Marģers Tanks

Roles: poet

Marģers Tanks (1895–?) – dzejnieks. Aktīvākā literārā darbība saistīta ar 20. un 30. gadiem, kad periodikā publicēti daudzi dzejoļi, iznākuši divi dzejoļu krājumi “Kad rītdienu taisa” (1924) un “Pārcilvēks un pamatšķira” (1925). Pēc 1940. gada jūnija literārā darbība apsīkst, trūkst ziņu par dzejnieka tālāko dzīvi.
Marģers Tanks bija saistīts ar literārajām grupām “Trauksme” un “Signāls”. Dzejā tiecies izteikt savu laiku, modernās pilsētas dzīvi ar tās pretrunām un atspulgiem cilvēka psihē. Raksturīga bagātīga fantāzijā, liriskais varonis ir triksteris, kas dzīvi tver paradoksos, savienojot augsto ar zemo, smieklīgo ar traģisko un apvēršot tos vietām. Vērojama krievu modernisma ietekme; darbi lielākoties formā neizstrādāti.
Rakstījis arī lugas, publicēta viena – “Suselnieka apsievošanās” (1929), periodikā publicēta humoristiskā īsproza. Atdzejojis krievu dzeju.

Author (6)

Person of reception (6)

Birth time/place

09.09.1895
Seces pagasts
"Piņķos"

Professional activity

1911: pirmā dzejoļa publikācija – Jaunjelgavas tirdzniecības skolas kalendārā.
20.–30. gados: dzejoļu publikācijas žurnālos "Lira", "Trauksme", "Domas", "Ilustrēts Žurnāls", laikrakstos "Sociāldemokrāts", "Darbs" (iznāca Jelgavā), "Latvijas Vēstnesis", "Strādnieku Avīze", "Rīgas Ziņas".
1927: 24. jūlijā Koknesē izrādīta Marģera Tanka komēdija "Pazaudētā cepure" (nav publicēta).

Dzejoļu krājumi
1924: Kad rītdienu taisa
1925: Pārcilvēks un pamatšķira

Luga
1929: Suselnieka apsievošanās

Quotes

Par krājumu "Kad rītdienu taisa" (1924)"Marģers Tanks pieder pie mūsu visjaunākās paaudzes dzejniekiem, kas neparasti ātri ieguvis sev vārdu un nu paguvis izlaist arī pirmo dzeju kopojumu. Un, liekas, viņš ir jau literārisko publiku pārliecinājis par to, ka te ir darīšana ar spējīgu un apdāvinātu dzejnieku, kuram ir visdrošākā nākotnes garantija – īpatnība. Tomēr šis jaunais dzejnieks mīl pretenciozu pozu, kas redzams jau no pašas pirmās dzejas: “Es, Marģers Tanks.” Pati šī poza atgādina pa daļai Majakovski, Severjaņinu, tomēr šī dzeja ir pietiekoši īpatnēja, lai runātu par jaunu “tanku”, kas laikmetīgi ieslīd mūsu literatūrā. Vai katrā dzejā Marģers Tanks ir svaigs, dzejas gleznās un kompozīcijā īpatnējs. “Kad rītdienu taisa” – tas ir kopējais laikmetīgais motīvs, un ja varētu runāt par šī jaunā dzejnieka radniecību ar kādu citu no mūsu laikmeta “aktīvistiem”, tad te būtu ja min Laicens. Formas tehnikā Marģers Tanks daudz vājāks nekā sižetā un gleznu kompozīcijā. Vispirms jau uzkrīt vienmuļīgie daktilu un jambu četrrindu panti. Atskaņās viņš vēl stipri nemākulīgs. [..] Interesantāki ir mēģinājumi dibināt atskaņas nevis uz beigu patskaņiem, bet uz līdzskaņiem un priekšpēdējā balsiena patskaņiem. Dzejas teorijā tas gan nav nekāds jaunums, un arī praksē šo paņēmienu dzejiski nereti lietojuši, piem., V. Brjusovs, Al. Bloks, arī Sudrabkalns). Tanks šo paņēmienu it kā rotaļīgi lietojis ļoti bieži. [..] pie atskaņu problēma Tankam vēl daudz jāstrādā, lai patiesi iegūtu rotaļīgu vieglumu. Nelūkojoties uz šiem nopietnajiem formas defektiem, gribas Tanka grāmatiņu atzīmēt kā vienu no spilgtākām un ievērību pelnošākām mūsu visjaunākajā literatūrā.”

K. Dz. [Dziļleja, Kārlis]. Marģera Tanka “Kad rītdienu taisa”. Domas, 1924, Nr. 10.

“Tanks? Kad rītdienu taisa? Jā, tā ir savā ziņā moderna dzeja un citādi tas ari nemaz nevar būt, “kad rītdienu taisa”! Mūsu priekšā veselas 80 lappuses. Bet jo uzmanīgāk sākam tās pārlasīt. jo mazāks un mazāks paliek dzeju skaits un drudžaini ātri pieaug gludu, neskanīgu pantu rindas, kurās mākslas vērtība ir vairāk kā apšaubāma. Uztvērums, cik, oriģināls tas arī neliktos, tomēr ir bez dziļākas īpatnības. [..]
Kas attiecas uz Tanka tematiem, tad tie visi ir tagadnēji, tikpat tagadnēji kā viņa pseidonīms. Mašīans, avīzes, kino, radio, fabrikas, karš, dumpis, vesela rinda visādu tehnisku un komerciēlu nosaukumu. Un lai nebūtu vienpusības, tad nāk arī vēsturiskas lietas: sākot ar Belzazcaru, Pēteri un beidzot ar marķīzēm, dievmāti u. c. Īsti moderna cilvēka domāšana? Tikai bez modernā cilvēka sistemātiskā gara un stingri norobežotas lietu izpratnes. Bet ne tikai šis juceklīgums un fantāzijas nedisciplinētie skrējieni no debesīm uz Ķīnu, no septītās lielvalsts atkal uz debesīm, vēsturē iekšā utt., bet arī pati Tanka domāšana ir bez kādas aptverošākas idejas. Un tomēr tanī varam novērot kādu noteiktu principu. Tankam liekas, lai domātu moderni, tad vajag visas lietas apgriezt otrādi: kas agrāk bij svēts, par to vajag pasmieties, jo tas ir moderni un tas ir atļauts. Dievnams Tankam pārvēršas tirgū, krogu un ielu viņš padara svētu, debesīs Dievam liek nodarboties ar tirdzniecības operācijām u. tml. Kāpēc gan ne? Ļoti amizanti.
Ko Tanks ar visu to izteicis? Nekā, jeb tikpat maz kā sīka feļetona autors, kurš raksta tikai šai dienai, lai amizētu publiku ar nebijušām situācijām. Tankam gluži tādas pat manieres, un nevar teikt, ka uz mirkli tas neieinteresētu ar savām “pārdrošām” situācijām. Bet šis sīkā feļetona žurnālism mākslā tikpat bīstams kā muzejisms, kuru ar sevišķu patiku tikpat nenozīmīgi piekopj kāda cita virziena rakstnieki, kas grib būt klasiski.”

Sūna, Edgars. Marģera Tanka “Kad rītdienu taisa”. Latvis, 1924, 31. decembris.