Auseklis

lv
Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (19)

Vīneibys: Pierakstītājs (1); Teicējs (1); Iesūtītājs (82)

Dorbi: Darba autors (28); Izdevējs (1); Sastādītājs (2); Recepcijas persona (23)

Ilustrācijas: Persona attēlā(1)

VuordsAuseklis
Papyldu vuordiKrogzemju Mikus
Dzymtais vuordsMiķelis Krogzemis
KopsavilkumsAuseklis (īstajā vārdā Miķelis Krogzemis; 1850–1879) – dzejnieks. 19. gadsimta 70. gados kļuva par izcilāko tautiskā romantisma pārstāvi latviešu literatūrā, tautas pašapziņas modinātāju un cīņā saucēju.
Personiskuo informaceja Dzimis rentes saimnieka Jēkaba Krogzemja un Anna (dzimusi Dreimane) Krogzemes ģimenē. Brāļi – Mārtiņš, Andrejs, Jānis, māsas – Eda un Liena.
1872–1874: dzīvojot Lielvārdē, aizsākās draudzība ar dzejnieku Andreju Pumpuru.
1873: kā korists piedalījās I Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā.
Profesionaluo darbeiba1868–1871: Vidzemes skolotāju seminārā sācis atdzejot Frīdriha Šillera, Johana Volfganga Gētes, Heinriha Heines darbus. Skolotāja Jāņa Cimzes ierosināts, vāca folkloru. Šajā laikā radās pirmie orģināldzejoļi. Seminārā, neraugoties uz tur valdošo vācu garu, Auseklis izveidojās par dedzīgu jaunlatvieti, vācbaltiešu muižniecības un baznīcas noliedzēju.
1872, 5. apr.: pirmā publikācija – dzejolis "Kupleja no bizmaņiem" laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā.
Satīr. dzeja, arī "Vēstule iz Cēsīm", bija vērsta pret pārvācošanas politiku un rosināja mācīt latv. val. Ljas skolās.

1873: "Dzeijas".

Apceres
1873: "Vēstule iz Lielvārdes" ("Baltijas Vēstnesis") apcere par novada folkloru.

sarīkoja t-ra izrādi (R. Tomsona luga "Mika") Vecuteles mājās, tāpēc Lielvārdes mācītājs K. Krons lika A. atlaist no darba. 1874 A. Rīgā piedalījās R. Tomsona fabrikas sk. dibināšanā, vasarā A. sastādīja brāļu K. un M. Bušu "Latviešu tautas kalenderi 1875. gadam". A. neizdevās dabūt darbu Ljā. 1874 viņš aizbrauca uz Pēterburgu, kur strād. par skolotāju angļu sk., Meija un Vīdemaņa privātģimn., tikās ar domubiedriem latv. inteleģences pārstāvjiem - Baumaņu Kārli, A. Stērsti, A. Jurjānu, P. Gūtmani, Kažoku Dāvi. Pēterburgā tapa dzejoļu krāj. "Ozolu vaiņaki" (1875). 1876 sakārtota "Dzeiju otrā grāmata" (abi krāj. public. 1888 A. Rakstu 1. sēj.). A. sast. "Paidagoģisko gadagrāmatu" (1876), kurā izskan aicinājums audzināt jauniešus nacionālā garā, un "Baltijas gruntnieku, saimnieku, pagasta valdību u.c. kalendāru 1879. gadam", kas tiek uzskatīts par moderno kalendāru izdošanas sākumu. Šajā kalendārā ir ap 300 latvisku personvārdu darinājumi un A. stāsts "Līdumnieks". Kopā ar Baumaņu Kārli sast. kora dziesmu krāj. "Dziesmu vītols" (1877). A. ir idejiskais vadītājs un līdzstr. satīras krāj. "Jauni dunduri" (1875), "Dunduru pēcnākami" (1876), "Dunduru padēli" (1877) un "Dundurs pats" (1878), kurus izdeva Pēterburgas literārā b-ba "Burtnieks". Tajos iespiestas daudzas A. satīras dzejā un prozā.
1898 A. uzcelts piemineklis Alojā, A. vārdā 1928 nosaukta Alojas vsk. (dib. 1736), 1973 uzstādīts M. Langes veidots A. krūšutēls pie tās, 1960 atklāts paviljons ar nelielu telpu muzejam, 1978 atklāts muzejs Ungurpils Sīpolos, muzeja ekspozīcija 90. gados pārvesta uz Alojas Ausekļa vsk. telpām.
Raksti 2 d. (1888), Kopoti raksti (1923), "Izlase" (1955, lit.), "Gaismas pils" (izlase, 1975).
L. Lapiņš J. Ausekļa dzīve un darbi // Auseklis. Kop. r. R., 1923; Līgotņu Jēkabs. Auseklis. R., 1927; Austrums V. Ausekļa dzīve un darbi // Auseklis. Izlase. R., 1955; Pijols I. Trauksmaina dzīve un dzeja // Auseklis. Gaismas pils. R., 1975; Kalniņš J. Auseklis: Biogr. rom. R., 1981.
I. Rubule
Nodarbesskolotājs
dzejnieks
Dzimšanas vieta18.09.1850
Ungurpils
Ungurpils, Alojas pagasts, Alojas novads
Dzimis Valmieras apriņķa Ungurpils pagasta "Sīpolos".
IzglītojiesDikļu draudzes skola
Dikļi
Dikļi, Dikļu pagasts, Kocēnu novads

