Ingrida Vīksna

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (1)

Dorbi: Darba autors (51); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (31)

Audio/video: Teicējs (1)

Ilustrācijas: Persona attēlā(3)

VuordsIngrida Vīksna
Papyldu vuordiFogele
Dzymtais vuordsIngrida Velta Reneslāce
KopsavilkumsIngrida Vīksna (dzimusi Reneslāce; precējusies Fogele; 1920-2017) - dzejniece, rakstniece un redaktore. Dzimusi Rīgā ierēdņa un skolotājas ģimenē. Izglītību ieguvusi Valda Zālīša pamatskolā un Rīgas 2. pilsētas ģimnāzijā; 1938. gadā uzsāka baltu filoloģijas studijas Latvijas Universitātē. Pirmās literārās publikācijas kopš 1938. gada. 1945. gada martā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kopš 1951. gada dzīvoja Toronto. Piecu dzejas krājumu un viena kopdzejas krājuma, viena īsprozas krājuma un divu romāna autore. Dzejai raksturīgs romantiski kaislīgs prieks par dzīvi, sievietes pārdzīvojumu pretrunīguma patosa pilns tēlojums, nacionālpatriotiski motīvi, trimdinieciskuma traģikas un atsevišķa indivīda vientulības apcerīgs attainojums; dzejas formai raksturīga pāreja no klasiskās strofikas uz verlibru un prozaiski dzejisko tēlojumu. Ilggadīga laikraksta "Latvija Amerika" redaktore.
Personiskuo informaceja Dzimusi ierēdņa un skolotājas ģimenē; tēvs Alfreds Reneslācis (1888-1964)- ierēdnis, tautsaimnieks; māte Ilda Reneslācis (dzimusi Bagun-Bērziņa; 1890-1978) - skolotāja, kuras mātes brālis bija pirmais "Latvju Dainu" izdevējs Henrijs Visendorfs. Ingridas Vīksnas vecāki palika Latvijā; 1965. gadā mātei ļāva izceļot uz dzīvi pie meitas Margaritas Ribes Norvēģijā.
Rīgā aizrit bērnība un jaunība, vasaras pavadot tēvoča mājās Sesavas pagasta Ķirkučos.
Brālis Juris Reneslācis, māsa Margarita Ribe (dzimusi Reneslāce).


1945
: martā no Kurzemes bēgļu laivā devās uz Zviedriju. Kurzemēs pavadītais laiks un aizbraukšana emocionāli atklāta romānā "Mums jābrien jūrā".
1946: Stokholmā salaulājās ar advokātu Jāni Voldemāru Fogeli (1912-1987); dēli - Egils Fogelis un Uldis Fogelis, meita - Aija Fogele (dzimusi 1953).

1951: augustā pārcēlās uz dzīvi Kanādā, dzīvoja Toronto.
Profesionaluo darbeiba

Pirmā publikācija

Pirmie dzejoļi ģimnāzijas žurnālā "Urdziņa".
1940
: novele "Puķu pods" laikrakstā "Tēvijas Sargs" (12. janvārī).
1942: oktobrī laikrakstā "Tēvija" publicēta ziņa, ka tiek gatavots dzejas krājums "Mirkļu spožums".
1943: dzeja lasīta Latvijas Radiofonā.
1943: maijā pirmo reizi piedalījusies rakstnieku rītā Rīgas Dramatiskajā teātrī.

Dzejoļus komponējuši Longīns Apkalns, Jānis Kalniņš, Tālivaldis Ķeniņš, Arvīds Purvs.
1964: atsevišķi dzejoļi angļu valodā Veltas Sniķeres atdzejā publicēti žurnālā "Zintis".

Literārie darbi

Dzejas krājumi un izlases
1943: dzejas krājums "Rūgtais prieks".
1955: dzejas krājums "Es saku paldies".
1968: dzejas krājums "Un gājiens neapstājas".
1976: poēma latviešu un angļu valodā "Piecas naktis".
1984: dzejas krājums "Neviens mūs nedzird".

Īsproza
1953: stāstu un noveļu krājums "Dāvana".

Romāni
1951: "Mums jābrien jūrā".
1993: "Nams kalna malā".

