Andrejs Pumpurs

lv
Ziņot redaktoram

Dorbi: Darba autors (39); Recepcijas persona (21)

Ilustrācijas: Persona attēlā(1)

VuordsAndrejs Pumpurs
Pseidonims Puškaitis
Personiskuo informaceja PUMPURS Andrejs (1841.22.IX Lieljumpravas pag. Ķeirānu meža mājā - 1902.6.VII Rīgā, apbed. Lielajos kapos) - dzejnieks.
Dz. muižas vīndedža ģim. Bērnības atmiņas ar spilgti iezīmētām 19. gs. 1. puses tautas sadzīves ainām atspoguļotas aprakstos, kas izd. pēc P. nāves grāmatā "Tēvijā" (1980). Dzīvodams Daugavas krastā Lielvārdes tuvumā, P. agri iepazina latv. tautas mutvārdu poēziju. Folkl. tematika, tās ēt. un estēt. ideāli, ar Daugavu saistīti priekštati un asociācijas vēlāk kļuva par P. lit. daiļrades idej. un mākslin. pamatu. Beidzis Lielvārdes draudzes sk. (1856). Strād. par tēva palīgu Mirabeles muižā Lietuvā, lauku darbus tēvabrāļa mājās Lieljumpravas pag. Lāčplēšos, par koku pludinātāju, no 1858 par mērnieka palīgu Rembates muižā, Ogres muižā, Jumurdā, Ērgļos, Taurupē, Cirstos, Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā u.c.
Piebalgā (1867-72) P. iesaistījās vietējā sab. dzīvē, sadraudzējās ar brāļiem Kaudzītēm, J. Pilsātnieku, A. Stērsti, te sar. dzejoļi, kuri kļuva tautā populāri pirms iespiešanas, piem., 1867 sacerētā "Stāsti manim, Daugaviņa". Pirmais public. P. dzejolis "Hīna kaps" iespiests laikr. "Baltijas Vēstnesis" 1869.25.I. Piebalgā sar. folkl. un teiksmainas senatnes tēlos sakņotus romant. dzejoļus, kas pauda dzimtenes mīlestības jūtas, modināja latv. nac. pašapziņu: "Austrums", "Sapnis", "Bārenīte", "Pastarīte", "Tautai", "Draugiem" u.c. Satīr. dzejojumā "Ļurbu valsts" (1870) vērsās pret pašlabuma tīkotājiem, tumsoņiem, tautas viltus draugiem. Mācītāju liekulību atmaskoja humoristiski satīr. Anša Lauzuma vēstulēs ("Baltijas Vēstnesis", 1870, 29.I, 19.II, 9.VII). Piebalgā dzima pirmās ieceres un priekšdarbi eposam "Lāčplēsis".
1872-74 P. strādāja Jumurdā par mērnieku, muižas pārvaldnieku, mežzini. 1873 1. visp. latv. dziesmu svētkos iepazinās ar A. Kronvaldu, Lielvārdē - ar Ausekli. F. Rikerta balādes par Frīdrihu Barbarosu ierosmē sar. dzejolis "Imanta" - latv. tautas teiksmainā varoņspēka apliecinājums. 1874-76 dzīv. Rīgā: neilgi strādāja R. Tomsona fabrikā, pēc tam kopā ar B. Dīriķi atvēra grām. veikalu, darbojās Rīgas Latviešu b-bā (runasvīrs, revidents, rakstvedis u.tml.). Rīgā sar. vēst. stāsts par senprūšu brīvības cīņām "Erkus Munte" ("Pasaule un daba", 1875, 12-13). 1876 VIII P. aizbrauca uz Maskavu, IX iestājās slāvu brīvprātīgo pulkā, lai piedalītos serbu atbrīvošanās cīņās pret turkiem, tika ieskaitīts Donas kazaku nod. par topogrāfu. Kad P. nonāca frontē, bija noslēgts pamiers, taču saskare ar serbu tautu un tās atbrīvošanās centieniem stiprināja P. pārliecību par tautas, arī latv. nac. patstāvības nepieciešamību. 1877 ieradās Sevastopolē: iestājās 13. kājn. div., tad 49. Brestas pulkā. 1878 beidza Odesas junkuru sk., dienēja Krievijas dienvidos. 1882 15. rezerves bataljona (vēlākā Ustjdvinskas pulka) sastāvā atgriezās Rīgā (palaikam uzturējās arī Slokā, Cēsīs, Tērbatā, Panevēžā), atjaunoja sakarus ar Ljas sab. un kult. dzīvi, piedalījās slepenajā narodovoļcu pulciņā, t.s. Aizupa prāvā (1882) tika apsūdzēts kā pulciņa vad., bet attaisnots.
