Egons Līvs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Dorbi: Darba autors (33); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (22)

Ilustrācijas: Persona attēlā(3)

VuordsEgons Līvs
Pseidonims E. Svile
Dzymtais vuordsEgons Gūtmanis
KopsavilkumsEgons Līvs (īstajā vārdā Egons Gūtmanis; 1924–1989) – rakstnieks, publicists, scenārists. Daiļrades galvenā tēma – zvejnieku dzīve un to darbs. Stāstos tēloti daudzkrāsaini, savdabīgi, ideāliem uzticīgi raksturi, liktenīgas kaislības, pilnskanīgas dzīves situācijas, meklēti cilvēka atsvešinātības cēloņi. Daiļdarbu vēstījums lielākoties lakonisks un emocionāli tēlains. Egons Līvs ir vairāku Rīgas kinostudijas filmu scenārija autors. Mūža pēdējos gados pievērsies kontaktu dibināšanai ar bijušajiem un esošajiem latviešu jūrasbraucējiem, seno latviešu jūrniecības tradīciju apzināšanai un propagandēšanai (publicējis piemiņas rakstus, rakstījis par Latvijas jūrniekiem un jūrskolām, ievadus rakstu krājumos u. tml.). Par godu rakstniekam 1990. gadā un 2010. gadā dibināta Egona Līva prēmija.
Personiskuo informaceja Dzimis dzelzceļnieka Jāņa (1896–1941) un Lilijas Ērikas (1903; dzimusi Lazda) Gūtmaņu ģimenē. Māsas – Mirdza Milda (1926–1927), Zeltīte (1927), Rasma (1941) un brāļi – Harijs (1931) un Ziedonis (1937), pusbrālis – Andris (1943).
Līdz 1938: ģimene dzīvojusi Jelgavā.
1938: tēvu Jāni Gūtmani (lokomotīves vadītāju) sliktā redzes dēļ pārceļ darbā par stacijas uzraugu uz Garozu Jelgavas rajonā, pēc tam – par pārmijnieku uz Gaviezi Liepājas rajonā.
1942–1945: dienests Latviešu leģionā.
Pēc 1945, 8. maija: Otrā pasaules kara beigas sagaidījis Polijā, Hellas pussalā, gūstekņu nometnē, pēc tam – filtrācijas nometnē Grodņā.
1945, maijs–1946, aug.: pārsūtīts uz filtrācijas nometni Baltās–Baltijas jūras kanāla būvniecībā Karēlijas autonomās republikas pilsētā Medvežjegorskā, Oņegas ezera ziemeļu krastā. Šeit sācis rakstīt prozu.
1946, aug.–1950, jūn.: dienests Sarkanajā armijā, Igaunijas PSR.
1949, janv.: dienesta laikā sācis rakstīt stāstu "Aija", "Ilze", "Gane" un "Pavasara dubļos notašķītais autobuss apstājas ceļa galā..."(datējums manuskriptu klades sākumā).
Kopš 1950: civillaulība ar Emīliju Garozu, kura uzdevusies par šķirteni, bet pēc kāda laika no armijas atgriezies viņas vīrs Alfrēds.
1953, febr.: civillaulībā ar Emīliju Garozu piedzimst meita Velga.
1957, okt.: iepazinies un sācis draudzēties ar sievu Edīti Parņicku (1930; dzimusi Robežniece). Abi ir kolēģi Liepājas motorizētās zvejas stacijā Liepājas zvejas ostā. Atsācis rakstīt prozu.
1960, 30. janv.: laulības ar Edīti Gūtmani (tobrīd – Parņicku (pirmo laulību uzvārds)). Edītes meitu Inesi (1955) no pirmās laulības Egons Gūtmanis adoptēja un deva savu uzvārdu – Inese Gūtmane.
1961, 4. febr.: Edītes un Egona Gūtmaņu laulībā piedzimst meita Dace.
Profesionaluo darbeiba1959: pirmā publikācija – stāsts "Cīruļu putenī" – Liepājas rajona laikrakstā "Komunists".

Stāsti

1962: "Selgas vīri".
1963: "Kapteinis Nulle"
1964: "Prelūdija".
1968: "Vecā romantiķu pirts".
1972: "Meldru mežs".
1974: "Slieksnis" (izlase).
1977: "Pārnākšana".
1983: "Viena diena uz labās, mīļās zemītes" (izlase).
1984: "Skumjās rotaļas" (izlase).

