Māris Salējs

lv
Ziņot redaktoram

Works: Author (67); Translator (3); Atdzejotājs (4); Compiler (3); Editor (7); Artist (3); Author of the comment (6); Person of reception (26)

Photos: Person in photo(1)

NameMāris Salējs
Additional namesMarians Rižijs
SummaryMāris Salējs (īstajā vārdā Marians Rižijs) – dzejnieks, atdzejotājs, literatūrzinātnieks. Piecu dzejoļu krājumu "Māmiņ, es redzēju dziesmu" (1999), "Mana politika" (2001, Annas Dagdas godalga), "Nedaudz vairāk" (2013), "Kā pirms pērkona" (2016, Ojāra Vācieša prēmija), "Tuvošanās" (2018) autors. Sarakstījis monogrāfiju "Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika" (2011, Literatūras gada balva, speciālbalvu kategorija). Saņēmis Polijas Kultūras ministrijas ordeni "Par nopelniem Polijas kultūras labā" (2009). Atdzejo un tulko no ukraiņu, poļu u.c. slāvu valodām. Starp nozīmīgākajiem tulkojumiem – poļu dzejnieka, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša eseju grāmatu "Dzimtā Eiropa" (2011). No ukraiņu valodas atdzejojis Ivana Franko, Igora Rimaruka, Jurija Sadlovska, Romāna Sadlovska, Nazara Gončara, Ivana Lučuka, Ostapa Slivinska un Vasila Lozinska dzeju.
Personal informationDzimis mākslinieku noformētāju ģimenē.
Work

Pirmā dzejas publikācija

1993: dzejolis "Dievīgs miers..." laikrakstā "Latvijas Jaunatne" (11. septembra numurs).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1995, 2009, 2014: publicējis Konstantija Ildefonsa Galčinska (Konstanty Ildefons Gałczyński) darbu atdzejojumus.
1995, 2014: publicējis Juliana Tuvima (Julian Tuwim) darbu atdzejojumus.
2003: viens no Semjona Haņina (Семён Ханин) krājuma "tikko" atdzejotājiem.
2003: publicējis Zorana Ančevska (Зоран Анчевски) un Juzefa Čehoviča (Józef Czechowicz) darbu atdzejojumus.
2004: publicējis Česlava Miloša (Czesław Miłosz) darbu atdzejojumus.
2006: viens no Ivana Franko (Іван Франко) izlases "Dzejas" viens no atdzejotājiem.
2007: Staņislava Vispjaņska (Stanisław Wyspiański) lugas "Kāzas" atdzejojums Dailes teātra izrādes vajadzībām (režisori Mihails Gruzdovs un Indra Roga).
2007, 2014: publicējis Aleksandra Vata (Aleksander Wat) darbu atdzejojumus.
2008: publicējis Dmitrija Vodeņņikova (Дмитрий Воденников) darbu atdzejojumus.
2009: Januša Glovacka (Janusz Głowacki) lugas "Ceturtā māsa" tulkojums teātra "Skatuve" izrādes vajadzībām (režisore Anna Eižvertiņa).
2009, 2015: publicējis Adama Važika (Adam Ważyk) darbu atdzejojumus.
2011: Česlava Miloša (Czesław Miłosz) autobiogrāfija "Dzimtā Eiropa".
2014: publicējis Ostapa Slivinska (Остап Сливинський) darbu atdzejojumus.
2015: publicējis Martinas Buližaņskas (Martyna Buliżańska), Marčina Sendecka (Marcin Sendecki), Leonīda Švaba (Леонид Шваб) un Eugēniuša Tkačišina-Dicka (Eugeniusz Tkaczyszyn-Dycki) darbu atdzejojumus.
2016: Andžeja Sapkovska (Andrzej Sapkowski) romāns "Pēdējā vēlēšanās".
2016: publicējis Vasila Lozinska (Василь Лозинський) darbu atdzejojumus.
2017: Aleksandra Puškina (Александр Пушкин) īso lugu "Mazās traģēdijas" atdzejojums Valmieras drāmas teātra vajadzībām (režisors Sergejs Ščipicins).

