Kārlis Baumanis

lv
Ziņot redaktoram

Works: Author (14); Person of reception (2)

Photos: Person in photo(1)

NameKārlis Baumanis
Additional namesBaumaņu Kārlis
Personal informationDievs, svētī Latviju autors
BAUMANIS Kārlis (Baumaņu Kārlis, *1835.11.V Limbažu raj. Viļķenes pag. Indriķa pusmuižā - †1905.10.I  Limbažos; apbed. Limbažu kapsētā) – komponists, Latvijas Valsts himnas  Dievs, svētī Latviju autors, skolotājs, publicists. Bijis sestais bērns Indriķa pusmuižas rentnieka Jākoba B. un lībietes  Annes [dz. Feldmanes] ģimenē. Māc. Limbažu dr. sk. (1846-48), pilsētas vācu elementārskolā (1848-50) un apriņķa skolā (1850-52). No 1853 stud. un 1856 teicami abs. J. Cimzes vadīto SkS Valkā. Bijis mājskolotājs  Valmieras apr. Ķirbižu muižas īpašnieka grāfa Aderkrasa ģimenē (1856-58). 1858 devies uz Spb. Tur nolicis mājskolot. eks., bijis  audzinātājs Sv. Annas bazn. bāreņu namā un skolā (līdz 1859), un mājskolotājs N. Rebindera ģimenē (1859-60). Tad ieguvis ģimn. skolot. tiesības un darb. par vācu val. pasn. Reformātu skolā un Smoļnas Dižciltīgo jaunavu institūtā (1860-81), u. c. māc. iestādēs. B. dzīvoklis Spb  60. un 70. gados kļuvis par tikšanās vietu daudziem latv. studentiem un kult. darbiniekiem. B. bijis Spb. Latv. lasāmās b-bas  biedrs, satīrisko Dunduru almanahu (1875-79) līdzstrādnieks un finansētājs. Idejiski Dunduru turpinājums ir B. publicistiskās, satīriskās lugas. Savā publicistikā B. krasi paudis jaunlatviešu  nostādnes, bijis tautas atmodas ideologs. Viņa tuvākie domubiedri Spb bija Auseklis, Pēteris Gūtmanis, Atis  Kronvalds,  Andrejs Stērste. 1865 B. privāti māc. klaviesp. pie SpbK prof. Franča Černija, tad mūz. teoriju pie V. Tomasa un no 1871 komp. pie V. Hlavāča.  60. un 70. gadu mijā B. sacerējis pirmās tdz. apdares un dz. koriem. Bijis RLB Dziedāš. komisijas loc. (1870-71) un runasvīrs (1871-73). 1873 1. DZSV atskaņotas trīs B. dziesmas, taču tikai divas - Tēvijas dziesma un Daugavas zvejnieku dziesma bijušas kopkora programmā, jo Dievs, svētī Latviju cenzūras dēļ izskanējusi vienīgi atklāšanas aktā. Tomēr  šī dz. jau toreiz ieguva latv. tautas himnas nosaukumu, lai gan vēl ilgi cieta dažādus cenzūras ierobežojumus. 1918, dibinoties Ljas valstij, tā ieguva valsts himnas statusu, ko valdība apstiprināja 1920. 4. VI.  B. kompozīcijas iznāca viņa paša finansētos izdevumos: kora un solo dz. krāj. trīs burtnīcās Austra (1874), a capella vīru kora dz. krāj. Līgo (1874), četru kora dz. burtnīca A. Kronvalda piemiņai Mortuos Plango (1875),  Mūsu Tēvs debesīs jk. ar pavad. (1875). Nepublicēts palicis kopā ar Ausekli veidotais vok. ans. krājums Dziesmu vītols (1877). Nav piepildījies B. nodoms studēt SpbK. 1974 Rīgā pēc gubernatora pavēles tika publiski  sadedzināts krājums Līgo. Cenzūras dēļ neiznāca šī krāj. plānotā  2. daļa, un daudzas kompozīcijas gājušas bojā. B. asā kritika avīzē Baltijas Vēstnesis (1974. 30. X) par Jāņa Cimzes Dziesmu rotas III daļas nelatvisko melodiju izvēli izraisīja  gadu ilgu asu polemiku latv. un vācu presē, pirmoreiz skarot svarīgus latv. folkloristikas jautājumus. 1881 latvju nac. atmodas pretinieku denuncēts un priekšlaicīgi pensionēts, B. atgriezies Ljā, tomēr viņa ped. darbs Spb augsti vērtēts un izpelnījies vairākus valdības apbalvojumus. 