Romāns

1966: "Velnakaula dvīņi".

Dzeja un vēstules

2000: "Asteru medus" (izlase).

Biogrāfiskā proza

1992: "Rēta lūpas iekšpusē un ...".

Dokumentālā proza

1966: "Vērts bij vīriem satikties".
2014: "Sarunas ar vecajiem jūras vilkiem" (sakārtojis Ēriks Kūlis).

Darbība kinodramaturģijā

1964: "Kapteinis Nulle" (kopā ar Leonīdu Leimani).
1967: "Rīta miglā" (kopā ar Imantu Krenbergu).
1971: "Meldru mežs".
1974: "Pirmā vasara".
1974: "Tandēms".
1978: "Большая новогодняя ночь".
1979: "Nakts bez putniem" (kopā ar Gunāru Cilinski).
1983: "Akmeņainais ceļš" (pēc Viļa Lāča romāna motīviem).
1984: "Parāds mīlestībā" (kopā ar Ēriku Kūli).

Egons Līvs mūža pēdējos gados pievērsies kontaktu dibināšanai ar bijušajiem un esošajiem latviešu jūrasbraucējiem, seno latviešu jūrniecības tradīciju apzināšanai un propagandēšanai (publicējis piemiņas rakstus, rakstījis par Latvijas jūrniekiem un jūrskolām, ievadus rakstu krājumos u. tml.).

Pagodinājumi

1984, 24. aug.: zvejnieku kolhoza "Boļševiks" Goda kolhoznieka nosaukums.
1990, 1. sept.–?: Liepājas zvejnieku saimniecība "Kursa" izveidoja Egona Līva prēmiju, kas tika piešķirta reizi divos gados.
Kopš 2010: Egona Līva piemiņas balva "Krasta ļaudis". Egona Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis" pasniedz ar mērķi veicināt interesi par latviešu literatūras klasiķi Egonu Līvu un viņa literāro mantojumu un devumu jūrniecības popularizēšanā. Konkurss aktualizē latviešu autoru darbus un akcentē jaunāko devumu latviešu literatūrā. Balva tiek piešķirta divās kategorijās: par labāko oriģinālliteratūras prozas darbu latviešu valodā un par labāko skolu jaunatnes literāro darbu. Prēmiju organizē Liepājas pilsētas Kultūras pārvalde sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociāciju.
Citātu galerija"Latviešu jūrniecības atdzimšanas vēsturē rakstnieku un publicistu Egonu Līvu (īstajā vārdā Egons Gūtmanis; 1924–1989) mēdz dēvēt par mūsdienu Krišjāni Valdemāru, jo tieši viņš kaismīgi uzstājās par latviešu pievēršanu jūrai un puišu piesaisti jūrnieka arodam. Visus viņa literāros darbus, jau romānu "Velnakaula dvīņi" (1966), stāstu "Kapteinis Nulle" (1962), skaudro dienasgrāmatu "Rēta lūpas iekšpusē" (1989) un citus caurstrāvo latvju jūrniecības atjaunotnes doma, cik nu kurā laikā droši un atklāti varēja izteikties."

Šīmanis, Gints. Egona Līva devumu pieminot. Akadēmiskā Dzīve, Nr. 43, 2006, 1. janv., 116. lpp.

"Stāstos tēlota zvejnieku dzīve un darbs, daudzkrāsaini, savdabīgi, ideāliem uzticīgi raksturi, liktenīgas kaislības, pilnskanīgas dzīves situācijas, meklēti cilvēka atsvešinātības cēloņi; vēstījums lakonisks, emocionāli tēlains. Romānā "Velnakaula dvīņi" (1966) uz kāda Kurzemes zvejnieku ciema sadzīves fona risinātas cilvēka izdzīvošanas problēmas Otrā pasaules kara beigu posmā, psiholoģiski smalki zīmēti stipri, kaislīgi raksturi, kuri ekstremālos apstākļos spēj saglabāt cilvēcisko lepnumu, pašcieņu, tīras sirdsapziņas diktētu rīcības izvēles brīvību."

Gudriķe, Biruta. Līvs Egons. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 375. lpp.

