Māris Čaklais

lv
Ziņot redaktoram

Collections (2)

Works: Author (188); Atdzejotājs (5); Compiler (13); Editor (11); Co-author (3); Author of the comment (26); Person of reception (61)

Photos: Person in photo(6)

NameMāris Čaklais
Summary

Māris Čaklais (1940–2003) – dzejnieks, esejists, prozaiķis, atdzejotājs, žurnālists un laikraksta “Literatūra un Māksla” (1987–1991), žurnāla “Karogs” (2000–2003) redaktors. Māris Čaklais ir 14 dzejoļu krājumu, četru dzejas krājumu bērniem, četru eseju grāmatu, divu literāro pasaku krājumu, divu memuārgrāmatu un trīs biogrāfisku apcerējumu autors. Literāro darbību sācis 60. gados. Viņa dzejā risinātas vēstures un tautas likteņtēmas, atklāts cilvēka esības dramatisms un dzīves jēgas meklējumi, saasināta laika izjūta, prasība pēc ideāla un ētisko principu aizstāvība. Esejās izteiktas pārdomas par literatūru un mākslas pamatjautājumiem, portretēti rakstnieki, veikti ceļojumi pieraksti. Memuāru grāmata “Laiks iegravē sejas” (2000) ir dzejnieka rakstīts dokuments par 20. gadsimta pēdējiem trim gadu desmitiem savas tautas un pasaules kultūrā. Grāmatās “Im Ka. Imants Kalniņs laikā un telpā” (1998), Gaismas kungs jeb sāga par Gunaru Birkertu” (2002) un “Izaicinājums: Pirmā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga” (2003) akcentēta problēma par personības un laikmeta savstarpējām attiecībām. Māris Čaklais ir daudzu dziesmu tekstu autors.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2000).

Personal information1940: 16. jūnijā dzimis patērētāju biedrības veikala noliktavas pārziņa Friča Alberta (1912–1979) un pārdevējas Vēras (1918–1998) Čaklo ģimenē.
2003: Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs un filmu studija "Trīs" izveidojusi filmu par Māri Čaklo "Redzat, atkal ir debesis pušu" (operators – Gvido Skulte).
Work1962: iesniedz Latvijas Valsts izdevniecībā pirmā krājuma "Gribu pamosties dzīvs" manuskriptu, krājums netiek izdots. Pirmo reizi publicēts Māra Čaklā Rakstu 1. sējumā (Rīga: Mansards, 2017, 29.–78. lpp.).
1969: kopā ar Maiju Silmali piedalās franču mūsdienu dzejas izlases "Es tevi turpinu" sagatavošanā – ir tās redaktors un arī atdzejotājs. Izlases izdošana veselu gadu tiek aizkavēta, jo tajā ietverti dzejoļi, kas nav atdzejoti krievu valodā. Izlase nāk klajā 1970. gadā.
1970: būdams redaktors igauņu dzejnieka Matsa Trāta dzejoļu krājumam "Līdzsvars" (atdzejotājs Laimonis Kamara), Māris Čaklais saņem izdevniecības "Liesma" direktora vietnieka G. Rapoporta rājienu un naudas sodu par to, ka krājumā iekļauti dzejoļi, kas nav bijuši atdzejoti krievu valodā vai publicēti tikai presē, nebūdami iekļauti nevienā Trāta grāmatā. Krājuma "Līdzsvars" pirmais metiens tika iznīcināts un nodrukāts cits krājuma variants. Pēc gadījumiem ar abām izlasēm Čaklais spiests atstāt darbu izdevniecībā "Liesma".
1980: piešķirta Latvijas Ļeņina komjaunatnes prēmija.
1985: piešķirts LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums.
1994: saņēmis F. Nansena starptautisko prēmiju.
1996–1997: Latvijas PEN kluba Latvijas centra prezidents.
1997: ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.
2000: Latvijas delegācijas sastāvā piedalās akcijā "Literatūras ekspresis 2000".
2000: 3. novembrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Māra Čaklā darbi

