Konstantīns Raudive

Dzimta LatvijāDzimis Latgalē, Asūnes pagasta Mazo Baranauču sādžas "Slāņu" mājās, nabadzīgā sīkzemnieka ģimenē.
Raudivu dzimtai šeit dzīvojusi vismaz gadsimtu, tuvējos kapos atdusas vairāk nekā desmit Raudives.
Par Konstantīna Raudives garīgo cēlēju kļuvusi viņa krievu vecmāmiņa, kura mudinājusi Kostju izglītoties.
Konstantīna Raudives vecākiem Vikentijam un Rozālijai kopā bijuši pieci bērni, to vidū Pāvels Raudive (dzīvojis Tukumā) un vecākais brālis Aloizs Raudive. Arī brālim Aloizam arī bijuši pieci bērni, viņa meitiņa Monika vēlāk kļuva par Zentas Mauriņas un Konstantīna Raudives audžubērnu.

BērnībaTrīs gadu vecumā Konstantīns Raudive ļoti smagi slimo. Bērnībā bijis sevī noslēdzies. Ģimnāzijas laikā Raudive izceļas ar nopietno, noslēgto raksturu un interesi par filozofiju, literatūru un valodām.

ĢimeneBijusī sieva Natālija, laulībā dzimuši divi bērni.
Kopā ar Zentu Mauriņu tika audzināta Raudives ārlaulības meita Karina-Marija, saukta Della, no kādas zviedru medmāsas.

Iepazīšanās ar Zentu Mauriņu
Konstantīns Raudive bija nācis uz Zentas Mauriņas lekcijām kopš 1929. gada, tomēr nav iepazinies.
1935. gada 11. martā piezvanījis Zentai Mauriņai, abi norunā tikšanos. 15. martā Konstantīns Raudive, abu pirmajā tikšanās reizē Raudive bildina Mauriņu, saņem atteikumu un atgriežas ārzemēs. Atkārtoti bildinājis Mauriņu, atgriežoties no Anglijas un Itālijas, saņemot piekrišanu.
1936. gadā Konstantīns Raudive aicina Zentu Mauriņu uz Florenci, kur viņa saista savu dzīvi ar Raudivi (oficiāli sareģistrējās 1948. gadā).

Literārā darbība1928: mācoties ģimnāzijā, latgaliešu žurnālā "Zīdūnis" ar tā redaktora teol. prof. P. Stroda atbalstu tiek publicēta Raudives pirmā publikācija - eseja "Cīsšonas – svēteiba".

Ap pusotra desmita grāmatu autors, kuru kopapjoms ir 3000 lappuses.

Proza1944: romāns divās grāmatās "Silvestra Pērkona memuāri" (3 sējumi, 10 grāmatās, 1946-1948), vienā sējumā izdots ar nosaukumu "Gaisma un mijkrēslis" (1967)
1948-1949: "Nolādētās dvēseles" (1-2, kritikas vērtējumā "gada labākais romāns")
1952: romāns "Aiz pēdējām robežām"
1953: romāns "Dieva zīmogs"
1954: romāns "Neredzamā gaisma"
1956: vācu valodā Das Unsichtbare Licht
1946, 1959: romāns "... un piedod mums mūsu vainu"
1964: noveles "Dzīvības bads"
1974: "Gaisma un mijkrēslis" (pilnveidotie "Silvestra Pērkona memuāri")

Manuskriptā palicis nepabeigtais romāns "Mūsu laiku Fausts".

Filozofiski esejiskie darbi un mākslas pētījumi1931, 1933: "Grieķu un romiešu mīti mākslā"
1938, 1942: esejas "Dons Kihots un mūsdienu cilvēks" (latviski tulkots 1937. gadā)
1939, 1942: "Mūsdienu cilvēka problēmas"
1939/1940: "Dzīves kultūrai"
1939: filozofiska apcere "Divējādi dzīves veidi"
1942, 1943: "Pārpersonīgais un personīgais"
1956: meditācijas "Sapņi un īstenība"
1957, 1961: "Pelni un kvēle"
1974: "Laikmetu ārdītāji"
1976: "Laikmeta atjaunotāji"

Publicēti arī daudzi referāti un atsevišķi raksti.
30. gadu beigās publicējis plašu rakstu par Ortegu i Gasetu, par T. Celma filozofiju, par svētajiem un filozofiem u.c. apceres.

