Dorbi: Darba autors (30); Sastādītājs (1); Līdzautors (1); Recepcijas persona (37)
Ilustrācijas: Persona attēlā(2)
| Vuords | Ernests Aistars |
|---|---|
| Dzymtais vuords | Anševics |
| Kopsavilkums | Ernests Aistars (1899–1998) – rakstnieks un pedagogs. Dzimis Sarnātē saimnieka ģimenē. Beidzis Ventspils ģimnāziju (1920), LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļu (1929), studējis Baltu filoloģijas nodaļā (1930–34). Studiju laikā sāka publicēt rakstus literatūras teorijas, filozofijas un kritikas laukā. Kopš 1923. gada strādāja par skolotāju vidusskolās Ludzā un Dobelē, Aglonas vīriešu ģimnāzijā, Jaunjelgavas komercskolā, Hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā (1930–35), Rīgas skolotāju institūtā (1935–39 Rīgā, 1939–40 Cēsīs), Jelgavas skolotāju institūtā (1940–44). 1944. gada rudenī ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Dzīvojis Augsburgā, kur bijis Ausekļa Latviešu ģimnāzijas direktors. Literārajai jaunradei pievērsies, dzīvodams trimdā, publicējot reālistiskas ievirzes romānus, kuros skartas būtiskas Latvijas vēstures tēmas, latviešu jaunatnes problēmas trimdā un tēlojumā ienākusi arī Čikāgas pilsēta. Kopš 1949. gada dzīvoja Čikāgā, vēlāk Kalamazū. |
| Personiskuo informaceja | Dzimis saimnieka ģimenē. Tēvs Ernests Anševics, māte Trīne Anševica (dzimusi Kreidere). 1937: nomainīja uzvārdu Anševics un kļuva par Aistaru. 1923: appprecējies ar skolotāju Lidiju Šulti (dzim. 1901–1984), dēli – gleznotājs Viestars Aistars (1927), bibliotekārs Aivars Aistars (1929), gleznotājs un literāts Jānis Aistars un inženieris Raits Aistars; mazmeita rakstniece Zinta Aistara (1957). |
| Profesionaluo darbeiba | Literārā darbībaPirmā publikācija1921: stāsts "Tā vairs nevar" žurnāla "Saucēja Balss" 1. numurā.Rakstījis par pedagoģijas jautājumiem, literāras apceres publicējis izdevumos "Latvju Grāmata", "Audzinātājs", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", "Daugava", "Raksti un Māksla", "Latvju Mēnešraksts" un citviet. Literārie darbi1946: stāsts "Vēju saucējs"1949: romāns "Sirēna" 1952: romāns "Plosti" 1959: romāns "Sapnis saules logā" 1963: romāns "Aiza" 1967: romāns "Tu nāci naktī" 1970: romāns "Evita" 1973: romāns "Goda diena" 1975: romāns "Adatas ēnā" 1978: romāns "Savā zemē" 1980: romāns "Gaismu sauca" 1985: romāns "Sāksim vēlreiz" 1987: romāns "'Šoreiz ar īsto" Pedagoģiskā darbībaStrādājis par skolotāju Ludzas ģimnāzijā, Aglonā, Dobelē, Jaunjelgavā, Rīgas Skolotāju institūtā un Jelgavas Skolotāju institūtā. Pats atzinis, ka "viņa mūžs, spēka gadi veltīti skolotāja darbam, rakstniecībai tikai pavaļas brīži," trimdā – Gaŗezera Vasaras vidusskolā."Par rakstīšanas procesu runājot, jāteic, ka – viss vird no dziļumiem, iesākums kādreiz ir sīkums, kaut kas noklausīts, nejauši pamanīts, bet tad tas sāk dzīvot, veidoties. Sāku vākt materiālus, ko tad beigās izstrādāju, veidoju grāmatu. It sevišķi tas tā ar darbiem, kas skar mūsu jaunās paaudzes dzīvi un problēmas mūsu jaunajā zemē Amerikā." (Treji Vārti, Nr. 105, 1985). Ernesta Aistara skolēnu vidū Hieronims Tichovskis (Ludza), Gunārs Saliņš Rita Gāle, Indra Gubiņa, Ziedonis Purvs (Jelgava), Aivars Ruņģis (Cēsis), Rolfs Ekmanis (Augsburgā).
