Vizma Belševica

lv
Ziņot redaktoram

Works: Author (104); Atdzejotājs (3); Co-author (1); Author of the comment (1); Person of reception (45)

Photos: Person in photo(2)

NameVizma Belševica
Additional namesElsberga
SummaryVizma Belševica (1931–2005), dzejniece, rakstniece, tulkotāja. Dzejoļu krājumu "Visu ziemu šogad pavasaris" (1955); "Zemes siltums" (1959); "Jūra deg" (1966); "Gadu gredzeni" (1969); "Madarās" (1976); "Dzeltu laiks" (1987); triloģijas "Bille" (1995–1999) u.c. darbu autore.
Personal informationDzimusi strādnieku ģimenē, vecāki Jānis Belševics un Ieva Belševica (dzimusi Cīrule). Bērnību pavadījusi Grīziņkalnā.
1939–44: mācījusies Rīgas 41. pamatskolā.
1945: mācījusies Ugāles nepilnajā vidusskolā, kur pabeidz 7. klasi, dzīvojot pie radinieces.
1945: mācījusies Rīgas 7. vidusskolā, taču līdzekļu trūkuma dēļ no 8. klases jāizstājas.
Dažus mēnešus nostrādājusi 10. tipogrāfijā.
1946: sākusi darboties literatūras pulciņā Pionieru pilī, kuru tolaik vadīja Valdis Lukss.
1948: beigusi Poligrāfijas 2. arodskolu Rīgā.
1948–49: strādājusi laikrakstā "Pionieris" par literāro līdzstrādnieci.
1952–53: strādājusi laikrakstā "Pionieris" par skolu daļas vadītāju.
1955: neklātienē beigusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu.
1955. gada septembris: ar Rakstnieku Savienība rekomendāciju aizbraukusi mācīties uz Maksima Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. Klātienē tur mācās pusotru gadu, tad, materiālo apstākļu spiesta, pāriet uz neklātieni.
1958: Rakstnieku Savienības biedre.
1959: piedzimst dēls Klāvs Elsbergs.
1961: mācīdamās klātienē un neklātienē, beigusi Maksima Gorkija Literatūras institūtu Maskavā ar krājumu "Zemes siltums".
1963: Belševica saņēma pārmetumus no Komunistiskās partijas vadītājiem par dzejoļu ciklu "Siržu seifi", kas bija publicēts žurnālā "Karogs".
1969: piedzimst dēls Jānis Elsbergs.
1969: dzejoļu krājums "Gadu gredzeni" izraisa skandālu Padomju Latvijas politiskajā vidē. Asu nepatiku no Komunistikās partijas vadības izraisa Latvijas vēstures tematikai veltīti dzejoļi, sevišķi krājuma noslēguma dzejolis, "Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām", kurā vilktas paralēles starp krustnešu iebrukumu un apspiesto tautu situāciju PSRS.
1971–74: tiek liegtas publicēšanās iespējas.
1972: Čekas kratīšana dzejnieces dzīvoklī.
1973: liecinājusi nacionālismā apsūdzētā ukraiņu rakstnieka Ivana Dzjubas prāvā.
1987: pēc dēla, dzejnieka Klāva Elsberga nāves pārtrauc rakstīt dzeju.
1988–90: Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļas vadītāja.
Work1947: pirmā publikācija – dzejolis "Zemes atmoda" laikrakstā "Padomju Jaunatne" (30. aprīlis).
1956: žurnālā "Karogs" publicēts stāsts "Meistars Īlis".

1960: līdzautore kinoscenārijam "Norieta ēnas. Pieviltie" (kopā ar Janinu Markulāni par "reliģiskajiem nomaldiem Latgalē").
1968: pēc Sudraba Edžus stāsta izveidojusi scenāriju leļļu īsfilmai "Dullais Dauka".
1968: sarakstījusi diktora tekstu Gunāra Pieša dokomentālajai filmai "Zemes atmiņa".
1979: pēc stāsta "Tās dullās Paulīnes dēļ" uzņemta mākslas filma.
1988: stāsta "Tās dullās Paulīnes dēļ" dramatizējums (iestudēts Valmieras Drāmas teātrī).
1994: Belševicas dzeja ņemta par pamatu Ausmas Kantānes monoizrādei " Visi koki Dieva doti" (Dailes teātra Mazajā zālē).
2018: pēc darba "Bille" uzņemta spēlfilma.

