Inga Žolude

Ziņot redaktoram

Dorbi: Darba autors (72); Redaktors (1); Recepcijas persona (51)

Ilustrācijas: Persona attēlā(1)

VuordsInga Žolude
KopsavilkumsRakstniece Inga Žolude (1984) publicē prozu kopš 2002. gada. Par stāstu krājumu "Mierinājums Ādama kokam" (2010) saņēmusi Eiropas Savienības Literatūras balvu. Sarakstījusi romānus "Silta zeme", "Sarkanie bērni", "Santa Biblia", "Materia botanica", stāstu krājumus "Mierinājums Ādama kokam", "Stāsti", garstāstu "1904. Melanholiskais valsis".
Personiskuo informaceja Dzimusi ārstu ģimenē.
Profesionaluo darbeiba

Kopš 2002: publicējas dažādos kultūras un literatūras plašsaziņas līdzekļos.
Regulāri raksta recenzijas par latviešu un ārzemju autoru darbiem.
Atdzejojusi Filipa Larkina, Roberta Kroforda un citu autoru dzeju.

Romāni

2008: "Silta zeme"
2012: "Sarkanie bērni"
2013: "Santa Biblia"
2018: "Materia botanica"

Stāstu krājumi

2010: "Mierinājums Ādama kokam"
2015: "Stāsti"

Garstāsts

2018: "1904. Melanholiskais valsis"

Literāro darbu tulkojumi citās valodās

2008: Apfelstraße // Städtebilder. Bremen – Danzig – Riga. [Ābolu iela] Brēmene: Edition Lumière.
2008: Warm Earth (Excerpt from a novel) // Vilenica 23. international festival. Lauris Vanags. Ljubljana: Slovene Writer’s Association.
2008: Smutstvätten // Lettland berättar: Människomuseet. [Netīrā veļa] Aldis Kronbergs. Stockholm: Tranan.
2008: Topla zemlja (Odlomek iz romana) // Vilenica 23. international festival. Lili Potpara. Ljubljana: Slovene Writer’s Association.
2009: Warm Earth (Excerpt from a novel) // European First Novel Festival. Lauris Vanags.
2009: Meleg föld (szemelvény) // Európai Elsőkönyvesek Fesztiválja. Laczházi Aranka.
2011: Křídové princezny [Krītiņu princese] Michal Škrabal // Souvislosti. Nr.1. Prāga.
2011: Raudonieji vaikai: kronika // Po šiaurės dangum VII // Laura Laurušaitė. Saules delta.
2013: Ingas Žoludes proza tulkota armēņu valodā.
2014: stāsts "Netīrā veļa" (tulkotājas Margita Gailītis un Vija Kostoff) iekļauts antoloģijā Best European Fiction 2014 (Dalkey Archive Press, USA).

2013: romāna "Sarkanie bērni" audiogrāmata (Rīga: Apostrofs).
2016: Latvijas Literatūras gada balvas 2016 koncepcijas un scenārija autore.
Citātu galerija

Par romānu "Silta zeme" (Dienas Grāmata, 2008)

"Žolude par varītēm ir gribējusi attālināties no latviešu literatūras vides tradicionalitātes. Tas viņai arī lieliski izdevies, jo romānā nav ne miņas no latviešiem tik mīļās kūts semantikas. Romāna vide un personāžs, līdzīgi kā tas bija Margaritas Perveņeckas stāstos, iezīmē latviešu mūsdienu literatūrā kvalitatīvu uzsvaru maiņu, proti, novirzīšanos no sižetiskas stāstniecības kosmopolītiskas domāšanas un cilvēka esamības neizskaistinātas un baismas uzšķēršanas virzienā. Līdz ar to, iespējams domāt par literatūras procesa virzības maiņu."

Rimands Ceplis. Ģimenes sāga. Diena, Nr. 195, 2008.