Lugu tulkojumu iestudējumi

1962: Roza, Redžinalds. Pilnsapulce Čučičingā: luga (no angļu valodas tulkojusi Ingrida Vīksna) Daugavas Vanagu teātris Kanādā.
1982: Saimons, Nils. Trīs dienas Plazas viesnīcā: luga (no angļu valodas tulkojusi Ingrida Vīksna) Daugavas Vanagu teātris Kanādā.

Godalgas

1974: Latviešu nacionālās apvienības Kanādā izsludinātajā literārā sacensībā augstāko godalgu ieguva Ingridas Viksnas balādiskas formas dzejoļu cikls "Piecas naktis", kas atspoguļo latviešu bēgļu un
karavīru traģiku Zviedrijas un dzimtenes krastos.



Darbs žurnālistikā un redaktores darbs

1950-1951: laikraksta "Latvju Vārds" (Stokholma) redaktore.
Ilggadīga laikraksta "Latvija Amerikā" (Toronto) redaktore.
"Imerias Ziņas" redaktore.
Toronto Kultūras centra izdevuma "Toronto Centrā" redaktore.
Citātu galerija

Par dzejas krājumu "Rūgtais prieks" (Rīga: Ernesta Kreišmaņa apgāds, 1943)

"Ar nedaudz izņēmumiem viņas Rūgtais prieks aptver individuālas tēmas ar psīcholoģiski aistētisku ievirzi."

Grīns, Jānis. Ingridas Vīksnas dzejas Rūgtais prieks. Latvju Mēnešraksts, Nr. 3, 1943.

"Ingridai Vīksnai ir laimējies jau dzejoju krājuma virsrakstā "Rūgtais prieks" izpaust divas raksturīgas savas dzejas īpašības. Vīksnas dzejas pamats ir spilgti tēlaina pasaules skatīšana, un mīļākie izteiksmes līdzekļi tālab pārnesums (metafora) un pārnestais pievārds (etaforizētais epitets, piem.: "rūgtais prieks"). Un viņas pāsaules izjūta ietiecas it kā vīrišķīgā skarbumā, asumā, tvirtumā.[..] Smaržas un taustes sajūtu pilnīgs pārsvars un it īpaši parastāko redzes apjautu aizstāšana ar taustes apjautām. Taustes sajūtas ir pirmatnējākas, un to izcelšana notrulināto intelektuālistu allažiemīļoto redzes sajūtu vietā piešķir Vīksnas dzejai zināmu svaigumu un vienkāršu spēku. Tas pats sakāms par Vīksnas kustību apjautām. [..] Tēlu pasaule un pārdzīvojumu pasaule Vīksnsa dzejā saskanīgi atbilst viena otrai. Arī viņas pārdzīvojumu raksturo zināms pirmatnīgums un vienkāršs svaigums. Tajā nav sievišķīgi maigu ilgu, bet vienkārša un kaislīga dzīves kārošana."

Kalve, Vitauts. Jauni dzejnieki. Izglītības Mēnešraksts, Nr. 8, 1943.

Par īsprozas krājumu "Dāvana" (Toronto: Druvas apgāds, 1953)

"Grāmatas sacerējumi lielāko tiesu ir ar publicistiskiem tematiem, ko snieguši pieredzējumi bēgulībā. Vīksna varējusi vēl visai maz izvērst un parādīt dziļākus būtiskus pārdzīvojumu slāņus. Ar būtību sakarā stāv arī stila īpatnība. Izteiksme Ingridai Vīksnai tīra, skaidra, prātīga, tā netiecas aizgrābt, aizkustināt, bet nosaukt, apstiprināt, noskaidrot. Arī tur, kur tēlotajos cilvēkos ielaužas irracionālas jūtas, rakstniece patur vēsu mieru, izteiksmes analizējošo noteiktību, bieži izlietojot otras pakāpes stāstījumu, t. i. par attiecīgo gadījumu stāsta vai nu pati iejauktā persona vai kāds trešais no malas. Cilvēki iztirzā paši sevi: piem. Vanga Dāvānā, Irēna Leģendā. Kādreiz šādu tēlošanas veidu mēdza dēvēt par intellektuālismu, bet šis vārds tagad no biežas lietošanas nodilis. Man negribētos ar to apzīmēt Ingridas Vīksnas īpatnību, kam ir sava patstāvīga nokrāsa un nebūs samaināma ar citām."