Dzeja
1965: Pirmdiena
1967: Kājāmgājējs un mūžība
1969: Lapas balss
1972: Zāļu diena
1974: Sastrēgumstunda
1976: Cilvēks, uzarta zeme
1978: Strautuguns
1979: Pulksteņu ezers
1982: Kurzemes klade
1984: Cilvēksauciena attālumā
1987: Priekšsajūta = Premonition
1988: Rīga: deviņas dziesmas par Rīgu = Девять песен о Риге = Nine songs to Riga = Neun Lieder an Riga
1989: Labrīt, Heraklīt!
1992: Slepeni ugunskuri
1994: Izgāja bulvārī brīvība
1997: Vientuļš riteņbraucējs
2000: Blūzs alejas galā = Blues am Ende der Allee
2000: Mana mājas lapa tavai mājas lapai
2000: Desmit mīlas dziesmas Rīgai = Zehn Liebesgedichte an Riga = Десять песен любви Риге = Ten love songs to Riga
2002: Pagaidu latvietis

Izlases
1979: Uz manām trepēm
1991: Četri balti krekli
1996: Viņi dejoja vienu vasaru (dziesmu teksti)
1997: Spīdola un putnusuņi
2000: Dzeguzes balss

Dzeja bērniem
1973: Bim-bam
1978: Minkuparks
1984: Ķocis
1990: Aprīļa pilieni
1999: Uzraksti uz sētas
2013: Atpūta ceļā
2014: Gaidītāja meža cūka
2014: Saulīte ar zobiem

Proza (esejas, biogrāfiskā proza, memuāri, literārās pasaka)
1969: Dzer avotu, ceļiniek
1975: Saule rakstāmgaldā
1980: Nozagtā gliemežnīca
1985: Profesionālis un ziedlapiņas
1996: Divi dzīvi zaldātiņi un citas pasakas
1997: Impērijas pēdējās kapeikas
1998: Im Ka: Imants Kalniņš laikā un telpā
2000: Laiks iegravē sejas
2002: Gaismas kungs jeb sāga par Gunaru Birkertu
2002: Jautrā govs, skumjā govs
2003: Izaicinājums: Pirmā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga

Raksti
2017: Raksti, 1. sējums
2020: Raksti, 2. sējums

Māra Čaklā dzeja teātrī, kino un mūzikā

1964: 9. oktobrī Valsts Jaunatnes teātrī Gunāra Priedes lugas "Lasīja Bebre" pirmizrāde. Režisors – Pāvels Homskis, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Romualds Grīnblats.
1966: 10. augustā Valsts Jaunatnes teātrī Gunāra Priedes lugas "Trīspadsmitā" pirmizrāde. Režisors – Gunārs Priede, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Ģederts Ramans.
1967: Rīgas kinostudijā uzņemta spēlfilma "Elpojiet dziļi..." (pirmizrāde 1986. gadā). Režisors – Rolands Kalniņš, operators – Miks Zvirbulis, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Imants Kalniņš.
1971: 5. aprīlī LPSR Valsts Andreja Upīša Drāmas teātrī (tagadējais Latvijas Nacionālais teātris) pirmizrāde ungāru dramaturga Ferenca Molnāra lugai "Lilioms", Režisors – Alfreds Jaunušāns, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Imants Kalniņš.
1974: 29. maijā LPSR Valsts Andreja Upīša Drāmas teātrī pirmizrāde Federiko Garsijas Lorkas lugai "Brīnumainā kurpniecīte", Režisors – Mihails Kublinskis, dziesmu tekstu autors – Māris Čaklais, komponists – Imants Kalniņš.
1974: animācijas filma "Dillī Dallī Perpendikula valstībā". Animācijas filmu studija "Dauka", režisore – Roze Stiebra, scenārists – Māris Čaklais, operators – Marģers Vītols, animatores – Maija Brence, Dzintra Aulamle, māksliniece – Daina Lapiņa, komponists – Imants Kalniņš.
1975: animācijas filma "Dillī Dallī Minku parkā". Studija "Telefilma – Rīga", režisore – Roze Stiebra, scenārija autors – Māris Čaklais, mākslinieces – Maija Špalte, Dzintra Aulamane, operators – Tālivaldis Langenfelds, komponists – Imants Kalniņš.
1976: animācijas filma "Dillī Dallī Saules dārzā". Animācijas filmu studija "Dauka", režisore – Roze Stiebra, scenārija autori – Māris Čaklais, Valentīns Jakobsons, animatore – Maija Brence, operators – Marģers Vītols, komponists – Pauls Dambis.
1978: Rīgas kinostudijā uzņemta filma "Latviešu tautas kultūra XIX. g. s. otrajā pusē" pēc LPSR Izglītības ministrijas pasūtījuma (Režisors – Andrejs Apsītis, scenārija autori – Māris Čaklais, Nikandrs Gills, operators – Valdis Eglītis.

