Edgars Dunsdorfs

lv
Ziņot redaktoram

Dorbi: Darba autors (9); Sastādītājs (1); Redaktors (1); Recepcijas persona (1)

VuordsEdgars Dunsdorfs
KopsavilkumsEdgars Dunsdurfs (1904-2002) - vēsturnieks. Daudzus gadus strādājis pie trimdas apgāda "Daugava" Latvijas vēstures monogrāfiju sērijas veidošanas. Skautu kustības vadītājs un darbinieks Latvijā un trimdā.
Personiskuo informaceja Dzimis meldera Johana Dunsdorfa un privātskolotājas, modistes ģimenē.
Dzīvesbiedre Lilija Dunsdorfa (1906–2005) - agronome, ilggadēja Melburnas Latviešu biedrības bibliotēkas vadītāja.

1985. gadā Edgars Dunsdorfs smagi cieš autoavārijā, neraugoties uz daļējo invaliditāti nenogurstoši turpina darbu.
Profesionaluo darbeibaNo 1904. līdz 1925. gadam dzīvojis Saldū, mācījies Saldus pilsētas skolā (1913-1914), Saldus elementārskolā, mācības uz 11 gadiem pārtraucis.
Strādājis Saldū notāra kantorī, no 1920. gada kooperatīvā "Neatkarība" par mācekli, kantoristu, grāmatvedi.
1925. gadā iesaukts armijā, dienējis Rīgā, Stopiņos, iestājies Latvijas kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolā pieaugušajiem, to beidzis 1929. gadā. Pēc karadienesta strādājis par kantoristu Latvijas Piensaimniecības centrālās savienības birojā.
Studējis LU Tautsaimniecības fakultātē (1929-1933), iegūstot ekonomikas maģistra grādu (1933). Strādājis par vekseļu nodaļas vadītāju Latvijas Piensaimniecības centrālās savienības birojā. Lasījis vēstures metodoloģijas kursu LU, studējis saimniecības vēsturi Stokholmā. Kopš 1937. gada LU privātdocents, kopš 1938. gada LU docents, kopš 1939. gada LU ārkārtas profesors, no 1943. līdz 1944. gadam LU profesors saimniecības vēsturē un Tautsaimniecības nodaļas vadītājs un fakultātes dekāns. Kopš 1937. gada līdztekus Latvijas vēstures institūta līdzstrādnieks, no 1942. gada Latvijas saimniecības pētīšanas institūta vicedirektors. Ekonomikas doktors (1944).
No 1944. gada oktobra dzīvojis Dancigā, Polijā, tad Berlīnē, Vācijā, strādājis Greifsvaldes saimniecības pētīšanas institūtā Rīgenes salā. 1945. gadā darbojies Lībekas latviešu ģimnāzijā, bijis Baltijas universitātes latviešu sektora rektors (1946-1948), 1948. gadā izbraucis uz Melburnu, no 1949. gada Melburnas universitātes docētājs saimniecības vēsturē. 1956. gadā Dunsdorfam piešķirts tirdzniecības zinātņu maģistra grāds.
1957. gadā viesprofesors Kalifornijas universitātē Bērkli ASV, 1962. gadā lasījis lekcijas un vadījis seminārus Stokholmas universitātē Zviedrijā, īslaicīgi - Anglijā, Dānijā, Igaunijā, Ungārijā. No 1963. gada saimniecības vēstures nodaļas vadītājs Melburnas universitātē, no 1968. gada profesors, no 1970. gada universitātes goda profesors. Bijis Melburnas Latviešu biedrības priekšnieks (1949-1950).

