Staņislavs Cunskis

1892 – 15.02.1915

Staņislavs Cunskis (1892–1915) – dzejnieks, izdevējs, tulkotājs un folkloras vācējs. Pabeidzis Kārsavas pagastskolu (1912) un burtliču kursus tipogrāfijā “Dorbs un zineiba” (1912), kur vēlāk strādājis. Tulkojis no krievu un poļu valodas. Kopā ar Eduardu Kozlovski izdevis vairākas grāmatas.

Birth time/place

1892
Kārsava

Place/time of death

15.02.1915

Personal information

Dzimis ierēdņa ģimenē.

Professional activity

1910: pirmā publikācija – tulkojums Klemensa Junoša (Klemens Junosza) stāstam "Kāzas" ("Wesele") laikraksta "Drywa" 38. numurā.

1912: pirmā literārā publikācija – dzejolis "Uz prīšku!" laikrakstā "Dryva" (3.X).

Vairāki dzejoļi ievietoti Rēzeknes tirdzniecības skolas audzēkņu krājumā "Jauneibas dūmas" (1914).  

Publicējis ap desmit dzejoļiem laikrakstos "Drywa" un "Jaunas Zinias". Pazīstamākais publicētais dzejolis – "Cik meilas man Latvijas vītas" ("Jaunas Zinias", 1913, Nr. 54).

IZDEVĒJDARBĪBA

1913: Latvīšu tautas posokas
1914: Latvīšu tautas dzīsmes

DZEJOĻU PUBLIKĀCIJAS KOPKRĀJUMOS, IZLASĒS UN ANTOLOĢIJĀS

1914: Jauneibas dūmas
1914: Kūkle (atkārtots izdevums 2017. gadā)
1929: Latgalīšu lyra
1936: Latgales dziesminieki
1973: Latviešu dzejas antoloģija (3. sējums)
2001: Latgalīšu dzejas antologija

Quotes

"Apdōvynōtais dzejnīks Stanislavs Cunskis avīzē īvītoj sovus nadaudzūs, bet izjustūs dzejuļus, kur izsaceita dziļa mīlesteiba uz dzimtini: gaiša prīca dzeivōt meilōs Latvijas vītos, kur mežs, upeite, pļova un lauks, kaidu nav cytōs molōs un naizapiļdejušō vēlēšonōs atdusētīs dzimtines smiļtīs, kad daīs škērtīs ar dzeivi."

Apeļs, Meikuls. Latgalīšu literaturas vēsture. Latgolas Škola, Nr.3, 01.03.1935, 14. lpp.

PAR KOMĒDIJAS "ES NŪMYRU" TULKOJUMU

"[..] "Es nūmyru" – tylkojums S. Cunskō nu krīvu volūdas – arī atstōja pateikumu īspaidu, jo beja nūspālata vysōs vītōs pavysam labi. Tikai “Es nūmyru” tulkotojam var pōrmest, ka jis dyžan švaki prūt latgalīšu teirū izlūksni un tōdel sovā tulkojumā ir pīlaidis daudzi rupu klaidu un volūdas napareizumu, kai pīmāram teicīnī: "da kai gi man naraudot?"… Navajadzatu gon tulkotojam tai vīgli, caur pērkstim, skatitīs uz tulkojumim volūdas ziņā, jo tys dyžan maitoj myusu teirū izlūksni."


Jaunumi Latvijā. Jaunas Zinias, Nr.66, 12.03.1914.
"Jau 1912. gadā St. Cunskis droši apgalvoja un ticēja dzimtenes spožai, jaukai un laimīgai nākotnei, kā to redzam no viņa nedaudzajām dzejām, tā būdams savos vārdos pravietisks. Viņa dzejām, kas iespiestas tā laika latgaļu laikrakstos ir liela nozīme toreizējās latgaļu nacionālās kustības attīstības sekmēšanā un apgaismošanā. [..] Ievērojamākais Cunska dzejā ir tas, ka viņa dzejas pretēji Latgales dzejnieku pesimismam, pāri visam izliets gaišs prieks un ticība labākai rītdienai."

Plencinieks, K. Latgaļu prieka un cerību dzejnieku pieminot. Daugavas Vēstnesis, Nr.9, 12.01.1943.

Pseudonym

Ceiruļnīks, S. Ceiruļnīks

Education

–1912
Kārsava
Pabeidzis Kārsavas pagastskolu

1912
Tipogrāfija "Dorbs un zineiba"
Rēzekne
Pabeidzis burtliču kursus

Working place

1912
Tipogrāfija "Dorbs un zineiba"
Rēzekne
Burtlicis

Service