Par stāstu krājumu "Mierinājums Ādama kokam" (Dienas Grāmata, 2010)

"Stāsti savā starpā ir ārkārtīgi atšķirīgi, turklāt ne tikai tematiski, kas būtu pašsaprotami, bet arī stilistiski – pat tik ļoti, ka lāgiem gluži vai rodas iespaids, ka tos varētu būt sarakstījuši dažādi autori. (..) No vienas puses, rodas iespaids, ka Žolude pārmēru aizrautīgi pielaiko visādu rakstnieku ādas, iemet aci spogulī – ā, šitā neder, metīs laukā, pamēģinās citu, tā arī neder, laukā, prom, varbūt nākamā izskatīsies labāk utt. – un beigu galā krājums pārvēršas tādā kā vingrinājumu burtnīcā, kurā autore ar katru stāstu demonstrē savu stilistisko varēšanu, bet, ja jāatbild uz jautājumu, kā tad īsti raksta Žolude un piecos vārdos jāmēģina raksturot viņas prozu, par atbildi vienkārši jānoplāta rokas. (..) No otras – Mierinājums Ādama kokam ir no tiem gadījumiem, kad krājuma neviendabība un daudzveidība kļūst par autores trumpi. Turklāt stāsts vienmēr ir kaut kas vairāk par to, ko varētu izstāstīt, un Žoludei piemīt reti sastopamais ķēriens pateikt vairāk, nekā stāstīts tekstā, bet nestāstīt vairāk kā vajag."

Guntis Berelis. Žoludes visādās ādas. Karogs, Nr. 5/6, 2010.

Par romānu "Sarkanie bērni" (Dienas Grāmata, 2012)

"Ingas Žoludes zīme ir ne tikai pārliecinoša, izaicinoša un skaudra sievišķība, kurā viņa, iespējams, neapzināti apspēlējusi teju visu mūsu labāko "sieviešu literatūru" – Ezeru, Repši, Ikstenu, Ābeli, Manfeldi u. c., bet arī ierakstīšanās (pārsteidzoši, ja ņem vērā viņas izaicinoši kaitinošo tēlainību!) sava veida tautiski ekoloģiskajā mūsu literatūras līnijā ar lauku māju, dārzu un jūras romantizētajām vidēm. Saskaņā ar šo - dabasbērna koncepciju piedzimšanas process romānā simboliski atveidots kā atspārnošanas process. Un, ja Kafkas aprakstītajā metamorfozē riebums rodas, varonim pakāpeniski iegūstot kukaiņa perspektīvu, tad Ingai Žoludei kukaiņi un putni piedzimst par cilvēkiem, taču viņu dzīve izvēršas ne mazāk pretīga."

Ilva Skulte. Augšana un nieze. Diena, 27.04.2012.


Par romānu "Santa Biblia" (Dienas Grāmata, 2013)

"Žoludes trumpis ir precīza un izkopta, taču dabiska un nekonstruēta valoda, kas ļauj nesaviebjoties lasīt arī visai naturālistiskas ainas. Romāna sirreālā laiktelpa un Nīmas mīlestība pret Geraldu veiksmīgi attīstīta arī psiholoģiski. Mazāk izdevusies šķiet sižeta līnija par bijušo prostitūtu Santu un viņas īpašajām attiecībām ar Santa Biblia. Santas tēla duālisms vedina vilkt paralēles ar Baltijas literatūrā jau deviņdesmitajos gados apspēlēto Marijas Magdalēnas tēlu. Par spīti visām šīm interesantajām un latviešu literatūrā salīdzinoši reti sastopamajām atsaucēm uz reliģiju, biezajam simbolu slānim, kam cauri varētu rakties kā teologi, tā filozofi, literatūrzinātnieki un kultūras vēstures pētnieki, raitajam sižetam, precīzajiem, aforistiskajiem teikumiem, kas lasītājam atvieglo identificēšanos ar tekstu un pamatīgajam darbam, kuru romāna autore acīm redzami ieguldījusi, lai pēc iespējas precīzāk attēlotu sievietes un reliģiju dialogu, galu galā Santa Biblia tomēr sagādā vilšanos tieši pārāk vienkāršotā un banālā atrisinājuma dēļ. Vienīgais interesantais, kas sakāms par noslēgumu, – tas ir veiksmīgs māksliniecisks triks, kas, lai gan sagādā ar informāciju un tēliem apgādātajam, tāpēc jau feministiski noskaņotajam lasītājam vilšanos, tomēr vienlaikus arī iznīcina visu iepriekš uzrakstīto, liekot izbrīnītam un neizpratnes pilnam atgriezties izejas punktā, proti, vēstījuma sākumā, lai, kopā ar misijistiem soļojot cauri stacijām, atkal mēģinātu atbildēt uz jautājumu par sievietes sūtību, tās saistību ar reliģiozitāti un, galu galā, pasaules glābšanu."

