Eriks Ādamsons

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Dorbi: Darba autors (84); Izdevējs (1); Recepcijas persona (66)

Ilustrācijas: Persona attēlā(2)

VuordsEriks Ādamsons
Pseidonims Ēriks Rīga
Personiskuo informaceja Dzimis grāmatveža ģimenē. 1931. gadā apprecējās ar dzejnieci Mirdzu Ķempi.
Nacistiskās okupācijas laikā dažu 20. gadsimta 30. gadu iespiestu pretnacistisku darbu dēļ Eriks Ādamsons nevarēja publicēties ar īsto vārdu, tāpēc parakstījās ar pseidonīmu – Ēriks Rīga.
1943. gadā Eriks Ādamsons saslima ar tuberkolozi, viņš ārstējās Biķernieku sanatorijā, kur 1946. gadā arī nomira.
Profesionaluo darbeiba
Pirmā publikācija – viencēliena komēdija "Amora apburtā lapsene" 1924. gadā. Savukārt pirmā dzejas publikācija – dzejolis "Kuģi" laikrakstā "Jaunākās Ziņas" 1926. gada 27. janvārī.
Vairāki Erika Ādamsona darbi, it īpaši īsproza, atstāti manuskriptos (glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā).

Darbi
Dzejoļu krājumi
1932: Sudrabs ugunī
1937: Ģerboņi
1941: Saules pulkstenis
1951: Sapņu pīpe (sastādījis Andrejs Johansons)
2003: Sapņu pīpe (autora sakārtojums)

Dzeja bērniem
1939: Čigānmeiteņs Ringla
1943: Koklētājs Samtabikse

Proza
1937: Smalkās kaites
1942: Lielais spītnieks
1944: Sava ceļa gājējs (publicēts laikarkstā "Tēvija")
1960: Sava ceļa gājējs (grāmatā)
1984: Stāsti par dzīvniekiem

Lugas
1924: Amora apburtā lappene
1932: Nagla, Tomāts un Plūmīte (teātrī; kopā ar Aleksandru Čaku)
1933: Seši krusti
1938: Mālu Ansis (teātrī)

Cittautu rakstnieku darbu tulkojumi

Eriks Ādamsons ir ne tikai profesionāls rakstnieks, bet arī tulkotājs. Viņš tulkojis un atdzejojis no angļu, krievu, franču un vācu valodas.

1936: Džordžs Gordons Bairons. "Šijonas gūsteknis" (žurnāls "Daugava", 3. burtnīca).
1936: Oskars Vailds. "Infantes dzimšanas diena".
1938: Radjards Kiplings. "Jūras varoņi".
Citātu galerija
"Ādamsona dzeja sakņojas angļu klasicisma un pirmsromantisma, īpaši "ezeru skolas", kā arī prerafaelītu tematikā un izteiksmē, kas organiski sasaistīta ar latviešu ziņģes un romances metaforiskām tradīcijām. Ādamsona literārajā praksē humors, asprātība, intīmu situāciju un ikdienišķas realitātes estetizēšana veido īpatnu latviešu "nacionālo šarmu" (Ādamsona formulējums). Skaistums un elegance kā pašmērķis, "carpe diem" hedoniski un elēģiski motīvi, pirmatnēji jutekliskās baudas cildinājumi dominē Ādamsona agrīnajā dzejā; tajā kā faktūras elements izmantota stilizēti tēlota viduslaiku Rīga un tās iedzīvotāji, bībeliski patriarhālās pagātnes priekšstati par labo un skaisto. 30. gadu 1. pusē Ādamsons ieviesis latviešu dzejā komisko balādi un aktualizējis elēģisko romanci. Intonatīvi Ādamsona dzejā saistīts komiskais ar nopietno, smieklīgais ar dramatisko, bet 40. gadu dzejā arī ar skeptisko. Daļa dzejoļu veidoti kā parafrāzes par antīko mītu un personāžu pasauli, uzsverot tās vitalitāti, hedonismu un skaistumu. 40. gadu lirikas sižetiem izmantots arī lauku un dabas reāliju estetizēts atainojums, indiāņu vēsturiskie materiāli, bībelisko tēmu variācijas kā klusināts, taču neslēpts pretstats karam, varmācībai un iznīcībai, intonācijā pāreja uz skumji sāpīgu, taču fatālu pakļaušanos liktenim kā neizbēgamai dzīves konsekvencei. [..]
Ādamsona prozā sākumposmā dominē "smalko kaišu" – cilvēku psihes dīvainību un kompleksu, neordinaritātes dziļš un precīzs tēlojums, apzināti izvairoties no morālu maksimu izvirzīšanas, skatot dzīvi un cilvēkus kā spožu un daudzveidīgu mozaīku, kurā nav galīgu un neapstrīdamu patiesību un vērtību. Krājumā "Lielais spītnieks" blakus šai tematikai tiek nostatīts pretī vitāla cilvēka dabiskums un oficiālās varas sastingums. [..]
Pasakas bērniem "Čigānmeitēns Ringla" (1939), "Koklētājs Samtabikse" (1943) rakstītas liroepiskā formā, tām raksturīgs rotaļīgs, dzīvespriecīgs humors, asprātīgs sižets, smalkjūtīgi izteiktas pārdomas par mākslinieka un dzīves pretrunām."

Vecgrāvis, Viesturs. Ādamsons Eriks. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 14. lpp.
SaiknisMirdza Ķempe - Bijusī sieva
Lidija Ādamsone-Vilka - Muosa
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
rakstnieks
dramaturgs
Dzimšanas laiks/vieta22.06.1907
Rīga
Rīga
Izglītojies1914–1915
Rīgas pilsētas elementārskolā 

1916–1920
Rīga
Rīga
Sprīvuļa zēnu skola

1920–1924
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050

1924–1931
Latvijas Universitāte

Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: tieslietas.

Darbavieta1941–1942
Strādājis grāmatu veikalā par strādnieku un meža darbos
Dalība organizācijāsMākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Rīga
Rīga

1925–1928
Studentu korporācija "Talavija"
Rīga
Rīga
Pēc studiju pārtraukšanas Latvijas Universitātē bija spiests izstāties.

1941
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Ģertrūdes iela 6, Rīga
Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010
Emigrē1915–1916
Kopā ar ģimeni bēgļu gaitās Krievijā un Igaunijā.
Miršanas laiks/vieta28.02.1946
Rīga
Rīga
Apglabāts
Raiņa kapi
ApbalvojumiRaiņa un Aspazijas fonda balva
Balva piešķirta par romānu "Sava ceļa gājējs" (publicēts laikrakstā "Tēvija").
1944



Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VītaDatumsTipsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
22.06.1907(nav uzstādīts)Pilsēta
2Rīga
(Rīga)
28.02.1946(nav uzstādīts)Pilsēta
3Rīga
(Rīga)
1916 - 1920(nav uzstādīts)Pilsēta
4Raiņa bulvāris 8, Rīga
(Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)
1920 - 1924(nav uzstādīts)Ēka, māja
5Ģertrūdes iela 6, Rīga
(Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010)
1941(nav uzstādīts)Ēka, māja
6Rīga
(Rīga)
(Nav nūruodeits)(nav uzstādīts)Pilsēta
7Rīga
(Rīga)
1925 - 1928(nav uzstādīts)Pilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.