Knuts Skujenieks

Collections (3)
Works: Darba autors (80); Translator (13); Compiler (2); Editor (2); Co-author (2); Komentāra autors (14); Reception person (17)
Audio/video: Informant (2)
Photos: Persona attēlā(27)
NameKnuts Skujenieks
Personal informationSKUJENIEKS Knuts – dzejnieks, atdzejotājs, literatūrkritiķis.
Skujenieka tēvs Emils Skujenieks, māte – aktrise Marija Zauerhāgena Liepājas teātrī. Agri zaudējis māti, Skujenieks nokļuva zīdaiņu namā, no 1939. gada dzīvoja pie tēvamātes Kurmenes pagasta Mūru dzirnavās.
Work

Pirmā literārā publikācija

Pirmā publikācija - dzejolis "Padomju cilvēks" žurnālā "Bērnība" 1950. gadā (12. nr.).

Dzeja

Pirmajā dzejoļu krājumā "Lirika un balsis" (1978) ietverti 70. gados sarakstīti dzejoļi un arī 13 dzejnieku darbu atdzejojumi. Krājumā skaudri tvertas cilvēka iekšējās pasaules problēmas, formā Skujenieks tiecies savienot tradīciju ar novatorismu.
Otrajā dzejoļu krājumā "Iesien baltā lakatiņā" (1986, Andreja Upīša prēmija 1987) dominē folkloristiskā intonācijā pausts gara spēks, noturība un mīlestība.
Ieslodzījuma laikā dažādās Mordovijas APSR nometnēs sarakstītie dzejoļi izdoti krājumā "Sēkla sniegā" (1990).
Izdoti krājumi "Kā putu zīmes" (1992), "Mūžīgs pusmēness" (1993), "Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm" (1994), "Knuta Skujenieka patiesīgs, bet ne pilnīgs dzīvesstāsts ar 33 smukiem un nesmukiem dzejoļiem 33 gadu garumā" (1996).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

Skujenieks pašmācības ceļā apguvis tulkošanas teoriju un daudzas valodas.

Atdzejojis grāmatas (daudzām arī sarakstījis priekšvārdu vai pēcvārdu) no
ukraiņu (L.Ukrainkas "Pērkona māsa", 1970, arī sast.),
slovēņu (O.Župančiča "Bezmiegs", 1971),
spāņu (F.Garsijas Lorkas "Kliedziens", 1971; N.Ģiljēna "Sensemaijā", 1974; G.Mistrālas "Vīnaspiede", 1977),
serbu (D.Maksimovičas "Es prasu žēlastību", 1972),
maķedoniešu (A.Šopova "Ugunsmīlestība", 1974),
grieķu (J.Rica "Liecinājumi", 1977; grieķu tautasdziesmas "Tilts pār Artu", 1981, arī sastādītājs),
poļu (tautasdziesmu krājums "Ābelīte", 1984, arī sastādītājs),
lietuviešu (tautasdziesmu krājums "Zeme cēla zāli", 1986, arī sastādītājs),
somu (E.Lēnrota "Kanteletara jeb somu tautas senās dziesmas un balādes", 1993, kopā ar G.Godiņu),
senebreju ("Dziesmu Dziesma", 1993, pēc latviešu parindeņa),
zviedru (K.M.Belmana "Dziesmas, vīns un mazā nāve", 1997),
dāņu valodas (I.Kristensenas "Tauriņu ieleja", 1998; B.Andersena "Svantes dziesmas", 1999, kopā ar P.Jankavu).

Atdzejojis krāj. "Arfas vara" (1994, skandināvu viduslaiku balādes, atdzejojis no dāņu, norvēģu, zviedru, islandiešu, fēriešu valodas), "101 dziesma par mīlestību 27 balsīs" (1995, Eiropas tautu tautasdziesmas), "Dziesma, ej viegli pa manu sirdi..." (2001, Eiropas tautu dzeja, arī sastādītājs). Tulkojis ap 20 lugu.

Sastādītie krājumi

Literatūrkritika, raksti par folkloru un esejas apkopotas grāmatā "Paša austs krekls" (1987).
Skujenieks mācību grāmatu līdzautors, mācību filmas "Latviešu folklora. Gadskārtu dziesma" scenārija autors.
Sastādījis nerātno dainu izlasi "Puisīts tek uz meitiņu" (1990, arī Skujenieka priekšvārds un pēcvārds), E.Plauža mīlas lirikas izlasi "Pašu mājas princesei" (1997, arī pēcvārda autors). Rakstījis priekšvārdu un pēcvārdu daudziem folkloras tekstu izdevumiem Latvijā un ārvalstīs, kā arī latviešu dzejas grāmatām.

Literāro darbu tulkojumi citās valodās

Skujenieka darbi izdoti daudzās valodās. Zviedru valodā dzejoļu krājums "Sēkla sniegā" (1991).

Literārā līdzdalība citos projektos

Mūziku ar Skujenieka tekstiem komponējuši D. Aperāne, R. Kalsons, P. Plakidis, U. Stabulnieks, P. Vasks, V. Pizāns u.c.

LinksEmils Skujenieks - Father
Occupationspoet
translator
literary scholar
literary critic
Birth place05.09.1936

Rīga
Rīga
Residence1954–1956

Latvijas Valsts universitāte
Rīga
Rīga
Studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē.
EducatedKurmene
Kurmene, Kurmenes pagasts, Vecumnieku novads
Mācījies Mūru pamatskolā.

1950 (Date is approximate)

Taurkalne
Taurkalne, Valles pagasts, Vecumnieku novads
Beidzis Taurkalnes Mežvidu skolu 1950. gadā.

1950–1951

Jaunjelgava
Jaunjelgava, Jaunjelgavas novads
Mācījies Jaunjelgavas vidusskolā.

1954

Rīga
Rīga
Beidzis Rīgas 2. vidusskolu.

1956–1961

The Maxim Gorky Literature Institute
Studijas beidzis 1961. gadā.
Working placePadomju Latvijas Sieviete
Rīga
Rīga
Literārais līdzstrādnieks žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete".

Literature and Art
Rīga
Rīga
Literārais līdzstrādnieks laikrakstā "Literatūra un Māksla".
Dalība organizācijās1972

Latvian Soviet Writers’ Union
Rīga
Rīga
Latvijas Padomju Rakstnieku Savienības biedrs (kopš 1972. gada).

1989

Latvijas PEN klubs
PEN kluba biedrs

1989 (Date is approximate)

Latvijas PEN klubs
Rīga
Rīga
Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļas vadītājs no 1989. gada.

1991–2003

Rīga
Rīga
Valdes priekšsēdētājs Latvijas Psoriāzes biedrībā.
Is deported1962–1969 (Date is approximate)

1962. gadā nepamatoti notiesāts uz 7 gadiem soda nometnēs par pretpadomju aģitāciju un neziņošanu par bīstamiem valsts noziegumiem.
Reabilitēts 1989. gada 6. jūnijā.
RewardsAndreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par pēdējo piecu gadu devumu dzejā (dzejoļu krājums "Iesien baltā lakatiņā").
1987

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1995

Tomasa Transtrēmera balva
Balva piešķirta dzejā.
1998

Lietuvas Lielkunigaiša Ģedimina ordenis
2001

Annual Latvian Literary Award
Balva piešķirta par izlasi "Dziesma, ej viegli pa manu sirdi".
Tulkojumi
2001

Baltijas Asamblejas balva
Balva piešķirta par darbu "Raksti" (8 sējumi).
literatūra
2008

Atzinības krusts
Ordeņa lielvirsnieks ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 12. novembrī Rīgas pilī.)
II šķira
2008

Annual Latvian Literary Award
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu literatūrā.
Mūža ieguldījums
2010

Latvijas Republikas Ministru kabineta balva
Balva piešķirta par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas nacionālās literatūras attīstībā.
2012

Par nopelniem Polijas kultūras labā
2015

Dzintara Soduma balva
Balva piešķirta par Genādija Aihī grāmatas "Paklanīšanās dziesmai" atdzejojumu.
2017