Fricis Brīvzemnieks

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (28)

Vīneibys: Pierakstītājs (1); Teicējs (4); Autors (716); Iesūtītājs (1400)

Dorbi: Darba autors (14); Tulkotājs (4); Sastādītājs (7); Komentāra autors (7); Recepcijas persona (20)

Ilustrācijas: Persona attēlā(2)

VuordsFricis Brīvzemnieks
Papyldu vuordiTreulands
Dzymtais vuordsTreilands
KopsavilkumsFricis Brīvzemnieks (1846–1907) – dzejnieks, tulkotājs, folklorists un folkloras pētnieks. Nozīmīgu ieguldījumu devis latviešu folkloristikā – latviešu folkloras vākšanā un publicēšanā. Viņš nodibināja zinātnisku latviešu folkloras vākšanu un materiālu apkopošanu. Viņa sastādījumā jau 19. gadsimta 70. un 80. gados iznāca latviešu tautasdziesmu krājums, latviešu tautas parunu, mīklu un buramvārdu krājums, kā arī latviešu teiku un pasaku krājums. Tulkojis no krievu un vācu valodas. Strādājis krievu presē Maskavā, bijis tautskolu inspektors Kurzemē.
Personiskuo informaceja Dzimis Rokaižu krogū, ko tēvs – sedlinieks un rēdnieks Jēkabs Treilands tolaik nomāja. Māte Jūlija Treilande (dzimusi – Julie Haak) bija vāciete. Kad Fricim Brīvzemniekam bija seši gadi, māte Jūlija nomira no holēras.
Precējies ar Otīliju Treilandi (dzimusi Šuberga).

1904: aizgājis pensijā.
Profesionaluo darbeibaPirmās publikācijas sākumā parakstījis ar īsto uzvārdu – Treilands.
No 1871: publikācijas parakstījis ar pseidonīmu – Brīvzemnieks.

1869: pirmā publikācija – dzejoļi "Tālumā no dzimtenes" un "Pie avota" – laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (1869.22.I).
Publicējis ap 90 dzejoļu, kuros pausti nacionālās atmodas centieni: tēvzemes mīlestība, ticība latviešu tautas nākotnei, mudinājumi cīnīties par tautas brīvību.
Popularitāti guva "Daugavas zvejnieku dziesma" (komponējis Baumaņu Kārlis, Ādams Ore, Jāzeps Vītols), "Atkal pie Ventas", balāde "Krīvu Krīvs" (komponējis Jāzeps Vītols).
Periodikā publicējis apceres par Andreju Spāģi (1872), Ati Kronvaldu (1887), igauņu sabiedrisko darbinieku Kārli Robertu Jakobsonu (1882) u. c.

No Friča Brīvzemnieka iecerētās sērijas "Augsti krievu vīri iz zemas kārtas" grāmatā iznāca apcere par Mihailu Lomonosovu (1874) un 17. gs. krievu pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhu Nikonu (1878).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No krievu valodas
1877: Nikolajs Gogolis "Tarass Buļba".

No vācu valodas
1885: Frīdrihs Šillers "Pulksteņa dziesma" (kopā ar Kasparu Biezbārdi).

Tulkojis arī Nikolaja Ņekrasova "Skolnieks", Ivana Krilova "Sisenis un skudra", Apollona Maikova, A. Pleščejeva, Heinriha Heines u. c. autoru dzejoļus.

Sastādījis (Krišjāņa Valdemāra vadībā ar Andreja Spāģa, K. Kalniņa, Indriķa Laubes līdzdalību)
1872: "Krievu – latviešu – vācu vārdnīca".

