Anna Rūmane-Ķeniņa

lv
Ziņot redaktoram

Dorbi: Darba autors (23); Recepcijas persona (21)

Ilustrācijas: Persona attēlā(2)

VuordsAnna Rūmane-Ķeniņa
Pseidonims Rāmaviete, Aina Rasmer
Dzymtais vuordsRūmane
KopsavilkumsRakstniece, skolotāja un sabiedriskā darbiniece Anna Rūmane–Ķeniņa (1877–1950) nodibinājusi privātu meiteņu skolu Rīgā, kur par skolotājiem strādājuši daudzi rakstnieki un mākslinieki. Presē rakstījusi par politiku, pedagoģiju un sieviešu jautājumu. Propagandējusi ārzemju presē neatkarīgās Latvijas valsts ideju. Bijusi Baltijas lietu referente Francijas Ārlietu ministrijas preses nodaļā (1917–1919), Latvijas Ārlietu ministrijas preses biroja vadītāja Parīzē (1919). Parīzē nodibinājusi Franču-latviešu tuvināšanās komiteju (1920). Ar pseidonīmu Aina Rasmer publicējusi stāstus un tēlojumus, kuru centrā sieviete, viņas patības meklējumi un pārdzīvojumi. Darbojusies sieviešu organizācijās, presē publicējusi rakstus, kuru mērķis – celt sievietes pašcieņu un pašvērtību.
Personiskuo informaceja Dzimusi dzelzceļnieka Krišjāņa Rūmaņa ģimenē.
1887: iestājas Jelgavas meiteņu ģimnāzijā. Tajā mācās tikai dažas latvietes vācu muižnieku un augstāko krievu ierēdņu meitu vidū.
1898: laulības ar Ati Ķeniņu.
1899: piedzimst meita Vera (Primavera), saukta par Litiņu.
1900: kopā ar Ati Ķeniņu nodibina Ķeniņu ģimnāziju.
1900: brauc atpūsties uz Itālijas Rivjēru (Bordigēra, Ospedaletti).
1901: piedzimst dēls Marģers.
1903: piedzimst meita Maija.
1905: meita Maija mirst ar šarlaku.
1905: revolūcijas rezultātā ģimene bēg uz Somiju.
1906: Helsinkos piedzimst dēls Ilmārs.
1909: Rīgā piedzimst dēls Valdemārs.
1913–1920: Ķeniņi dzīvo katrs savā pasaules malā: Atis – Krievijā, Anna – Šveicē, Francijā, Anglijā.
1918: Parīzē no spāņu gripas mirst meita Vera.
1919: Liepājā piedzimst dēls Tālivaldis.
1923: Annas un Ata Ķeniņu laulība tiek šķirta.

1944: emigrē uz Vāciju, nonākusi Berlīnē, Austrumu zonā. No turienes pēc kara smagi slima atgriezusies Latvijā.
Profesionaluo darbeibaNo 1896: darbojusies presē – sūtījusi "Baltijas Vēstnesim" ziņojumus par notikumiem Jelgavā.
1898: publicējusi apcerējumus par 19. gadsimta franču literatūru "Druskas iz franču literatūras" laikrakstā "Tēvija".
1902: pirmā literārā publikācija – tēlojums "Iz dienvidiem" ("Dzīvot gribas") laikraksta "Pēterburgas Avīzes" literārajā pielikumā (20. februārī).
1900–12: ar lieliem pārtraukumiem top nedaudzi stāsti, skices, tēlojumi, ceļojumu apraksti un viena drāma. Literārie darbi presē publicēti arī ar pseidonīmu Aina Rasmer.

Presē rakstījusi par politiku, pedagoģiju, sieviešu jautājumu. Propagandējusi ārzemju presē neatkarīgās Latvijas valsts ideju.

