Aleksandrs Pelēcis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (1)

Vīneibys: Pierakstītājs (1)

Dorbi: Darba autors (50); Komentāra autors (3); Recepcijas persona (50)

Ilustrācijas: Persona attēlā(4)

VuordsAleksandrs Pelēcis
Pseidonims -cis, Tenis Tārpakāja, Vilibalds Drosmiņš, Žanis Ņezabudka
KopsavilkumsAleksandrs Pelēcis (1920–1995) – dzejnieks un rakstnieks. Dzīves laikā izdoti astoņi dzejoļi krājumi, pēc nāves iznākuši vēl četri. Dzejā Aleksandrs Pelēcis ir liriķis un liroepiķis, balādists. Lielākajā daļā dzejoļu paša autora dziļo dvēseles pārdzīvojumu atbalss, pausta caur dabas tēliem, tajos atspoguļojas Sibīrijas taiga, tās daba, cilvēki, arī dažādi Latvijas vēstures un kultūrvēstures notikumi, it īpaši Talsos.
Rakstījis īsprozu, kas apkopota piecās grāmatās. Tiek uzskatīts par Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” tradīcijas turpinātāju, sevišķi darbos “Alūksnes grāmata” (1984) un “Puisiska dvēsele” (1990), kurās stāstījis par savu bērnību un jaunību. Grāmatu bagātā valoda, kurā daudz apvidvārdu un labu frazeoloģisku atradumu, palīdzējusi parādīt novada sadzīves un domāšanas savdabību, atklāt interesantus raksturus. Atmiņas un dzejoļi par Sibīrijā pieredzēto un pārdzīvoto sakopoti grāmatās "Ar Melno vēju" (1991). "Talsu grāmatas" autors (1995). Autobiogrāfisks vēstījums par Sibīrijas nometni un Amūras taigas ciemā pavadītiem gadiem lasāms "Sibīrijas grāmatā" (ASV 1993, paplašināts izdevums Latvijā 1995). Jau pēc rakstnieka nāves iznācis paša sakārtots dzejoļu krājums "Bērzu grāmata. Trimdas vēstules" (2001).
1946. gadā apcietināts, tiesāts un piespriesti 10 gadi labošanas darbu nometnē un pieci gadi nometinājumā Sibīrijā un Tālajos Austrumos. 1963. gadā sodāmība beigusies, bet nav bijis ļauts atgriezties Latvijā. Dzimtenē atgriezies 1969. gadā, dzīvojis Talsos.
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1994).

Profesionaluo darbeiba1938: pirmā publikācija – "Dziesma par grāmatu" žurnālā "Alūksnes Draudzes Vēstnesis" (Nr. 1).
1945: iesaistās pagrīdes darbībā – dod dzejoļus savam paziņam no štāba laika Romānam Šternbergam, kurš tos ievieto Rīgā izdotajā nacionālo partizānu avīzē "Kurbads", kur no 1945. gada 25. novembra līdz 1946. gada 1. janvārim ar parakstiem Žanis Ņezabudka un Vilibalds Drosmiņš iespiesti vairāki dzejoļi.
2000: Talsu bibliotēka iedibina Aleksandra Pelēča prēmiju, kas tiek pasniegta reizi divos gados.
2000: dibināta sabiedriskā organizācija "Aleksandra Pelēča lasītava".

Dzeja
1943: Aizsapņošanās
1964: Dzintara rasa
1977: Lapegle
1980: Talsu leģendas
1987: Spītīgais osis
1989: Dzintara rasa
1990: Zilsilgunda
1991: Ar Melno vēju (atmiņas, dzeja)
1997: Aizsapņošanās
2007: Stiprie raksti
2010: Ilgojums
2017: Čabiņš

Proza
1984: Alūksnes grāmata
1990: Puisiska dvēsele
1993: Sibīrijas grāmata (izdota ASV)
1995: Sibīrijas grāmata
1995: Talsu grāmata
2001: Bērzu grāmatas (trimdas vēstules)