1978: Rīgas kinostudijā uzņemta spēlfilma "Tavs dēls". Režisors – Gunārs Piesis, operators Mārtiņš Kleins, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Imants Kalniņš.
1979: Liepājas drāmas teātrī pirmizrāde ungāru dramaturga Melherta Lendjēla lugai "Nakts serenāde". Režisore – Karmena Austruma, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Valdis Aivars.
1984: Imanta Kalniņa, Jura Kulakova un Jura Sējāna rokoratorijas "Kā zeme, kā jūra, kā debess" pirmatskaņojums Liepājā koncertzālē "Pūt, vējiņi!".
1994: Latvijas TV seriāls "Lai tev labi klājas". Režisore – Virdžīnija Lejiņa, operatori – Igors Tūns, Edgars Daugavvanags-Vanags, Uvis Burjāns, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Valdis Zilvers.
1996: animācijas filmu studijas "Dauka" animācijas filma "Skumjā govs" ciklā "Pasaciņas". Režisore – Roze Stiebra, Māra Čaklā dzejolis, mākslinieks – Juris Petraškevičs, operators – Matīss Bērziņš, mūzikas autors – Ingus Baušķenieks.
2002: Jūnijā Daugavpils teātrī iestudēta Māra Čaklā un Jura Kulakova muzikālā poēma "Čigāns sapnī" (režisors – Harijs Petrockis).
2004: animācijas filma "Pirms aizmieg ūdeņi visi" ciklā "Pasaciņas". Studija "Dauka", režisore – Roze Stiebra, operators - Dzintars Krūmiņš, Māra Čaklā dzejolis, komponists – Valts Pūce.
2005: martā Dailes teātrī Teātra dienu koncertā "Mīlnieks atgriežas noziegumvietā" skan Māra Čaklā dzeja un Imanta Kalniņa dziesmas ar dzejnieka tekstiem (režisors – Mihails Gruzdovs, libreta autore – Ieva Čaklā).