Kopā ar Zentu Mauriņu sagatavoja izdošanai Gētes Kopoto rakstu pirmo sējumu.
Raudives darbi un darbu tulkojumi vācu valodāKonstantīns Raudive Eiropā un Amerikā kļuva plaši pazīstams ar septiņām grāmatām, kuras vācu valodā tulkojusi Zenta Mauriņa.
Plašākas atsauksmes izpelnījusies triloģija "Silvestra Pērkona memuāri", kā arī mirušo balsu fenomenam veltītie darbi.
1951: "Der Chaosmensh und seine Uberwindung" ("Haosa cilvēks un tā pārvarēšana")
1967: "Helligkeit und Zwielicht" ("Gaisma un mijkrēslis")
1969: "Unhörbares wird hörbar" ("Nedzirdamais kļūst dzirdams")
1973: "Überleben wir den Tod?" ("Vai pārdzīvosim nāvi?")

Darbība periodiskajos izdevumosKara gados no Rīgas bieži braukāja uz Daugavpili, kur "Daugavas Vēstnesī" vadīja kultūras nodaļu.
IetekmētājiNo latviešu rakstniekiem un dzejniekiem ģimnāzijas laikā Raudivem īpaši tuvi ir Jānis Poruks, vēlāk Rainis, Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters.

Konstantīns Raudive ietekmējuši R. Rolāns, Garsija Lorka, H. Ortega-i-Gasets, Migels de Unamuno; Latvijā - Jānis Klīdzējs, A. Sprūdžs, Stepons Seiļs, H. Tiholskis, A. Eglājs.

Apguvis vācu, krievu, angļu, spāņu, itāļu, franču, zviedru valodas.
Cittautu autoru darbu tulkojumiNo spāņu valodas
1935: Migels de Unamuno, romāns "Migla" (izdevējs "Lētais Grāmatu Tirgus")
1935: Ramons del Valle-Inklāns "Markīza Bradomīna atmiņas" (izdevējs "Valters un Rapa")
1936: Armando Palacio-Valdess, novele "Māsa San Sulpija" (izdevējs "Daiņa")
1936, 1938: Migels de Unamuno, esejas "Dzīves traģiskās jūtas cilvēkos un tautās" (izdevējs "Valters un Rapa")
1937-1938: Migels de Servantess "Lamančas atjautīgais idalgo Dons Kihots" (izdevējs "Zemnieka Domas")
1939: Hosē Ortega i Gasets "Mīlestība un gudrība" (izdevējs "Valters un Rapa")
1943: Migels de Servantess "Parauga noveles" (izdevējs "K. Rasiņa apgāds")
1954: Hose Ortega i Gasets, esejas "Meditācija par mīlestību" (izdevējs "Astras apgāds", Toronto)
1958: Migels de Servantess, noveles "Asins spēks" (izdevējs "Tilta apgāds", Mineapole)

No angļu valodas
1941: Ričards Oldingtons, romāns "Varoņa nāve" (izdevējs "VAPP Daiļliteratūras apgādniecība")