Darbība folkloristiskā

Lasījis referātus par latviešu folkloru (par tautasdziesmām, kāzu un kristību ieražām u. tml.), organizējis latviešu folkloras vākšanu, tulkojis pats šos materiālus krievu valodā.
1873: Maskavas universitātes Dabaszinību antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības rakstu krājumā publicējis latviešu tautasdziesmas (1118) ar krievu tulkojumu, paskaidrojumiem un ievadu.
1881: publicējis sakāmvārdu, mīklu, buramvārdu krājumu latviešu valodā ar krievu tulkojumu.
1887: publicējis arī latviešu pasakas krievu valodā "Сборник материалов по этнографии" ("Etnogrāfijas materiālu krājums", 2, Maskavā) un latviešu valodā – "Mūsu tautas pasakas" (1) – tie ir pirmie izdotie latviešu pasaku krājumi.
Atbalstījis Krišjāņa Barona "Latvju dainu", Andreja Jurjāna latviešu tautasdziesmu krājumu izdošanu.

Sabiedriskā darbība

Kopā ar Krišjāni Valdemāru un Krišjāni Baronu bijis Maskavas latviešu kultūras dzīves organizētājs. Krišjāņa Valdemāra ierosināts, Fricis Brīvzemnieks iesūtījis krievu laikrakstam "Московские ведомости" u. c. informācijas par zemnieku smago stāvokli Baltijā, savukārt latviešu laikrakstiem, galvenokārt laikrakstam "Baltijas Vēstnesis" ziņas par kultūras dzīvi Maskavā. Arī pēc aiziešanas pensijā, dzīvodams Latvijā, turpinājis iesūtīt korespondences par Baltijas sociālajiem un kultūras apstākļiem laikrakstam " Московские ведомости".
Krišjāņa Valdemāra mudināts, rūpējies par skolu skaita palielināšanu, par latviešu valodas nozīmes pastiprināšanu skolās, bibliotēku organizēšanu.

Pagodinājumi

1882 (pēc vecā stila 1881): Maskavas universitātes Dabaszinību antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrība piešķīra Fricim Brīvzemniekam lielo sudraba medaļu.
1934–1940: pēc 15. maija Kārļa Ulmaņa apvērsuma valdība uzaicināja skolas izvēlēties sev kāda ievērojama tautas darbinieka vārdu. Rīgas pilsētas 16. pamatskola tika nosaukta Friča Brīvzemnieka vārdā, lai godinātu latviešu tautskolu inspektoru, kurš bija cīnījies par latviešu izglītības iespējām Krievijā, kā arī vairākiem skolotājiem palīdzējis dabūt darbu Rīgas skolās.
No 1995:
Rīgas Friča Brīvzemnieka pamatskola.
Friča Brīvzemnieka vārdā nosaukta iela vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jūrmalā, Liepājā u. c.
Citātu galerija"Latviešu folkloristikas pamatlicēj ar saviem vākumiem, publicējumiem, teorētiskajiem apcerējumiem ir Fricis Brīvzemnieks, bet, iespējams, lielākais viņa nopelns – folkloras vākšanas kustības izraisīšana, atbalstīšana, uzturēšana, tā dalībnieku – jaunu talantu meklēšana. Plašākas folkloras vākšanas rosinātājas jau bijušas F. Brīvzemnieka pirmās ekspedīcijas uz Latviju 1869. un 1870. gadā, personīgie kontakti, paša paraugs piesaistījis vairākus palīgus šajā darbā. Liela nozīme bijusi arī F. Brīvzemnieka daudzajiem aicinājumiem presē, sevišķi 1877. gadā "Zinātnības un tautas draugiem". [..]

Vīksna, Māra. Neizdebatētais Fricis Brīvzemnieks. Materiāli par pasaules strāvām latviešu literatūrā. Rīga, Zinātne, 1998, 5.–6. lpp.