1959: drāmas "Zirnekļa tīklā" (pēc romāna "Sapnis saules logā", dramatizējis Andris Valdmanis) iestudējums Minesotā (ASV). |
| Citātu galerija | Par Ernesta Aistara daiļradi"[..] runāsim tikai par Aistara 10 romāniem un vienu garo stāstu Vēju saucējs. Šos darbus varētu sadalīt divi lielās grupās, izdarot to ne pēc chronoloģiskā publicēšanas vai rašanās laika, bet pēc darbos notēlotajiem laikmetiem. Pie pirmās grupas piedalāmi: Plosti, Savā zemē, Gaismu sauca, Sirēna, Vēju saucējs – minētajā sekā. Otru grupu veido: Aiza, Tu nāci naktī, Evita, Goda diena, Adatas ēnā. Pirmā grupa būtu nodēvējama par tautas brīvības cīņu daļu savā zemē un par dzīvi izcīnītajā brīvībā. Otras grupas darbos Aistars pievērsies svešumā aizgājušai tautas daļai – trimdiniekiem, emigrantiem, latviešiem brīvībā jeb pasaulē, sevišķi šīs daļas jaunajai paaudzei un tās mēģinājumiem pastāvēt vidū starp vecāku prasībām un vērtību skālām un apkārtējās vides vilinājumiem un standartiem. Vidū starp abām šīm grupām kā atdalītājs atrodas romāns Sapnis saules logā, kurā notēlots īss posms vienā vienīgā gadā, ar ko sākās tautā krāto materiālo un garīgo, ētisko vērtību iznīcināšana, tautas izklīdināšana uz austrumiem un rietumiem, pašu zemē palikušo pakļaušana svešai varai. Tātad Aistara darbiem, it sevišķi pirmajā grupā, par sociālo logatu izraudzīti krizes jeb krustceļu laikmeti tautas dzīvē. Pakavēsimies pie katra darba atsevišķi, lai vērotu, kādus konkrētus ietvarus autors izraudzījis un kā tie sniedz lasītājam savu īpašu vēstījumu." Ruņģe, Valija. Ernesta Aistara prozas sociālais logāts. Treji Vārti, Nr. 105, 1985. ".. daiļliteratūrai viņš pievērsies tieši svešumā, kad jādzīvo nometnes šaurība, kad dienišķa maize jāpelna darbā, kam nav nekā kopēja ne ar audzināšanu, ne rakstniecību. [..] kaut pavēlu sācis, līdz šim Ernests Aistars ir publicējis vienu stāstu grāmatu un 9 romānus. Aistara darbu kvalitāte jau pašā sākumā ir augsta. Viņa pirmais romāns "Sirēna" (1949) iegūst mūsu ievērojamāko kritiķu cildinājumus, kas viņu salīdzina ar lielajiem ziemeļniekiem. Romāns Plosti (1952) skar vēsturisku vielu, "Sapnis saules logā" (1959) dokumentē 1940. gada traģisko vasaru mūsu dzimtenē, "Aizā" (1963) Aistars apliecina sevi kā meistaru psiholoģisku pārdzīvojumu tēlošanā un nozieguma un soda jautājumu tagadnes situācijā. Romāna "Tu nāci nakti" (1967) Aistars tēlo topoša latviešu gleznotāja problēmas svešā zemē, saskaroties ari ar abstrakto mākslu. Aktuālu problēmu romāns ir āri "Evita" (1970), kamēr romānā "Goda diena" (1973). Aistars parāda sevi arī kā satīrisku dzīves tēlotāju. [..] Romāns pārveidots ari skatuvei un vairākkārt izrādīts. "Adatas ēnā" (1975) Aistars rāda cīņu pret moderno sērgu, kāda ir mūsdienu jaunatnes aizraušanās ar narkotiskām vielām. Autors rūpīgi izpētījis ari šo vidi, dodamies no Čikāgas uz Kaliforniju. kur varējis iepazīties ar narkotiku atveseļošanas iestādi. Jaunākais romāns "Sava zemē" (1978) mūs noved atkal Latvija, autora dzimtajā pusē." Kalniņš, Nikolajs. Ceļi un gadi. Laiks, 1979, 15. sept.