"Egons Līvs savās krūtis nesa aizcirstas, aiznāvētas paaudzes sirdi. Abām pusēm otrajā pasaules karā bija vajadzīgi Latvijas zaļoksnie zēni, un liktenis viņus nesaudzēja. Latvija ir karagājienu slieksnis.

Egonam sāpēja visu mūžu. Latvijas sāpe bija viņa sāpe, un tieši tādēļ viņš kā tēvzemei miniatūrā, kā glābiņam bija pieķēries savai ģimenei. Sieva, meitas, mazbērni, klusas ģimenes svinības ar Ziemassvētkiem kā visa svētā sākumu par to Egonu var apskaust. Viņi prata sargāt to savu laimes loku.

Egona Līva lielā ģimene bija jūrasbraucēji. Ne reizi vien Vesetas ielas pagalmā redzējām sirmus, spītīgi staltus večus jūrnieku mundieros ar sarkanām neļķēm rokās... Pat bērni zināja tie vīri iet pie Egona Līva. Un, ja mēs, rakstnieki, aizmirsām sava kolēģa dzimšanas dienu, tad jūrnieki nemūžam. Ja mums neizdevās aprunāties, tad jūrniekiem – nemūžam.

[..] Maiga vīrišķība. Tā man gribas raksturot rakstnieku Egonu Līvu. Viņš spītīgi un nelokāmi cīnījās par savai tautai aizliegto jūru, par mūsu tiesībām dzīvot tā, kā jūrastautai pienākas. Un... viņš ātri raudāja. Siltāks rokasspiediens, mīļāka dziesma, tautas kopības brīdis, un Egona acīs sariesās asaras. Varbūt, ka visu sevi kā vīrieti un kā latvieti rakstnieks netieši ir ierakstījis Kasparā Velnakaulā sava romāna “Velnakaula dvīņi” galvenajā varoni. Karš, dvīņi, silts piens, jūra, sagūstīts zaldāts, kurš arī ir cilvēks, dzemdībās mirusi zvejnieka sieva, divu armiju elles ugunis, ticība, cerība, mīlestība – tas ir Egona Līva dvēseles kliedziens, adresēts kara cietsirdībai un cilvēka, šī sāļā krasta cilvēka, vīrišķīgajam maigumam."

Peters, Jānis. Egons Līvs. Literatūra un Māksla, Nr. 14, 1989, 8. apr., 3. lpp.

"Līvs bija redzējis zvejnieku un jūrnieku dzīvi bez izskaistinājumiem, bez apromantizējumiem, un tāda — skarbi vienkāršā, ikdienišķā bija saskatījis daudz interesanta, nozīmīga, savam laikam raksturīga. Līvs bija sastapis zvejniekus un jūrniekus, kas nekūpināja tikai pīpes, kas nebija varoņi ar naivām dvēselēm. [..]

Tiešais dzīves vērojums, ikdienā sastapti tipi, ikdienā iepazīti konflikti, ikdienā dzirdēta valoda — tas bija materiāls, kas, mākslinieciski atlasīts, sintezēts un radoši apstrādāts, kļuva par Līva literāro ierosmju galveno avotu. Rakstnieks stāsta, ka savu “Kapteini Nulli” (1963) viņš pilnībā pabeigt varējis tikai tad, kad pats uz zvejas kuģa bija izvagojis Ziemeļjūru un iepazinis okeāna zvejnieku darbu. Lūk, te arī atbilde, kāpēc Līva skatiens zvejnieku dvēselēs tik dziļš, kāpēc viņa tēlotie raksturi tik patiesi, dzīvi, viņa valoda tik krāsaina. [..]

Augsta pienākuma apziņa pret rakstnieka uzdevumiem, liels, neatlaidīgs darbs, nemitīgi bagātinot gan dzīves pieredzi, gan literāro amata prasmi, stingra pašdisciplinētība un kritiska attieksme pret savu veikumu raksturo Līvu kā rakstnieku un cilvēku. [..]