1900. gada 1. septembris: atver četru klašu proģimnāziju Slokas ielā 4, Rīgā.
1903: proģimnāzija tiek pārcelta uz lielākām telpām Rīgas Latviešu biedrības namā.
1904: skolnieču skaitam pieaugot, tā tiek pārvērsta par meiteņu ģimnāziju.
1906: Ķeniņu skola (VIII klašu sieviešu ģimnāzija un VII klašu vīriešu reālskola) mācības sāk jaunās, tieši tām celtās telpās Tērbatas ielā 15/17. Skolā par skolotājiem strādājuši daudzi rakstnieki un mākslinieki (Augusts Saulietis, Fallijs, Jūlijs Madernieks, Jānis Kuga, Emīls Dārziņš u.c.).
1918
: piedalījusies žurnāla "Revue Baltique" dibināšanā.
1920: Parīzē nodibinājusi Franču–latviešu tuvināšanās komiteju (vēlāko bierību).
No 1920:
dzīvojusi Latvijā, darbojusies galvenokārt dažādās sieviešu organizācijās.
1921: Latvijā dibinājusi Franču aliansi.
1921: Francijas valdība Rūmanei–Ķeniņai piešķīrusi "Palmes academique" pirmo šķiru "Par nopelniem franču kultūras labā".
1925 un 1928–1929:
lasījusi lekcijas žurnālistikā un rakstniecībā ASV.
Citātu galerija

Par Annas Rūmanes–Ķeniņas prozu

"Jaunajai rakstniecei neapšaubāms ciešs sakars ar tā laika modernajiem dzejniekiem. Jau dažādie motto no Nīčes, Meterlinka, Baļmonta, Hippirs, Verlēna, Flaišlena rāda, kur Aina Rasmer-Ķēniņa gājusi skolā, kas viņu iespaidojis. Visvairāk šie modernie, pussimbolistiskie, pusimpresionistiskie paņēmieni redzami garākā, prozā sarakstītā poēmā "Nāves domas". Tur ir par kalnā kāpējiem un daiļuma meklētājiem, un kā viņi meklē, cieš, maldās, izsamist un domā nāves domas, lai atkal celtos un atkal meklētu. Tādas skaņas ap to laiku latviešu literatūrā bija parasta lieta. Lai minam kaut Akuratera poēmas ("Uz Saules kalnu"). Tikai Aina Rasmer-Kēniņa vairāk pesimiste, varbūt pat vairāk estēte, bet sabiedriskas noskaņas viņas tēlojumiem nav. Šīs "Nāves domas" paliekama iespaida gan neatstāj, bet pats rakstīšanas veids gluds, īpaši valoda nav slikta. (..) "Zalkša" almanaha ceturtā grāmatā (1908) iespiesta viņas (vēl ar Ainas Rasmer vārdu parakstīta) drāma piecos cēlienos "Melnais ērglis". Še vēl vairāk redzami daždažādie svešie iespaidi. Tā vien liekas, ka tur šis tas no Ibsena, no Meterlinka, no Pšibiševska. Drāmai pārvilkts pāri mistisks, simbolistisks, drūms plīvuris. Personas daudz runā, mazāk darbojas, un šie cilvēki nav ikdienišķi raksturi. Tur ir kāda noslēpumaina, pusārprātīga, stipri vien demoniski-pārcilvēciska sieviete Margrieta Rasa; tur ir maigā, klusā ģimenes dievinātāja leva, kurai bērns pastāvīgi raud, kā skumdams par šo pasauli un baidīdamies no apkārtklejojošām briesmām; tur ir mākslinieks Laimons Vītols, levas vīrs, kas svārstās starp šīm divām sievietēm. Vienā pusē leva ar ģimenes intīmo laimi, otrā — neparastā Margrieta, kas sola Laimona pagurušās dvēseles atmodināšanu. Drāmai maz dzīvības. Viņu nomāc kas neīsts, sadomāts, aizgūts. Bez šaubām, tur rakstniece izbārsta daudz vērtīgu atziņu par sievietes un vīrieša dabu, par mīlestību un mākslu, par "dzīvo miroņu" augšāmcelšanos, bet viss tas tikpat kā pazūd drāmas haotiskajā būvē. (..) Otrs lielāks darbs ir "Mātes bēdas" (Druva, 1912). Šis gan būs pats vērtīgākais, ko rakstniece devusi. (..) Stāstā, bez šaubām, arī daudz lieka, kas traucē īpaši sākumā un beigās, Anna Ķēniņa bez kautrēšanās stāsta par savu pašas ģimenes dzīvi. Bet stāsta vidus, kad bērniņš mirst, dramatiskā ziņā spēcīgs. Vārīgākas dabas cilvēki viņu bez sakustinājuma līdz asarām nevarēs lasīt. Mātes traģiku pie mirstoša bērniņa neviena cita mūsu rakstniece nav tik pārliecinoši un spēcīgi tēlojusi. Vispārīgais iespaids tāds, ka še redzam apdāvinātu, inteliģentu rakstnieci, bet vēl pienācīgi neizveidotu talantu. Būtu žēl, ja šis talants paliktu pusceļā."