No norvēģu valodas
1951: Knuts Hamsuns, dienasgrāmata "Pa aizaugušām tekām" (izdevējs "Druva", Toronto)
ParapsiholoģijaKopš 1964. gada Raudive aktīvi pievēršas parapsiholoģijai. Viņš iegādājās tam laikam modernas un dārgas iekārtas, kas ieraksta un atskaņo skaņas, lai magnetofonā varētu ierakstīt mirušo un dzīvo balsis. Raudive šajā jomā ātri kļūst populārs, uzstājās parapsihologu simpozijos ar referātiem vairākās Eiropas valstīs un kļūst par goda biedru vairākās apvienībās.
Šajā laikā top tādi darbi kā "Unhörbares wird hörbar. Beitrag zur experimentallen Parapsychologie" (1968), "Überleben wir den Tod? Neue Experimente mit dem Stimmenphänomen” (1973), "Voci dall’ Alidilà” (1973). 1971. gadā pētījumi tiek izdoti angliski, 1973. gadā Florencē – itāļu valodā.
PagodinājumiRaudives pētījumi ir starptautiski pazīstami un atzīti, tie ir arī virzīti apbalvošanai ar Nobela prēmiju. No visiem latviešu trimdas pārstāvjiem tieši Raudive 20. gadsimta 60. gados tika izvirzīts Nobela prēmijai. Balvas piešķiršanai pietrūcis nedaudz balsu.
1969: Šveices Parapsihologu biedrības augstākā godalga
1973: ievēlēts par Tiberinas akadēmijas (Academia Tiberina) īsteno locekli Romā, aicināts par parapsiholoģijas profesoru.

"Eiropas kultūrā sastopamas atsevišķas personības, kas ar savu neparasto dzīves gājumu it kā nosedz, aizēno paša radītos gara darbus. Konstantīns Raudive lielā mērā pieder tādām. Agrā bērnībā šķietami neglābjamais, nāvei nolemtais, nabadzīga nomales zemnieka dēls, negaidītā un neticamā spurtā apgūst Parīzes, Madrides, Salamankas, Edinburgas, Londonas, Itālijas kultūras bagātības un iemācās vairākas svešvalodas. Savā sapņu pilsētā Florencē slēdz mūža derību ar invalīda ratiņos dzīvi vadošo slaveno esejisti Zentu Mauriņu. Desmit gadus ar milzīgu neatlaidību, var teikt - fanātismu, nodarbojies ar daudzu apšaubīto parapsiholoģiju. Tie, kas Raudives dzīvi skatījuši no ārpuses, iztālēm, aptuveni vai snobiskā splīnā, šos faktus var uzskatīt par galvenajiem.
Taču tie, kas grib vispusīgi iedziļināties K. Raudives veikumā, viņa gara un radīšanas dzīvē, ieraudzīs pavisam citu Raudivi. Līdz verbāli smalkai neiespējamībai sakāpināts, viņš atklāsies, tēlojot Silvestra Pērkona mākslinieciski filozofiskos ceļojumus Luvrā, Prado un citos muzejos, neparastajā El Greko vīziju pasaulē. Tēlojot Silvestra dramatisko mīlestību pret Mirandellu un Terēzu. Atklājot kara šausmas, kur savijies naturālais un šķietami neiespējamais, fantastiskais. Rādot trimdas traģiku savā filozofiskajā prozā. Satraucoši tipoloģizējot haosa un pārejas laikmeta cilvēku savās filozofiskajās esejās. Tās var aizraut, ieinteresēt, satriekt, kaitināt, izsaukt polemiku. Bet nevar atstāt vienaldzīgu. Tāds nu ir Raudive savās šķautņainajās dimensijās."

Pēteris Zeile. Konstantīns Raudive. Rīga: Jumava, 2009, 7. lpp.

"[..] Viņa darbistabā rakstāmgalds ar atzveltnes krēslu, prāvs un pilns grāmatu skapis, dīvāns atpūtai, paklājs uz grīdas. Pie galda sēd un veikli ar mašīnu raksta cienījama izskata kungs, istabā grāmatu klusums un garīga darba rosme; darbu rakstnieks pārtrauc tikai, reižu reizēm no pelnu trauka malas paceldams iesmēķētu cigareti un steigā ievilkdams no tās kuplu dūmu; arī to viņš, varbūt, izdara neapzinīgi. Taču kad pārkāpjat slieksni, viņš pieceļas un nāk jums pretī ar laipnu smaidu atklātā, nopietnā sejā, un enerģiski spiež jums roku.
Konstantīns Raudive ir vidēja auguma, plecīgs, spēcīgs; viņa paplatā, drusku stūrainā seja pauž smagnēju enerģiju, zods raksturo spēku, skats zem pabieziem plakstiem kaut ko reizē sensuālu un fanātisku: citā vietā, laikā un tērpā viņu varētu iedomāties kā stingru prelātu dominikāņu klosterī, kur lūdz Dievu un raudzē labu vīnu."