Līva izaugsmi raksturo ne jau tikai žanriska daudzveidība. Ar katru jaunu darbu padziļinās rakstnieka attieksme pret dzīvi, pilnveidojas viņa amata prasme, izkristalizējas mākslinieciskā individualitāte. Ar “Kapteini Nulli”, bet jo sevišķi ar savu romānu “Velnakaula dvīņi” Egons Līvs ir ienācis mūsu literatūrā kā spilgta, savdabīga personība, kas daudzējādā ziņā — gan ar tematiku, gan raksturu izveidi, gan dzīves parādību uztveri — turpina tās tradīcijas, ko mūsu literatūrā iedibinājis Vilis Lācis. Tāpat kā Vilis Lācis, Līvs ir dzīves apliecinātais, pozitīvu ideālu paudējs, kas jebkurās dzīves pretrunās prot atklāt nākotnes perspektīvas.

Ar pirmajiem stāstiem Līva attieksme pret dzīvi ir ļoti aktīva. Viņš nepretendē uz novatorismu tēmas izvēlē. Viņš cenšas pēc dzīves patiesības, pēc padziļināta mums dažkārt labi zināmo parādību skatījuma. Līvs galvenokārt tēlo zvejnieku dzīvi, darbu, savstarpējās attiecības. Tā ir parasta, ikdienišķa darba diena, kādu mēs redzam viņa stāstos, viņa “Kapteini Nullē”, un tomēr tā atklāj lasītājam ļoti daudz jauna. Un atklāj tāpēc, ka Līvs nevienkāršo dzīvi, nenogludina asumus. Viņš cenšas tvert dzīvi visā tās sarežģītībā un pretrunu daudzveidībā, jo dzīve arī savā ikdiena nerit kā dzīpars no kamola. Tāpēc cilvēku rīcību un savstarpējās attiecības rakstnieks skata dialektiski un parāda, ka neatkarīgi no mūsu gribas labais dažkārt pārvēršas sliktajā, bet šķietami sliktais nereti glabā sevī labu, racionālu kodolu."

Gudriķe, Biruta. Dialektika, raksturi, stils Egona Līva daiļradē. Karogs, Nr. 3, 1967, 1. marts, 132., 133. lpp.

SaiknisOjārs Pētersons - Znots
Edīte Gūtmane - Sīva
Nodarbespublicists
rakstnieks
scenārists
Dzimšanas vieta31.08.1924
Jelgava
Jelgava
Dzīvesvieta1924–1938
Jelgava
Jelgava

1938–1941
Gaviezes stacija
Gaviezes stacija , Gaviezes pagasts, Grobiņas novads

1941–1942
Priekule
Priekule, Priekules novads
Krogzemju stacija

00.05.1945–00.08.1946
Medvežjegorska
Medvezhyegorsk, Republic of Karelia, Russia

00.08.1946–00.06.1950
Igaunija
Estonia

00.06.1950
Oskara Kalpaka iela 95, Liepāja
Oskara Kalpaka iela 95, Liepāja, LV-3405
Tolaik – Sarkanarmijas iela.

30.01.1960–1964 (Datums nav precizs)
Vēju iela 5, Liepāja
Vēju iela 5, Liepāja, LV-3401

1964–1969 (Datums nav precizs)
Baznīcas iela 20, Liepāja
Baznīcas iela 20, Liepāja, LV-3401

Tolaik – Komunālā iela.


1969 (Datums nav precizs)
Ģertrūdes iela 81, Rīga
Ģertrūdes iela 81, Rīga, LV-1009
Izglītojies1938–1939
Liepājas Kārļa Ulmaņa 28. janvāra Draudzīgā aicinājuma pamatskola
Rīgas iela 50, Liepāja
Rīgas iela 50, Liepāja, LV-3401

1939–1942
Liepājas vakara tehnikums
Liepāja
Liepāja

00.10.1954–00.08.1955
Liepāja
Liepāja
Mācās kuģu mehāniķu-dīzelistu skolā Liepājā, iegūst vidējo tehnisko izglītību, kuģa mehāniķa-dīzelista 3. pakāpes diplomu.
Darbavieta1939–1941
Liepāja
Liepāja
Strādājis par atslēdznieka mācekli Liepājas dzelzceļa darbnīcās.

1941
Gaviezes stacija
Gaviezes stacija , Gaviezes pagasts, Grobiņas novads
Telefona līniju montieris dzelzceļa līnijām Liepāja–Priekule, Liepāja–Rucava

00.07.1950–1952
Liepāja
Liepāja
Nozvejas inženieris Liepājas motorizētās zvejas stacijā Liepājas zvejas ostā.

