Anna Žīgure

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (1)

Dorbi: Darba autors (19); Tulkotājs (2); Sastādītājs (1); Komentāra autors (5); Recepcijas persona (8)

Ilustrācijas: Persona attēlā(5)

VuordsAnna Žīgure
Papyldu vuordiAnna Velēda Žīgure
KopsavilkumsAnna Žīgure (1948) – rakstniece, tulkotāja, diplomāte. Jāņa Žīgura meita, Elzas Stērstes un Edvarta Virzas mazmeita, Stērstu Andreja mazmazmeita. Beigusi Jūrmalas 4. vidusskolu (1966), Tartu universitātes Filoloģijas fakultātes Igauņu valodas un literatūras nodaļu (1972). Karjeras sākumā darbojusies žurnālistikā, bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas diplomātijā, bijusi atjaunotās Latvijas pirmā vēstniece Somijā un Igaunijā. Literārā darbība sākotnēji saistīta ar tulkojumiem no igauņu un somu valodas. Vairāku autobiogrāfisku un dokumentāli pētnieciskās literatūras darbu un eseju autore. Publicējusi aprakstus par Somiju, recenzijas un rakstus par igauņu literatūru. 2019. gadā iznākusi Annas Žīgures grāmata "Mūsu tautas gaita. Latvijas vēstures mirkļi". LZA goda locekle. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Somijas un Igaunijas augstākajiem apbalvojumiem – Somijas Lauvas Ordeņa Lielo Krustu (1998) un Igaunijas Māras Zemes Krusta ordeni (2000).
Personiskuo informaceja Kultūrvēsturē nozīmīgas dzimtas pārstāve. Rakstnieka un tulkotāja Jāņa Žīgura un Amarillis Lieknas (1921-2004) meita, dzejnieku Elzas Stērstes un Edvarta Virzas mazmeita, skolotāja, advokāta, valodnieka, publicista un rakstnieka Stērstu Andreja mazmazmeita.
Anna Žīgure par savu dzimtu stāsta vairākos darbos, tostarp grāmatā "Es stāstu par Latviju" (2000), kā arī autobiogrāfiskajā darbā "Marselīne" (2005), kas vēsta par vairākām Stērstu dzimtas paaudzēm, kā galveno izvēloties Elzu Stērsti.

Astoņdesmito gadu beigās Anna Žīgure apprecas ar Pēteri Zvaguli – toreiz franču valodas studentu un žurnālistu. Pēteri Zvaguli nozīmēja kā tulku latviešu sportistu grupai Alžīrā, no kurienes viņam izdodas izbēgt un nokļūt ASV. Lai gan vīra aicināta doties uz ASV, Anna Žīgure izšķīrusies par palikšanu Latvijā.
1993: Anna Žīgure apprecējusies ar somu žurnālistu, rakstnieku Juku Rislaki.
Profesionaluo darbeiba

Tulkojumi

Annas Žīgures literārā darbība aizsākās ar tulkojumiem. Visvairāk tulkojusi no igauņu, somu un ungāru valodas, mazāk no krievu valodas, kopumā vairāk nekā 20 grāmatu tulkotāja.
Pirmie tulkojumi – P. Kūsberga stāsts "Sarūsējusi lejkanna". T. Līva dzejoļi un L. Kerges humoreska žurnālā "Karogs" 1972. gadā (2. nr.).

No igauņu valodas
1973: Ellena Nīta "Rīnas un Dāvja stāsti"
1974: Emē Bēkmane "Sennu Sīms"
1983: Holders Puks "Gudrības grauds"
1990: Veli Heino "Silvers Vienacis, Felslandes briesmīgais jūras laupītājs"
1995: Vīvi Luika, romāns "Septītais miera pavasaris"
2018: Sepo Zeterbergs "Igaunijas vēsture"
Tulkojusi arī V. Grosa, T. Kallasa, brāļu Tūliku grāmatas, J. Krosa "Ar Klio acīm" (1978) u.c.

No somu valodas
1974: Penti Hānpē "Deviņu vīru zābaki"
1986: Kārina Helakisa "Ele–vele–karamele"
1989: Ēva Tika, romāns "Klusā vasara"
1991: Hannu Mekele, romāns bērniem "Zirgs, kurš pazaudēja brilles"
2017: Juka Rislaki "Vilki, velni un vīri. Alberta Kronenberga dzīve un daiļrade"
Tulkojusi arī F. Sillanpē "Silja" (1981), E. Pennonenas darbus u.c.

Literārā darbība un dokumentāli pētnieciskie darbi

1994: stāsts bērniem "Ir laiks jeb neparasts notikums ar cepurēm"
1997–1998: "Latvijas policijas vēsture" (3 sējumos)
2000: "Es stāstu par Latviju"
Annas Žīgures grāmata par savu dzimtu un Latvijas likteņiem "Tomēr tik tuvu" vispirms publicēta tulkojumā somu valodā (Helsinkos 1997. gadā) un igauņu valodā (Tallinā 1999. gadā). Latviešu valodā tā kopā ar esejām "Latvijas zeme un debesis" izdota grāmatā "Es stāstu par Latviju" (2000). Arī esejas "Latvijas zeme un debesis" tulkotas somiski un vispirms iznākušas Somijā.
2005: autobiogrāfisks darbs par dzejnieci Elzu Stērsti "Marselīne"
2009: "Viņi. Ceļā" (2. izdevums 2010. gadā)
2012: "Viņi. Svešos pagalmos"
2017: "Latvijas klusie varoņi" (kopā ar Pēteri Bolšaiti un Agnesi Lūsi")
2018: "Ziemeļzemes cēlā tauta"
2017. gadā Somijas simtgadē šī grāmata iznāca somu valodā "Graniittisen maan jalo kansa. Suomi ja suomalaiset latvilaisissa lehdissä, 1822-1945".