"No saviem laika un centienu biedriem Brīvzemnieks atšķiras ar savu vispusību un ar savu kluso, sīksto neatlaidību pie cēla darba. Viņš tādā kārtā ticis par latviešu tautisko centienu kopotāju, padziļinātāju, izplatītāju, nodrošinātāju, kā neviens cits. Priekš viņa un blakām viņam strādāja un cīnījās vīri (Spāģis, Valdemārs), kas paturēja acīs latviešu sabiedriska un saimniecisko dzīvi. Brīvzemnieks darīja to pašu, bet pie tam tik lielā mērā aizņēma arī latviešu dzīves garīgo pusi, ka viņš ar to no minētajiem vīriem manāmi nošķiras un tuvinās tiem darbiniekiem, kas darbojas šai virzienā (Alunāns, Kronvalds, Biezbārdis). Pie tam viņš vienā kā otrā vietā neaprobežojas ar pārejošu ierosinātāja interesi, bet viņš tur pastrādā nopietnus, plašus darbus. Viņš nodziļinās saimnieciskajos jautājumos, patstāvīgi krāj un apstrādā attiecīgos materiālus un laiž par tiem (sevišķi krievu laikrakstos) klaja veselas rakstu virknes. Bet viņš līdz galam mēģina iedziļināties arī latviešu gara dzīvē, uzmeklē tai pēdas vistālākajā senatnē, lasa pa visu tautu uzcītīgi kopā viņas liecības, rūpīgi tās sakopo un laiž klajā, tādā kārtā bez trokšņa noraidīdams pie malas visādus izdomājumus par latviešu senatnes dzīvi un mantām un uzrādīdams latviešu īpatnības patiesos pamatus. Pie tam viņš savos avīžnieka, krājēja, pētnieka darbos nenoslēdzas un nepaliek viens, bet aicina pie tiem biedrus no malu malām un nodod gabalu pa gabalam no saviem uzsākumiem citu rokās. Šaurākās robežās tad arī citi (Barons, Lerchis-Puškaitis) daudz vairāk pastrādājuši nekā viņš, bet viņam pieder tas nopelns, ka viņš dažādos pavedienus nevien uzrādījis, bet ar darbīgu roku arī uzņēmis un sekmīgi risinājis uz priekšu. Viņš pats daudz un daudzpusīgi strādā un pie tam ierosina uz visām pusēm citus. Viņš ir vientulis darba rūķis un rosīgs atklātības darbinieks, viņš ir darba darītājs un darbu vadonis; krājējs un pētnieks, dzejnieks uti zinātnieks. Viņa darbi nesasniedz to pilnību, ko atrodam pie tiem, kas nodevušies vienai vienīgai lietai, bet viņš atstājis tomēr paliekamākus darbus nekā tie, kas visus savus spēkus ielikuši tekošos dzīves prasījumos (Valdemārs, Spāģis, Kronvalds). Brīvzemnieks skatās uz visu un uz katru Lietu mierīgāk, bet tāļāk, smel no. sevis dziļāk, nekā varētu aprobežoties un aiziet ar tekošo dienu. Viņa darbi pēc formas ne vienmēr tik priekšzīmīgi uzrāda viņa cēlo, skaidro dvēseli, kas tiecas sakust ar tautas garu, lai ar to silti, dzīvi un neiznīcīgi darbotos tautas organismā."

Zeiferts, Teodors. Brīvzemnieks: tautas darbinieka mūžs un laikmeta aina, I. Rīga, RLB Brīvzemnieka rakstu komisija, 1929, 9. lpp.
SaiknisMinna Treilande - Muosa
Nodarbesfolkloras pētnieks
dzejnieks
tulkotājs
publicists
folklorists
Dzimšanas vieta01.09.1846
Lažas pagasts
Lažas pagasts, Aizputes novads
Dzimis Lažas (agrākā Rokaižu) pagastā.
Dzīvesvieta1867–1887
Maskava
Moscow, Russia

1887–1888
Liepāja
Liepāja

1887–1888
Kuldīga
Kuldīga, Kuldīgas novads

1889–1907
Rīga
Rīga
IzglītojiesMaskavas Universitāte
Maskava
Moscow, Russia

Kā brīvklausītājs apmeklējis vēstures un tautsaimniecības lekcijas.


