Aleksandrs Ancāns

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Dorbi: Darba autors (8); Recepcijas persona (11)

Ilustrācijas: Persona attēlā(2)

VuordsAleksandrs Ancāns
Pseidonims Al. An., Alāns, Austrums, Homo, Strauts, Vilnis.
Personiskuo informaceja 1910: strādnieku ģimenē Pēterburgā, kur viņa vecāki ir iebraukuši no Makašānu pagasta darba meklējumos.
1944: 15. septembrī gājis bojā satiksmes negadījumā.

Profesionaluo darbeiba1928: laikrakstā "Latgolas Vords" pirmā publikācija bez paraksta.
1936: oktobrī piedalās Vispasaules katoļu rakstnieku un žurnālistu kongresā Romā, apceļo Itāliju (Dženova, Neapole, Kapri).
1936: 26. novembrī piedalās Latvijas Preses biedrības rīkotajā jauno liriķu vakarā, kur līdz ar dzejniekiem Vili Cedriņu, Ēriku Raisteru, Frici Dziesmu, Jonāsu Miesnieku un Jāni Medeni lasīja savu dzeju.
1936: Ancāna dzejoļu krājums "Ezerzemes šalkas" ir "pirmā Latgales autora dzeju grāmata vidusdialektā, tāpēc ar to iepzīstas arī pārnovadu lasītāji" (Broks, Jānis. Latgales kultūras darba entuziasti (Līdz 1944. gadam). Rīga: Rīgas metropolijas kūrija, 1995, 322. lpp.).
1936: Ancāna dzeja tiek uzņemta pamatskolu latviešu valodas kursu programmā.
1936: Jānis Norvilis komponē dziesmu "Aglona" ar Ancāna Tekstu.
1938: presē ziņa, ka Aleksandrs Ancāns sarakstījis un sagatavojis izdošanai romānu "Magda" par zemnieku brīvlaišanu Latgalē, tēlojot kādas sievietes Magdas dzīvi (Rīts, 1938, 15. decembris). Romāns nav izdots.
1942: februārī ziņa presē, ka Aleksandrs Ancāns sagatavojis dzejoļu krājumu "Atkusnis" (Daugavas Vēstnesis. Māksla – Literatūra – Zinātne, 1942, 22. februāris). Krājums nav izdots.
Citātu galerija

Aleksandra Ancāna dzejas raksturojums

"Aleksandrs Ancāns, tāpat kā Augusts Smagars bija stiprā tālaika modernās dzejas ietekmē, bet atšķirīga bija viņa aizrautīgā pievērstība laukiem un 30. gadu ptrajai pusei raksturīgais t. s. dzimtenes dzejas patoss. [..]
Viņa dzeja vairāk ir domu nekā jūtu dzeja. Gleznainība vairāk pakļauta intelektam; viņš ar to rīkojas, lai izteiktu atziņas. Subjektīvais pārdzīvojums aiziet ptrā plānā. Dzimtās dabas apdziedājumiem samērā izkoptā izteiksmē netrūkst savas pievilcības, piemēram, dzejoļos "Ežezers", "Aglonā", "Sestdienas vakars Ezerzemē" u. c."

Valeinis, Vitolds. Latgaliešu lirikas vēsture. Rīga: Jumava, 1998, 78. lpp.
Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas vieta08.12.1910
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
Izglītojies1932
Rēzeknes Pedagoģiskais institūts
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4601

Beidzis Rēzeknes Valsts skolotāju institūtu.


studējis
studē konservatorijā193?g.
Darbavieta00.06.1933–1935
Žurnāls "Zīdūnis"
Rēzekne
Rēzekne

00.09.1935–1937
Laikraksts "Latgolas Vōrds"

00.06.1937–1940 (Datums nav precizs)
Rīgas pilsētas amata mācekļu nams
Hospitāļu iela 1, Rīga
Hospitāļu iela 1, Rīga, LV-1013
Pārzinis

1938–1940
Žurnāls "Zīdūnis"
Rēzekne
Rēzekne
Ceļojums00.10.1936
Roma
Rome, Lazio
Trīs nedēļas pavada Itālijā (Roma, Dženova, Neapole, Kapri), piedalās Vispasaules katoļu žurnālistu kongresā.
Miršanas vieta15.09.1944
Rīga
Rīga
Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
08.12.1910Dzimšanas vietaPilsēta
2Rēzekne
(Rēzekne)
31.05.1933 - 1935DarbavietaPilsēta
3Roma
(Rome, Lazio)
30.09.1936CeļojumsPilsēta
4Hospitāļu iela 1, Rīga
(Hospitāļu iela 1, Rīga, LV-1013)
31.05.1937 - 1940DarbavietaĒka, māja
5Rēzekne
(Rēzekne)
1938 - 1940DarbavietaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
15.09.1944Miršanas vietaPilsēta
7Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
(Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4601)
1932IzglītojiesĒka, māja

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.