1862
Alojas draudzes skola
Aloja
Aloja, Alojas novads

1867–1868
Ērgļu draudzes skola
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads
Šajā laikā iedraudzējies ar Jurjānu ģimeni.

1868–1871
Vidzemes skolotāju seminārs
Valka
Valka, Valkas novads
Semināra laikā iepazinis un sācis atdzejot Frīdriha Šillera, Johana Volfganga Gētes, Heinriha Heines darbus. Jāņa Cimzes rosināts, vācis folkloru, radušies pirmie oriģināldzejoļi.
Darbavieta1871
Jaunpiebalgas draudzes skola
Jaunpiebalga
Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads
Rudenī divus mēnešus strādājis par skolotāju. Pēc konflikta ar mācītāju K. Kēlbrantu bija spiests aiziet.

1872–1874
Lielvārdes draudzes skola
Lielvārde
Lielvārde, Lielvārdes novads
Palīgskolotājs pie J. Neilanda.

00.01.1872–00.06.1872 (Datums nav precizs)
Cēsu draudzes skola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Apmēram pusgadu strādājis par palīgskolotāju.
Ceļojums00.06.1872–00.08.1872
Vidzeme
Latvija
Kājām apceļojis Vidzemi.
Miršanas vieta06.02.1879
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
ApglabātsAlojas kapi
Miera iela 2, Aloja, Alojas novads, LV-4064
Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Ungurpils
(Ungurpils, Alojas pagasts, Alojas novads)
18.09.1850Dzimšanas vietaCiems
2Aloja
(Aloja, Alojas novads)
1862IzglītojiesPilsēta
3Dikļi
(Dikļi, Dikļu pagasts, Kocēnu novads)
(Nav nūruodeits)IzglītojiesCiems
4Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
1867 - 1868IzglītojiesCiems
5Valka
(Valka, Valkas novads)
1868 - 1871IzglītojiesPilsēta
6Jaunpiebalga
(Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads)
1871DarbavietaCiems
7Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
31.12.1871 - 31.05.1872DarbavietaPilsēta
8Lielvārde
(Lielvārde, Lielvārdes novads)
1872 - 1874DarbavietaPilsēta
9Vidzeme
(Latvija)
31.05.1872 - 31.07.1872CeļojumsReģions, apgabals
10Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
06.02.1879Miršanas vietaPilsēta
11Alojas kapi
(Miera iela 2, Aloja, Alojas novads, LV-4064)
(Nav nūruodeits)ApglabātsKapsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.