Tērbatā P. pabeidza 3. visp. latv. dziesmu svētkiem veltīto eposu "Lāčplēsis" (1888; tulk. čehu, somu, dāņu, krievu u.c. val.) - vienu no izcilākajiem latv. lit. sasniegumiem. Eposā izmantoto materiālu - latv. folkl. tēlus un motīvus, cittautu eposu elementus, rakstītās lit. (Livonijas Indriķa, G. Merķeļa) tradīcijas, vēst. 13. gs. latv. cīņas pret vācu iebrucējiem - P. meistarīgi pakļāva 19. gs. nac. atmodas aktualizētajiem latv. tautas etniskā apliecinājuma, garīgās un valst. atbrīvošanās centieniem. Vēst. laika izjūtā balstītā eposa heroika pauž ticību varoņgaram, tautas nemirstībai, brīvības uzvarai nākotnē. Eposā ietvertā pagātnes atmiņa kā latv. tautas eksistences fenomens stimulēja eposa "Lāčplēsis" tēlu, motīvu, sižet. norišu literarizēšanos, transformēšanos jaunās, laikmetiski un psiholoģiski 20. gs. kultūrfilozofijas kontekstam atbilstošās variācijās ar Lāčplēsi kā nac. varoņtēla kanonu (Raiņa, Fallija, J. Sudrabkalna, Dz. Soduma, V. Zepa, B. Rubesas, J. Petera, M. Zālītes u.c. rakstn. daiļradē).
1890 P. paaugstināja par štābkapteini. No 1895 viņš strādāja Dvinskas (Daugavpils) intendantūrā - pavadīja armijas mantu sūtījumus pa Krieviju un Āziju. Aizsāka pēc tautas teikām veidotu rom. "Kurmis" - par Lāčplēsim radniecīgu 1812. g. karotāju. P. lirika sakopota krāj. "Tēvijā un svešumā" (1890), Serbijā vērotais ietverts aprakstos "No Daugavas līdz Donavai" (laikr. "Mājas Viesis" lit. piel. 1895, grām. 1896). 1901 atgriezies no Ķīnas, P. smagi saslima ar reimatismu un neizveseļojās. - Ps.: Hanss Lauzums, Puškaitis.
P. kapa vietā 1929 uzstādīts K. Zāles veidots piemineklis. 1932 Daugavpilī pie mājas Miera ielā 53 (kurā P. dzīv.) atklāja piemiņas plāksni; kad māja nodega, 1991 tās vietā uzstādīja tēln. Volkovas veidotu piemiņas akmeni, P. dzimto Ķeirānu meža māju vietā 1991 L. Karlova darinātu pieminekli-portretu. 1970 Lielvārdes "Kraujās" atklātas P. veltītas piemiņas istabas.
Izd. P. Raksti (1904), Raksti 2 sēj. (1925).
L. Alunāns Ā. Ievērojami latvieši. Jelgava, 1887. 1. burtn.; Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu. R., 1893; Kaudzīte M. Atmiņas no "tautiskā laikmeta".. Cēsis-R., 1924. 1. sēj.; Klaustiņš R. Pumpura rakstu apcerējums // Pumpurs A. Raksti. R., 1925. 1. sēj.; Ancītis K. Pumpura "Lāčplēša" avoti un paraugi // Ceļi, IX. R., 1939; Kalniņš J. Daži nepazīti Andreja Pumpura raksti // Lit. un Māksla. 1961. 23.IX; t.p. Andrejs Pumpurs. [biogr. rom.]; R., 1964; Rudzīts J. [Ievads] // Pumpurs A. Lāčplēsis. R., 1988; Villeruša V. Ieskats Andreja Pumpura dzimtas ģenealoģijā 18./19. gs. // Varavīksne. 1988. R., 1988; Pumpure E. Dzejnieka Andreja Pumpura atraitnes memuāri // Karogs, 1991, 7/8; Rudzītis J. Andrejs Pumpurs. R., 1991.
B. Gudriķe
SaiknisAngelika Gailīte - Radiniece
Ede Pumpura - Sīva
Nodarbesdzejnieks
Dzimšanas vieta22.09.1841
Dzimis agrākā Lieljumpravas pagasta Ķeirānu meža mājā.
Izglītojies1856
mācījies
beidzis Lielvārdes draudzes skolu

1878
mācījies
beidzis Odesas junkuru skolu
Miršanas vieta06.07.1902
Rīga
Rīga
Apglabāts
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VītaDatumsKategoreja TipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
06.07.1902(Nav nūruodeits)Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.