Mirdza Ķempe

lv
Ziņot redaktoram

Collections (1)

Works: Author (67); Translator (1); Atdzejotājs (2); Compiler (5); Editor (2); Author of the comment (2); Person of reception (39)

Photos: Person in photo(1)

NameMirdza Ķempe
Additional namesĀdamsone, Naikovska
PseudonymM. Īve
SummaryDzejniece Mirdza Ķempe (1907–1974) dzimusi Liepājā un jau skolas gados pievērsusies literatūrai. Strādājusi Rīgas radiofonā par diktori, vēlāk par tulkotāju. 1930. gados galvenokārt pazīstama kā tulkotāja, tulkojusi no krievu, angļu, vācu, franču un spāņu valodas. Bijusi precējusies ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu. Sākoties karam, 1941. gada jūnijā evakuējusies uz Krieviju un Maskavā strādājusi LPSR Valsts mākslas ansamblī par tulkotāju, vēlāk Latvijas leļļu teātrī par literārās daļas vadītāju. Atgriežoties Latvijā, no 1948. gada bijusi Rakstnieku Savienības dzejas konsultante. Ķempe veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakaru attīstību ar citām zemēm, īpaši ar Indiju. Ķempes dzejā dominē trīs galvenie motīvi – mīlestība, kultūra un laikmets.
Personal informationDzimusi strādnieku ģimenē.
1931. gadā Ķempe apprecējās ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu.
WorkJau skolas gados pievērsusies literatūrai.
1923: pirmā publikācija – dzejolis "Ne jums!" laikrakstā "Kurzemes Vārds" (29.07). Tai pašā gadā Ķempe pārtulkoja Aleksandra Puškina lugu "Mocarts un Saljeri".
Ķempe tulkojusi no krievu, angļu, vācu, franču, spāņu valodas.
1930. gados Ķempe pazīstama galvenokārt kā tulkotāja. Tulkojusi un lokalizējusi radiofonam lugas (Augusta Strindberga, Džordža Bernarda Šova, Artura Šniclera, Šarla Vildraka u.c.), operešu tekstus (Imeriha Kālmāna "Monmartras vijolīte", Johana Štrausa "Šokolādes zaldātiņi", Franča Lehāra "Fraskita", "Smaidu zemē"), kā arī vairākus simtus dažādu tautu komponistu dziesmu un āriju operas solistiem un koncertdziedoņiem.
1940. gadi: strādājot par literārās daļas vadītāju Latvijas leļļu teātrī, sarakstīja teātrim vairākas lugas – "Sakņu dārzā", "Hitlers – burvju mākslinieks" (1942), "Laima pazemē" (1944) u.c. No pēdējās Ķempe vēlāk izveidoja libretu Anatola Liepiņa baletam "Laima" (1947).
Veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakaru attīstību ar citām zemēm, īpaši ar Indiju.
1972: Ķempe saņēmusi Višvabharati universitātes goda doktores diplomu.


Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1944: Simonovs, Konstantīns. "Krievu ļaudis" (luga) (Maskava: Cittautu literatūras apgāds).
1946: Gladkovs, Aleksandrs. "Sendienās" (luga) (Rīga: VAPP).
1947: Tichonovs, Nikolajs. "Stāsti" (tulkojusi kopā ar Andreju Balodi) (LVI).
1948: Bergholca, Olga. "Pie mums uz zemes" (luga) (LVI).
1949: Fedins, Konstantīns. "Neparastā vasara" (LVI).
1949: Bubenovs, Mihails. "Nemirstība" (LVI).
1951: Maršaks, Samuils. "Divpadsmit mēneši" (slāvu pasaka bērniem) (LVI).
1952: Zadornovs, Nikolajs. "Tālais novads" (LVI).
1956: De Servantess, Migels. "Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots" (1-2) (LVI).
1959: Junke, Alvaro. "Mazie vīri" (stāsts bērniem) (LVI).
1959: Svifts, Džonatans. "Lemjuela Gulivera sākumā ķirurga, vēlāk vairāku kuģu kapteiņa, ceļojumi pie dažām tālām pasaules tautām" (LVI).
1962: Mensfilda, Ketrina. "Laime" (LVI).
1963: Kiltijs, Džeroms. "Mīļais melis: komēdija pēc Bernarda Šova un Stellas Kempbelas vēstulēm" (LVI).
1964: Fedins, Konstantīns. "Neparastā vasara" (LVI).
1964: Oldingtons, Ričards. "Visi cilvēki ir ienaidnieki" (LVI).
1966: Defo, Daniels. "Robinsons Kruzo" (Liesma).
1968: Tvens, Marks. "Toma Sojera piedzīvojumi" (Liesma).
1970: Tvens, Marks. "Haklberija Fina piedzīvojumi" (Liesma).
1971: Stīvensons, Roberts. "Bagātību sala" (Liesma).
1973: Mukerdži, Dhans. "Džungļos" (Liesma).
1975: Sabatini, Rafaels. "Kapteiņa Blada odiseja" (Liesma).

