Dorbi: Darba autors (100); Recepcijas persona (134)
Ilustrācijas: Persona attēlā(2)
| Vuords | Alfreds Dziļums | ||
|---|---|---|---|
| Pseidonims | Vizuls, Rietums, V. Vaivars | ||
| Kopsavilkums | Alfreds Dziļums (1907–1976) – rakstnieks. Pievērsies galvenokārt lauku dzīves tematikai, apliecinājis darba un zemnieka dzīves vērtību. Prozai raksturīgs spilgts tipāžs, psiholoģiski precīzs raksturojums. Latvijas lauki prozā attēloti dažādos vēsturiskos apstākļos. | ||
| Personiskuo informaceja | Dzimis Jura Dziļuma un Helēnas Šteinertes ģimenē, vectēva Indriķa Dziļuma mājā – Doles pagasta “Jeņčos” –, jo ugunsgrēks bija nopostījis Baldones “Pūriņus”, kur bija ieprecējies viņa tēvs, turklāt abas saimniecības šķīra vien robežupīte Ķekaviņa. Agri zaudējis vecākus. Kad tika dalīts tēva mantojums, ieguva zemesgabalu, kur vēlāk izveidoja savu saimniecību un uzcēla “Rietumu” mājas; šajā laikā viņš nodibināja ģimeni, kurā dzimuši divi dēli. Izglītību galvenokārt ieguvis pašmācības ceļā. Nodarbojies ar lauksaimniecību Baldones pagasta Siliņos, vēlāk Pūriņos un 20. gs. 30. gadu beigās saimniekojis Baldones Rietumos (šo mājvārdu lietojis arī kā vienu no pseidonīmiem). 1949: apprecējās ar aktrisi Irmu Vārpu. 1950: martā pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā. Strādāja Vermlandē. Kopš 1955: pavasara ar ģimeni dzīvoja Stokholmā. | ||
| Profesionaluo darbeiba | Literārā darbība1925: pirmā publikācija - tēlojums "Meža ainas" žurnālā "Meža dzīve" 2. numurā ar pseidonīmu Vizuls.Līdz 1938: literārās publikācijas žurnālā "Meža dzīve". 1938: stāsts "Aizbērtā aka" mēnešrakstā "Daugava" 8. numurā. Literārie darbi1931: drāma "Pie ozola".1934: tagadnes aina "Kaimiņi". 1936: drāma "Egļu sala". 1938: stāsts "Raženā audze". 1939: luga "Mājas atslēga". 1939: luga "Smagās vārpas". 1939: luga "Meža vīri". 1939: romāns "Viršu druvas". 1940: romāns "Gaišie logi". 1942: romāns "Saplēstā krūze". 1946: īsprozas krājums "Pelni". 1947: pasaka "Sarkanais velns". 1947: stāsti "Meži deg". 1947: stāsts "Meža pils". 1948: triloģija "Celmenieki". 1948: pasaka "Meža Andrievs". 1949: romāns "Rīta cēliens", triloģijas "Celmenieki" 2. daļa. 1949: romāns "Tornas grāvrači". 1950: pasaka "Sētnieks Čiepsts". 1951: romāns"Vēja kaņepe". 1953: romāns "Dieva dzirnas", triloģijas "Celmenieki" 3. daļa. 1952: romāns "Vakars uz ezera". 1955: romāns "Pārvietotie". 1956: romāns "Mežlejas taurētājs". 1960: romāns "Nokaltis zars". 1961: romāns "Cilvēki vētrā". 1962: autobiogrāfisks romāns "Zeme dzīvo". 1964: autobiogrāfisks romāns "Pēdas rīta rasā". 1964: romāns "Daugavas krāces". 1965: romāns "Aklā ezera velns". 1965: stāstu krājums "Dieva dārzs". 1967: romāns "Vilka zobs". 1968: autobiogrāfisks romāns "Aizaugušās drupas". 1969: romāns "Vēja melderis". 1970: romāns "Tiesas svētdiena". 1971: stāts "Vienas vasaras zieds". 1972: romāns "Lai neaizmirstam". 1973: romāns "Kurzemes sirds vēl dzīva". 1974: autobiogrāfisks romāns "Mežu aizvējā". 1975: romāns "Gaidi mani!". 1976: romāns "Kurzemīte, sērdienīte". 1978: stāstu krājums "Plosti sēklī". 1941: laikrakstā "Padomju Latvija", Nr. 43-122; romāns "Rāvainie ūdeņi" (paskatīties, vai tas nav romāns "Celmenieki", parādās arī Celmenieku vārds, tomēr sākums ir pilnīgi atšķirīgs). 