Anna Ozola-Sakse

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Dorbi: Recepcijas persona (3)

Ilustrācijas: Persona attēlā(1)

VuordsAnna Ozola-Sakse
Papyldu vuordiSakse
Dzymtais vuordsAnna Ozola
KopsavilkumsAnna Ozola-Sakse (īstajā vārdā – Anna Sakse; 1899–1996) – tulkotāja. Tulkojusi no krievu valodas – Ļeva Tolstoja, Nikolaja Ļeskova, Ivana Turgeņeva, Nikolaja Gogoļa, Fjodora Dostojevska, Pāvela Bažova, Vladimira Tendrjakova u. c. klasiķu darbus latviešu valodā, kā arī krievu un cittautu pasakas un grāmatas bērniem. Andreja Upīša prēmijas par tulkojumiem latviešu valodā laureāte (1982). Tulkotājas Elgas Sakses māte.
Personiskuo informaceja Dzimusi rentnieka ģimenē.

Profesionaluo darbeibaLīdz 1949: tulkojusi galvenokārt zinātniskus rakstus, vēlāk daudz tulkojusi krievu klasiķu darbus.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No krievu valodas
1950: Nikolajs Ļeskovs "Cilvēks sardzē".
1950: Pāvels Bažovs "Sudraba Nadziņš".
1950: Čžao Šu-li "Pārmaiņas Liczjačžuanā".
1950–1952: Semjons Babajevskis "Gaisma pār zemi".
1951: "Dūkanbērais un citas pasakas" (sastādījusi Lidija Pāže).
1951: "Krievu tautas pasakas" (sastādījusi Lidija Pāže).
1951: Dmitrijs Nagiškins "Drošsirdīgais Azmuns".
1951: Aleksandrs Sakstons "Lielā rietumu maģistrāle".
1952: Ļevs Tolstojs "Augšāmcelšanās".
1952: Aleksejs Tolstojs "Zelta atslēdziņa jeb Buratino piedzīvojumi".
1952: Pāvels Bažovs "Veco kalnu velte".
1953: Nikolajs Ļeskovs "Stāsti".
1955: Ļevs Tolstojs "Karš un miers".
1956: "Krievu tautas pasakas".
1956: Nikolajs Nosovs "Nezinīša un viņa draugu piedzīvojumi".
1957: Boriss Jemeļjanovs "Stāsti par vectētuku Mukabuku".
1957: Nikolajs Dubovs "Bārenis".
1958: Leonids Borisovs "Žils Verns".
1958: "Krievu tautas pasakas" (sastādījis Viktors Sideļņikovs).
1959: Mihails Šolohovs "Donas stāsti".
1959: cittautu pasakas "Burvju ota" (sastādījis V. Važdajevs).
1960: Nikolajs Nosovs "Nezinītis Saules pilsētā".
1960: krievu tautas pasaka "Sniegbaltīte".
1960: Nikolajs Ostrovskis "Kā rūdījās tērauds".
1961: Nikolajs Gogolis "Vakari ciematā pie Dikaņkas".
1962: Ištvans Kormošs "Pasaka par diviem maziem brīnumvērsīšiem".
1962: Cžan Tjaņ-i "Lielais Lins un Mazais Lins".
1963: Vladimirs Solouhins "Rasas lāse".
1963: Nikolajs Gogolis "Šinelis".
1964: Vikentijs Veresajevs "Stāsti".
1965: Arkādijs Gaidars "RKP".
1965: krievu, ukraiņu un baltkrievu tautu pasakas "Vilks jēra ādā".
1965: Jons Druce "Stepes balādes".
1966: Jevgeņijs Čarušins "Puka, Tomka un žagata".
1967: "Stāsti par Ļeņinu" (sastādījusi Ņina Krutikova).
1967: krievu tautas pasakas "Vistiņa raibīte".
1967: Sat-Oks "Sāļo klinšu zeme".
1967: aizrobežu tautu pasakas "Pieklājīgais trusītis".
1968: Ivans Turgeņevs "Asja".
1969: Eduards Šims "Karaliene un septiņas meitas; Puika mežā".
1969: Maksims Gorkijs "V. I. Ļeņins".
1969: Pāvels Bažovs "Malahīta šķirstiņš".
1969: "Īru leģendas un pasakas".
1970: krievu tautas pasakas "Melnais vērsītis baltnadzītis".
1970: Jons Druce "Mūsu labsirdības nasta".
1971: Nikolajs Nosovs "Nezinītis uz Mēness".
1971: Nikolajs Ļeskovs "Stāsti".
1971: krievu tautas pasaka "Ivans caradēls un pelēkais vilks".
1971: Fjodors Dostojevskis "Baltās naktis".
1971: Nikolajs Nosovs "Nezinītis uz Mēness".
1972: Andrejs Platonovs "Skaistajā un negantajā pasaulē".
1973: Nikolajs Dubovs "Grūti vienam".
1973: Fjodors Dostojevskis "Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji".
1975: krievu brīnumu pasakas "Brīnumjaukā daiļava".
1976: Mihails Šolohovs "Nejaucēns".
1976: Gavrils Trojepoļskis "Baltais Bims Melnā auss".
1977: Boriss Vasiļjevs "Nešaujiet baltos gulbjus".
1978: Nikolajs Gogolis "Pēterburgas stāsti" (kopā ar Mariju Šūmani).
1979: Konstantīns Fedins "Mazi romāni un stāsti".
1979: Vladimirs Tendrjakovs "Vērpetēs".
1980: Jons Druce "Atgriešanās savā sākotnē".
1981: Arkādijs Gaidars "Skola".
1982: Jurijs Ļibedinskis "Nedēļa".
1982: Lidija Seifuļļina "Virineja".
1985: krievu tautas pasakas "Pēc līdakas pavēles".
1985: Grants Matevosjans "Māte brauc precināt dēlu".
Citātu galerija"Anna Ozola-Sakse, sākdama tulkot, tūliņ atklāja sev radniecīgu jomu – pasakas, kuru atveidošanā reti kāds varēs ar viņu sacensties. Apbrīnojama ir viņas valoda – daiļskanīga, smalki niansēta, bagāta, vijīga. Lasot viņas precīzajā un reizē poētiskajā tulkojumā krievu autorus (kaut vai Solouhina "Rasas lāsi"), šķiet, ka tie rakstījuši latviski, tik dabiski un plūstoši rit stāstījums. Tas panākts ar rūpīgu darbu, pārcilājot vārdu pēc vārda, meklējot to vienīgo īsto, situācijai atbilstošo, izteiksmīgo. Viņai liela pietāte pret autoru un dziļi izjusta nepieciešamība atklāt tā savdabību, ko viņa panāk, vērīgi ieklausīdamās autora intonācijā, kamēr beidzot atrasta īstā toņkārta un citā valodā rakstītais sāk brīvi skanēt tulkotājas mēlē. Lasot viņas tulkojumā sulīgos dabas aprakstus Šima stāstos vai raitos dialogus Ļeskova novelēs, lasītājs gūst estētisku baudu, kādu sniedz ikviens īsts mākslas darbs. No viņas var mācīties jaunie tulkotāji (un ne tikai tulkotāji vien!), kā talants, apvienots ar darbu, var celt godā latviešu valodu, atsedzot tās pilnskanību un skaistumu."