Publicējusi aprakstus par Somiju, recenzijas un rakstus par igauņu literatūru.

Sastādītās grāmatas un komentāri

Sastādījusi Edvarta Virzas dzejas grāmatu "Dievišķā gaismā" (1991), kā arī "Latvijas grāmatu 2002", "Latvijas grāmatu 2003".

Komentāru autore
1992: Ivara Ivaska poēma "Verandas grāmata" (pēcvārda autore)
2014: Franks Gordons "Mijkrēslis mikrorajonā" (priekšvārda autore)
2015: Jānis Hartmanis "4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks, 1915-1917" (priekšvārda autore)
2015: Elza Stērste "Mīļai Mārai" (priekšvārda autore)
2018: Valdis Gavars "Mūsu priedes. Rainis un Aspazija Jaundubultos" (priekšvārda autore)

Sabiedriskā darbība

"Lielās Talkas" idejas autore. Talkas ideja aizgūta no igauņiem, kas vides sakopšanu visas valsts mērogā pirmoreiz rīkoja 2008. gada 3. maijā.
Citātu galerija"Astoņdesmito gadu beigās tulkojot somu rakstnieka Hannu Mekeles brīnišķo grāmatu "Zirgs, kurš pazaudēja brilles", Anna Žīgure nu nekādi nevarēja paredzēt, ka pēc neilga laika arī viņas dienas, tāpat kā šīs steidzīgās ūdens piles, tiks ierautas plašā straumē, lielos un dziļos ūdeņos. Kad sākās runas par to, ka Anna varētu kļūt par Latvijas Republikas vēstnieci Somijā, viņa, to nebūt nenoliedzot, atturīgi bilda: "Tas jau tikai, pateicoties manai somu valodai." Tolaik Anna šajā valstī jau bija pazīstama kā somu literatūras tulkotāja, kā abu tautu kultūras saikņu stiprinātāja. Atceroties šo laiku, Anna bilst, ka piekritusi kļūt par vēstnieci bez lielām bažām un šaubām viena iemesla dēļ tobrīd mūsu jaunajā valstī neviens īsti nemācēja viņai izskaidrot, kas un kā būs jādara, kādi būs viņas pienākumi. Viss nāca strauji, un diplomātijas skolu vajadzēja apgūt ar pašas spēkiem, pašas prātu. Taču arī tad, ja Anna būtu zinājusi visu atbildības smagumu un dziļumu, viņa droši vien būtu izlēmusi tāpat. Jo šajā mazajā, pat trauslajā sievietē kā dzelzs atspere ir ieslēpts vēl viens spēks griba. Griba paveikt, pārvarēt un nezaudēt.
Divi portreti līdzās dzejnieks Edvarts Virza un Anna. Tā pati spītīgā piere un zods, stingrā lūpu līnija... Dzejnieks būtu bijis priecīgs par šādu mazmeitu. Bet nesagaidīja, aizgāja debesīs, gan tādējādi tiekot pasargāts no nežēlīgiem likteņa sitieniem, ko pārpārēm izcieta Annas vecmāmiņa dzejniece Elza Stērste."

Mudīte Luksa
SaiknisJānis Žīgurs - Tāvs
Edvarts Virza - Vacaistāvs
Elza Stērste - Vacuomuote
Juka Rislaki - Veirs
Amarillis Liekna - Muote
Nodarbeskultūras darbiniece
tulkotāja
rakstniece
diplomāte
Dzimšanas vieta25.08.1948
Rīga
Rīga
DzīvesvietaMelluži
Jūrmala
Izglītojies1966
Jūrmalas 4. vidusskola
Kronvalda iela 8, Jūrmala
Kronvalda iela 8, Jūrmala, LV-2008

Beigusi Jūrmalas 4. (Pumpuru) vidusskolu.


1972
Tartu universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005

Beigusi Tartu universitātes Filoloģijas fakultātes Igauņu valodas un literatūras nodaļu.

Darbavieta1972–1978
Žurnāls "Padomju Latvijas Komunists"
Strādājusi par korektori žurnālā "Padomju Latvijas Komunists".

1978–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Strādājusi RS par konsultanti un valdes sekretāri.

1989–1991
Biedrība "Latvija-Somija"
Biedrības "Latvija-Somija" priekšsēdētāja

1992–00.03.1998
Somija
Finland

Latvijas Republikas vēstniece Somijā


1992–1993
Igaunija
Estonia
Latvijas Republikas vēstniece Igaunijā

1996–1998
Helsinki
Helsinki

Helsinku diplomātiskā korpusa vecākā

Dalība organizācijāsLatvijas Zinātņu akadēmija
LZA goda locekle

1979
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
RS biedre
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
III šķira
1995

Somijas Lauvas Ordeņa Lielais Krusts
1998

Igaunijas Māras Zemes Krusta ordenis
2000

Aspazijas prēmija
2015

Kultūras ministrijas Atzinības raksts
2017

Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
25.08.1948Dzimšanas vietaPilsēta
2Melluži
(Jūrmala)
(Nav nūruodeits)DzīvesvietaPilsētas daļa
3Kronvalda iela 8, Jūrmala
(Kronvalda iela 8, Jūrmala, LV-2008)
1966IzglītojiesĒka, māja
4Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1972IzglītojiesĒka, māja
5Somija
(Finland)
1992 - 28.02.1998DarbavietaValsts
6Igaunija
(Estonia)
1992 - 1993DarbavietaValsts
7Helsinki1996 - 1998DarbavietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.