Ādolfs Erss

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (1)

Vīneibys: Pierakstītājs (38)

Dorbi: Darba autors (61); Līdzautors (1); Recepcijas persona (25)

Ilustrācijas: Persona attēlā(3)

VuordsĀdolfs Erss
Papyldu vuordiĀdolfs Rūniks
Pseidonims Ādolfs Erss
KopsavilkumsĀdolfs Erss (dzimis Rūniks; 1885–1945) – rakstnieks, dzejnieks, tautasdziesmu tekstu un melodiju vācējs. Dzīves laikā iznāk vairāk nekā 30 grāmatas, galvenokārt prozā. Daiļrades sākumā raksturīgi romantisma un mistikas apvīti motīvi, teiku, leģendu un antīkās kultūras sižeti, vēlāk reālā un pārdabiskā savijums, humors. Plaši pievērsies Latgales tēlojumam. Sekmējis kultūras sakarus ar tuvākajām kaimiņvalstīm, visvairāk latviešu un lietuviešu tuvināšanos. Faktiem un atziņām bagātas ir Ersa ceļojumu piezīmes grāmatās "Vienpadsmit mozaīkas no Itālijas" (1923), "Brīvā Estija" (1929), "Lietuva" (1930), "Pa Lietuvas ceļiem" (1939). Daudzo Ersa tulkojumu vidū kā nozīmīgākais atzīmējams Migela de Servantesa romāna "Lamančas Dons Kihots" latviskojums (1921–1922). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1932), vairāku Kultūras fonda prēmiju laureāts. Bijis viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. 1944. gada novembrī apsūdzēts par pretpadomju darbu rakstīšanu vācu okupācijas laikā. Ilgstošā pratināšana mijas ar slimības periodiem, līdz 1945. gada 29. septembrī Erss aiziet mūžībā. Padomju laikā viņa daiļrade noklusēta, vairāki autora manuskripti vēl aizvien nepublicēti. 2013. gadā klajā nāk Ersa pēdējais stāstu krājums "Diogēna precības", tuvinieku slēpts teju 70 gadus.
Personiskuo informaceja Dzimis 1885. gada 13. jūnijā Ežu, vēlākā Skujenes pagasta "Ģībēnos" zemnieka Kārļa ģimenē. Iesaistījies 1905. gada revolucionārajā kustībā. No 1911. līdz 1914. gadam dzīvojis dažādās vietās Latgalē, galvenokārt Rēzeknē.
Latgalē iepazinies ar savu nākamo dzīvesbiedri dziedātāju Helēnu Kozlovsku-Ersu, ar kuru apprecējies 1917. gadā.
Meita Mirdza Ersa – tulkotāja, Franču grupas dalībniece.

1928. gadā oficiāli pieņem uzvārdu Erss.
Profesionaluo darbeiba

Literārā darbība

Pirmās publikācijas – laikraksta "Balss" literārajā pielikumā 1900. gadā (52. nr.) publicētais stāsts "Zaglis" 1900. gadā 1901. gadā publicētais stāsts "Pēdējā stunda" (ar parakstu Ādolfs).
Pirmais dzejoļu krājums "Lūzumi" (1906) iznāca Pēterburgā ar Ā. Rūnika vārdu. Otrais dzejoļu krājums "Dzīvības maize" (1912) parakstīts ar pseidonīmu Erss.

Sarakstījis vairāk nekā 30 grāmatas, galvenokārt prozā. Daiļrades sākumā raksturīgi romantiski stāsti, kuru pamatā ir teiku, leģendu un antīkās kultūras sižeti, – krājums "Maskas" (1920), "Greizos ratos" (1921). Reālistiskajā prozā ar humoristisku nokrāsu attēloti notikumi Latvijā pirms Pirmā pasaules kara, Latvijas Brīvības cīņu laikā un saimnieciskā uzplaukuma periodā Latvijas laukos 30. gadu beigās. Apmēram trešdaļai Ersa prozas darbu ir Latgales tematika, labi pazinis un tēlojis šo novadu, saskatīdams tur gan traģisko, gan komisko.