Darbība māksla

1993, 2000, 2001: piedalījies tekstilmākslas izstādēs.
Quotations

Par dzejoļu krājumu "Māmiņ, es redzēju dziesmu" (Enigma, 1999)

"Katrs dzejolis izaug no liriskās situācijas, kompozīcijas vienotības. Salējs, atšķirībā no vienaudžiem, reti strādā ar atvērtām struktūrām (te otrreiz aizmirstais kļūst par novitāti), tāpēc estētiskai telpai ir svešs fragmentārisms un nejaušības drazas. Par pasauli ir teikts tik, cik saskarsmē sajusts, atjēgts. Priekšplānā kā vērtība iznāk vieglums: gan pretstatā "zeme–gaiss", gan putnēna tēlā. Tilts ar zvaigzni ir vērtību gradācijas balsti, bet sapnis izsaka mainīgās ilgas pēc atsaucības, cilvēcības. Tilts vieno arī "tu" un "es", bet – nesapludina, saskarsme notiek uz plānās ādas robežas, ne vārdos."

Kubuliņa, Anda. Sapnis un tilts. Karogs. Nr. 5, 1999.

Par dzejoļu krājumu "Mana politika" (Pētergailis, 2001)

"Māra Salēja krājums ir pats trauslākais un pats sirsnīgākais no tiem, ko nācies lasīt pēdējā laikā. Mīļums – ne vienmēr pret kādu vai kaut ko, bet mīļums kā pasaules redzējuma rakurss apzīmogo viņa dzeju kopumā un lielāko daļu dzejoļu atsevišķi. ".. nav laikmeta zīmes sejā," tā par Māri Salēju saka Inga Gaile. Tam var piekrist vai nepiekrist – atkarībā no tā, kur mēģina saskatīt šo laikmeta zīmi. Salējs nerunā par lietām, par kurām šodien runā visvairāk. Un arī jau pieminētais mīļums, maigums it kā nav no šī laika. Tomēr viņš runā sava laika valodā."

Veidemane, Ruta. ".. debess ir starp burtiem paslēpusies". Karogs, Nr. 12, 2001.

Par monogrāfiju "Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika" (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2011)

"Grāmatā ieguldīts pamatīgs darbs daudzu gadu garumā – rūpīgi lasot un pārdomājot gan visu, ko sarakstījis pats Bērziņš, gan – ko par viņu rakstījuši citi; centīgi apgūstot Tartu un Maskavas semiotikas skolas teorētisko bāzi, kura, kā priekšvārdā atzīst autors, ņemta par pamatu Bērziņa "laiktelpas poētikas" analīzei, kā arī nerimtīgi iztaujājot pašu monogrāfijas subjektu, viņa kolēģus, ģimenes locekļus un citus laikabiedrus. Šī visaptverošā pieeja sniedz ārkārtīgi daudzplākšņainu ieskatu Bērziņa personībā un dzejā – protams, literatūrzinātnieka subjektīvajā interpretācijā, kuru balsta konkrētas teorijas ietvars, bet kura tādēļ nav mazāk cienījama vai spējīga sevi aizstāvēt pret citu interpretāciju, uz kuras parādīšanos varam tikai cerēt."

Lešinska, Ieva. Solīds pienesums bērziņoloģijā. Latvju Teksti, Nr. 5, 2011.

Par dzejoļu krājumu "Nedaudz vairāk" (Mansards, 2013)

"Salēja dzeju, šķiet, iespējams dēvēt par nepātrauktības lieguma zīmi, kas teksta telpu iešūpo starp dažādiem tradicionāliem pretstatiem, piemēram, gaismu un tumsu, laicīgo un mūžīgo, iekšējo un ārējo, poētisko un prozaisko. Un tikai konteksts nosaka, kuri no šiem aspektiem, dzejnieka vārdiem runājot, ir "traucējumi no cita laika un vietas. Pastāv uzskatāmas ilgas pēc garīgā un materiālā saplūsmes, kas ir atlikta valodas – tās pašas, kura ietver virzību pretī vienībai, – robežu dēļ. Neizsakāmais vienlaikus paliek ārpusē un konstituē izteikto."

Ostups, Artis. Zvaigzne kā pieturzīme. Latvju Teksti, Nr. 3, 2013.