1. daļas beigas (23. maijs). 1944: žurnālā "Laikmets" romāns "Vēja vērpete" - Nr. 29 (14. jūl.) – Nr. 39 (10 tupinājumi; 22. jūl.) 1997–2008: Latvijā izdoti Raksti (1–26). Sarakstījis lugas "Pie ozola" (1931), "Uz milža pleca", "Beigu sākums" (abas 1964) u. c. 1958: romānu "Laila no Rīgas" aktieris un režisors Andris Valdmanis dramatizējis teātra izrādēm, darbu dēvēdams par komēdiju 3 cēlienos ar mūziku un dziesmām. Viencēlieni "Bernauera iela" un "Tvists un sudmaliņas". Darbojies karavīru laikrakstā "Kurzemnieks" un žurnālā "Tālos Ceļos" (1944–1945). 1948: Latvijas Sarkanais krusts sakārtojis noveļu krājumu, kas aptver vienpadsmit rakstnieku darbus. Izdevums domāts latviešu neredzīgajiem, kādēļ to iespiedīs neredzīgo rakstā. Krājumā iekļauts Dziļuma stāsts "Līžele". Citi autori: Jānis Klīdzējs (Jūrmalas priedes), Anšlavs Eglītis (Olas), Irma Grebzde (Nāve). Knuts Lesiņš (Māmiņas ceļasoma), Jānis Jaunsudrabiņš (Sapņu kamanās), Pāvils Klāns (Dūda), Jānis Širmanis (Trīs gredzeni), Valdemārs Kārkliņš (Sastapšanās tumsā), Kārlis Skalbe (Milzis) un Jānis Ezeriņš (Kaprači). Darbu tulkojumi1973: zviedru valodā romāns "Tiesas svētdiena" – Domsöndagen; tulkojusi Silvija Bardh (Stokholma: Lettiska Nationella Fonden).1977: zviedru valodā darbs "Kurzemes sirds vēl dzīva" – Än slår Kurlands hjärta (Stokholma: Lettiska Nationella Fonden). Dažādas literāras godalgas 1937: Lauksaimniecības kameras un radiofona konkursā 3. vieta par lugu "Cepļa kalna smēde". 1938: Latvijas Jaunatnes Sarkanā krusta konkursā godalgoja stāstu "Raženā audze". 1939: Lauksaimniecības kameras lugu konkursā 1. vieta par lugu "Mājas atslēgas". 1939: Latvijas Jaunatnes Sarkanā krusta jaunatnes darbu konkursā godalga par stāstu "Saulainie logi". 1939: Mazpulku literārajā sacensībā 3. godalga par lugu "Darbam smagas vārpas". 1939: Mazpulku stāstu sacensībā godalga par stāstu "Vecās bikses". 1944: Kultūras fonda stāstu un noveļu sacensībā 3. godalga par stāstu "Pelni". 1948: Latviešu Kultūras fonda (Vācija) godalga par stāstu "Sarkanais velns". 1963: ALA's Kultūras biroja lugu sacensībā. 1. godalga par 3 ainu drāmu "Uz milža pleca" un 3. godalga par 3 cēlienu drāmu "Beigu sākums". | ||
| Citātu galerija | Par romānu "Saplēstā krūze" (Latvju Grāmata, 1942)"Romānā notēlota lauku dzīve. Galvenie varoņi ir Nate un Ēriks. Nate no ganu meitenes izveidojas par krietnu saimnieci. Viņa ar dedzību nododas darbam. Sākumā viņa aizraujas ar Ēriku un karsti mīl to, bet vēlāk viņu saista tikai manta un māja. Kad Ēriks no viņas novēršas, viņa jūt tukšumu sirdī un pievēršas puisim Jēcim. Neraduši vairs Jēcī pretmīlestības, viņa jūtas dziļi nelaimīga. Liekas, ka Dziļums romānā izteic ideju, ka dzīves laimei nepieciešams darbs un mīlestība. Tikai darbā un mīlestībā pilnīgi raisās cilvēka dvēseles un miesas spēki. [..] Romāna uzbūve ir laba. Darbs aptver divi daļas: pirmajā daļā ietelp 8, otrā daļā - 5 nodaļas. Pirmajā daļā darbība kāpj līdz beigām, kur sasniedz virsotni. Otrā daļā darbība krīt līdz beigām. Romāna varoņi spēcīgi kontrastēti. Spilgti pretstati ir sāncenši Ēriks un Jēcis. Tāpat asā kontrastā stāv Nate un Mārtiņa sieva. Romāns beidzas ar skumju