Dzeja
1906: "Lūzumi" (ar uzvārdu A. Rūniks)
1912: "Dzīvības maize"
1920: poēmu krājums "Sešas poēmas"
1923: ceļojumu iespaidu krājums "Itālija"
1923: mīlas un dabas lirikas krājums "Amora dārzs"
1925: "Dzīvības maize" (1912. gada izdevuma ļoti pārstrādāta versija)

Īsproza (stāsti)
1920: "Maskas"
1921: teika "Vecais daiņotājs"
1921, 1923: "Greizos Ratos"
1923, 1926: tēlojumi "Krustceļos"
1926: "Latgales stāsti"
1927: "Lauku varoņi"
1927: "Lijas Vasariņ atvaļinājums" (ietver divus stāstus no krājuma "Lauku varoņi")
1931: "Vecā Latgale"
1932: "Jautrās rīdzinieces"
1933: "Laimīgie"
1935: "Zaļā krūze"
1937: "Laimes aka"
1939: "Rīgas kungi"
1942: "Zilā roze" (stāstu izlase no krājumiem "Maskas" un "Greizos Ratos"
1943: "Stāsti"
1944: "Stāsti" (izlase)
1944: "Paslēptais cirvis" (izlase)

Romāni
1922: "Satīrs un Krusts"
1927: "Aglonas Dievmātes atgriešanās"
1930: "Mīlestības varavīksne"
1931: "Muižnieki"
1936: "Šķirti ceļi"
1938: "Krusts ceļmalā" (divās daļās; periodikā 1937. gadā ar nosaukumu "Par tēvu zemi")
1939: "Mātes dziesma" (cikla "Zemes balsis 1. daļa; periodikā 1936. gadā ar nosaukumu "Kad zeme runā")
1940: "Zemes uzvarētāji" (cikla "Zemes balsis" 2. daļa; periodikā 1938.–1939. gadā ar nosaukumu "Zemes uzvara")

Savdabīga vieta daiļradē ir faktiem un atziņām bagātām beletrizētām ceļojuma piezīmēm, no kurām grāmatās izdotas "Vienpadsmit mozaīkas no Itālijas" (1923), "Brīvā Estija" (1929), "Lietuva" (1930), "Pa Lietuvas ceļiem" (1939).

Vācu okupācijas laikā presē publicēti daži stāsti, romāns "Celmi un atvases" (laikrakstā "Zemgale" 1943. gadā).

Vairākas Ersa grāmatas atkārtoti iznākušas arī trimdā, piemēram, "Kalnieši" (1955).
20. gadsimta 90. gados izdotas atkārtoti vairākas Ersa grāmatas: romāns "Muižnieki" (1990), stāstu izlases "Jautrās rīdzinieces" (1994), "Latgales stāsti" (1995), dzejas izlase "Cel altāri no zemes" (1999).

Rakstniecības un mūzikas muzejā glabājas trīs Ersa īsprozas krājumu manuskripti: tēlojumu grāmata "Laikmeta elpa" (1918–1928), "Stāstu izlase" (1920–1939), "Svētku stāsti".
Tikai 2013. gadā Pētera Jankava sakārtojumā iznāca Ersa pēdējais stāstu krājums "Diogena precības", kuru no iznīcināšanas kratīšanas laikā bija paglābuši autora tuvinieki.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1906: S. Vinka "Šķiru cīņa"
Tulkojis daudzu autoru darbus – jau 1915. gadā tulkojis somu J. Aho un J. Linnankoski stāstus, tulkojis Ž. Barbē, K. Hamsunu, M. Meterlinku, Š. Sen-Sansa operas "Samsons un Dalila" libretu u.c.
1921–1922: Migela de Servantesa romāns "Lamančas Dons Kihots" (1-2) (pirmpublicējums periodikā laikrakstā "Līdums"" (1916–1917; 1937. gadā saīsināts izdevums skolām).
1922, 1925: Ernsts Vildenbrugs, balāde "Raganas dziesma" (pirmpublicējums periodikā 1922)

