Pēteris Ramizars

Dzimis 1886.gada 25. decembrī Vecpiebalgas "Jaudzumos" kalpa ģimenē.

1906: 7. augustā laikraksta "Cīņa" pielikumā publicēts pirmais dzejolis "Dāvināts biedriem" ar parakstu V----ls (Viesuls).
20. gadsimta 30.gados un 40. gadu pirmajā pusē: aktīvi piedalījies Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Valodniecības nodaļas sēdēs, kurās pārrunāti Kārļa Mīlenbaha "Latviešu valodas vārdnīcas" materiāli. Vairākus gadus bijis šo sēžu sekretārs (1935, 1938. gada oktobris – 1942. gada marts). Par valodas prakses jautājumiem publicējis daudz rakstu laikrakstos un žurnālos, kā arī rakstu krājumos.

Par Pētera Ramizara pseidonīmiem
Apcietināts un ievietots Rīgas Centrālcietumā, izvēlējos pseidonīmu Viesulis, bet izrādījās, ka tā "Cīņā" jau parakstās kāds cits Viesulis. Tātad – nokavēts!
Feniksa vagonu fabrikā, strādādams elektromehāniskajā darbnīcā, dabūju iesauku (ne jau ļaunā nozīmē) Zibeņu Fricis, arī Zibeņfricis. Sāku parakstīties tā arī Alfrēda Kukura izdotajos satīriskajos žurnāliņos. Bet drīz vien izrādījās, ka ir jau vēl otrs Zibeņu Fricis, tātad vieta aizņemta. Sāku parakstīties arī kā Feniksa dēls (pāris feļetonu nodrukāti Pēterpils latviešu laikrakstos). Bet Arvedam Mihelsonam bija pseidonīms Rutku Tēvs. Un tā: viens tēvs, otrs dēls – atkal nekā!
Ticis brīvībā, kādreiz, krievu vārdnīcu šķirstīdams, nejauši atradu frāzi: "Rami (Bochmeria) – kitaiskaja krapiva — Ķīnas nātre! Tas ir labs vārds – tas man der! Un nātres stublājs jau nevar būt gluds kā noēvelēts. Tur vajag būt arī kādiem aizmetņiem, iedīgļiem, no kuriem var izveidoties kādi kātiņi, zariņi, zars. Ar vārdu sakot, ir iespējams veidot vārdu – Ramizars. Pie tā tad arī paliku. Citu, ar abreviatūrām veidotu vārdu (Ra-Miza, Pe-Re, -zars u. c.) centrā tomēr ir Ramizars.

Ancītis, Valdemārs. Ražens mūžs: Pētera Ramizara simtgadē. Varavīksne 1986. Rīga: Liesma, 1986, 187. lpp.

Proza, dzeja, atmiņas1922: Skābi pilieni (humoristiski, satīriski darbi)
1978: Rīta zvaigzne (dzejas un prozas izlase, atmiņu krājums)

Darbs valodniecībā1935: Valodas prakses jautājumi

Par Pētera Ramizara daiļradi"Ramizara literārā darbība ir visai daudzpusīga: lirika, neliela apjoma prozas sacerējumi, satīriskā dzeja un proza, [..] valodnieciska satura raksti, recenzijas par grāmatām un teātra izrādēm, raksti par literatūru, atmiņu tēlojumi, arī ceļojuma piezīmes. [..] Labvēlīgākā situācijā Ramizars bez šaubām būtu spējis sasniegt lielāku savas lirikas patstāvību un savdabību. Ka tas nav noticis, lielā mērā izskaidrojams ar viņa dzīves apstākļiem, kas aizvien literāro darbu atbīdījuši pēdējā vietā. Un tā Ramizaru vērtējam mazāk kā neatkarīgu, vairāk kā Raiņa (un varbūt Veidenbauma) spilgtajai dzejai tuvu stāvošu autoru.
Prozā Pēteris Ramizars rakstījis neliela apjoma darbiņus ar lirikas un liroepikas iezīmēm. Par daļu no šiem darbiņiem var sacīt, ka tie ir dzejoļi vai poēmas prozā. Bieži vien te nav grūti samanīt ritmu, pat it kā kaut ko no strofiskās uzbūves – gluži kā dzejā.
[..] nopietnajam Ramizaram vienmēr tuvu stāvējis arī smējējs Ra-Miza. [..] satīras ražā ietilpst gan satīriskās prozas (humoreskas, feļetoni, ironiski aforismi utt.), gan dzejas (epigrammas, parodijas, ironiski aforismi utt.) žanri. Sastopamies tur ar visiem komikas līmeņiem – sākot ar vieglu, labsirdīgu humoru un beidzot ar izsmejošu sarkasmu, turklāt Ra-Mizam raksturīgākā šķiet tieši satīras asākā nežēlīgākā daļa.
Pēterim Ramizaram ir arī grāmatu un teātra izrāžu recenzijas, tāpat vairākas apceres par literatūru un rakstniekiem (piemēram, par Raini, Neredzīgo Indriķi un citiem) [..] Kultūrvēsturiska vērtība ir viņa samērā daudzajiem atmiņu tēlojumiem."