Dziesmas ar Māra Čaklā dziesmu tekstiem komponējuši Valdis Aivars, Ilvija Aizupiete, Alvils Altmanis, Leons Amoliņš, Kārlis Auzāns, Ēriks Balodis, Linards Bārenis, Oļegs Barskovs, Ojārs Boss, Mārtiņš Brauns, Līga Celma, Pauls Dambis, Ēvalds Daugulis, Georgs Dovgjallo, Valdis Drulle, Anta Eņģele, Gunārs Freidenfelds, Uldis Fridrihsons, Edmunds Goldšteins, Romualds Grīnblats, Artūrs Grīnups, Pāvils Johansons, Solveiga Kaivēna, Aldonis Kalniņš, Alfrēds Kalniņš, Imants Kalniņš, Romualds Kalsons, Valters Kaminskis, Viktors Kangeris, Andris Kārkliņš, Juris Karlsons, Agita Kaužēna, Maija Kīne, Igors Krilovs, Aivars Krūmiņš, Aleksandrs Kublinskis, Adrians Kukuvass, Juris Kulakovs, Ēriks Ķiģelis, Fēlikss Ķiģelis, Jānis Ķirsis, Modris Laizāns, Zigmars Liepiņš, Alfrēds Madzulis, Anna Mangule, Linita Mediņa, Selga Mence, Sandra Mežore, Dagnija Millere-Balandīna, Jānis Olmanis, Marks Opeskins, Jānis Ošenieks, Raimonds Pauls, Imants Paura, Juris Pavītols, Aivars Pidiks, Pēteris Plakidis, Jānis Porietis, Atis Priedītis, Aivars Progulbickis, Ilze Purmaliete, Jānis Radziņš, Ģederts Ramans, Boriss Rezņiks, Jānis Rijnieks, Rasma Rudēvica, Vilnis Salaks, Ungars Savickis, Jānis Sildegs, Ādolfs Skulte, Jānis Sproģis, Uldis Stabulnieks, Gunārs Stade, Jeļena Švilpe, Pēteris Vasks, Andris Vecumnieks, Anna Veismane, Ruta Vintule, Harijs Zariņš, Imants Zemzaris, Āris Ziemelis, Arvīds Ziemelis, Valdis Zilveris.
Quotations"Māris Čaklais ir īsts liriķis, kurš visbiežāk raksta maldinoši paviršās brīvās vārsmās, ko negrožo vispāratzīti kanoni. Lielākā darbu daļa ir galēji sablīvēta, ar visaptverošām vārdu spēlēm, spontanitāti un dinamiskām semiotiskās un ekspresīvi rimtiskās "nolemtības" saspēlēm. Viņa valoda aptver visu valodas kopumu, kas iezīmē arī spēju pārtapt jaunā veidolā.Viņš bez grūtībām sajauc kopā literāro ar ikdienas izteiksmi, t. i., saulrietu ar beigtu kaiju, abiem tēliem iegūstot vienlīdz spēcīgas poētiskās funkcijas. Skaistais un neglītais viņa ir vienlīdz dārgi, atzīstot: skaistums var slēpties šķietami neglītā un nedzejiskā parādībā, piemēram, gliemezī. Viņa dzejoļos redzamas apzinātas atkāpes no gramatikas normām, slenga vārdi un izlokšņu izteicieni. [..] Lasot katru dzejas krājumu kā atsevišķu vienību, pārsteidz tas, ka nav izlīdzinātu robežu. Tā vietā ir asi stūri, sava veida nekārtība, trūkst vienotības un otrganizētības. Protams, pilnībā (in toto) iedziļinoties viņa poētiskajā sniegumā, rodas gluži pretējs iespaids – asie stūri un šķietamā disharmonija izzūd, un vērīgam lasītājam kļūst skaidrs, ka cauri disharmonijai dzejnieka taka ved pretī harmonijai. Parādot haotisko pasauli tādu, kāda tā ir – ar visiem tās ierobežojumiem un pretrunām, ar tās absurdumu un bezjūtību –, un noteikti ignorējot dažādus diženuma simbolus, viņš mēģina harmonizēt disharmoniju."
Ekmanis, Rolfs. Disharmonijas harmonizātājs Māris Čaklais. Sast. Kubuliņa, A., Kalniņa, I. Ceļojums dzejnieku pasaulē: Māris Čaklais, Egils Plaudis. Rīga: LU LFMI, 2013. 82., 83. lpp.
LinksInta Čaklā - Bijusī sieva
Valda Freimūte - Bijusī sieva
Ingmārs Čaklais - Son
Sandra Volšteine - Bijusī sieva
Ieva Čaklā - Wife
Occupationspoet
publicist
editor
essayist
critic
poetry translator
Social accountshttp://www.mariscaklais.lv/dzeja.html
Birth time/place16.06.1940
Saldus
Saldus, Saldus novads
EducationThe Maxim Gorky Literature Institute
Povarskaya 25А, Maskava
Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069

studijas Maskavā neilgi, pa vidu studijām Latvijas Valsts universitātē.