Darbība folkloristikā

Pirmais pavēris plašāku ieskatu Latgales tautas dziesmu melodijām. Tautas dziesmas sācis vākt 1911. gadā Latgalē, vēlāk to turpinājis arī Nīcā un Rucavā. Nodevis aptuveni 180 melodijas Andrejam Jurjānam. Daudzas no tām, t. sk. Dzīdūt dzymu, dzīdūt augu, kļuvušas populāras latviešu komponistu apdarēs.
Svarīgs bijis valsts atbalstītais Ersa folkloras vākums Latgalē 1920. gadā, no kura apdaru krājumus izveidojis Jurjāns (Latgolas latvīšu tautas dzīsmes jauktim un veirīšu korim, R., 1922) un Alfrēds Kalniņš (Klavierpavadījumi piecdesmit latviešu tautasdziesmām latgaliešu izloksnē, R., 1924). 20. gados Erss publicējis Latgales tautas dziesmas laikrakstos.
30. gadu sākumā izveidojis folkloras ansambli no Bēzpils un Tilžas teicējiem, ar to uzstājies arī LK 1933. gadā. Rakstā Latgales garamantas (Sējējs, 1939) aizstāvējis latgaliešu tautas dziesmu melodijas pret uzskatu, ka tās ietekmētas no krievu folkloras.
Citātu galerija"Redzot Ersu mierīgi virzāmies pa Rīgas ielām, ar serafisku smaidu sejā, dzirdot viņu runājam ar bramina lēnprātību, nezinātājs varētu iedomāties, dzejnieks līdzinās Servantesa noveles stikla licenciātam, kas dikti lūdzis, lai viņam nepieskaroties, jo viņš varot saplīst. Serafims pulvera dūmos? Kur tas redzēts? Ersa biogrāfija atklāj savādo īstenību. Dzīve viņu valstījusi un malusi kā jūras bangās iemestu akmeni. Un tādēļ mistika, romantika, sevī vērstā kontemplācija viņa dzejās un pirmos romantiski-simboliskajos romānos kā plīvuris apklāj uzņēmību un darbīgumu, lietišķību, asas novērotāja spējas un šķelmīgu humoru."
Sudrabkalns, Jānis. Vidzemes brīvības cīņas. Daugava, Nr. 10, 1935, 1072. lpp.

"Savā lirikā Erss parādās kā spilgts romantiķis, ar sevišķi stiprām misticisma un simbolisma ieskaņām. Dzejnieks piegriež lielu vērību savas lirikas formai (Erss pieder spilgtākiem un apzinīgākiem formas aizstāvjiem latviešu rakstniecībā). Savas romantiski mistiskās izjūtas un redzējumus tas ļoti mīl ietērpt vecos, pārbaudītos ritmos, aizmirstās, savlaicīgās un retās dzejas formās. [..] prozā A. Erss parāda daudz lielāku īpatnību nekā dzejā. [..] Erss spēj savā prozā savienot labāk par visiem citiem latviešu rakstniekiem pārdabisko un mistisko ar pilnīgi reālo un ikdienišķo. Šī īpašība viņa pirmos prozas darbos parādās sevišķi atklātā veidā. Tur pilnīgi reāli notikumi tūlīt mijas ar noteikti mistiskiem, neiespējamiem gadījumiem. [..]
Līdztekus tam Erss arī plaši piegriezies Latvijas vismazāk pazīstamā apgabala – Latgales – notēlošanai, jo te tas atradis ļaudis un zemi, kuros tas vislabāk varējis nogremdēt savu misticismu un dziļo dabas izjūtu. Latgale ir arī bijusi tā, kas Ersam ļāvusi parādīt savu īpatnējo komismu, patiesībā traģisko, un sniegt tipus ar donkihotiskām iezīmēm. Mēs Ersa komismu uzdrošinājāmies nosaukt par traģisko tamdēļ, ka šis dīvainais komisms rāda savdabīgā veidā vienkāršu, bet īsti, dziļi cilvēcīgu dvēseļu cīņu ar moderno civilizāciju, kas visu bez žēlastības normē un nospiež."
Čaks, Aleksandrs. Rakstnieka Ādolfa Ersa 25 darbības gadi. Sociāldemokrāts, Nr. 257, 1931, 3. lpp.
SaiknisMirdza Ersa - Meita
Helēna Ersa-Kozlovska - Sīva
Nodarbesdzejnieks
rakstnieks
folkloras vācējs
Dzimšanas laiks/vieta13.06.1885
Ģībēni
"Ģībēni", Skujenes pagasts, Amatas novads, LV-4144
Dzimis Skujenes, kādreizējā Ežu pagasta "Ģībēnos".
Dzīvesvieta1906
Krievija
Russia
Pēc revolūcijas ilgstoši klaiņojis pa Krieviju, strādādams dažādus darbus.

1911–1914
Rēzekne
Rēzekne
No 1911. līdz 1914. gadam dzīvojis dažādās vietās Latgalē, galvenokārt Rēzeknē.

