Raimonds Briedis

lv
Report to editor

Collections (1) Collections (1)

Items: Submitter (1)

Works: Author (67); Compiler (7); Editor (4); Author of the comment (8); Person of reception (27)

Photos: Author of photo(9); Person in photo(4)

NameRaimonds Briedis
PseudonymRaimonds Balodis
SummaryRaimonds Briedis (1965) – literatūrzinātnieks. Sarakstījis grāmatas "Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā" (2010), "Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005" (1–2, 2006), par kuru saņēmis "Literatūras gada balvu 2006" literatūrzinātnē. Sastādījis grāmatas un rakstu krājumus: "Latviešu romānu rādītājs" (1997, 2014), "Latviešu literatūra" (1994–1995) "Jaunākā latviešu literatūra" (1996, 1997, 2001, 2002), "Pazīstamāko latviešu dzejoļu simts" (2004), "Latviešu zelta stāsti" (2007) u. c. 2018. gadā apgādā "Neputns" iznāca Raimonda Brieža un autoru kolektīva sastādītā hronika "Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij".
Kopš 1992. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras teorijas un vēstures docētājs, vēlāk arī katedras vadītājs. Pētnieks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (1989–2015). No 1998. līdz 2009. gadam bijis LFMI žurnāla "Letonica" redaktors. Kā eksperts piedalījies Latvijas kultūras kanona izveides darba grupā. Darbojies Valsts kultūrkapitāla fonda ekspertu komisijā literatūras nozarē.
Work1981: 10. janvārī Cēsu rajona laikrakstā "Padomju Druva" publicēts raksts "Dziesma, ar ko tu sācies".
1998: aizstāvējis promocijas darbu "Izmaiņas padomju laikā publicētajā prozā: Cenzūra un teksts (1940–1990) un ieguvis filoloģijas doktora grādu.

Darbi

1997: Latviešu romānu rādītājs (kopās ar Hariju Hiršu un Anitu Rožkalni)
2006: Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005 (1.–2. daļa)
2010: Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā
2014: Latviešu romānu rādītājs (kopā ar Anitu Rožkalni)
2018: Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij (kopā ar Juri Goldmani, Māru Gruduli, Līgu Ulberti, Zani Grigoroviču)
Occupationsliterary scholar
Birth time/place14.06.1965
Līgatne
Līgatne, Līgatnes novads
Education1972–1983
Līgatnes vidusskola
Līgatne
Līgatne, Līgatnes novads

1983–1990
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Visvalža iela 4, Rīga
Visvalža iela 4, Rīga, LV-1050
Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa
Working place1989–1991
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Pētnieks

1990–1991
Riga French Lycée
Mēness iela 8, Rīga
Mēness iela 8, Rīga, LV-1013
Latviešu valodas un literatūras skolotājs

1991–2015
Institute of Literature, Folklore and Art (UL)
Mūkusalas iela 3, Rīga
Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1048
Pētnieks

1992 yet
Latvian Academy of Culture
Ludzas iela 24, Rīga
Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003

Docētājs, vēlāk Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs, kopš 1998. gada – profesors.

RewardsAnnual Latvian Literary Award
Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā (1888–1944)
Balva piešķirta par darba "Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā" 1. un 2. sējumu.
Literatūrzinātne
2006



Showing 1-7 of 7 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Līgatne
(Līgatne, Līgatnes novads)
14.06.1965City
2Visvalža iela 4, Rīga
(Visvalža iela 4, Rīga, LV-1050)
1983 - 1990Building, house
3Līgatne
(Līgatne, Līgatnes novads)
1972 - 1983City
4Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1989 - 1991Building, house
5Mūkusalas iela 3, Rīga
(Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1048)
1991 - 2015Building, house
6Ludzas iela 24, Rīga
(Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003)
1992Building, house
7Mēness iela 8, Rīga
(Mēness iela 8, Rīga, LV-1013)
1990 - 1991Building, house

Raimonds Briedis (1965) beidzis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti (1990). Vēl studiju laikā sācis strādāt Valodas un literatūras institūtā, vēlākajā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (1989–2015). Kopš 1992. gada ir Latvijas Kultūras akadēmijas docētājs, vēlāk Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs, kopš 1998. gada – profesors.