1949
Sātiņi
Sātiņi, Novadnieku pagasts, Saldus novads

1948–1949
Pampāļi
Pampāļi, Pampāļu pagasts, Saldus novads

septiņgadīgā skola


1951–1953
Lutriņi
Lutriņi, Lutriņu pagasts, Saldus novads

Lutriņu septiņgadīgā skola


1954–1958
Saldus Secondary School
Saldus
Saldus, Saldus novads

1958–1964
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļa

Working place1960–1966
Literature and Art

literārais līdzstrādnieks


1962–1963
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
literārais līdzstrādnieks

1966–1969
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050

Redaktors


1969–1981
Literature and Art

Dzejas nodaļas vadītājs, literārais līdzstrādnieks


1987–1991
Literature and Art
Galvenais redaktors

1990–2003
Radio "Brīvā Eiropa", žurnālists

1998–1999
Laikraksts "Rīgas Balss"
Kultūras nodaļas vadītājs

2000–2003
Žurnāls "Karogs"

Žurnāla galvenais redaktors

Participation in organisations1967–1990
Latvian Soviet Writers’ Union
Biedrs

1990–2003
Latvian Writers’ Union
Rīga
Rīga
Biedrs
Place/time of death13.12.2003
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Apbedīts Mākslinieku kalniņā.

RewardsAndreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumiem "Cilvēks, uzarta zeme" un "Sastrēgumstunda".
1977

LĻKJS prēmija
Prēmija piešķirta par ieguldījumu jaunatnes un bērnu estētiskajā audzināšanā dzejoļu krājumos "Uz manām trepēm", "Pulksteņu ezers" un "Minkuparks".
Literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā
1980

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2000. gada 3. novembra lēmumu.
IV šķira
2000

Annual Latvian Literary Award
Mana mājas lapa tavai mājas lapai
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Mana mājas lapa tavai mājas lapai".
Dzeja
2001

Johana Gotfrīda Herdera prēmija
2002



Showing 1-10 of 10 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Saldus
(Saldus, Saldus novads)
16.06.1940(not set)Pilsēta
2Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
13.12.2003(not set)Kapsēta
3Saldus
(Saldus, Saldus novads)
1954 - 1958(not set)Pilsēta
4Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1958 - 1964(not set)Ēka, māja
5Povarskaya 25А, Maskava
(Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069)
(not set)(not set)Ēka, māja
6Lutriņi
(Lutriņi, Lutriņu pagasts, Saldus novads)
1951 - 1953(not set)Ciems
7Pampāļi
(Pampāļi, Pampāļu pagasts, Saldus novads)
1948 - 1949(not set)Ciems
8Sātiņi
(Sātiņi, Novadnieku pagasts, Saldus novads)
1949(not set)Ciems
9Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1966 - 1969(not set)Ēka, māja
10Rīga
(Rīga)
1990 - 2003(not set)Pilsēta
Māris Čaklais (1940–2003) – viens no redzamākajiem, talantīgākajiem dzejniekiem latviešu literatūrā 20. gadsimta otrajā pusē. Arī esejists, literatūrkritiķis, žurnālists, redaktors, daudzu dziesmu tekstu autors. Personība, kuras starojums sniedzas tālu pāri nāves gadskaitlim.

Dzimis Saldū 1940. gada 16. jūnijā, pēdējā Latvijas Republikas neatkarības dienā, jo nākamajā jau Sarkanās armijas karapūļi iesoļoja Latvijā. Sākās padomju impērijas laiks, impērijas, ar kuru dzejnieks Čaklais “gan tekstos, gan kontekstos, gan zemtekstos” (Knuts Skujenieks) vienmēr bija “uz nažiem”.