izskaņu. Nate Ēriku ir zaudējusi, Jēci nav ieguvusi. Viņas laime izgaisusi. Dzīve sagruzdusi. Sirdī mīt tukšums. Romānam vijas cauri krūzes vadmotīvs. [..] Tā krūze simbolizē Nates mīlestības laimi, kas ar laiku sašķīst kā putu burbulis. Mīlestības sapnis ir izsapņots, sirdī mīt dziļa vientulība un smeldzošas skumjas. Romāna stils gleznains. Tanī ievijas mirdzoši jūtu pavedieni. Valoda visumā pareiza, tīra un skaidra. Vispār Alfrēda Dziļuma romāns Saplēstā krūze pieder pie vērtīgiem ieguvumiem latviešu literatūrā."Kārkliņš, Kārlis Alfreda Dziļuma Saplēstā krūze. Latvju Mēnešraksts, 1942, Nr. 11. Par īsprozas krājums "Pelni" (apgāds "Māra", 1946)"Krājumiņš ir ieguvums latviešu daiļprozai, un tā pievilcību vairo arī svaigais latviešu lauku dzīves tēlojums, kas ir Dziļuma stiprā puse."Dārziņa, Anna. Jaunas grāmatas. Tēvzeme, 1946, 17. aug. Par pasaku "Sarkanais velns" ( J. Alkšņa apgāds, 1947)"Sarkanais velns ir pirmreizīga grāmata latviešu jaunatnes literatūrā. Pirmreizīga nevis tādēļ, ka tā ir, ja es visai nemaldos, Alfrēda Dziļuma pirmā grāmata jaunatnei, bet gan tādēļ, ka Alfrēds Dziļums ir pirmais latviešu rakstnieks, kas izvēlējis tādu tematu un ar lielu veiksmi, dziļu prasmi un jauku gaumi to apdarījis.Autors nosauc savu grāmatu par pasaku. Pasaka tā tomēr nav, jo no pasaku elementiem grāmatā ir tikai tas, ka savvaļas dzīvnieki un putni savus noskaņojumus - īgnumu, nepatiku, naidu, bailes, sāpes u. t. t. - pauž cilvēku valodā. Citādi tas ir pilnīgi reāls stāsts par meža dzīvniekiem, viņu dzīvi, viņu raksturu, paražām un dabas nolemto sūtību bez jebkādas fantastikas. Turklāt tā ir pilnīgi latviska grāmata, kur Latvijas mežu dzīvnieku un sevišķi putnu kuplo vītni* vietvietām apmirdz kāds latviešu teiku vizulītis. [..] Lapsu ģimene, āpsis, vārna un žagata kā galvenās personas Alfrēda Dziļuma grāmatā attēlotas ļoti reljefi un dzīvi. Sarkanais velns kā jaunatnes grāmata ir augsti vērtējams darbs un liels ieguvums latviešu trimdas jaunatnes literatūrā. Bet tādu grāmatu var uzrakstīt tikai liels dzimtenes dabas draugs un labs tās pazinējs. Grāmata liecina, ka Alfrēds Dziļums dzimtenes dabu labi pazīst un to mīl, kādēļ drīkstam gaidīt no viņa vēl citus tikpat interesantus un vērtīgus darbus šai mūsu literatūras nozarē." Jansons, Fricis. Trimdas bērnu resp. jaunatnes literatūra. Ceļš, Nr. 4, 1947. Par stāstu "Meži deg" (J. Alkšņa apgāds, 1947)".. jaunajā diezgan garajā stāstā Dziļums tēlojis paralēles starp norisēm dabā un cilvēku pārdzīvojumiem. [..] Latviešu literatūrā stāsta temats var lepoties ar oriģinalitāti. Tā savukārt laba liecība par autoru: nostabilizējies kā konsekvents lauku dzīves tēlotājs. Viņš saviem tematiem allaž meklē jaunu skatījumu un domā par savdabīgu kompozīciju. īpaši veiksmīgs Dziļums tur, kur jāapraksta daba. To viņš pazīst, un viņam nav nekādu grūtumu atrast vārdus savam tēlojumam. [..] Fabulas notikumos darbojas septiņas personas. Kaut stāsts pagarš, tomēr ne tik garš, lai autors spētu visus iecerētos cilvēkus parādīt rūpīgākā tēlojumā. Bet viņam prasmes diezgan zīmēt tos dažām raksturīgām līnijām, tā kā šie cilvēki itin dzīvi nostājas lasītāju acu priekšā."Rudzītis, Jānis. Meži deg. Latvija, 1947, 29. aug.
