Anda Līce

@@@@: Darba autors (34); Sastādītājs (2); Komentāra autors (3); Recepcijas persona (3)
VārdsAnda Līce
Personiska informācijaLĪCE Anda (dz. 1941.27.IV Patkules pag. Liepniekos) - dzejniece, publiciste.
Māte - agronome, tēvs - inženieris mežkopis. 1949-56 kopā ar ģimeni izsūtījumā Amūras apgabalā. Beigusi Cesvaines vsk. (1961) un Bulduru sovhoztehnikumu (1966). Stud. LVU Vēst. un filol. fak. (1963-64), LLA mežsaimniecību, pēc tam dārzkopību (1967-71). Strād. pad. saimniecībā "Cesvaine" (1961-62), fabrikā "17. jūnijs" (1962-63) u.c., bijusi daiļdārzniece zinātniskās pētn. saimn. "Krimulda" (1966-68), pasn. Bulduru sovhoztehnikumā (1968-81), sētniece (1981-83). 1984-92 RS konsultante referente, redaktore izd-bā "Svētdienas Rīts" (1992-93), valodas speciāliste Ljas Radio un TV padomē (1993-95). Kopš 1995 literārā konsultante Ljas Okupācijas muzejā. RS b. (1982). Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995).
Pirmā publikācija - dzejolis "Gadi, klupdami steigā..." laikr. "Padomju Jaunatne" 1967.8.III. Viena no L. dzejas tematiskajām dominantēm - cilvēka attiecības ar laiku, ar laikmetu. Dzeja krāj. "Uzvilkti pulksteņi" (1977), "Šai mūžīgā spēlē" (1982) sievišķīgi atturīga, krāj. "Ar zaļiem krustdūrieniem" (1985), "Es saradojos ar tevi" (1989) šo attiecību risinājums distancēts, emocionāli atturīgs. 90. gados L. daiļradē aizsākas radoši aktīvāks un intensīvāks posms. Dz. kr. "Bet tagad par sauli" ,"Tev - debesīs..." (abi 1992) - emocionālāki, apcerīgāki, priekšplānā izvirzīts reliģiski ētisks ideāls. Tā meklējumu ceļu konkretizē gan laikmeta vērojumi, gan nobriedušas dvēseles kolīziju atklāsme spilgtos mīlas dzejoļos, kas apkopoti krāj. "Un Tev - uz zemes..." (1992), "Iesēt starp puķēm", "Un pārvērsties ziedputeksnī" (abi 1994), "Uzziedināšanas vārdi" (1999, izlase). Izdots arī krājums "Mana ziema ir beigusies" (1997). Grām. "Citāda gaisma" (2001), formā sapludinot dzeju un eseju, izteiktāk iezīmējas garīgās pilnveides ceļa neviennozīmība un daudzšķautņainība. Sērijā "Dzīvesstāsts un..." izd. grām. "Dzīvesstāsts un 33 nepublicēti dzejoļi" (1996).
Sākot ar 90. gadiem, L. aktīvi darbojusies publicistikā. Presē public. rakstus par sociālētiskiem jaut., esejas, recenzijas u.c. Esejas apkopotas grāmatā "Vēstules bez pasta zīmoga" (2 grām., 1992-93), "Vai plīvo?" (1994). Grām. "Mūžīgie līdumnieki" (2000) kompozicionālo pamatu veido arī L. dzejai raksturīgais dienasgrāmatas princips - liriski monologi, esejas, publicistiskas pārdomas atspoguļo 5 gados gūto ikdienas un metafizisko pieredzi savā saimniecībā un Ljas laukos kopumā.
Sast. staļinisma upuru liecību - atmiņu, dzejas un prozas grām. "Vis dolorosa" (1-4, 1990-95). Sakārtojusi krāj. "Atmiņu lauskas" (1991), vairākas represēto literātu grām. (V.Veldres "Top mani vārdi klusi", 1995). Piedalījusies grām. sērijas "Latvijas Okupācijas muzeja gadagrāmata" veidošanā.
L. Auseklis U. "Es sevi atradu septītajā dienā?" // LM, 1982, 27.VIII.
I. Sekste
Nodarbespoet
publicist
educator
prose writer
public employee
Dzimšanas vieta27.04.1941

Dzimusi Patkules, tagad Sarkaņu pagasta Liepniekos.
Izglītojies1961

mācījies
beidz Cesvaines vidusskolu

1977

mācījies
beidz Bulduru sovhoztehnikumu

1963–1964

studējis
studē LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1995

Aspazijas prēmija
2005

Latvijas Republikas Ministru kabineta balva
Balva piešķirta par ieguldīto mūža darbu un izcilu devumu Latvijas kultūrā, veicinot okupācijas seku pārvarēšanu un Latvijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanu.
2012