Ancītis, Valdemārs. Ražens mūžs: Pētera Ramizara simtgadē. Varavīksne 1986. Rīga: Liesma, 1986, 191.–193. lpp.

Pēteris Ozoliņš

Cedo nulli, Fēniksa dēls, Ra-Miza, Viesulis, Zibeņu Fricis, P. Rs, Pe-Re, -zars

1896–1900
Ogrēnu pagastskola
Kaudzīšu skola
"Pienāca laiks iet skolā. Sarkanai divstāvu mājai ceļa malā ne vienreiz vien biju garām gājis. Tā bij Vec-Piebalgas Ogrēnu skola, kurā kā skolotājs tai laikā strādāja Kaudzītes Matīss. Saprotams, pirmoreiz skolā nevarēju justies visai drošs: gar sienām vien spiedos un tumšajā šaurajā koridorā, kas veda uz guļamistabām. Dzīvā atmiņā man ir iespiedusies pirmā saruna ar Matīsu. Bij vakars. Klasē ienāca skolotājs ar lielu čupu tāpeļu. Tās tika izdalītas pirmziemniekiem. Katrs gāja pie galdiņā, dabūja tāpeli un gripeli un sēdās savā vietā. Kad pienāca mana rinda, Matīss prasīja: "Nu, kā tevi sauc?" – "Pēters." – "Bet uzvārds?" Jā, to es nezināju!... Tad Matīss prasīja, cik liels tagad būšot mans parāds, ja tāpele maksājot 15 kapeikas, bet gripele 1 kapeiku. Uz to es, gribēdams būt pieklājīgs, smaidot atbildēju: "Nu, to jau gan tu pats labāk zināsi!"Ramizars, Pēteris. Mirkļi. Atziņas. 3. daļa. Cēsis un Rīga: O. Jēpes izdevniecība, 1924, 298. lpp.

1900–1902
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
"Kaudzītes Matīss dod man līdzi vēstuli Sliedem, un es tieku uzņemts Vec-Piebalgas draudzes skolas otrā klasē. Te vaļas brīžos lasām jau "Mājas Viesa Mēnešrakstu", kaut gan Rainis vēl smags un neizprotams. Tuvāks un mīļāks Skalbe. To klusi dievinām. Rudenī, kad aiz Kalna krogs tirgus, Skalbe, plānā mēteļa stūriem vējā plīvojot, saista pie sevis visu mūsu uzmanību. Arī Austriņš (Fr. Airētājs) svaigs vēl vecāko skolēnu atmiņās."Ramizars, Pēteris. Mirkļi. Atziņas. 3. daļa. Cēsis un Rīga: O. Jēpes izdevniecība, 1924, 299. lpp.

1903–1905
Rīgas amatniecības biedrības vakarskola
Rīga

1907–1910
Valmieras skolotāju seminārs
Valmiera
Izslēgts kā politiski neuzticams.

1916
Kijiva
Mācījies Kijevas praporščiku (virsnieku) skolā.

1923
Rīga
Mācās trīs mēnešu skolotāju sagatavošanas kursos, kurus vada inspektors Miķelis Štāls, un iegūst pamatskolas skolotāja tiesības.

1924
J. Raiņa vakara vidusskola
Rīga

1929–1939
University of Latvia
Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļa

1902–1905
Rīga
Strādājis dažādus darbus: bijis strādnieks svaru darbnīcā, vagonu fabrikā "Fēnikss" un citur."Tāls no dzīves īstenības, pilns rožaināko cerību ierados Rīgā. Pirmā laikā izvadāju petroleju, saņemdams par darbu no plkst. 7 rītā līdz 10 vakarā 8 rubļus mēnesī pie visa sava. Tā nostrādāju visu ziemu. Pavasarī iestājos svaru darbnīcā, tad Dancigera drēbju krāsotavā, beidzot "Fēniksa" fabrikas čuguna lietuvē, saņemdams 60 kap. dienā. Te pirmoreiz iepazinos ar proklamācijām un mazām, zilām grāmatiņām (Sociāldemokrātu partijas ārzemju izdevumi), kuras lasīju aizraudamies. Sāku apmeklēt meža sapulces, kurās dažreiz uzstājās arī Jānis Asars, sajūsminādams un aizraudams visus ar savām dedzīgām, dziļi izjustām runām. Strādnieku kustība mani aizrāva līdz."Ramizars, Pēteris. Mirkļi. Atziņas. 3. daļa. Cēsis un Rīga: O. Jēpes izdevniecība, 1924, 300. lpp.