"Balstīdamās uz stingri reālistiskām stila tradīcijām, A. Dziļuma proza salīdzinājumā ar citu latviešu reālistisko lauku dzīves tēlotāju darbiem savu īpatnību radusi laikmetīgu pārvērtību tveršanā lauku sadzīvē un ievērojamā dabas lirikas elementa piejaukumā sava plūduma rotāšanai. Šajā ziņā Dziļuma iejūta un mierīgais tēlošanas veids sasniedzis augstu pilnestību, kas šiem dabas parādību un norišu tēlojumiem ļauj nemanāmi saplūst ar skaidrā un vienkāršā stāstījuma tecējumu episkas elpas pilnā un nevainojumi saliedētā mākslas darbā. [..] Sižetam ņemta zemnieku dzīve kāda pagasta nostūrī, pār kuru | ||
| Nodarbes | rakstnieks | ||
| Dzimšanas laiks/vieta | 02.05.1907 Ķekavas pagasts Ķekavas pagasts, Ķekavas novads Dzimis Doles pagasta "Jeņčos". | ||
| Dzīvesvieta | 1945–1949 Lībeka Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany Dzīvoja latviešu bēgļu nometnē. | ||
| Izglītojies | Latvija Latvia Izglītojies pašmācības ceļā. Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola Rīga Rīga Mācījies pēc atgriešanās no Tērbatas. Mācības pārtraucis līdzekļu trūkuma dēļ. Apiņa skola Baldones pagastā. 1914 Tartu Tartu, Tartu County, Estonia 1.pasaules kara laikā mācījies Tērbatā. | ||
| Dienests | 1944 Latviešu leģions Iesaukts. | ||
| Ceļojums | 1956 Norvēģija Norway 1957 Vācija Germany 1959 Šveice Switzerland 00.05.1960–00.06.1960 Anglija England, United Kingdom Viesojās pie latviešiem, piedalījās Kultūras dienā un literārā sarīkojumā. 00.08.1965 Vācija Germany Ar sievu aktrisi Irmu Vārpu un meitu Kristīni viesojās ar izrādēm. 00.08.1968 Hannovere Hanover, Lower Saxony, Germany Piedalījās Otro Eiropas Latviešu dziesmu svētku rakstnieku cēlienā. | ||
| Miršanas laiks/vieta | 31.05.1976 Vermlande Värmland, Sweden | ||
| Apglabāts | Vermlande Värmland, Sweden |
| Apbalvojumi | Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par romānu "Daugavas krāces". 1964 |
|---|
Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
| # | Vīta | Datums | Tips | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Ķekavas pagasts (Ķekavas pagasts, Ķekavas novads) | 02.05.1907 | (nav uzstādīts) | Pagasts |
| 2 | Lībeka (Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany) | 1945 - 1949 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 3 | Vermlande (Värmland, Sweden) | 31.05.1976 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 4 | Vermlande (Värmland, Sweden) | (Nav nūruodeits) | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 5 | Latvija (Latvia) | (Nav nūruodeits) | (nav uzstādīts) | Valsts |
| 6 | Rīga (Rīga) | (Nav nūruodeits) | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 7 | Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia) | 1914 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 8 | Vācija (Germany) | 1957 | (nav uzstādīts) | Valsts |
| 9 | Norvēģija (Norway) | 1956 | (nav uzstādīts) | Valsts |
| 10 | Šveice (Switzerland) | 1959 | (nav uzstādīts) | Valsts |
| 11 | Anglija (England, United Kingdom) | 01.05.1960 - 01.06.1960 | (nav uzstādīts) | Valsts |
| 12 | Vācija (Germany) | 01.08.1965 | (nav uzstādīts) | Valsts |
| 13 | Hannovere (Hanover, Lower Saxony, Germany) | 01.08.1968 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |