Uldis Krasts

Dzimis lībiešu zvejnieka ģimenē. Lībiskā apziņu viņā pamodinājis Ventspils Mūzikas vidusskolas koncertmeistara un pedagoga Dzintara Kļaviņa veidotais muzikālais uzvedums "Līvu zeme – Dzintarzeme" (1956).

1963: 9. maijā laikrakstā "Padomju Venta" publicēts dzejolis "Lai sapņi dzīvo!".
Laikrakstā "Līvli" publicējis humoreskas tāmnieku izloksnē.
Apmēram 100 autora dzejoļi izmantoti par dziesmu tekstiem (Valters Kaminskis, Edmunds Goldšteins, Ģederts Ramans, Raimonds Pauls, Arvīds Žilinskis u. c.).
DZEJOĻU KRĀJUMS1983: Melodijas uz zāģa
ULDA KRASTA DZEJA KOPKRĀJUMOS1978: Acis2001: Dzejas diena 20012011: Kui sūolõbõd līvlizt / Kā iznirst lībieši
ATDZEJOJUMINo lībiešu valodas1998: Es viltīgāks par tevi, menca! (Kopā ar Hariju Skuju u. c., grāmatā arī Krasta dzejoļi; teksts lībiešu un latviešu valodā).2020: Kōrli Stalte. Rikāz rānda / Kārlis Stalte. Bagātā jūrmala (Kopā ar Ingu Ābeli, Baibu Dambergu, Kirilu Ēci u. c.).
No krievu valodas1981: Martinovs, Leonīds. Zaļais stars (arī sastādītājs un priekšvārda autors). Rīga: Liesma. 1983: Simonovs, Konstantīns. Gaidi mani (kopā ar citiem). Rīga: Liesma.
1988: Nadsons, Semjons. Kaut arfa salauzta... (kopā ar Māru Misiņu; arī sastādītājs un priekšvārda autors). Rīga: Liesma.
LUGAS1992: Vella dzīšana (lugas skolu teātriem)1998: Kā Garausis, lielais dējējs, olas dēja (Rūķu Lieldienas, īslugas bērniem)1998: Reiz mežā (Ziemassvētku dāvana, īslugas bērniem)Sarakstījis ap 20 lugu skolu teātriem, gandrīz visas iestudētas, daudzas – autora režijā.Proza2002: Es i ventiš, tu i ventiš, viš i ventiš... (atmiņu grāmatas fragmenti. Karogs, Nr. 4)
REDAKTORS2021: Lūžkilā (albums, ventiņu izloksnes redaktors un dzejoļa “Sindi kilā” autors)

ULDIS KRASTS UN LĪBIEŠU KULTŪRA
 "Nezinu, vai Uldis vēsturiski dokumentālo vēstījumu ir pabeidzis. Neesmu redzējusi to grāmatas formātā. Taču dzejnieks Uldis Krasts, kurš, kā stāsta, ir dzimis Ventspilī lībiešu zvejnieka ģimenē, sevi ir tik pamatīgi ierakstījis mūsdienu lībiešu kultūrā, ka viens rakstu darbs uz priekšu vai atpakaļ neko neiztaisa. Ja kāds nezina, Uldis ir tas, kurš latviskoja lielāko daļu lībiešu dzejnieku darbu izlasē “Es viltīgs par tevi, menca”. Uldim pieder himniskie dzejoļi par plīvojošajiem sieviešu lakatiem, “kad lībieši laivās pret apvārsni iet”, par zābakiem un vainu, ko “nododam tālāk mēs dēlu un mazdēlu mūžiem”, un par to, ka “kopā ejam nosalt mēs un salīt”. Un Uldis ir tas, kurš deviņdesmito gadu beigās, kad Līvu savienība par savu niknāko ienaidnieku uzskatīja “Lībiešu krastu”, ironizēja un smēja par pasaules glupību."Blumberga Gundega. Sveiciens Uldim Krastam 70. dzimšanas dienā. Livones.net, 25.03.2013.PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "MELODIJAS UZ ZĀĢA" (1983)"Debitanta Ulda Krasta vārds presē reizumis pavīd jau ilgus gadus, un arī krājums ir liecība, ka autors ilgi, neatlaidīgi strādājis, izmēģinādamies gan romantisma liriskās strāvas poētikā (kur par “skolotāju” ņemtas O. Vācieša jaunības laika vārsmas un kuru intonācijas var samanīt tādos dzejoļos kā “Sirmi mākoņi pāri mums iet”, “Rūgtenzaļu kadiķzaru”, “Pretvējš”, vēl šur tur), gan pievērsdamies reālistiskām žanra gleznām. Bet, ja grāmatas sakārtojums likts kā liecība nākotnes perspektīvai un solījumiem, tad iznāk — U. Krasts sava stila un dzejnieka rokraksta meklējumos sakās iet grūtāko, latviešu dzejas tradīcijā retāk īsti talantīgi un konsekventi kopto reālisma ceļu."
Kubuliņa Anda. Likteņus izlemj dvēseles atsaucība un darbs, nevis valsis. Padomju Jaunatne, 31.05.1984. Nr. 105."Ir vēl viena patiesa, dzīves īstenību izteicoša stīga Ulda Krasta melodijās, tie ir saulainām krāsām tvertie “Rīts Piltenē” un “Pēdējā vasaras balle”, skarbie un traģiskie "Pēc kara", "Šūpļa dziesma", "Balāde par vilkiem" un "Muzejā". Šajos dzejojos autoram izdevies nobalansēt uz smalkā asmens, pa kuru staigā patiesība un māksla.
Taču tiklīdz autors cenšas par vari kļūt dziļš, dramatisks un dzejisks, tā rodas situācija, kurai pietrūkst emocionālā un faktu seguma."Līvena Laima. Kā skan melodijas uz zāģa? Literatūra un Māksla, 23.03.1984. Nr. 12.

poet
poetry translator

Uldis Krišjānis

–1957
Ventspils
Ventspils 1. septiņgadīgā skola.

1957–1958
Ventspils 1. ģimnāzija
Ventspils
J. Fabriciusa Ventspils 1. vidusskola.

1967
Ventspils 2. vidusskola
Ventspils
1967. gadā beidzis Ventspils vakara vidusskolu.

1959–1967
Ventspils
Ventspils remontu celtniecības pārvalde. Palīgstrādnieks, tad celtnieks un zāģētavas strādnieks.

1967–1968
Laikraksts "Padomju Venta"
Ventspils
Korektors un literārais līdzstrādnieks

1968–1974
Ventspils
Ventspils un Kuldīgas melioratīvās celtniecības pārvalde. Meliorators.

1974–1980
Piltene
Piltenes 2. bibliotēka. Bibliotēkas vadītājs.

1983–2000
Rīga
Rīgas 6. arodvidusskola. Bibliotēkas vadītājs, latviešu valodas un literatūras, fizkultūras skolotāju un skolas teātra režisors.

2001
Rīga
Rīgas 19. arodvidusskolas teātris "Stervo". Režisors, runas kultūras pasniedzējs.

30.12.2022
Ventspils