Dzeja

1955: "Visu ziemu šogad pavasaris"
1959: "Zemes siltums"
1966: "Jūra deg"
1969: "Gadu gredzeni"
1976: "Madarās"
1987: "Dzeltu laiks"

Dzejas izlases

1981: "Kamola tinēja"
1988: "Ievziedu aukstums"
1991: "Baltās paslēpes" (mīlestības dzejoļi)
1996: "Par saknēm būt"

Proza

1965: "Ķikuraga stāsti" (stāsti un noveles)
1979: "Nelaime mājās" (stāsti un noveles)
1995: "Bille" (ASV 1992, Latvijā 1995)
1996: "Bille un karš" (pirmizdevuma nosaukums – "Bille dzīvo tālāk")
1999: "Billes skaistā jaunība"
2016: "Nepazītā mīlestība un citi stāsti" (Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas. Nr. 1.)
2017: "Bille, Anss un citi" (Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas. Nr. 2.)


Prozas izlases

1997: "Lauztā sirds uz goda dēļa"
2007: "Tās dullās Paulīnes dēļ"

Proza bērniem

1987: "Zem zilās debesu bļodas"

Lugas

1985: "Ceļreiz ceļš uz pasaciņu"
2007: "Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām"

Tulkojumi

1958: Konstantīns Paustovskis "Zelta roze"
1960: Edgars Alans Po "Stāstu izlase"
1961: Aleksandrs Grīns "Zelta ķēde"; "Ceļš uz Nekurieni"
1961: Danils Graņins "Pēc kāzām"
1963: Džeroms K. Džeroms "Trīs vīri laivā, nerunājot nemaz par suni"
1965: Dante "Vita nuova"
1967: Alans Milns "Vinnijs Pūks un viņa draugi"
1969: Radjars Kiplings "Blēņu stāsti maziem bērniem" (kopā ar Kārli Egli)
1971: Aksels Munte "Stāsts par Sanmikelu"
1971: Ernests Hemingvejs, stāstu krājums "Uzvarētājs neiegūst neko"
1972: Hjū Loftings "Stāsts par doktoru Dūlitlu"
1973: Hjū Loftings "Doktora Dūlitla peldošā sala"

1973: Ernests Hemingvejs, stāsts "Sirmgalvis un jūra"
1974: Ernests Hemingvejs, romāns "Salas straumē"
1976: Marks Tvens "Konektikutas Jeņķis karaļa Artura galmā"
1980: Edvīns Gilberts "Dzimtais akmens"
1981: Mihails Ļevidovs "Džonatans Svifts"
1981: Džeims Metjū Berijs "Pīters un Vendija"

1983: Pamela Treversa "Mērija Popinsa"
1987: Kurts Vonnegūts "Lopkautuve Nr. 5" ("Lopkautuve Nr. 5" no angļu valodas tulkojis Klāvs Elsbergs; "Lai dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!" no angļu valodas tulkojusi Vizma Belševica; "Čempionu brokastis" no angļu valodas tulkojis Klāvs Elsbergs un Ainis Ulmanis)
1987: Arturs Heilijs "Riteņi"


Atdzeja

1963: "Vētrā iesākta dziesma" (ukraiņu padomju dzeju antoloģija)
1965: Viljama Šekspīra sonetu tulkojums
1968: Aleksandrs Puškins "Bahčisarajas strūklaka" (poēma)
1967: Mikola Vingranovskis "Dārzi un likteņi"
1968: Ivans Dračs "Ar tevi uz tu" (kopā ar Māri Čaklo, Laimu Līvenu, Imantu Ziedoni)
1970: "Es tevi turpinu" (franču dzejas izlase) (Vizma Belševica piedalījusies tulkošanā, tulkodama no parindeņiem)
1977: Leonīds Čerevičņiks "Salas"
1981: Viljams Šekspīrs "Makbets"
Atdzejojusi arī Marinas Cvetajevas, Tomasa Stērna Eliota, Viljama Bleika, Tomasa Transtremera u.c. dzeju.
2004: "Atdzeja"
Quotations
"Belševicas dzejai piemīt augsta dzejas un domas kultūra. Dzejas pamatmotīvi – personības sabiedriskās esamības problēmas, pašcieņas un tautas pašapziņas saglabāšana. Nereti dzejoļos jūtama asa vēršanās pret visu seklo, mazisko, paužot spītu, sevis aizliegšanu lielu mērķu labā, arī personības garīgo vientulību. Dzejoļi kontrastaini, ekspresīvi, tajos atskabargains spīvums savijas ar trauslu maigumu. Tie ir dramatiski vai lirodramatiski, veidoti monologa vai dialoga formā, tā panākot tiešāku kontaktu ar lasītāju. Valoda bagāta, precīza, lakoniska un melodiska, ar daudzām ritma variācijām.
Prozā Belševica ir laba novērotāja un raksturotāja. Sižeta risinājums ir lakonisks, intriģējošs, bez garām retrospektīvām personāžu dzīves stāstu atkāpēm, koncentrēts uz darbības attīstību.

Mirdza Ābola. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.