Ilze Jansone. Sievietes izglābs pasauli. Punctum, 22.05.2014.

Par stāstu krājumu "Stāsti" (Dienas Grāmata, 2015)

"Ingas Žoludes jaunākā literārā artava apliecina vērā ņemamu rakstnieces izaugsmi, turklāt apliecinot, ka reālpsiholoģiskā tradīcija latviešu literatūrā tomēr neizirst. (..) "Stāstu" ieguvums ir godīgākā (..) sievietes un vīrieša attiecību anatomija jaunākajā latviešu literatūrā. (..) Stilistiski un emocionāli tik dažādie stāstu varoņi ir – lai cik absurdi tas šķistu – "īsti" cilvēki, kuri ar savu rīcību līdzās cildenajam un trauslajam rada arī rūgtuma un zemiskuma pēcgaršu. (..) Krājumu stiprina rafinēti pievilcīgais humors ("Putekļi") un skaidra nopietnība ("Mati"), kas šoreiz ir daudzkārt dziļāka un nobriedušāka par autores iepriekšējām psihodrāmām. (..) "Stāsti" galvenokārt ir nerimstoši plūstošas dzīvības apliecinājums, brīvi no latviešu literatūras pašradītās mitoloģijas spožuma un posta – tik bieži liekā nolemtības smaguma."

Arnis Koroševskis. Tā, lai var redzēt ceļu. Domuzīme, Nr. 1, 2016, 57. lpp.

Par romānu "Materia Botanica" (Dienas Grāmata, 2018)

"Žolude acīmredzami jūtas un rīkojas spēcīgāk un drošāk īsprozas žanrā, kuru pati ir izkopusi līdz kristāldzidram līmenim (joprojām viena no desmitgades nenovērtētākajām grāmatām ir "Stāsti" (2015), kuros autores izaugsme salīdzinājumā ar krājumu "Mierinājums Ādama kokam" (2010) bija gluži vai kolosāla). Savdabīgs izņēmums šajā gadījumā ir romāns "Sarkanie bērni" (2012), kurā analoģisko ģimenes un paaudžu attiecību jautājumu autore risina emocionāli piesātinātā, teju vai personīgā intonācijā. Diemžēl diloģijā ["Silta zeme" (2008) un "Materia Botanica" (2018)] – gluži tāpat kā romānā "Santa Biblia" (2013) – ir pārāk daudz liekā un haotiskā. Vēl jo ļaunāk – atšķirībā no autores pēdējā romāna, kurš lasītājā radīja vēlmi just līdzi tā elles lokus izstaigājušo varoņu likteņiem, "Siltas zemes" un "Materia botanica" ģimenes savrupums, agonija, eksistenciālie meklējumi un monumentālais atsvešinājums ir ne tikai neuzrunājoši, bet šķiet nepārliecinoši un mākslīgi."

Arnis Koroševskis. Bioloģiskais sapnis. Satori, 22.11.2018.

Par garstāstu "1904. Melanholiskais valsis" (Dienas Grāmata, 2018)

""1904. Melanholiskais valsis" ir Žoludes līdzšinējai daiļradei kaut kādā mērā netipisks. Proti, prozā viņa allaž ir tik uzstājīgi distancējusies no reāliem faktiem un norisēm, ka lāgiem rakstnieces darbos sižets izvēršas ārpus laika un telpas un viņas proza, gan saglabājot augstu nosacītības pakāpi, atgādina tādu kā butaforiju, kurā "laika elpu" ienes vien dažas kultūrzīmes (..) "1904. Melanholiskais valsis" ir principiāli citāds. Stāstā zibinās reālas vēsturiskas personības, darbība notiek reālās vietās, arī ļoti lakoniskais 20. gs. sākuma ikdienas raksturojums šķiet trāpīgs un precīzs. (..) Žoludei [ieviest ticamības ilūziju] izdevies reti veiksmīgi, turklāt ar apbrīnojami skopiem līdzekļiem. Stāsta apjoms ir tikai mazliet vairāk par četrdesmit mazformāta lappusēm, taču autores skatījums ir bezmaz panorāmisks. (..) Iekšējais konflikts, kurš lielā mērā noteica Dārziņa dzīvi, izrādījies tik auglīgs, ka jau pārdesmit gadus pēc Dārziņa nāves mitoloģizējās un pārtapa par reti pliekanu un bezmaz komisku leģendu. Inga Žolude popkultūras mitoloģijas virskārtiņu ir noslīpējusi nost un visām tajā iesaistītajām personām no jauna piešķīrusi gluži cilvēciskas iezīmes."