Alfrēds Goba. Latviešu rakstnieces. Sieviete, Nr.12 (15.09.1925)


"Anna Rūmane–Ķeniņa tēlo sievieti un viņas pārdzīvojumus. Sevišķi tuvu viņa pieiet sievietes dvēselei savā tēlojumā "Mātes bēdas". Šis tēlojums ar autobiogrāfisku raksturu ir jāuzskata kā viens no sievietes–mātes psiholoģijas dziļākajiem un reālākajiem tēlojumiem latviešu rakstniecībā."

Lilija Brante. Latviešu sieviete. R.: 1931, 55.lpp.


"Rakstnieces stāstiņos daudz li
risma, kā jau tai laikā bija parasts; bet manāms arī diezgan redzīgs skats cilvēka dvēselē, zināma reālība. Īpaši tas sakāms par dažiem gabaliņiem ciklā "Iz dienvidiem"."

Pēteris Ērmanis. Tie, kam nav grāmatu. "Burtnieks" Nr.12 (01.12.1933)

Anna Rūmane–Ķeniņa par sevi

"(..) daudz piedzīvots, daudz pārdzīvots, laikmetiem arī daudz strādāts, un tomēr, – es stāvu tukšām rokām – man nav nevienas grāmatas. Bet varētu būt vismaz trīs. Viena, kur būtu sakopoti tie beletristikas darbiņi un darbi, ko jaunākos gados esmu uzrakstījusi, otra ar manu daudzo ceļojumu aprakstiem un pieredzējumiem un trešā, kas ietvertu manus rakstus un runas par nacionāliem un sabiedriskiem jautājumiem. Un būtu bijis sen jau laiks uzrakstīt arī to ceturto, uz kuru mani draugi mani nemitīgi mudina, un, proti, man būtu vajadzējis uzrakstīt savus memuārus par to, kādu atbalsi Latvija, viņas cīņas un ciešanas atrada Vakareiropā lielā kara laikā. Bet šī darba materiāli līdz ar daudzām biezākām vai plānākām burtnīcām ar pasāktām drāmām vai stāstiem guļ bez kādas kārtības mana skapja plauktos."

Anna Rūmane–Ķeniņa. Par sevi. Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. R., 1936, 58. lpp.
SaiknisAtis Ķeniņš - Bijušais vīrs
Tālivaldis Ķeniņš - Dāls
Nodarbesrakstniece
sabiedriskā darbiniece
Dzimšanas vieta13.11.1877
Jelgava
Jelgava
Izglītojies1887–1895
Jelgavas meiteņu ģimnāzija
Jelgava
Jelgava

1911
Sorbonnas Universitāte
Parīze
Paris, France

1913
Ženēvas universitāte
Ženēva
Geneva, Switzerland

Studē pedagoģiju.


1916
Ženēva
Geneva, Switzerland

Beigusi Ž. Ruso pedagoģisko instūtu.

Darbavieta1898–1900
Zemītes pagastskola
Zemīte
Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novads

Pēc laulībām ar Ati Ķeniņu, dodas viņam līdzi uz Zemīti, kur strādā par skolotāju.

Nodibina Zemītē papildu klasi sagatavošanai vidusskolām un strādā ar 10—15 skolniecēm.


