Pārdaugavas latviešu labdarības biedrība” rīkotajos pasākumos. No 1901. gada Asars darbojas kā „Mājas Viesa mēnešraksta” līdzstrādnieks.

1902. gadā Asaru politisku motīvu dēļ apcietina. Pēc uzturēšanās izmeklēšanas cietumā atbrīvo pret drošības naudu un izraida no Rīgas, viņš paliek policijas uzraudzībā. 1903. gadā izcieš četrus mēnešus ilgu cietumsodu.

1905. gada revolūcijas laikā Asars kopā ar tādu pazīstamu sociālisma ideju paudēju kā J. Jansons ir viens no aktīvākajiem revolucionārās kustības popularizētājiem un aizstāvjiem. Viņš arī darbojas laikrakstā „Pēterburgas Latvietis”, šī laikraksta redakcija revolūcijas laikā ir Rīgā. 1905. gada beigās LSDSP biedru aktivitāšu rezultātā tiek nodibināta literārā komisija, kurā Asars darbojas kopā ar Raini, Jansonu, Dermani, Kasparsonu u. c.

Pirms revolūijas un revolūcijas periodā Asars publicē rakstus par dažādiem jautājumiem. Paliekoša nozīme ir rakstiem par literatūras un mākslas problēmām: "Mākslas un kultūras sakars XIX gadu simtenī" (1901), "Jaunākais mūsu rakstniecībā" (1902), "Jaunākās parādības mūsu rakstniecībā", "Aspazija un viņas dzeja" (abi 1904), "Māksla un revolūcija" (1906) u.c. Daudz uzmanības Asars pievērš cittautu literatūrai, top raksti "Gogolis", "Emīls Zolā", "Vēstules par ārzemju rakstniecību" (visi 1902), "Henriks Ibsens - jaunlaiku klasiķis" (1903) u.c.

Kopā ar V. Dermani Asars publicē pret A. Niedru vērstu brošūru "Ko Andrievs Niedra mums sludina?" (1905). 1905. gada novembrī Asars piedalās skolotāju kongresā un saraksta brošūru "Mūsu tautskola" (1905), kurā izvirzīta prasība demokratizēt un padziļināt pamatizglītības apguvi.

Soda ekspedīciju laikā pēc revolūcijas Asars pamet Latviju. Sākumā viņš dodas uz Penzas guberņu, pēc tam uz Pēterburgu, kur strādā vairākos laikrakstos – „Pēterburgas Atbalsis”, „Pēterburgas Latvietis”, „Progress”, „Ņevas viļņi” u. c.

1906. gada beigās bailēs no policijas vajāšanas Asars dodas uz Somiju un apmetas uz dzīvi Helsinkos. Tur uzturas arī Kārlis Skalbe, kurš viņam palīdz iekārtoties. Helsinkos Asars vada žurnālu „Rīts”, kas dibināts 1907. gadā, un turpina publicēties Pēterburgas latviešu periodiskajos izdevumos.

Šajā periodā Asars saraksta vēsturisku apskatu "Kā Baltijas muižniecība tikusi pie savām privilēģijām", sastāda Krievijas Valsts domē teikto runu krājumu par soda ekspedīciju vardarbībām Latvijā – "Spīdzināšanas Baltijā" (abi 1907). Viņš publicē grāmatu "Vispārīga pasaules rakstniecības vēsture" (1907). Tāpat Asars darbojas arī kā tulkotājs, tulko tādus darbus kā L. Andrejeva "Juda Iskariots un citi", G. D'Annuncio "Džokonda", M. Māterlinka "Peliass un Melizande".

Somijas periodā Asars saslimst, uz laiku pamet Helsinkus un apmetas nelielā pilsētā Ekanesē Helsinku tuvumā. Viņš ārstējas arī nervu klīnikā. Slimības laikā Asaram daudz palīdz K. Skalbe. 1908. gadā, slimībai saasinoties, brālis caur Pēterburgu Asaru pārved atpakaļ uz Rīgu. Viņš kādu laiku ārstējas Šēnfelda nervu klīnikā, pēc tam tiek pārvests uz Aleksandra Augstumu slimnīcu, kur viņš 1908. gada 31. augustā mirst. 1926. gadā Asaram atklāts piemineklis lielajos kapos.

Sabiedriski politiskajos un literatūrkritiskajos rakstos Asars uzsvēra dzīves un mākslas saskari un attīstību, viņš vērsās pret novecojušām dogmām un kanoniem. Pēdējos dzīves gados Asars bieži atsaucās uz Marksa, Engelsa, arī Ļeņina darbiem. Vērtējot sabiedriskos procesus, Asars bieži balstījās uz marksisma tēzēm, bet literatūru un mākslu skatīja kā relatīvi suverēnas cilvēka garīgās dzīves izpausmes.

SaiknisHermanis Asars - Bruoļs
Nodarbespublicists
literatūrzinātnieks
literatūrkritiķis
politikas aktīvists
Dzimšanas vieta27.02.1877
Izglītojies1885–1888
mācījies
mācījies Kauguru pagastskolā

1888–1891
mācījies
mācījies E.Heines privātsk. Valmierā

1891–1896
mācījies
mācījies Nikolaja ģimnāzijā Rīgā

1896–1899
studējis
Studijas turpina 1900-02. 1899 par revolucionāro darbību no institūta izslēgts.
studē RPI Ķīmijas nodaļā

1900–1902
studējis
Studijas sācis 1896-99. 1899 par piedalīšanos revolucionārā darbībā no institūta izslēgts.
studē RPI Ķīmijas nodaļā
Miršanas vieta31.07.1908
Rīga
Rīga
Apglabāts
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VītaDatumsKategoreja TipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
31.07.1908(Nav nūruodeits)Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.