Valdemārs Kārkliņš. Sakņains latvietis. Laiks, Nr. 33. 25.04.1959. 3. lpp.

"Viņš kļuva viņas Albatross no Bodlera dzejas, viņa ienāca viņa romānos kā Mirdza un Terēze. Ļaudīs vienmēr sauca par Doktori, mājās mazgāja veļu, vārīja putras, jo viņai mūždien sāpēja kuņģis, pats pārbaudīja kastroļus. Sekoja, lai viņa nesēdētu ilgāk par stundu... Viņam jau tolaik nebija labi ar sirdi, piemetās cukurslimība, taču vispirms parūpējās, lai Zenta laikā saņemtu zāles un "niecīgo putna ēsmu" - biezpienu, zemenes, kartupeļus. Savukārt Zenta nepieskārās pastam, iekams Konstantīns nebija izlasījis rīta sūtījumus. Viņš saveda kārtībā viņas finanses. Nesa un cēla tūkstošiem reižu. Viņš bija viņas... kājas. Pareizāk – viņa rokas kļuva par viņas kājām. Tikai tā Mauriņa varēja tikt ārā no slimības gultas, nonākt pļavās, mežos, kalnos, koncertos, izrādēs. "Es tevi nevaru atstāt vienu," viņš atkārtoja. [..] no sava honorāra uzdāvināja kārtējo auto - Rosinanti, ar kuru devās bēgļu gaitās, un šajos sāpju ceļos mangoja produktus, sedza, sildīja. Bez viņa nebūtu tūkstošiem pa Eiropu nobraukto kilometru lekciju turnejās. Un vēl daudz kas cits... Kad 1940. gadā Raudivi arestēja čekisti un kara gados gestapo, Mauriņa, lai viņu izpestītu, vērsās pie augsta ierēdņa – "augstprātīga tukšgalvaiņa". Savā intīmajā grāmatā "Zemes dziesma" Mauriņa daudz raksta par Raudivi, ar kuru nodzīvoja 40! gadus. [..]
Viņu kopdzīvi ļoti izjusti ir raksturojis Jānis Klīdzējs: "Abi viens otram ir bijuši pajumte un aizsardzības siena pret pasaules bargumu bezdzimtenes gados, ir bijuši glāsts un mierinājums slimībās un depresijās."

Ingrīda Sokolova. Albatross. Rīga: Antēra, 2009, 14., 15. lpp.

Barinauci
Sākot dzīvot viensētās, tiek uzceltas jaunas - Slāņu mājas, kur Konstantīns pavada bērnību un skolas gadus.

1930–1932
Parīze

09.11.1933–14.05.1934
Spānija

1934–1936
Anglija
Raudive no 1934. līdz 1936. gadam uzturas arī Anglijā.

1936–1937
Florence
Itālijā, galvenokārt Florencē un Romā, Raudive pavada aptuveni gadu. Šeit viņš bieži viesojas pie Latvijas sūtņa Arnolda Spekkes.1936. gadā Florencē Konstantīns Raudive apprecas ar Zentu Mauriņu.

1938
Somija
1938. gadā Raudive dodas uz Somiju, bet jau pēc dažām nedēļām atgriežas Latvijā.

1939–29.07.1944
Rīga
No 1939. līdz 1944. gadam Raudive dzīvo un strādā Rīgā.1944. gada 29. jūlijā Konstantīns Raudive kopā ar Zentu Mauriņu atstāj Rīgu un dodas bēgļu gaitās.

1944–1947
Vācija
Līdz 1947. gadam Raudive un Mauriņa mitinās dažādās vietās Vācijā.

07.09.1946
Upsala
1946. gada 7. septembrī no Lībekas uz Zviedriju atbraukuši Zenta Mauriņa un Konstantīns Raudive. 7. oktobrī viņi ierodas Upsalā.

1947–1965
Zviedrija
1947. gadā Konstantīns Raudive un Zenta Mauriņa pārceļas uz Zviedriju. Šeit Raudive un Mauriņa nodzīvo gandrīz divdesmit gadus.