1882   B. pārcēlies uz dzīvi Limbažos un bijis viens no turienes Saviesīgās b-bas dibinātājiem (1884), bibliotēkas izveidotājiem, muzikālu un teatrālu vakaru rīkotājiem, 1886-99  viņš vad. b-bas jautājumu  un atbilžu vakarus, 1890-99 sast. un izdevis Īsto  Baltijas kalendāru, kur publ. savas apceres, kuplejas u. c. (pseidonīmi Aco, Ako, Antikangars). B. bijis pirmo latv. solo un kora oriģināldz. autors. Viņa kordz. stils veidojies vācu Liedertafel tradīciju ietekmē, tās bieži formā improvizatoriskas. Savlaik publicistiski aktuāla, bet muzikāli tikai vēsturiska nozīme bijusi B. vok. duetiem (pirmais no tiem – Latvju tautas dziesmu liktens, autora teksts, 1873) un solodziesmām (pirmā – Savām meitiņām par pūru, Auseklis, 1974). No B. > 270 dziesmām nedaudzas izturējušas laika pārbaudi - Tēvijas dziesma (Lapas Mārtiņš), Daugavas zvejnieku dziesma (Fricis Brīvzemnieks), Trimpula (Auseklis), Latviski lai atskan dziesmas (Lapas Mārtiņš), Dievs, svētī Latviju (autora vārdi) un vēl dažas. Lai arī B. dz. biežāk ir profesionāli nevarīgas, „to mūzika, pavadīdama dedzīgu tautisku tekstu, ir iepotējusi daža latvieša sirdī neizdzēšamu mīlestību uz savu tautu un tēviju” (Alunāns Ā., Ievērojami latvieši, I, R. 1887, 35. lpp.). Limbažu kapsētā 1920 atklāts Gustava Šķiltera veidots piemineklis. Kopš 1988 Viļķenes centrā paceļas Viļņa Titāna komponistam veidota piemiņas zīme, 1998 B. piemineklis atklāts Limbažu centrālajā laukumā, (aut. Z. un J. Rapa).
DARBI. SKAŅDARBI. Dziesmas balsij un klav.: Tautai (Auseklis); Zilais kalns (Auseklis) - pavisam 22 dziesmas, t. sk. divi dueti. Vok. ansamblim ar pavad., t. sk. tdz.: ~ 170. Vīru korim a cappella: Trimpula (Auseklis); Latviski lai atskan dziesmas (Lapas Mārtiņš) – pavisam ~ 50 oriģināldz. un ~ 30 tdz. apd. Jauktajam korim a capella: dažas oriģināldz. un tdz. apdares.
Grāmatas: Elemente deutscher Schrift und Sprache, Spb 1865. Lugas: No tumsas caur dūmiem pie gaismas (1876); Wahnwitz  (Neprāts).
DISKOGR.: LP, Dievs, svētī Latviju [LNO vīru koris], 3079, VOX, Rīgā, 30. gadi; CD, Dziesmu svētki [K. Baumanis, Dievs, svētī Latviju. 20. DZSV kopkoris], LRCD 021, Maestro REC, 1998, Rīgā
LIT.: Baumaņu Kārlis miris // Mājas Viesis, 1905, 1.; F. Kr., Baumaņu Kārlis // Balss, 1905, 2; Kr[ūms] A. R., Baumaņu Kārļa apbedīšana // Baltijas Vēstnesis, 1905, 3.; Straume J., Atmiņas par Baumaņu Kārli // Ilustrēts Žurnāls, 1920, 2, 8. lpp.; Misiņš J., Baumaņu Kārļa kompozīcijas un J. Cimzes Dziesmu rota // Ilustrēts Žurnāls, 1926, 6, 197. lpp.; Augusts M., Baumaņu  Kārlis // MNd, 1928, 3/4 – 7/8; Melnalksnis A., Baumaņu Kārlis dzīvē un darbā, R. 1931; Reimanis A., Baumaņu Kārlis, R. 1935; Klotiņš A., Par kādu senu dziesmu // LunM, 1988. 16. IX; Bērziņa V. Pa likteņdziesmas pēdām // Zvaigzne, 1989, 4, 14. Lpp.; Goluba G., Baumaņu Kārlis, R., 1990; Radziņš K., Lepnais latvietis // Atmoda Atpūtai, 1993. 13. I; Lukstiņa L., Baumaņu Kārli atceroties // Brīvā Lja, 1999. 2. I; Grāvītis O., Pirmo Vispārējo dziesmu svētku (1873) pirmais latviešu oriģināldziesmu autors Baumaņu Kārlis // Laiks, 2003. 17. V
I. Žune, A. Klotiņš