Par dzejoļu krājumu "Kā pirms pērkona" (Pētergailis, 2016)

"Viņa mērogs ir skatīties uz pasauli bez pastarpinājuma, neizmantojot mikroskopu vai teleskopu, kā to mēdz darīt daudzi viņa paaudzes autori. Šķiet, Māris brīžiem skatās kā tuvredzīgs cilvēks, kurš, būdams pamodies, nav paguvis uzlikt brilles, – skatienā ir maigums un spēja saskatīt tikai to, ko atpazītu pat neredzot, kā arī nevēlēšanās redzēšanu padarīt par sarežģītu intelektuālās varenības apliecinājumu. Vienīgās kultūrzīmes, kas tekstā parādās, ir viņam nozīmīgo līdzcilvēku vārdi un atsevišķas biklas ģeogrāfiskās norādes, respektīvi, viņš nebūt nemēģina caur tekstu paštīksmināties par savām zināšanām, vispasaulīgajām paralēlēm vai tamlīdzīgi; tā ir pieauguša, jau daudz zaudējuša, bet tāpēc sevi nepazaudējuša vīrieša spēja būt pašam sev un citiem viegli, gaiši un apliecinoši."

Ratinīka, Iveta. Palikt pie sava. Pie sevis. Kultūras Diena un Izklaide, Nr. 72, 2016.
LinksZane Daugule - Dzīvesbiedre
Occupationspoet
translator
literary scholar
poetry translator
Birth time/place13.01.1971
Rīga
Rīga
Education1978–1983
Riga secondary school No. 41
Rīga
Rīga

1983–1987
Rīgas 90. vidusskola
Rīga
Rīga

1987–1988
Rīgas 13. arodvidusskola
Rīga
Rīga

1988–1992
Riga School of Applied Art
Rīga
Rīga

1992–1999
The Art Academy of Latvia
Rīga
Rīga

Studējis Tekstilmākslas nodaļā. 1996. gadā ieguvis bakalaura grādu tekstilmākslas specialitātē, 1999. gadā maģistra grādu mākslās.


2002–2005
University of Latvia
Rīga
Rīga

Studējis Sociālo zinātņu fakultātē, ieguvis maģistra grādu bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes specialitātē.


2005–2011
University of Latvia
Rīga
Rīga

Studējis filoloģijas nodaļas doktorantūrā, 2011. gadā aizstāvot promocijas darbu par tēmu ''Ulda Bērziņa dzejas poētika (laika un telpas aspekts)''.

Working place1998 (Date is approximate)
Žurnāls "Luna"

Redaktors.


2000–2006
Latvian Academy of Culture
Rīga
Rīga

Galvenais bibliotekārs


2006–2015 (Date is approximate)
Institute of Literature, Folklore and Art (UL)
Rīga
Rīga

Kopš 2006. gada strādāja Literatūras teorijas nodaļā par asistentu, vēlāk – pētnieku.


2007–2009
National Library of Latvia
Rīga
Rīga
Letonikas nodaļas bibliogrāfs.

2012
Rakstniecības un mūzikas muzejs
Rīga
Rīga
Krājuma izpētes nodaļa, mākslas eksperts.
Participation in organisations2000
Latvian Writers’ Union
Rīga
Rīga
Latvijas Rakstnieku Savienības biedrs
RewardsAnnas Dagdas prēmija
Mana politika
Balva piešķirta par manuskriptu krājumam "Mana politika".
2001

Polijas Kultūras ministrijas medaļa "Par nopelniem Polijas kultūras labā"
2009

Annual Latvian Literary Award
Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika
Speciālbalva piešķirta par pētījumu "Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika".
Speciālbalva
2012

Ojāra Vācieša prēmija
Kā pirms pērkona
Prēmija piešķirta par ceturto dzejas krājumu "Kā pirms pērkona".
2016


:Category is not given
Showing 1-13 of 13 items.
#LocationDateTypeType of locationText fragment
   
1Rīga
(Rīga)
13.01.1971Birth time/placePilsēta
2Rīga
(Rīga)
1978 - 1983EducationPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1983 - 1987EducationPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1987 - 1988EducationPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1988 - 1992EducationPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1992 - 1999EducationPilsēta
7Rīga
(Rīga)
2000 - 2006Working placePilsēta
8Rīga
(Rīga)
2000Participation in organisationsPilsēta
9Rīga
(Rīga)
2002 - 2005EducationPilsēta
10Rīga
(Rīga)
2005 - 2011EducationPilsēta
11Rīga
(Rīga)
2006 - 2015Working placePilsēta
12Rīga
(Rīga)
2007 - 2009Working placePilsēta
13Rīga
(Rīga)
2012Working placePilsēta

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.