Aleksandra Pelēča recepcija citās mākslās
1990: 4. aprīlī Rīgas muzikāli poētiskais teātris pirmizrāda pēc Kārļa Pamšes sagatavota scenārija uzvedumu "Raksti sniegā" (Maijas Einfeldes mūzika, Dzejnieks – Voldemārs Zandbergs vai Ints Burāns, Viņa – Māra Zemdega).
1992: dokumentālā filma "Aleksandrs Pelēcis" (režisore Dzintra Geka-Vaska, operators Aivars Lubānietis, mūzika Mārtiņš Brauns).
Citātu galerijaPar tēlojumu grāmatu "Puisiska dvēsele" (1990)
"A. Pelēcis ir lakonisks un reizē spilgts rakstnieks, viņš saudzē lasītāju no latviešu literatūrā ierastās vidi raksturojošās daudzvārdības. Viņš prot nepateikt pār daudz un reizē pateikt pietiekami daudz, lai no dzīves norakstītās ainas uzplaiksnītu un ilgi paliktu apziņā. Lasot "Puisisko dvēseli", es vairs nezinu, kas ir reālisms, kur tas beidzas un pāriet simbolismā, naturālismā vai impresionismā. [..]
Daļā pastāstu ir kaut kas no bērnības atmiņu žanra tonalitātes, tomēr tā nav "Baltās grāmatas" lirizētā ikdienība, "Puisiskā dvēsele" ir kaut kas pikantāks, neattīrītāks, dziļāks un mistiskāks. Vietām uztveri nedaudz apgrūtina dialektismi, ne visu senvārdu nianses var uztvert un izgaršot. Bet atbilstošus starp jaunākiem vārdiem rakstnieks laikam nav gribējis meklēt. Stāsti un tēlojumi ir tikai divas trīs lappuses gari, tomēr katrā no tiem ir savs sižetiņš ar negaidītu pavērsienu, tie ir sevī nobeigti, bet, ja gribētu izrakstīties, katrā no tiem pietiktu vielas garstāstam. Ap personāžu ir nevis vidi raksturojošas, bet gan katra konkrēta cilvēka dzīvesveidu un likteni simbolizē jošas detaļas."

Cimdiņa, Ausma. Nedainots, nemedots dzīves video. Literatūra un Māksla, 1991, 11. maijā.

Par poēmu "Zilsilgunda" (1990)
""Zilsilgunda" gan intonatīvi, gan mākslinieciskās izteiksmes ziņā atšķiras no tā, ko dzejnieks sarakstījis skarbajos Sibīrijas gados, gan arī no pēdējā laika dzejojiem. Un domāju, ka tieši šī poēma ir līdzējusi, lai viņa dzejnieka ceļš neaprautos, lai pietiktu spēka un ticības sevi nenodot, saglabājot raksturīgo malēnieša labestību un reizē skumji un ironiski pasmaidot par saviem pāridarītājiem. [..]
Vaicāts, ka cēlies šīs sapņu un glābiņa zemes nosaukums, dzejnieks pieļāva vairākus izskaidrojumus. Varētu būt "zilo silu gundega". Zināma nozīme šeit arī purvainajam Silguldas ezeriņam rakstnieka dzimtajā Malienas pusē, uz Vidzemes un Latgales robežas. Lieks nebūtu arī salīdzinājums ar citām sapņu un iedomu zemēm pasaules literatūrā. Tomēr galvenais cilvēku un tautu dzīvē mēdz būt tādi brīži, kad ticība pozitīvajam ideālam ir daudzkārt reālākā par apkārt grūstošo un brūkošo "realitāti".

Melgalvs, Māris. Ticības apliecinājums neziņas laikā. Literatūra un Māksla, 1990, 16. jūnijā.
SaiknisValentīns Pelēcis - Tēvabrālis
Nodarbesrakstnieks
folkloras vācējs
Dzimšanas laiks/vieta10.04.1920
Ķikši
"Ķikši", Mālupes pagasts, Alūksnes novads, LV-4358
Dzīvesvieta07.12.1963–1969
Tygda,Magdagachinsky District, Amur Oblast, Russia


00.10.1969–12.10.1995
Talsi
Talsi, Talsu novads
Izglītojies1928–1934 (Datums nav precizs)
Mālupes pamatskola
Mālupes pagasts
Mālupes pagasts, Alūksnes novads