1922–1938
Rīgas 38. pamatskola
Tallinas iela 86, Rīga
Skolotājs

1922
Rīga
Ieguvis tiesības strādāt par skolotāja vietas izpildītāju praktikantu."Tas bija 1922. gadā, kad es (pēc Pilsoņu kara Krievijā) atgriezos Latvijā un mēģināju dabūt skolotāja vietu. Tiesību strādāt par skolotāju man nebija, jo kā politiski neuzticams biju izslēgts no Valmieras skolotāju semināra 4. klases. Vajadzēja dabūt at|auju. Man izpalīdzēja Teodors Zeiferts, kuru nejauši sastapu Izglītības ministrijas koridorā. Biju jau šo to iesūtījis viņa vadītajam literatūras almanaham "Jaunā raža", tāpēc nebijām vairs gluži sveši. Viņš apņēmās par mani galvot. Ar viņa gādību tad nu Skolu departaments man izdeva pagaidu apliecību, kas dod tiesības 1922./23. mācību gadā strādāt I pakāpes pamatskolā par skolotāja vietas izpildītāju praktikantu."Ramizars, Pēteris. Atceroties Miķeli Štālu. Padomju Zeme, 1969, 27. decembris.

1938–1940
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Skolotājs

1940–1957
Rīgas Finanšu un kredīta tehnikums
Rīga
Skolotājs

1945–1946
Latvian State Pedagogical Institute
Rīga
Lasījis latviešu valodas propedeitikas kursu un ievadu baltu filoloģijā.

1945–1946
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Filoloģijas fakultāteLasījis latviešu valodas propedeitikas kursu un ievadu baltu filoloģijā.

01.1906–03.1907
Rīgas Centrālcietums
Rīga
"1905. gada beigās mani apcietināja. Bij viss, kā parasts: sitieni ar šauteņu rezgaļiem pa galvu un muguru, izsmejoši šņācieni, ka atkal viens putniņš iegāzies, pavēle bēgt pie Pāvila baznīcas tumšā naktī... Nosēdēju Rīgas Centrāl cietumā vairāk nekā gadu. Cietumā pavadītais laiks iezīmē veselu laikmetu manā dzīvē ar pārdzīvojumu bagātību un dziļumu. Šai laikā tika nodrukāts mans pirmais dzejolis "Cīņā" – "Šķiroties". [..] 1907. gada sākumā mani atsvabināja no cietuma."Ramizars, Pēteris. Mirkļi. Atziņas. 3. daļa. Cēsis un Rīga: O. Jēpes izdevniecība, 1924, 300. lpp.

1910–1918
Krievijas Impērijas armija
"[1910. gadā] iesauc karadienestā un iedala sapieros. Sapieriem tai laikā jādien četri gadi, un 1914. gadā Ozoliņa [Ramizara] klausībai vajadzētu beigties. Taču sākas Pirmais pasaules karš, un viņa bataljonam jādodas uz Polijas fronti. Pēc diviem nokarotajiem gadiem Ozoliņu nosūta uz praporščiku (virsnieku) skolu. Dienests vecās Krievijas armijā viņam izbeidzas 1918. gadā [..]."Ancītis, Valdemārs. Ražens mūžs: Pētera Ramizara simtgadē. Varavīksne 1986. Rīga: Liesma, 1986, 184. lpp.

1918–1922
Latviešu strēlnieku padomju divīzija
"1918. gadā viņš [Pēteris Ramizars] iestājās tikko dibinātajā Latdivīzijā, kur tiek iecelts par vada komandieri. Sarkanais latviešu strēlnieks Pēteris Ozoliņš dabū piedalīties gan eseru dumpja apspiešanā, gan operācijās pret baltgvardiem Kahovkas placdarmā, gan Krimas pussalas ieņemšanā, gan – vēlāk – arī cīņās pret mahnoviešiem. Pēc demobilizēšanās 1922. gada pavasarī viņš atgriežas Latvijā."Ancītis, Valdemārs. Ražens mūžs: Pētera Ramizara simtgadē. Varavīksne 1986. Rīga: Liesma, 1986, 184. lpp.

Rīgas Pirmie Meža kapi