Vēsturiskie pētījumi

Sarakstījis daudz nozīmīgas grāmatas par Latvijas vēsturi, to skaitā: "Latvijas vēsture 1600-1710" (1962), "Latvijas vēsture 1500-1600" (1964, kopā ar A. Spekki), "Latvijas vēsture. 1710-1800" (1973), "Kārļa Ulmaņa dzīve. Ceļinieks. Politiķis. Diktators. Moceklis" (1978, Latvijā 1992), vairākas vēstures mācību grāmatas, izdevis Latvijas vēsturisko karšu 3 sējumus - "Kurzemes karakartes (17. un 18. gadsimtenī)" (1984, PBLA Kultūras fonda K. Barona prēmija 1985), "Lielvidzemes kartes (17. un 18. gadsimtenī)" (1986), "Latgales vēsturiskās kartes" (1991).
Izdevis grāmatu "Pirmās latviešu bībeles vēsture" (1979).
Krājumā "Arhīvs" publicējis rakstus par latviešu kultūras atblāzmu 18. gs. Vācijā (1961), par Vidzemes mājvārdiem (1962), par sievietes un vīrieša dainām un Daugavas dziesmu topoloģiju (1964), par J. Reiteru (1969), par trimdas latviešu periodiku un Indriķa hroniku (1970), par latviešu teātri (1979), par folkloru Latvijā pēc Otrā pasaules kara (1989), par O. Rozīti (1984), par latviešu rakstniekiem (1988). Rakstus par latviešu literatūru un kultūru publicējis arī citos izdevumos.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

Tulkojis vairākas R. Bēdenpaula un D. Hargrēva grāmatas skautiem (izdotas dažādos gados no 1928. līdz 1977. gadam).

Redakcionālā darbība

Rediģējis "Tautsaimniecības vārdnīcu" (1-4, 1943-1944), vairākas E. Andersona, Ā. Šildes, A. Johansona grāmatas par Latvijas vēsturi, Latvijas skautu centrālās organizācijas žurnālu "Ugunskurs" (1926-1936), žurnālu "Latvju Tautsaimnieks" (1943), rakstu krājumu latviskām problēmām "Arhīvs" (1960-1993, 1-31, satura rādītāju 1-30, 1992).

Apbalvojumi

1936: Latvijas Kultūras fonda godalga
1937, 1938: Krišjāņa Barona prēmija
1962: ALA Kultūras fonda balva
1968: PBLA Tautas balva.
Zinātnieku asociācijas "Latvija un latvieši pasaulē" goda biedrs, LZA goda loceklis (1990).
1994. gadā apbalvots ar LZA Lielo medaļu un Triju Zvaigžņu ordeni.

Recepcija

V. Kaminska kompozīcijā "Pareģojums" izmantota Dunsdorfa dzeja.
Citātu galerija
Nodarbesvēsturnieks
Dzimšanas laiks/vieta20.11.1904
Saldus
Saldus, Saldus novads

Izglītojies
mācījies
māc. Saldus elementarskolā

1929
Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskola
Krišjāņa Barona iela 36, Rīga
Krišjāņa Barona iela 36, Rīga, LV-1011

studējis
stud. saimniecības vēst. Stokholmā

1913–1914
mācījies
māc. Saldus pils. skolā

1929–1933
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studējis Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: ekonomika.


1933
mācījies maģistrantūrā
ieguvis ekonomikas maģistra grādu
Miršanas laiks/vieta24.03.2002
Melburna
Melbourne, Victoria, Australia

Apglabāts23.08.2002
Raiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026

Bēru ceremonija 2002. gada 27. martā Melburnā.

Kremēts. Pelni apbedīti Raiņa kapos.

ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Uksenšernas Vidzemes muižu saimniecības grāmatas, 1624-1654".
Zinātne
1936

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstiem "Latviešu zemnieku turība 17. gadu simtenī", "Latvju zemnieku brīvības izredzes Kārļa XI laikā".
1938

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Vidzemes arklu revīzijas, 1601-1638".
Zinātne
1939

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstu "Pētījumi par Latvijas ražām 1840.–1936. g.".
1939

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstu "Dažas Latvijas 19. gs. otrās puses iedzīvotāju skaita attīstības problēmas".
1940

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Latvijas vēsture, 1600–1700".
1962

Goppera fonda balva
Balva piešķirta par darbu jaunatnei "Saktu stāsti".
1965

PBLA Tautas balva
1968

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latvijas vēsture".
1975

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Kurzemes karakartes 17. un 18. gadsimteni".
1984

Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa
1994

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1995

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1995


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-5 no 5.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Saldus
(Saldus, Saldus novads)
20.11.1904Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1929 - 1933IzglītojiesĒka, māja
3Melburna
(Melbourne, Victoria, Australia)
24.03.2002Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
23.08.2002ApglabātsKapsēta
5Krišjāņa Barona iela 36, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 36, Rīga, LV-1011)
1929IzglītojiesĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.