Rokaižu muižas skola
Lažas pagasts
Lažas pagasts, Aizputes novads

1859–1862
Aizputes apriņķa skola
Aizpute
Aizpute, Aizputes novads

1864–1866
Mogiļevas apgabals
Mogilev Region, Belarus

Mācījies Gorku mērniecības skolā Mogiļovas guberņā


1873

Nokārtojis ģimnāzijas abitūrijas un vācu valodas ģimnāzijas skolotāja eksāmenus.

Darbavieta1867–1868
Maskava
Moscow, Russia
Mērniecības kanceleja

1869–1887
Maskavas universitātes Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrība
Maskava
Moscow, Russia
Biedrības līdzstrādnieks

1872
Ivanova
Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia
Bijis mājskolotājs Ivanovovozņesenskā.

1875
Maskava
Moscow, Russia
Vācu valodas skolotājs Maskavas 2. proģimnāzijā.

1876–1887
Maskava
Moscow, Russia
Skolotājs Maskavas 1. ģimnāzijā.

1887
Kuldīga
Kuldīga, Kuldīgas novads
Tautskolas inspektors

1887
Liepāja
Liepāja
Tautskolas inspektors
Dalība organizācijās1869–1887
Maskavas universitātes Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrība
Maskava
Moscow, Russia
ApcietinājumsRjazaņa
Ryazan, Ryazan Oblast, Russia
Skolotājs Rjazaņas proģimnāzijā.
Miršanas vieta15.09.1907
Ropaži
Ropaži, Ropažu novads
Miris Ropažu (bijušajā Venču) krogū.
ApglabātsRīgas Lielie kapi
Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvija, LV-1013
Piemiņas vietasRīgas Lielie kapi
Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvija, LV-1013
Tēlnieka Jāņa Zariņa piemineklis.

1997
Piemineklis Fricim Brīvzemniekam
Vienības gatve 15, Rīga, LV-1004
Ģirta Burvja darināts piemineklis Fricim Brīvzemniekam.
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 22.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Lažas pagasts
(Lažas pagasts, Aizputes novads)
01.09.1846Dzimšanas vietaPagasts
2Lažas pagasts
(Lažas pagasts, Aizputes novads)
(Nav nūruodeits)IzglītojiesPagasts
3Aizpute
(Aizpute, Aizputes novads)
1859 - 1862IzglītojiesPilsēta
4Mogiļevas apgabals
(Mogilev Region, Belarus)
1864 - 1866IzglītojiesNovads
5Maskava
(Moscow, Russia)
1867 - 1887DzīvesvietaPilsēta
6Maskava
(Moscow, Russia)
1867 - 1868DarbavietaPilsēta
7Maskava
(Moscow, Russia)
1869 - 1887DarbavietaPilsēta
8Maskava
(Moscow, Russia)
1869 - 1887Dalība organizācijāsPilsēta
9Rīgas Lielie kapi
(Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvija, LV-1013)
(Nav nūruodeits)Piemiņas vietasKapsēta
10Ivanova
(Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia)
1872DarbavietaPilsēta
11Maskava
(Moscow, Russia)
1875DarbavietaPilsēta
12Maskava
(Moscow, Russia)
1876 - 1887DarbavietaPilsēta
13Kuldīga
(Kuldīga, Kuldīgas novads)
1887 - 1888DzīvesvietaPilsēta
14Liepāja
(Liepāja)
1887 - 1888DzīvesvietaPilsēta
15Kuldīga
(Kuldīga, Kuldīgas novads)
1887DarbavietaPilsēta
16Liepāja
(Liepāja)
1887DarbavietaPilsēta
17Rjazaņa
(Ryazan, Ryazan Oblast, Russia)
(Nav nūruodeits)ApcietinājumsPilsēta
18Rīga
(Rīga)
1889 - 1907DzīvesvietaPilsēta
19Rīgas Lielie kapi
(Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvija, LV-1013)
(Nav nūruodeits)ApglabātsKapsēta
20Maskava
(Moscow, Russia)
(Nav nūruodeits)IzglītojiesPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.