1958. gadā viņš iestājas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē. Un jau pirmajā studiju gadā iesaistās mašīnrakstā izdotā žurnāla “Sirds uz trotuāra” sagatavošanā. Par “idejiski kaitīgo” žurnālu bija sašutusi ne tikai universitātes vadība, tas nonāca arī čekas un cekas (komunistiskās partijas Centrālā komiteja) uzmanības lokā, pat tiktāl, ka tika apspriests CK slēgtā plenārsēdē. Čaklais sevi bija iezīmējis un varēja būt drošs, ka uzraugošais skatiens no viņa netiks novērsts.

1960. gada 23. martā laikrakstā “Literatūras un Māksla” publicēts pirmais dzejolis, seko arī citas publikācijas. Un pienāk 1963. gads, kad par publikācijām žurnālos “Karogs” un “Zvaigzne” Māris Čaklais līdz ar Vizmu Belševicu, Ojāru Vācieti, Ēvaldu Vilku tiek tiesāts no tolaik visaugstākās – CK plēnuma – tribīnes. LKP CK pirmais sekretārs Augusts Voss īsti 40. gadu beigu stilā raksturo Čaklo kā “jaunu cilvēku, kurš uzdodas par dzejnieku un uzrakstījis kaitīgus, riebīgi smirdošus dzejoļus” (Čaklais M. Laiks iegravē sejas. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2000, 42. lpp.). Kas tad tik ļoti baida un sanikno galveno “varas orgānu” kompartiju? Kā Rolfs Ekmanis raksta: “.. viņa [Čaklā] poētisko devumu bieži izskatīja par neatbilstošu padomju kārtībai: apolitisku dzeju uzskatīja par politisku vienkārši tāpēc, ka tā nebija prosovetiska.” (Ekmanis R. Disharmonijas harmonizētājs Māris Čaklais. Grām.: Ceļojums dzejnieku pasaulē: Māris Čaklais, Egils Plaudis. Rīga: LU LFMI, 2013, 77. lpp.)

Kad 1964. gadā universitāte pabeigta (žurnālistikas specialitātē), Čaklais sāk strādāt, kur ar pārtaukumiem strādā līdz 1996. gadam. Pārtraukums ir trīs gadi izdevniecībā “Liesma” Tulkotās literatūras nodaļā. Viņš iedibina sēriju “PSRS tautu dzeja”. Taču arī no šā darba spiests aiziet, jo, būdams igauņu dzejnieka Matsa Trāta dzejoļu krājuma “Līdzsvars” (atdzejotājs

Laimonis Kamara) redaktors, pieļāvis, ka krājumā iekļauti dzejoļi, kas nav bijuši atdzejoti krievu valodā vai publicēti tikai presē. Krājuma pirmais metiens tiek iznīcināts un nodrukāts cits krājuma variants. Līdzīgi notiek ar franču dzejas krājumu “Es tevi turpinu”, kas iecerēts kopā ar Maiju Silmali un kurā ir arī Čaklā atdzejojumi – arī tajā bija krieviski neatdzejoti dzejoļi, 1970. gadā krājums gan iznāca, bet ne tā sākotnējā variantā.

