Vilis Ešots

1 picture

09.05.1907 – 23.05.1979

Vilis Ešots (1907–1979) – rakstnieks, publicists, skolotājs. Dzīves gājums saistīts ar Druvienu un Rīgā, vēlāk trimdā ar Angliju un Austrāliju. Pirmais darbs drāma "Imanta" (sarakstīta 1928. gadā). 20. gs. 30. gados publicējis stāstus un rakstus Latvijas presē, bēgļu un trimdas posmā īsprozas publikācijas galvenokārt laikrakstos "Londonas Avīze" un "Austrālijas Latvietis". 1940. gada 1. pusē izdevniecībā iesniedzis stāstu krājumu "Dievu dārzā", manuskripts vēlāk spiestuvē iznīcināts. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1947. gadā pārcēlās uz Angliju, bet kopš 1950. gada dzīvoja Austrālijā. Trimdā izdoti vairāki darbu: Jāņu nakts teiksma "Zelta migla" (1949), romāns "Leģionāri" (1952), noveļu krājums "Zvaigžņu sagša" (1953), sarakstījis arī romānu "Kūdra" (1955). Sarakstījis arī virkni lugu, daļa uzvestas, bet nav izdotas grāmatā. Prozā galvenokārt reālistisks Latvijas ikdienas tēlojums, arī dzimtās Druvienas puses skicējums. No 1954. gada bijis žurnāla "Viesis" izdevējs.

Birth time/place

09.05.1907
Druviena
Dzimis Druvienas pagasta "Silmačos".

Place/time of death

23.05.1979
Adelaida

Personal information

1944: devies bēgļu gaitās uz Vāciju.
1947: izceļoja uz Angliju.
1948: atgriezās Vācijā.
1950: izceļoja uz Austrāliju.

Professional activity

Literārā darbībaAp 1925: pirmās dzejas publikācijas Luda Bērziņa "Cīrulītī" un K. Šopa "Jaunatnes dzīvē".
Pirmais darbs – drāma "Imanta" (sarakstīta 1928).
20. gs. 30. gados publicējis stāstus un rakstus Latvijas periodiskajos izdevumos. Vēlāk bēgļu un trimdas posmā īsproza galvenokārt publicēta laikrakstos "Londonas Avīze" un "Austrālijas Latvietis".

Literārie darbi
1940: pirmajā pusē izdevniecībā iesniedzis stāstu krājumu "Dievu dārzā", tā manuskripts, mainoties varām, iznīcināts.
1949: Jāņu nakts teiksma "Zelta migla" (Lībeka: A. Ķīvīša grāmatnīca).
1952: romāns "Leģionāri" (Adelaide: autorizdevums).
1953: noveļu krājums "Zvaigžņu sagša" (Adelaide: Sadarbs).
1955: romāns "Kūdra" (romāns iecerēts jau Latvijā laikraksta "Rīts" izsludinātajai sacensībai; 1954: I. daļa publicēta žurnālā "Viesis", 1955: laikrakstā "Londonas Avīze").
1965: žurnālā "Viesis" publicēts fragments "Sapņotāja piezīmes" no topošā romāna "Umurkumurs".

1952: laikrakstā "Austrālijas Latvietis" publicēta ziņa, ka strādā pie stāstu krājuma jaunatnei "Mans vectēvs", fragments "Mana vectēva ābeļdārzs" publicēts 1946. gadā.

Iestudējumi
1946: 20. jūnijā Herrenvīkas latviešu nometnē pie Lībekas teiksmas "Zelta migla" pirmuzvedums.

Quotes

Par romānu "Leģionāri" (Adelaide: autorizdevums, 1952)"Ešota romāns ir ar (hronikas raksturu, izsekojot kādas leģionāru vienības un tās dalībnieku gaitām no apmācībām Mīlgrāvī 1943. g. līdz kapitulācijai, aizvadot Beļģijas gūstu un arī vēl laiciņu pēc tā — Vācijas nometņu dzīvē. Pieminētas noteiktas vietas un tur notikušās cīņas, romānā iestrādāta laba tiesa materiāla, acīmredzot pēc personīgiem piedzīvojumiem, tā kā sacerējumam būs arī sava vēsturiska nozīme. Ešots nav kauju romantikas un varonības ideālists Aleksandra Grīna garā, var redzēt, ka viņam vairāk rūp īstenības attēlošana, viņš gribējis laikmetu fiksē: "tādu, kāds tas bija." [..] Romāns bagātīgi sniedz tā laika juceklīgās ainas: attēlo nepietiekamo apmācību, trūcīgos ieročus, nedraudzīgo vācu vadību, frontes dzīvi un cīņas ar tankiem, Vidzemes degšanu, Rīgu kā aizmugures centru ar traģiskās nojautās pulsējošu uzdzīves kāri, obligātajām "dzimtenes meitenēm" utt., vietām vēl idilisko Kurzemes mazpilsētu gaisotni aiz kauju līnijām, atkāpšanos pa mežiem, Vācijas pilsētu un pēdējās aizstāvēšanās sadragājumu... Vietumis liekas, ka autora talanta spēks nav pietiekams tik svarīgas vielas atveidošanai un veikšanai."
Liepiņš, Oļģerts. Jauns romāns par leģionāriem. Laiks, Nr.17 (28.02.1953)

Par noveļu krājumu "Zvaigžņu sagša" (Adelaide: Sadarbs, 1953)"Tā ir tā zeme, ko minušas autora bērnu dienu kājas, kurā sapņoti jaunības sapņi, par kuru viņš runā Zvaigžņu sagšā. Tas ir tas pats
Tilta krogs, gar kuru staigāja Poruka Kukažiņa, tā pati Knipskas grava, kurā sniega kaujā cīnījās bālais sapņotājs Cibiņš. Tā ir autora jauno dienu zeme, kuru viņš skata jūsmas pilnām acīm un kurā ved līdzi arī lasītāju. [..] Autora stils ir jūsmotāja un sapņotāja stils, un to traucē daudz iebārstīto žargona izteicienu un vārdu, kas vietām gan likti pēdiņās, lai norādītu kādu īpašu vidi un raksturotu personu "sulīgumu'', bet tomēr tie vienīgi "lec ārā" un ir ausīm netīkami. [..] Glīti izdotā Zvaigžņu sagša ir Vila Ešota pirmā stāstu grāmata. Ne jau pirmais solis ir' taisnākais un nekļūdīgākais. Gaidīsim no autora vēl daudz citu labu soļu Austrālijas latviešu stāstnieku gaitās."
Tamuža, Austra. Zvaigžņu sagša. Austrālijas Latvietis, Nr.215 (12.12.1953)

Pseudonym

Paesano

Education

Druviena Primary School
"Vecā skola", Druviena

Rīga
Mācījies Rīgā.

Bulduru dārzkopības tehnikums
Bulduri
Apguvis daiļdārznieka specialitāti.

Working place

Rīga
Strādājis par ierēdni.

Rīga
Strādājis skolotāju Rīgas pilsētas bērnu namos.

Austrālija
Dārzu un skvēru plānotājs un iekārtotājs.

1942–1944
Strādājis par namu pārvaldnieku.