"Viņas abstrakcijas un dzīvības pretstats pirmoreiz latviešu pēckara dzejā akcentēja vīrieša un sievietes uztveres atšķirību (..) Pēckara Latvijā viņa pirmā atjauno poētikā sakņotu femīno pasaules redzējumu; tajā dabas komplekss strādā kā ekvivalents dzimtenes mīlestībai, ieviļņo patritorismu."

Anda Kubuliņa. "Belševica: četrdesmitie un piecdesmitie gadi dzejnieces tapšanā." Dvīņu zīmē: Vizmas Belševicas nozīme latviešu literatūrā un vēsturē. Konferences materiāli. Karogs, 2007, 79. lpp.
LinksIrēna Auziņa - Vedekla
Imants Auziņš - Radinieks
Klāvs Elsbergs - Son
Jānis Elsbergs - Son
Anna Auziņa - Radiniece
Zigurds Elsbergs - Husband
Irina Cigaļska - Radiniece
Occupationspoet
translator
author
Birth time/place30.05.1931
Rīga
Rīga
Education1939–1944
Rīgas 41. pamatskola
Rīga
Rīga

1945
Ugāles vidusskola
Skolas iela 5a, Ugāle
Skolas iela 5A, Ugāle, Ugāles pagasts, Ventspils novads, LV-3615

Ugālē dzīvo pie radinieces. 7. klasi nobeidz Ugāles nepilnajā vidusskolā.


1945
Rīgas 7. vidusskola
Ģertrūdes iela 32, Rīga
Ģertrūdes iela 32, Rīga, LV-1011

Iestājas un neilgu laiku mācās Rīgas 7.vidusskolā. Pēc dažiem mēnešiem līdzekļu trūkuma dēļ izstājas.


1946–1948
2. Poligrāfijas arodskola
Rīga
Rīga
Mācās un beidz 2. Poligrāfijas arodskolu.

1949–1955
Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikums
Rīga
Rīga
Neklātienē beigusi Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu.

1955–1961
The Maxim Gorky Literature Institute
Povarskaya 25А, Maskava
Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069

Studējusi gan klātienē, gan vēlāk neklātienē.

Working place1948–1949
Laikraksts "Pionieris"
Rīga
Rīga
Literārā līdzstrādniece.

1952–1953
Laikraksts "Pionieris"
Rīga
Rīga

Skolu daļas vadītāja.

Participation in organisations1958
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Biedre

Place/time of death06.08.2005
Rīga
Rīga
Burried2005
Raiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
RewardsAndreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumiem "Kamola tinēja" un "Madarās".
1982

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1986

Pastariņa prēmija
Zem zilās debesu bļodas
Prēmija piešķirta par pasaku krājumu "Zem zilās debesu bļodas".
1988

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par pēdējo gadu dzeju – dzejoļu krājumiem "Dzeltu laiks" un "Ievziedu aukstums".
1988

E. Forseta literārā prēmija
1992

Goppera fonda balva
Balva pirmo reizi piešķirta Latvijā dzīvojošai dzejniecei par grāmatu "Bille" (pirmo reizi izdota ASV, apgādā "Mežābele").
1993

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1994. gada 7. novembra lēmumu.
IV šķira
1994

Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva
Balva piešķirta par grāmatām "Bille" un "Bille dzīvo tālāk".
1997

Latvijas Kultūras ministrijas prēmija
Latvijas Kultūras ministrijas gadskārtējā prēmija piešķirta par ieguldījumu latviešu oriģinālliteratūras attīstībā.
1997

Tomasa Transtrēmera balva
1998

Annual Latvian Literary Award
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu dzejā.
Par mūža ieguldījumu
2003

Annual Latvian Literary Award
Atdzeja
Balva piešķirta par izlasi "Atdzeja".
Tulkojumi
2005


:Category is not given

:Category is not given

:Category is not given

:Category is not given
Showing 1-12 of 12 items.
#LocationDateTypeType of locationText fragment
   
1Rīga
(Rīga)
30.05.1931Birth time/placePilsēta
2Rīga
(Rīga)
1939 - 1944EducationPilsēta
3Skolas iela 5a, Ugāle
(Skolas iela 5A, Ugāle, Ugāles pagasts, Ventspils novads, LV-3615)
1945EducationĒka, māja
4Ģertrūdes iela 32, Rīga
(Ģertrūdes iela 32, Rīga, LV-1011)
1945EducationĒka, māja
5Rīga
(Rīga)
1946 - 1948EducationPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1948 - 1949Working placePilsēta
7Rīga
(Rīga)
1949 - 1955EducationPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1952 - 1953Working placePilsēta
9Povarskaya 25А, Maskava
(Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069)
1955 - 1961EducationĒka, māja
10Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1958Participation in organisationsĒka, māja
11Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
2005BurriedKapsēta
12Rīga
(Rīga)
06.08.2005Place/time of deathPilsēta

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.