1965
Bādkrocingene
1965. gadā Raudive un Mauriņa atkal dodas uz Vāciju, kur apmetas uz dzīvi Dienvidvācijas kūrortpilsētā Bādkroicingenē, netālu no Šveices robežas.

1966–1974
Römerweg 9, Bad Krozingen
Pēdējā dzīvesvieta Badkrocingenē, Romiešu ielā 9.

Krāslava State Secondary School
Krāslava
Mācījies Krāslavas vidusskolā.

Asūnes pamatskola
Osiuns [o]
Mācījies Asūnes pamatskolā.

Ķepovas pamatskola
Ķepova
Mācījies Ķepavas pamatskolā.

Rīgas Garīgais seminārs
Altonavas iela 6, Rīga
Raudive iestājas un īsu laiku mācās Rīgas Garīgajā seminārā.

1930–1932
Sorbonnas Universitāte
Parīze
1930. gadā ar Kultūras fonda atbalstu Raudive dodas studēt uz Parīzi, kur apgūst filozofiju un literatūru, īpaši pievēršoties grieķu literatūrai un mākslai, Anrī Bergsona u.c. redzamu domātāju darbiem. Ar interesi viņš klausās Karla Gustava Junga lekcijas. Šo studiju rezultātā 1931. gadā iznāk Raudives pētījums - viņa pirmā grāmata "Grieķu un romiešu mīti mākslā".Parīzē Raudivi visvairāk iedvesmo Luvra, viņš to atceras kā lielāko ierosinājumu un pārdzīvojumu vietu.

1932–1934
Madrides Universitāte
Madride
Filozofijas un literatūras studijas. Studiju laikā iztiku nopelnījis, mācot spāņu studentiem krievu valodu.

1934–1936
University of Edinburgh
Edinburga
Literatūras un filozofijas studijas Edinburgas universitātē.

1957
Upsālas Universitāte
Upsala
Upsālas universitātē Raudive iegūst akadēmisko licenciāta grādu, kas atbilst vācu doktora grādam.

Barinauci
Konstantīna Raudives piemiņas akmens uzstādīts Barinaucu sādžā bijušajā mājvietā.

24.07.1982
Römerweg 9, Bad Krozingen
Konstantīna Raudives un Zentas Mauriņas pēdējā dzīvesvietā Badkrocingenē, Romiešu ielā 9 pie nama uzstādīts piemiņas akmens.

1999
Asūnes pamatskola
Skolas iela 12, Asūne
1999. gadā skolā atklāta un darbojas Konstantīna Raudives piemiņas istaba.

02.1933
Salamanka
1933. gada februārī Konstantīns Raudive iepazinies ar Salamankas Universitātes profesoru Migelu de Unamuno.

1936
Florence
1936. gadā, Konstantīna Raudives aicināta, Zenta Mauriņa kopā ar māsu Helgu dodas uz Florenci. Šeit viņa saista savu dzīvi ar Raudivi.Pēc tam abi dodas uz Romu, Venēciju, Šveici, Parīzi.

1935
Žurnāls "Correspondencia Diplomatica"
Anglija
Bijis Anglijā kā spāņu žurnāla "Correspondencia Diplomatica" speciāllīdzstrādnieks.

1942–1944
Laikraksts "Daugavas Vēstnesis" (1941–1944)
Kopā ar Zentu Mauriņu vadījis laikraksta "Daugavas Vēstnesis" literāro un mākslas nodaļu.

1940
1940. gadā Raudivi arestē čekisti.

1942
Reimersa iela 1, Rīga
Vācu okupācijas sākumā Raudive nonācis gestapo. Vācu drošības dienestam bijušas aizdomas par Raudives sakaru ar Valmierā atklātajiem padomju partizāniem, ar Vilmu Brūkleni. Pratināts par krievu valodas pasniegšanu Spānijā, kur starp tās apguvējiem bijusi komuniste Doloresa Ibaruri.Ar Zentas Mauriņas atbalstu Raudive atbrīvots.

Bādkrocingene