Fin de siècle literārā kultūra Latvijā

Publicitātes informācija
Periods no 19.
gadsimta 90. gadiem līdz Pirmā pasaules kara sākumam Latvijā ir raksturīgs ar
iepriekš nepieredzētu estētisko un idejisko daudzveidību, kas atbalso norises
citos Eiropas reģionos. Tas ir latviešu modernās kultūras nostiprināšanās
laiks, ko raksturo ideju un vērtību plurālisms. Šo periodu mēdz apzīmēt ar
franču valodas vārdiem
fin de siècle
(gadsimta beigas) – terminu, kura sākotnējā nozīme saistīta ar atteikšanos no
agrākās estētiskās pieredzes, kā arī ar noteikta laikmeta beigām un jauna posma
sākumu.


Šīs grāmatas mērķis
ir pavērt ieskatu literatūras un kultūras sociālajā vēsturē, izsekojot
mijiedarbei starp sociālajām pārmaiņām un kultūras procesu. Grāmatas autori
detaļpētījumos pievēršas nācijas kartēšanai un kultūras atmiņai, latviešu un
vācbaltiešu literārajām reprezentācijām, pārmaiņām sievietes identitātē un emancipācijas
idejās, dzimtes un seksualitātes jautājumiem. Grāmatas centrā ir latviešu
literatūras attīstība, bet, ņemot vērā ciešās saiknes dažādu kultūras jomu
starpā, iezīmētas arī saiknes ar tendencēm gadsimtu mijas mākslā, mūzikā,
teātrī, tāpat arī periodikā un populārajā kultūrā. Satura rādītājs
Benedikts Kalnačs. Nācijas kartēšana un kultūras atmiņa 19. un 20. gadsimta
mijas latviešu literatūrā

Pauls Daija. Latvieši un vācbaltieši 19. un 20. gadsimta mijas literārajā
kultūrā

Eva Eglāja-Kristsone. Sievišķības konstruēšanas sociālie un kultūras aspekti 19.
un 20. gadsimta mijas latviešu literatūrā

Kārlis Vērdiņš. Homofilā aktiera tēla ģenēze gadsimtu mijas literārajā
kultūrā