1969. gadā Čaklais atgriežas “Literatūrā un Mākslā”, ir redakcijas loceklis, vēlāk dzejas nodaļas redaktors un laikā, kad padomju impērijas šuves sāk irt, kļūst par laikraksta galveno redaktoru (1987). Vienmēr asi jutis laikmetu un saprotot, ka jāizmanto katra iespēja, lai svaiga malks ieplūstu laikraksta slejās, jo nevarēja jau zināt, cik ilgi situācija būs daudzmaz labvēlīga, viņš gandrīz vai pirmajā paša parakstītajā numurā publicē Brīvības pieminekļa attēlu, pārpublicē arī Jāņa Jaunsudrabiņa dzejprozu “Piemini Latviju”. Jāatzīmē arī tāds šķietams sīkums kā viņa atbalsts rubrikai “Riekšava”, kurā pirmo reizi tika publicēti trimdas dzejnieku, arī Latvijā neminamu vai pat aizliegtu dzejnieku dzejoļi ar īsu biogrāfisku raksturojumu. Soli pa solītim tika izplēsta brīva telpa. Un šādu “atļaušanos” bija daudz – laikraksts kļuva par Atmodas balsi, arī tās hronistu. “Literatūra un Māksla” piedzīvoja savu zvaigžņu stundu, tika gaidīta, ar nepacietību lasīta. Čaklais bija gudrs redaktors – stratēģis taktiķis, ar plašu un – galvenais – savu redzējumu. Kultūrpolitiķis. Tāds viņš bija arī kā žurnāla “Karogs” redaktors (2000–2003), vienīgi laiks bija jau mierīgāks.

Māra Čaklā devums literatūrai ir milzīgs, vispirms jau uzrakstītā apjoma dēļ: 16 dzejoļu krājumi, vairākas izlases, četri dzejoļu krājumi bērniem, četras eseju grāmatas un proza – memuāri, biogrāfiskā proza, literārās pasakas, neskaitāmi atdzejojumi un dzejas teksti dziesmām, kas saauguši ar Imanta Kalniņa, Ērika Ķiģeļa, Mārtiņa Brauna, Aivara Krūmiņa, Valda Zilvera un daudzu jo daudzu citu mūziku, bez kuras kaut kas būtisks pazustu no mūsu kultūrtelpas. Tāpat kā bez viņa dzejas, daudzas dzejrindas ir ienākušas mūs dzīvē, bieži varbūt pat neapzinoties, kas ir to autors: “Man pieder viss, kas ar mani ir noticis”, “Viņi dejoja vienu vasaru”, “Pakur, pakur uguntiņu, labo vecenīt!”. Un vai vārdu “sastrēgumstunda”, liekot to sava krājuma virsrakstā (1974) viens no pirmajiem nav lietojis (darinājis?) viņš?

Māra Čaklā dzejā ir visas stihijas, par ko liecina kaut vai viņa dzejoļu krājumu virsraksti: gaiss (“Lapas balss”, 1969), zeme (“Cilvēks, uzarta zeme”, 1976), ūdens (“Pulksteņu ezers”, 1979) un uguns (“Strautuguns”, 1978, “Slepeni ugunskuri”, 1991). Pasaule aptverta visā tās totalitātē, kurai nav lemts būt pasīvai un mierīgai, jo ir kāds dzinējspēks, kas to kustina, liek mainīties, dzen uz priekšu, – laiks. Tā ir “Pirmdiena” (1965), un tas ir “Kājāmgājējs un mūžība” (1967) un “Pulksteņu ezers”. Un visa vidū stāv latvietis, lai arī “Pagaidu latvietis”, taču ar savu Kurzemi (“Kurzemes klade”, 1982), ar savu Piekto gadu un strēlnieka gaitām, ar savu Otro pasaules karu, kas vēl nav beidzies, ar savu brīvību (“Izgāja bulvārī brīvība”, 1994) un joprojām aktuālo jautājumu, ko ar to darīt. Cilvēks ar mīlestību pret Armēniju, ar dzejniekiem asinsbrāļiem daudzās tautās. Cilvēks – dzejnieks, kurš bez jau esošajām grāmatām par viņu ir pelnījis arī zinātniskas monogrāfijas un Rakstu, vispilnīgāko viņa veikuma apkopojuma, turpinājumu.

Bet dzejnieks saka: “Nāc uz manām trepēm spēlēties!” Durvis uz viņa dzejas un prozas pasauli ir vaļā. “Paņem savus alvas zaldātiņus, nāc uz manām trepēm spēlēties!”


Informāciju sagatavojusi pētniece Ieva Kalniņa (16.06.2020.)

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.