1952–1953
Liepāja
Liepāja
Inspektors Latvijas Komunālās saimniecības energosistēmā.

1955–1957
Liepāja
Liepāja

Līnijas mehāniķis Liepājas motorizētās zvejas stacijā Liepājas zvejas ostā.


1958–1964
Liepāja
Liepāja
Liepājas zvejnieku arteļa "Boļševiks" zvejas brigādes brigadieris un zvejas ostas dispečers.

26.11.1964–1969
Laikraksts "Cīņa"
Liepāja
Liepāja

Speciālkorespondents Liepājā.

Rakstījis reportāžas par zvejniekiem (apkopotas krājumā "Vērts bij vīriem satikties", 1966).


14.11.1969–1973
Rīgas kinostudija
Šmerļa iela 3, Rīga
Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006
Scenāriju redakcijas kolēģijas redaktors

1973–1974
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Prozas konsultants
Dalība organizācijās00.11.1961
Liepāja
Liepāja
Liepājas literārās apvienības biroja loceklis.

1963–1989
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs
Dienests00.02.1942–08.05.1945
Latviešu leģions
Latviešu leģiona 15. un 18. divīzijas sastāvā.

00.08.1946–00.06.1950
Sarkanā armija
Igaunija
Estonia
Dienests militārajā daļā Nr. 0541.
Deportē00.05.1945–00.08.1946
Medvežjegorska
Medvezhyegorsk, Republic of Karelia, Russia
Miršanas vieta01.04.1989
Rīga
Rīga
Apglabāts07.04.1989
Otrie Meža kapi
Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026
Piemiņas vietas31.08.2014
Baznīcas iela 20, Liepāja
Baznīcas iela 20, Liepāja, LV-3401

Piemiņas plāksne pie nama, kurā dzīvojis Egons Līvs.

ApbalvojumiViļa Lāča prēmija
Pārnākšana
Prēmija piešķirta par garstāstu "Nakts bez putniem" un ieguldījumu zvejnieku dzīves atainošanā.
1979

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 29.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Jelgava
(Jelgava)
1924 - 1938DzīvesvietaPilsēta
2Jelgava
(Jelgava)
31.08.1924Dzimšanas vietaPilsēta
3Rīgas iela 50, Liepāja
(Rīgas iela 50, Liepāja, LV-3401)
1938 - 1939IzglītojiesĒka, māja
4Gaviezes stacija
(Gaviezes stacija , Gaviezes pagasts, Grobiņas novads)
1938 - 1941DzīvesvietaCiems
5Liepāja
(Liepāja)
1939 - 1941DarbavietaPilsēta
6Liepāja
(Liepāja)
1939 - 1942IzglītojiesPilsēta
7Gaviezes stacija
(Gaviezes stacija , Gaviezes pagasts, Grobiņas novads)
1941DarbavietaCiems
8Priekule
(Priekule, Priekules novads)
1941 - 1942DzīvesvietaPilsēta
9Medvežjegorska
(Medvezhyegorsk, Republic of Karelia, Russia)
30.04.1945 - 31.07.1946DzīvesvietaPilsēta
10Medvežjegorska
(Medvezhyegorsk, Republic of Karelia, Russia)
30.04.1945 - 31.07.1946DeportēPilsēta
11Igaunija
(Estonia)
31.07.1946 - 31.05.1950DzīvesvietaValsts
12Igaunija
(Estonia)
31.07.1946 - 31.05.1950DienestsValsts
13Oskara Kalpaka iela 95, Liepāja
(Oskara Kalpaka iela 95, Liepāja, LV-3405)
31.05.1950DzīvesvietaĒka, māja
14Liepāja
(Liepāja)
30.06.1950 - 1952DarbavietaPilsēta
15Liepāja
(Liepāja)
1952 - 1953DarbavietaPilsēta
16Liepāja
(Liepāja)
30.09.1954 - 31.07.1955IzglītojiesPilsēta
17Liepāja
(Liepāja)
1955 - 1957DarbavietaPilsēta
18Liepāja
(Liepāja)
1958 - 1964DarbavietaPilsēta
19Vēju iela 5, Liepāja
(Vēju iela 5, Liepāja, LV-3401)
30.01.1960 - 1964DzīvesvietaĒka, māja
20Liepāja
(Liepāja)
31.10.1961Dalība organizācijāsPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.