1934–1939
Alūksnes vidusskola
Kanaviņu iela 14, Alūksne
Kanaviņu iela 14, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301

1939–1943
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļa


00.05.1942–22.08.1942
Rēzeknes Valsts Pedagoģiskais institūts
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4601

Iegūst skolotāja tiesības

Darbavieta00.11.1941–00.05.1942 (Datums nav precizs)
Rīga
Rīga
Rīgas 3. bērnunams, audzinātājs

00.11.1944–27.01.1945
Valkas 1. vidusskola
Raiņa iela 28A, Valka
Raiņa iela 28A, Valka, Valkas novads, Latvija, LV-4701

Skolotājs


01.10.1969–01.10.1984
Talsi
Talsi, Talsu novads

Strādājis Talsu komunālo uzņēmumu kombinātā

Dalība organizācijās05.05.1982
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Dienests26.03.1943–00.08.1944
Latviešu leģions

1944. gada augusta beigās dezertē, slēpjas pie medicīnas studentes Terēzes Lankaronskas Rīgā, Matīsa ielā.

Apcietinājums17.01.1946–1954
Taišeta
Tayshet, Irkutsk Oblast, Russia

Aleksandra Pelēča aresta pamatojums: dienējis vācu armijā, sadarbojies ar ''Latviešu nacionālo partizānu organizāciju'', publicējis pretpadomju dzejoļus.

1946: 28. augustā Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas kara tribunāls Aleksandram Pelēcim piesprieda 10 gadus labošanas darbu nometnē un piecus gadus nometinājumā.


1955–06.12.1963
Tygda,Magdagachinsky District, Amur Oblast, Russia

1955: amnestēts, bet dzimtenē neļāva atgriezties.

1963: 6. decembrī paziņojums, ka izbeigusies sodāmība un dzīvesvietu var izvēlēties jebkur, atskaitot Latvijas PSR. Aleksandrs Pelēcis paliek Tigdā.

Miršanas laiks/vieta12.10.1995
Talsi
Talsi, Talsu novads
Apglabāts17.10.1995
Sukturu kapi
"Kurzemnieki", Sukturi, Lībagu pagasts, Talsu novads, LV-3201
ApbalvojumiGoppera fonda balva
Balva piešķirta par darbu "Sibīrijas grāmata".
1994

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar Ordeņa domes 1994. gada 7. novembra lēmumu.
V šķira
1994


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Ķikši
("Ķikši", Mālupes pagasts, Alūksnes novads, LV-4358)
10.04.1920Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Mālupes pagasts
(Mālupes pagasts, Alūksnes novads)
1928 - 1934IzglītojiesPagasts
3Kanaviņu iela 14, Alūksne
(Kanaviņu iela 14, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301)
1934 - 1939IzglītojiesĒka, māja
4Rīga
(Rīga)
1939 - 1943IzglītojiesPilsēta
5Rīga
(Rīga)
01.11.1941 - 01.05.1942DarbavietaPilsēta
6Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
(Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4601)
01.05.1942 - 22.08.1942IzglītojiesĒka, māja
7Raiņa iela 28A, Valka
(Raiņa iela 28A, Valka, Valkas novads, Latvija, LV-4701)
01.11.1944 - 27.01.1945DarbavietaĒka, māja
8Taišeta
(Tayshet, Irkutsk Oblast, Russia)
17.01.1946 - 1954ApcietinājumsPilsēta
9Tygda,Magdagachinsky District, Amur Oblast, Russia1955 - 06.12.1963ApcietinājumsCiems
10Tygda,Magdagachinsky District, Amur Oblast, Russia07.12.1963 - 1969DzīvesvietaCiems
11Talsi
(Talsi, Talsu novads)
01.10.1969 - 12.10.1995DzīvesvietaPilsēta
12Talsi
(Talsi, Talsu novads)
01.10.1969 - 01.10.1984DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
05.05.1982Dalība organizācijāsPilsēta
14Talsi
(Talsi, Talsu novads)
12.10.1995Miršanas laiks/vietaPilsēta
15Sukturu kapi
("Kurzemnieki", Sukturi, Lībagu pagasts, Talsu novads, LV-3201)
17.10.1995ApglabātsKapsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.