Guntis Berelis. Priekšvārds meistardarbam. konTEKSTS, Nr. 3, 2019, 9. lpp.
Nodarbesrakstniece
Dzimšanas vieta09.08.1984
Rīga
Rīga
Izglītojies1990–1995
Rīgas 49. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010

1995–2002
Rīgas Hanzas vidusskola
Grostonas iela 5, Rīga
Grostonas iela 5, Rīga, LV-1013

2002–2006
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Moderno valodu fakultātē iegūts bakalaura grāds angļu filoloģijā.


2006–2008
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Moderno valodu fakultātē iegūts maģistra grāds angļu filoloģijā.


2008–2009
Dienvidilinoisas Universitāte
Dienvidilinoisas Universitāte
Carbondale, IL 62901, USA

Ar Fulbraita stipendiju studējusi Anglofono literatūru doktorantūras programmā, Anglistikas nodaļā.


2010–2015
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Humanitāro zinātņu fakultāte, Salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozare. Ieguvusi filoloģijas doktora grādu. Promocijas darbs "Grēksūdzes dzeja amerikāņu un latviešu literatūrā”.

Darbavieta2004–2006
Rīga
Rīga

Ārvalstu sakaru vadītāja SIA "Gints BUDE modes nams".


2006–2007
Rīga
Rīga

Projektu vadītāja LPIA (Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība).


2007–2008
Rīga
Rīga

Projektu vadītāja Mākslas Menedžmenta un Informācijas Centrā (MMIC). Projekta "Tēlniecības Kvadriennāle 2008" vadītāja.


2009
Free lance rakstniece, kritiķe, eseju un sleju autore
izdevumos KDi, Rīgas Laiks, Satori, Punctum u.c.

2013
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Stundu pasniedzēja Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas bakalaura un maģistrantūras programmās.


2014
Literārā Akadēmija
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011

Prozas meistardarbnīcas vadītāja.


01.09.2014–31.12.2014
Literārā Akadēmija
Rīga
Rīga

Projekta "Literārās Akadēmijas prozas burtnīca" idejas autore un projekta vadītāja.


2016
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011

Mobilitātes programmas kuratore.


2017
Literārā Akadēmija
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011

Prozas meistardarbnīcas vadītāja.

ApbalvojumiES Literatūras balva
Mierinājums Ādama kokam
Balva piešķirta par stāstu krājumu "Mierinājums Ādama kokam".
2011

Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas literārā balva ''Sudraba tintnīca''
Sarkanie bērni
Balva piešķirta par romānu "Sarkanie bērni".
Proza
2012

Laikraksta "Diena" gada balva kultūrā
Sarkanie bērni
Balva piešķirta par romānu "Sarkanie bērni".
2012

Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
09.08.1984Dzimšanas vietaPilsēta
2Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010)
1990 - 1995IzglītojiesĒka, māja
3 Grostonas iela 5, Rīga
(Grostonas iela 5, Rīga, LV-1013)
1995 - 2002IzglītojiesĒka, māja
4Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
2002 - 2006IzglītojiesĒka, māja
5Rīga
(Rīga)
2004 - 2006DarbavietaPilsēta
6Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
2006 - 2008IzglītojiesĒka, māja
7Rīga
(Rīga)
2006 - 2007DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
2007 - 2008DarbavietaPilsēta
9Dienvidilinoisas Universitāte
(Carbondale, IL 62901, USA)
2008 - 2009IzglītojiesPilsēta
10Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
2010 - 2015IzglītojiesĒka, māja
11Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
2013DarbavietaĒka, māja
12Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
2014DarbavietaĒka, māja
13Rīga
(Rīga)
01.09.2014 - 31.12.2014DarbavietaPilsēta
14Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
2016DarbavietaĒka, māja
15Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
2017DarbavietaĒka, māja

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.