1932
Siguldas prospekts 4, Rīga
Siguldas prospekts 4, Rīga, LV-1014
Kopš 1932. gada dzīvoja Mežaparka savrupmājā Siguldas prospektā 4.
Izglītojies1894–1897
Ežu pagastskola
Skujenes pagasts
Skujenes pagasts, Amatas novads

1897–1900
Skujenes draudzes skola
Skujene
Skujene, Skujenes pagasts, Amatas novads

1900–1902
Cēsu pilsētas skola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

Beidzis Cēsu pilsētas skolu.


1904
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

Beidzis Cēsu viengadīgos skolotāju kursus.


1905 (Datums nav precizs)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Pēc 1905. gada revolūcijas ar svešu pasi mācījies mūzikas skolā Pēterburgā, Krievijā.

Darbavieta1904–1905
Dzērbenes draudzes skola
Dzērbene
Dzērbene, Dzērbenes pagasts, Vecpiebalgas novads

Strādājis par palīgskolotāju Dzērbenes skolā.


1905
Iesaistoties revolucionārajā kustībā bijis rīcības komitejas sekretārs.

1906 (Datums nav precizs)
Tvera
Tver, Tver Oblast, Russia
Pēc 1906. gada bijis mājskolotājs Tveras guberņā.

1906 (Datums nav precizs)
Maskava
Moscow, Russia
Strādājis dažādus darbus (arī vijoles spēlēšanā) Maskavā, Brjanskā.

1906 (Datums nav precizs)
Brjanska
Bryansk, Bryansk Oblast, Russia
Strādājis dažādus darbus (arī vijoles spēlēšanā) Maskavā, Brjanskā.

1914
Laikraksts "Līdums"
Dzirnavu iela 68, Rīga
Dzirnavu iela 68, Rīga, LV-1050

Pēc laikraksta redaktora Kārļa Ducmaņa uzaicinājuma sācis strādāt laikrakstā "Līdums" par korektoru, sākotnēji Rīgā.


1917 (Datums nav precizs)
Laikraksts "Līdums"
Kesk 16, Valga
Kesk 16, Valga, Valga District, Estonia

Līdz ar laikraksta "Līdums" redakciju pārcēlās strādāt uz Valku (mūsdienās laikraksta redakcija atrodas Valgas teritorijā).


1919 (Datums nav precizs)
Laikraksts "Latvijas Sargs"
Liepāja
Liepāja
1919. gada pirmajā pusē strādā laikraksta "Latvijas Sargs" redakcijā Liepājā.

1920–1921 (Datums nav precizs)
Laikraksts "Kopdarbība"
Dzirnavu iela 68, Rīga
Dzirnavu iela 68, Rīga, LV-1050
Pēc demobilizēšanās kādu laiku strādājis laikraksta "Kopdarbība" redakcijā.

00.09.1921–1923 (Datums nav precizs)
Laikraksts "Latvis"

1921. gada septembrī sākot iznākt laikrakstam "Latvis", Erss kļūst par izdevuma dzimtenes nodaļas redaktoru. No 1923. gada uz kādu laiku nododas tikai rakstniecībai.


00.12.1925–1926
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Rīga
Bijis arodbiedrības priekšsēdētājs.

1930–1933
Laikraksts "Pēdējā Brīdī"
Dzirnavu iela 57, Rīga
Dzirnavu iela 57, Rīga, LV-1010
Strādājis avīzes "Pēdējā Brīdī" redakcijā par teātra kritiķi. Recenzijas un tēlojumus parakstījis arī ar iniciāļiem "A. E.", "A. R.". "Aer".

1940–00.06.1941
Laikraksts "Padomju Latvija"
Rīga
Rīga

1940. un 1941. gadā strādājis laikrakstā "Padomju Latvija", publicējis rakstus par literatūras un mākslas jautājumiem.

Dalība organizācijās Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrība
Rīga
Rīga

Biedrības dibinātājs (?)

Dienests00.06.1919–00.08.1920
Latvijas armija

1919. gada jūnijā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, piedalās Latvijas Brīvības cīņās. Demobilizējās 1920. gada augustā.

Ceļojums1922
Itālija
Italy
1922. gadā Ādolfs Erss ap trīsdesmit skolotāju grupā apceļoja Itāliju, viesojoties Venēcijā, Boloņā, Florencē, Romā, Albano, Neapolē, Kapri, Pompejā, Milānā.

1926
Milāna
Milan, Lombardy, Italy
1926. gadā Helēna Ersa-Kozlovska dodas papildināties dziedāšanas studijās pie Milānas konservatorijas profesora Marati. Viņai līdzi dodas Ādolfs Erss.