BAUMAŅU Kārlis (1835.11.V Viļķenes pag. Indriķu pusmuižā - 1905.10.I Limbažos, turpat apbed.) - dzejnieks un komponists.
Dz. nomnieka ģim. Māc. Limbažu elementārsk. un apriņķa skolā. Beidzis
J. Cimzes skolotāju semināru Valkā (1856). 1856-58 mājskolotājs Ķirbižu
muižā. 1858 Pēterburgā ieguvis skolotāja tiesības. 1858-82 skolotājs dažādās vietās, arī Pēterburgā. Mūziku mācījies pie Pēterburgas ievērojamniem mūzikas pedagogiem. "Dunduru" almanahu līdzstr., satīr. dzejoļu autors. Aktīvi piedalījies Pēterburgas Latv. Lasāmās b-bas sanāksmēs. "Pēterburgas Avīžu" ietekmē attīstījis savas nacionālās idejas. 1868 ievēlēts RLB dziedāšanas kom., vēlāk iecelts par runas vīru. Lugā "No tumsas caur dūmiem pie gaismas" (sar. 1876, cenzūras aizliegta) vērsies pret tumsonību. 70. gados komp. patriot. dziesmas ar F. Brīvzemnieka ("Daugavas zvejnieku dziesma"), J.Ruģēna ("Latviešu draugu dziesma"), Ausekļa ("Trimpula", "Kā Daugava vaida", "Zilais kalns", "Tautai"), saviem tekstiem ("Latviski lai atskan dziesmas", "Latvju tautas dziesmu liktens"," Kur mana tēvija" u.c. ). 1874 iznāca B. dziesmu krāj. "Austra" un "Līga". "Līgu", kurā arī "Dievs, svētī Latviju!" (B. teksts un mūz.) Krāj. "Līgo" Baltijas ģenerālgubernators pavēlēja publisli sadedzināt Daugavmalā. Valsts himnas statusu dziesmai piešķīra Ljas prolklamēšanas aktā 1918 18.XI (valdība apstiprināja 1920 4.VI). 1884 atgriezies Limbažos, darbojas Limbažu Saviesīgajā b-bā. 1889-98 "Īstā Baltijas kalendāra " red., public. tajā arī savus rakstus, dzejoļus, kuplejas. - Ps.: Aco, Ako, Antikangars.
1920 Limbažu kapos uzstādīts G. Šķiltera veidots piemineklis, 1988 Viļķenē - V. Titāna veidots B. piemineklis, 1998 Limbažos atklāts Z.un J. Rapu piemineklis.
L. Reimanis A. Baumaņu Kārlis. R., 1935; Brēms M. Mazi vārdi lielai
dzīvei. R., 1938; Lauberte E. Baumaņu Kārlis.Akadēmiskā Dzīve, 1986, 28; Goluba G. Baumaņu Kārlis. R., 1990.
B. Gudriķe
Occupationsteacher
poet
publicist
composer
Birth place11.05.1835
Education
mācījies
mācījies Limbažu elementārskolā

mācījies
mācījies Limbažu apriņķa skolā

1853–1856
mācījies seminārā
semināra atestāts nedeva skolotāja tiesības
beidzis J.Cimzes skolotāju semināru Valkā

1858
citi izglītības veidi
ieguvis skolotāja tiesības

1860
citi izglītības veidi
ieguva tiesības mācīt vācu valodu
ieguva ģimnāzijas skolotāja tiesības
Place of death10.01.1905
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads
BurriedLimbaži
Limbaži, Limbažu novads
Showing 1-2 of 2 items.
#LocationDateTypeVietas tipsText fragment
   
1Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
10.01.1905Place of deathPilsēta
2Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
(not set)BurriedPilsēta

:Nav norādīta kategorija

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.