Ārzemju autoru darbu atdzejojumi

1951: Ševčenko, Tarass. "Izlase" (atdzejojuši: M. Ķempe, V. Dāvids, P. Bārda, M. Bendrupe, J. Plaudis) (LVI).
1960: Vitmens, Valts. "Zāļu stiebri" (atdzejojuši R. Rudzītis un M. Ķempe) (LVI).
1969: Brehts, Bertolds. "Balādes, dzejoļi, dziesmas" (no vācu valodas atdzejojuši: M. Čaklais, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns) (Liesma).
Quotations"Ķempes dzejā dominē trīs galvenie motīvi – mīlestība, kultūra un laikmets. Ķempes dzejā mīlestība ir ne tikai intīmas jūtas, bet arī visaptveroša dzīves filozofija, kas rosina personības pašapzināšanos, dzīves jēgas meklējumus un cilvēka iekļaušanos pasaulē, Visumā Ķempes daiļradē kultūra atveidojas īpašā gara dzīves izpratnē. Ne mazums tiešas atsaukšanās arī uz laikmeta ikdienas un politiskajām aktualitātēm padomju patriotisma, tautu draudzības un internacionālisma garā."

Kalniņa, Ieva. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
LinksEriks Ādamsons - Bijušais vīrs
Occupationspoet
translator
editor
poetry translator
Birth place09.02.1907
Education1915–1919
Liepājas pilsētas 1. pamatskola
Liepāja
Liepāja

1919–1920

Apmeklējusi ģimnāzijas sagatavošanas klasi.


1925
Liepājas 1. vidusskola
Ausekļa iela 9, Liepāja
Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401

1927
University of Latvia

Studējusi Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Pēc gada līdzekļu trūkuma dēļ studijas pārtrauca.

Working place1928–1930
Rīgas radiofons
Rīga
Rīga

Diktore


1930–1940
Rīgas radiofons
Rīga
Rīga

Tulkotāja un korespondente


1940–1941
Rīgas radiofons
Rīga
Rīga

Literāro raidījumu nodaļas vadītāja


1942
Latvijas Leļļu teātris

Ivanova, Maskava, Krievija

Literārās daļas vadītāja


1944–1947
Latvijas Leļļu teātris
Rīga
Rīga
Mākslinieciskā vadītāja

1948–1972
Latvian Soviet Writers’ Union
Rīga
Rīga
Dzejas konsultante
Emigrated1941–1944

Evakuējās uz Pleskavu, dzīvoja Astrahaņā, Ivanovā, Maskavā.

Place of death12.04.1974
BurriedRīga
Rīga
RewardsLPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1957

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Mīlestība".
Literatūrā
1958

PSRS Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu izlasi "Mirkļu mūžība" (krievu val.).
Literatūra
1967

LPSR Tautas dzejnieks
1967

Showing 1-8 of 8 items.
#LocationDateTypeVietas tipsText fragment
   
1Rīga
(Rīga)
(not set)BurriedPilsēta
2Liepāja
(Liepāja)
1915 - 1919EducationPilsēta
3Ausekļa iela 9, Liepāja
(Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401)
1925EducationĒka, māja
4Rīga
(Rīga)
1928 - 1930Working placePilsēta
5Rīga
(Rīga)
1930 - 1940Working placePilsēta
6Rīga
(Rīga)
1940 - 1941Working placePilsēta
7Rīga
(Rīga)
1944 - 1947Working placePilsēta
8Rīga
(Rīga)
1948 - 1972Working placePilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.