Veselis, Jānis. Ingridas Vīksnas - Dāvana. Latvija Amerikā, 1954, 13. febr.


Par dzejas krājumu "Neviens mūs nedzird" (Toronto: Valtera Ziediņa apgāds, 1984)

"Līdz šodienai viņas dzeja izaugusi daudzkārtaina kā dvēseliskajā, tā arī intelektuālajā saturā. Skatījums nepaliek tikai izjūtu zīmējumā un skaņā, bet sniedzas dziļāk un tālāk, cilvēka esības kodolā un visas tautas liktenī. [..] Ingridas Vīksnas grāmatā intīmā un pārdomu dzeja sasaistās ar tautas likteņa drāmu. Viņas lirikas varonis nerunā tikai kāda indivīda balsī, bet reizē arī visas savas tautas un tās likteņa sāpē, iekliedzienā un protestā."

Klīdzējs, Jānis. Ingridas Vīksnas sasauciens. Latvija Amerikā, 1985, 9. febr.

SaiknisHenrijs Visendorfs - Radinieks
Nodarbesdzejniece
rakstniece
Dzimšanas laiks/vieta10.03.1920
Rīga
Rīga

IzglītojiesRīgas pilsētas 1. pamatskola
Rīga
Rīga

1938
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010

Beigusi mācības.


1938–1942
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virzieni: baltu filoloģija, teoloģija.

Darbavieta1950–1951 (Datums nav precizs)
Laikraksts "Latvju Vārds"
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Redaktore.

1953–1985
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
Bibliotekāre Toronto pilsētas bibliotēkās.
Dalība organizācijāsLatviešu Rakstnieku apvienība

Latvijas PEN klubs

1938
Studenšu korporācija "Imeria"

1951
Latviešu preses biedrība
Kanāda
Canada
Latviešu preses biedrības Kanādas kopa.
Emigrē00.03.1945
Zviedrija
Sweden
No Kurzemes bēgļu laivā devās uz Zviedriju.

00.08.1951
Kanāda
Canada
Pārcēlās uz dzīvi.
Ceļojums1951
Parīze
Paris, France

1951
Vācija
Germany

1980 (Datums nav precizs)
Spānija
Spain

Ceļojuma piezīmes "Ibērijas piedzīvojums" laikrakstā "Laiks" 1980. gada martā.


1980 (Datums nav precizs)
Portugāle
Portugal
Ceļojuma piezīmes "Ibērijas piedzīvojums" laikrakstā "Laiks" 1980. gada martā.
Miršanas laiks/vieta22.05.2017
Toronto
Toronto, Ontario, Canada

ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Neviens mūs nedzird".
1985

Goppera fonda balva
Balva piešķirta par darbu "Poēma par Ķirkučiem".
1992

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Nams kalna malā".
1993

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere ar Ordeņa domes 2006. gada 17. februāra lēmumu. Ordenis pasniegts 2006. gada 1. aprīlī Toronto, Kanādā.
V šķira
2006


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
10.03.1920Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
1938IzglītojiesĒka, māja
3Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1938 - 1942IzglītojiesĒka, māja
4Zviedrija
(Sweden)
01.03.1945EmigrēValsts
5Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1950 - 1951DarbavietaPilsēta
6Parīze
(Paris, France)
1951CeļojumsPilsēta
7Vācija
(Germany)
1951CeļojumsValsts
8Kanāda
(Canada)
1951Dalība organizācijāsValsts
9Kanāda
(Canada)
01.08.1951EmigrēValsts
10Rīga
(Rīga)
(Nav nūruodeits)IzglītojiesPilsēta
11Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
1953 - 1985DarbavietaPilsēta
12Spānija
(Spain)
1980CeļojumsValsts
13Portugāle
(Portugal)
1980CeļojumsValsts
14Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
22.05.2017Miršanas laiks/vietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.