1900–1912
Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzija
Rīga
Rīga
1900. gadā Anna Ķeniņa nodibina privātu meiteņu skolu Rīgā, 1907. gadā pārveido to par ģimnāziju un līdz 1912. gadam ir meiteņu ģimnāzijas direktore.

1917–1919
Parīze
Paris, France
Francijas Ārlietu ministrijas preses nodaļa. Baltijas lietu referente.

1919–1920
Parīze
Paris, France

Latvijas Ārlietu ministrijas preses biroja vadītāja.

Dalība organizācijāsLatvju sieviešu nacionālā līga
Viena no galvenām Latvju Sieviešu Nacionālas Līgas dibinātājām un tās goda biedre.
Emigrē1905–1906
Somija
Finland

1913–1919
Ženēva
Geneva, Switzerland

1913–1919
Londona
London, Greater London, United Kingdom

1913–1919
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

1944
Berlīne
Berlin, Germany
Ceļojums1901–1907 (Datums nav precizs)
Austrija
Austria

1901
Šveice
Switzerland

Pavada Šveicē un Itālijā trīs mēnešus. Te saraksta "Pēterburgas Avīzēs" iespiestos tēlojumus "Iz dienvidiem".


1901
Ospedaleti
Ospedaletti, Liguria, Italy

Pavada Šveicē un Itālijā, Ospedaletti kūrortā, trīs mēnešus. Te saraksta "Pēterburgas Avīzēs" iespiestos tēlojumus "Iz dienvidiem".


1901–1907 (Datums nav precizs)
Francija
France

1905
Somija
Finland

1921
Polija
Poland
Apceļo Polijas ievērojamākās pilsētas.

1922
Itālija
Italy
Piedalās konferencē Dženovā kā "Jaunāko Ziņu" žurnāliste. Pēc tam apceļo citas Itālijas pilsētas.

1924
Franču Rivjēra
French Riviera, France

1925
Vašingtona
Washington

Internacionālās Sieviešu Padomes kongress. Piedalās kā Latvju Sieviešu Nacionālās līgas delegāte.

Pēc kongresa notur priekšlasījumus par Latviju Filadelfijā, Ņujorkā, Bostonā.


1928–1929
Amerikas Savienotās Valstis
United States

1929: iepazīstas ar Eleonoru Rūzvelti, ASV prezidenta F. D. Rūzvelta kundzi.

Miršanas vieta09.11.1950
Rīga
Rīga
ApglabātsRīgas Lielie kapi
Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvija, LV-1013
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 26.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Jelgava
(Jelgava)
13.11.1877Dzimšanas vietaPilsēta
2Jelgava
(Jelgava)
1887 - 1895IzglītojiesPilsēta
3Zemīte
(Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novads)
1898 - 1900DarbavietaCiems
4Rīga
(Rīga)
1900 - 1912DarbavietaPilsēta
5Šveice
(Switzerland)
1901CeļojumsValsts
6Francija
(France)
1901 - 1907CeļojumsValsts
7Ospedaleti
(Ospedaletti, Liguria, Italy)
1901CeļojumsPilsēta
8Austrija
(Austria)
1901 - 1907CeļojumsValsts
9Somija
(Finland)
1905CeļojumsValsts
10Somija
(Finland)
1905 - 1906EmigrēValsts
11Parīze
(Paris, France)
1911IzglītojiesPilsēta
12Ženēva
(Geneva, Switzerland)
1913 - 1919EmigrēPilsēta
13Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
1913 - 1919EmigrēPilsēta
14Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1913 - 1919EmigrēPilsēta
15Rīgas Lielie kapi
(Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvija, LV-1013)
(Nav nūruodeits)ApglabātsKapsēta
16Ženēva
(Geneva, Switzerland)
1913IzglītojiesPilsēta
17Ženēva
(Geneva, Switzerland)
1916IzglītojiesPilsēta
18Parīze
(Paris, France)
1917 - 1919DarbavietaPilsēta
19Parīze
(Paris, France)
1919 - 1920DarbavietaPilsēta
20Polija
(Poland)
1921CeļojumsValsts

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.