Bauga, Anna. Diža pūra locītāja. Karogs, Nr. 10, 1974, 1. okt., 179. lpp.
SaiknisElga Sakse - Meita
Nodarbestulkotāja
Dzimšanas vieta10.10.1899
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads
Dzimusi Lejasciema pagasta "Krieviņos".
Dzīvesvieta1930–1941
Rīga
Rīga

1941–1944
Kirova
Kirov, Kirov Oblast, Russia
Izglītojies1913–1915
Lejasciema ministrijas skola
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads

1919–1920
Valmiera
Valmiera
Mācījusies Valmieras skolotāju sagatavošanas kursos.
Darbavieta1917–1919
Kronštate
Kronshtadt, Saint Petersburg, Russia
Kantoriste Kronštates pilsētas valdē.

1920–1921
Gaujienas draudzes skola
Gaujiena
Gaujiena, Gaujienas pagasts, Apes novads
Skolotāja

1921–1930
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads
Grāmatvede Lejasciema pagasta valdē.

1935–1940
Latvijas Valsts statistikas pārvalde
Rīga
Rīga

1940–1941
Rīga
Rīga
Grāmatvede Galvenajā naftas pārvaldes kantorī

1941–1944
Kirova
Kirov, Kirov Oblast, Russia
Rēķinvede Latvijas PSR Tautas Komisāru padomes un Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas pilnvaroto aparātā.

1945–1965
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Tulkotāja
Dalība organizācijās1951–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedre

1990–1996
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedre
Miršanas vieta01.04.1996
Rīga
Rīga
ApglabātsRaiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiAndreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par tulkojumiem latviešu valodā.
1982

Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
10.10.1899Dzimšanas vietaCiems
2Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
1913 - 1915IzglītojiesCiems
3Kronštate
(Kronshtadt, Saint Petersburg, Russia)
1917 - 1919DarbavietaPilsēta
4Valmiera
(Valmiera)
1919 - 1920IzglītojiesPilsēta
5Gaujiena
(Gaujiena, Gaujienas pagasts, Apes novads)
1920 - 1921DarbavietaCiems
6Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
1921 - 1930DarbavietaCiems
7Rīga
(Rīga)
1930 - 1941DzīvesvietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1935 - 1940DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1940 - 1941DarbavietaPilsēta
10Kirova
(Kirov, Kirov Oblast, Russia)
1941 - 1944DzīvesvietaPilsēta
11Kirova
(Kirov, Kirov Oblast, Russia)
1941 - 1944DarbavietaPilsēta
12Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1945 - 1965DarbavietaĒka, māja
13Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1951 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
14Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1990 - 1996Dalība organizācijāsĒka, māja
15Rīga
(Rīga)
01.04.1996Miršanas vietaPilsēta
16Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
(Nav nūruodeits)ApglabātsKapsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.