00.07.1927
Somija
Finland
1927. gada jūlijā kopā ar vairākiem citiem latviešu žurnālistiem un rakstniekiem (R. Egli, K. Eliasu, V. Grēviņu, P. Rozīti u.c.) ceļojis pa Somiju.
Ceļojuma iespaidi manuskripta "Laikmeta filma" nodaļā "Granīta un ezeru zemē".

1929
Igaunija
Estonia
1929. gadā Erss apceļo Igauniju.

1929
Lietuva
Lithuania
Lietuvā Erss bijis bieži. Pirmā ilgākā viesošanās kaimiņvalstī bija 1929. gada pavasarī, kad Erss Lietuvu apmeklē kā avīzes "Pēdējā Brīdī" speciālkorespondents.

00.05.1930
Čehoslovākija
Czechia, Slovakia
Pēc ceļojuma publicējis apskatu "Čehoslovakija un Latvija".
Apcietinājums1905

14.11.1944
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009

Visticamāk arestēts kratīšanas laikā 1944. gada 14. novembrī, apsūdzēts par pretpadomju darbu rakstīšanu vācu okupācijas laikā. Ilgstošā pratināšana mijas ar slimības periodiem.
1945. gada jūlijā nodots NKVD Kara tribunālam. 6. oktobrī, jau pēc Ersa nāves, apsūdzību pret Ersu pārtrauc.

Vēlāk padomju laikā meitas Mirdzas Ersas rakstītais lūgums par tēva reabilitāciju netiek pieņemts, ar pamatojumu, – Erss nav ticis notiesāts.

Miršanas laiks/vieta29.09.1945
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009
Miris ar plaušu tuberkulozi.

ApglabātsMatīsa kapi
Mazā Matīsa iela 1, Rīga, LV-1009

Domājams, apbedīts Matīsa kapos (kapavieta nav zināma).

ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Amora dārzs
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Amora dārzs".
Literatūra
1924

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1932. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1932

Kultūras fonda prēmija
Zaļā krūze
Prēmija piešķirta par stāstu krājumu "Zaļā krūze".
Literatūra
1936

Kultūras fonda prēmija
Krusts ceļmalā
Prēmija piešķirta par romānu "Krusts ceļmalā".
Literatūra
1939















Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 30.
#VītaDatumsTipsVietas tips
  
1Brjanska
(Bryansk, Bryansk Oblast, Russia)
1906DarbavietaPilsēta
2Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1900 - 1902IzglītojiesPilsēta
3Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1904IzglītojiesPilsēta
4Dzirnavu iela 57, Rīga
(Dzirnavu iela 57, Rīga, LV-1010)
1930 - 1933DarbavietaĒka, māja
5Dzirnavu iela 68, Rīga
(Dzirnavu iela 68, Rīga, LV-1050)
1914DarbavietaĒka, māja
6Dzirnavu iela 68, Rīga
(Dzirnavu iela 68, Rīga, LV-1050)
1920 - 1921DarbavietaĒka, māja
7Dzērbene
(Dzērbene, Dzērbenes pagasts, Vecpiebalgas novads)
1904 - 1905DarbavietaCiems
8Igaunija
(Estonia)
1929CeļojumsValsts
9Itālija
(Italy)
1922CeļojumsValsts
10Kesk 16, Valga
(Kesk 16, Valga, Valga District, Estonia)
1917DarbavietaĒka, māja
11Krievija
(Russia)
1906DzīvesvietaValsts
12Liepāja
(Liepāja)
1919DarbavietaPilsēta
13Lietuva
(Lithuania)
1929CeļojumsValsts
14Maskava
(Moscow, Russia)
1906DarbavietaPilsēta
15Matīsa kapi
(Mazā Matīsa iela 1, Rīga, LV-1009)
(Nav nūruodeits)ApglabātsKapsēta
16Mazā Matīsa iela 3, Rīga
(Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009)
14.11.1944ApcietinājumsĒka, māja
17Mazā Matīsa iela 3, Rīga
(Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009)
29.09.1945Miršanas laiks/vietaĒka, māja
18Milāna
(Milan, Lombardy, Italy)
1926CeļojumsPilsēta
19Rēzekne
(Rēzekne)
1911 - 1914DzīvesvietaPilsēta
20Rīga
(Rīga)
01.12.1925 - 1926DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.