|
| Saiknis | Zinta Aistara - Mozmeita Viestarts Aistars - Dāls Jānis Aistars - Dāls |
| Nodarbes | rakstnieks pedagogs |
| Dzimšanas vieta | 16.09.1899 Užavas pagasts Užavas pagasts, Ventspils novads Sārnates Tomdēlos. |
| Dzīvesvieta | 1945–1949 Augsburga Augsburg, Bavaria, Germany 1949–1967 Čikāga Chicago, Illinois 1967–1998 Kalamazū Kalamazoo, Michigan, United States |
| Izglītojies | Sārnate Sārnate, Užavas pagasts, Ventspils novads Mācījies pagastskolā. 1920 Ventspils 1. ģimnāzija Ventspils Ventspils 1929 Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Studēja Filozofijas nodaļā. 1930–1934 Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Studēja Baltu filoloģijas nodaļā. |
| Darbavieta | Jaunjelgavas pilsētas komercskola Jaunjelgava Jaunjelgava, Jaunjelgavas novads Latviešu valodas skolotājs. 1923 Ludzas Valsts vidusskola Ludza Ludza, Ludzas novads 1925 Dobeles vidusskola Dobele Dobele, Dobeles novads Latviešu valodas un psiholoģijas skolotājs. 1930–1935 Jelgavas ģimnāzija Jelgava Jelgava Skolotājs. 1935–1938 Rīgas Skolotāju institūts Rīga Rīga Latviešu valodas skolotājs. 01.08.1938–1939 Cēsu skolotāju institūts Bērzaines iela 34, Cēsis Bērzaines iela 34, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 Inspektors. 1940 Jelgavas skolotāju institūts Jelgava Jelgava Latviešu valodas skolotājs. 1941–1943 Jelgavas skolotāju institūts Jelgava Jelgava Inspektors. 15.07.1943–1944 Jelgavas skolotāju institūts Jelgava Jelgava Direktors. 1945–1949 (Datums nav precizs) Augsburga Augsburg, Bavaria, Germany Augsburgas Latviešu ģimnāzijas direktors. |
| Dalība organizācijās | Latviešu Rakstnieku apvienība Mūža biedrs. Latviešu preses biedrība Goda biedrs. |
| Dienests | 1920–1921 Latvijas armija Dienēja Latgales divīzijas štābā par rakstvedi, pēc tam štābā Rīgā. |
| Emigrē | 1944 Vācija Germany Rudenī ar ģimeni devās bēgļu gaitās. |
| Miršanas vieta | 22.07.1998 Kalamazū Kalamazoo, Michigan, United States |
| Apglabāts | 27.07.1998 Kalamazū Kalamazoo, Michigan, United States |
| Apbalvojumi | Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par romānu "Savā zemē". 1979 |
|---|
| # | Vīta | Datums | Tips | Vietas tips | Teksta fragments |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Užavas pagasts (Užavas pagasts, Ventspils novads) | 16.09.1899 | Dzimšanas vieta | Pagasts | |
| 2 | Ventspils (Ventspils) | 1920 | Izglītojies | Pilsēta | |
| 3 | Ludza (Ludza, Ludzas novads) | 1923 | Darbavieta | Pilsēta | |
| 4 | Dobele (Dobele, Dobeles novads) | 1925 | Darbavieta | Pilsēta | |
| 5 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1929 | Izglītojies | Ēka, māja | |
| 6 | Jelgava (Jelgava) | 1930 - 1935 | Darbavieta | Pilsēta | |
| 7 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1930 - 1934 | Izglītojies | Ēka, māja | |
| 8 | Sārnate (Sārnate, Užavas pagasts, Ventspils novads) | (Nav nūruodeits) | Izglītojies | Ciems | |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1935 - 1938 | Darbavieta | Pilsēta | |
| 10 | Bērzaines iela 34, Cēsis (Bērzaines iela 34, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101) | 01.08.1938 - 1939 | Darbavieta | Ēka, māja | |
| 11 | Jelgava (Jelgava) | 1940 | Darbavieta | Pilsēta | |
| 12 | Jelgava (Jelgava) | 1941 - 1943 | Darbavieta | Pilsēta | |
| 13 | Jelgava (Jelgava) | 15.07.1943 - 1944 | Darbavieta | Pilsēta | |
| 14 | Jaunjelgava (Jaunjelgava, Jaunjelgavas novads) | (Nav nūruodeits) | Darbavieta | Pilsēta | |
| 15 | Vācija (Germany) | 1944 | Emigrē | Valsts | |
| 16 | Augsburga (Augsburg, Bavaria, Germany) | 1945 - 1949 | Dzīvesvieta | Pilsēta | |
| 17 | Augsburga (Augsburg, Bavaria, Germany) | 1945 - 1949 | Darbavieta | Pilsēta | |
| 18 | Čikāga (Chicago, Illinois) | 1949 - 1967 | Dzīvesvieta | Pilsēta | |
| 19 | Kalamazū (Kalamazoo, Michigan, United States) | 1967 - 1998 | Dzīvesvieta | Pilsēta | |
| 20 | Kalamazū (Kalamazoo, Michigan, United States) | 22.07.1998 | Miršanas vieta | Pilsēta |