Raimonda Brieža interešu loks plašs – literatūra (proza un dzeja, grāmatniecība, literārais process), kino un teātris, vēsture –, to atspoguļo arī viņa “sarūpētais mazumiņš”, aizņemoties šo apzīmējumu no literatūras pētnieces Andas Kubuliņas teiktā par Jāni Rokpelni. “Mazumiņš” ir viņa grāmata “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), divas pamatīgas hronikas – “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006) un “Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij” (2018), kas izstrādāta kopā ar domubiedriem Juri Goldmani, Māru Gruduli, Līgu Ulberti un Zani Grigoroviču un prasījusi aptuveni desmit gadu darba. Par pirmo hroniku saņēmis Literatūras gada balvu literatūrzinātnē (2006), bijis pirmais šīs nominācijas ieguvējs. Savā ziņā Briedi var uzskatīt par mūslaiku hronikas atdzīvinātāju – šķietami sausā faktu vākšana, sistematizācija sniedz neticami košu ainu, atdzīvojas laiks, cilvēki un notikumi, hronikas sleju plakanums iegūst telpiskumu, kurā lasītājs jau var dzīvot, izzināt, iztēloties, likt lietā savu fantāziju. Ne jau velti Guntis Berelis par 2006. gadā iznākušo hroniku teicis, ka tā ir “interesantāku lasāmviela nekā aizraujošs detektīvs”.

Bet pirms tām bija “Latviešu romānu radītājs” (1997, 2014), kas izstrādāts kopā ar Anitu Rožkalni. Raimonds Briedis bija pamudinātājs arī “Latviešu dzejoļu krājumu rādītājam” (Helēna Akatova, 2010), un pēc tam jau bija pilnīgi skaidrs, ka jātop arī “Latviešu lugu rādītājam” (Viktors Hausmanis, 2013). Kopā ar institūta kolēģiem izstrādājot enciklopēdisko izdevumu “Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (1992, 2003), abiem ar Anitu Rožkalni radās ideja (un arī pirmās iestrādes) par literātu datubankas veidošanu, ko nu dēvējam par datubāzi literatūra.lv.

Neminot visus Raimonda Brieža sastādītos krājumus, jānosauc divi, kurus rosinājusi pētnieka vēlme saprast, pirmkārt, kuri dzejoļi veido pazīstamāko latviešu dzejoļu simtu (2004) un, otrkārt, kuri tad ir latviešu zelta stāsti (2007). Izvēle tapa, aptaujājot daudzus jo daudzus, nevis paļaujoties tikai pašam uz savu erudīciju. Sarunas, šķiet, ir viens no Raimonda Brieža pētnieciskā darba instrumentiem, – sarunās ar studentiem, kolēģiem, paziņām, liekas, viņš pārbauda savas idejas, varbūt arī gūst jaunas ierosmes un, galvenais, liek domāt, ieinteresēties arī sarunbiedram, pārsteidzot ar domāšanas neparastumu, paradoksalitāti, jo atrod kopsakarības, kas neguļ virspusē, bet, dziļi ieslēptas, pastāv.

Atskaņu pētniecība dzejas teorijas nozarē ir vēl viens Brieža “sarūpētais mazumiņš” – tās pētītas vairāku dzejnieku dzejā, taču par nozīmīgo uzlūkojama Aleksandra Čaka atskaņu vārdnīca, kas varbūt nav pietiekamo aktualizēta, jo iegūlusi “Aleksandra Čaka gadagrāmatas” sējumos (2002, 2004, 2007). No visiem latviešu dzejniekiem tikai Čakam tāda ir. Tāpat par pirmreizēju jāuzskata pētījums “Books and ethnic communities in Latvia before 1914” un “Books and ethnic communities in Latvia after 1940”, kas ievietota amerikāņu literatūrzinātnieka un grāmatu kolekcionāra Džeimsa H. Freizera (James H. Fraser, 1934–2013) darbā par grāmatu grafisko dizainu un mākslu Latvijā “Publishing and book design in Latvia 1919–1940: a re-discovery” (2014).

Ja Raimondu Briedi vajadzētu asociēt ar kādu no literatūras žanriem, šķiet, atbilstošākais būtu aforisms, kuru viņš pat definējis šādi: “Aforisms ir patstāvīgs koncentrēts izteikums, kas sevī ietver kādu paradoksu, negaidītu domas pavērsienu, metaforu, hiperbolu. Aforisma īsums ļauj to izmantot dažādos kontekstos. No vienas puses, tas ietver būtisku domu, no otras – šī doma ierakstās situācijā, kurā aforisms lietots.” (Rītdiena, 2007, 4. aug.)

Briedis negrib rakstīt gari, arī grāmata par cenzūru saucas “Teksta cenzūras īsais kurss” (2010), fakti arī ir lakoniski. Un šis informatīvais raksts par šīsdienas jubilāru jau nu noteikti ir par garu – viņaprāt, pietiktu ar pāris teikumiem. Taču ir vēl kaut kas, par ko jārunā, – tās ir Raimonda fotogrāfijas. Caur kameras aci ieraudzītā dzīve un izstāstītais stāsts – koncentrēts, brīžiem paradoksāls, metaforisks, kontekstuāls. Lībieši ir visur, lībieši spītīgi pastāv un dzīvo savu neatkarīgu dzīvi (atļaušos to nosaukt par gadiem ilgi topošu uzņēmumu ciklu).


Informāciju sagatavojusi pētniece Ieva Kalniņa (14.06.2020.)

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.