Jānis Brigaders

5 pictures

12.09.1856 – 27.02.1936

Jānis Brigaders (1856–1936) – grāmatizdevējs, aktieris, dziedātājs (basbaritons). Rakstnieces Annas Brigaderes brālis, aktrises un dziedātājas Maijas (Annas Vilhelmīnes) Brigaderes vīrs.

Birth time/place

12.09.1856
Vecbaļļas
Dzimis Tērvetes, agrākā Kalnamuižas pagasta "Vecbaļļās".

Place/time of death

27.02.1936
Rīga

Personal information

Dzimis kalpa un audēja Krišjāņa un Lavīzes (dzimušas Vanagas) ģimenē. Māsa - rakstniece Anna Brigadere.
1887. gadā apprecējis aktrisi Annu Veinbergu (skatuves vārdā Maija).

Professional activity

Mācījies Jelgavas reālskolā (1873-1876), bet materiālo apstākļu dēļ pēc tēva nāves no pēdējās klases izstājies. Skolasbiedra, vēlākā literāta Almanzora rosināts, jau skolas laikā nodarbojies ar teātra spēli un dziedāšanu.
No 1876 dzīvojis Rīgā - strādājis J. E. K. Kapteiņa (1845-1915) grāmatu veikalā Ķeniņu ielā 10, sākotnēji par pārdevēju. Uzņēmumam paplašinoties, Brigaders kļuvis par filiāles vadītāju Berga bazārā 5/7, 1892 - tam sašaurinoties - Brigaders pārņēmis filiāli savā īpašumā un sācis nodarboties ar grāmatu izdošanu. Izdevis Annas Brigaderes, Rūdolfa Blaumaņa, Augusta Deglava, Jēkaba Dubura, Jāņa Jaunsudrabiņa, Andreja Pumpura, Raiņa ("Tālas noskaņas zilā vakarā", 1903) u.c. rakstnieku darbus. 1911 viņa uzņēmums pārgājis apgāda "Valters un Rapa" īpašumā.
Līdztekus grāmattirgotāja un izdevēja darbībai Brigaders dziedājis RLB korī, bijis populārs kā viens no dziedātāju kvarteta, 1885 (citur 1884)-1899 profesionāls aktieris Rīgas Latviešu teātrī; 1903-1909 un 1911-1914 RLB Teātra komisijas priekšnieks. Mūža nogalē Nacionālā teātra goda direktors (1920-1936).
No 1897 bijis Berga bazāra krājaizdevu kases, vēlākās 4. Rīgas savstarpējās kredītsabiedrības direktors. 1902-1905 laikraksta "Vārds" līdzizdevējs, laikraksta "Latvija" redaktors (1908-1909) un līdzizdevējs (1906-1914).
1882. gadā laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" iespiesti B. tulkoti stāsti "Rūpīgs tēvs" un "Belladonna". Ar skatuves pseidonīmu J. Lauma tulkojis lugas.

1873-76 māc. Jelgavas reālskolā, bet materiālo apstākļu dēļ no tās izstājies, pēc tam strād. par pārdevēju, vēlāk veikalvedi Rīgā. 1885-99 bijis Rīgas Latviešu teātra aktieris, reizēm uzstājies ar skatuves vārdu Jānis Lauma, ar šo pašu pseidonīmu tulkojis arī lugas t-ra vajadzībām. Līdztekus darbam teātrī kopš 1892. gada bijis grāmatu veikala, vēlāk arī apgāda īpašnieks, vairāku laikrakstu izdevējs, RLB teātra komisijas priekšnieks (1903-1909, 1911-1914) un LNT direkcijas loceklis (1919-1928).
Dziedātāja un aktiera karjeraVokālo mākslu sācis apgūt Jelgavas reālskolā pēc skolotāja un ērģelnieka K. Šuberta (P. Šuberta tēva) ierosmes. 70. gadu nogalē iesaistījies Ādama Ārgaļa vadītajā RLB korī, kopā ar Daci Akmentiņu (toreiz Daci Šteinbergu), Annu Brigaderi-Maiju (toreiz Annu Veinbergu) un Ādamu Ārgali izveidojis vokālo kvartetu; vēlāk dziedājis arī J. Purāta vadītajā latviešu korī. Vēl pirms iesaistīšanās pastāvīgā darbā Rīgas Latviešu teātrī 1883 tēlojis Jāzepu J. Šenka operā Sādžas dakteris. Turpmākajos gados dziedājis galvenās basa un baritona partijas daudzās teātra iestudētajās operās, operetēs un dziesmu lugās. Izcēlies ar staltu augumu un dziļu, spēcīgu balsi, sniegumam bijis raksturīgs straujums, dzedzība, jūsma un impulsivitāte. Lomas ar nozīmīgu vokālo partiju: Jāzeps (J. Šenka Sādžu dakteris, 1883), Ivans Susaņins (P. Austriņa un Burtnieka dziesmu luga Dzīvību priekš cara, pēc M. Gļinkas operas motīviem, 1886), Soģis (R. Planketa operete Korneviļas zvani, 1889), Plumkets (F. Flotova opera Marta, 1897).

Quotes

"Jānī Brigaderā, kurš stalti nostaigāja līdz astoņdesmitam mūža gadam, savienojās apbrīnojama godprātība ar jauku latvisku sirsnību un daudzpusīgu sabiedrisku darbību. Viņa aktiera gaitas, kas sakrita ar latviešu teātra celšanos no laika kavēkļa par mākslu, atceras vairs tikai vecāki ļaudis. Tie, kā arī recenzēti vecos žurnālos vai avīžu komplektos slavē viņa balsi, viņa stalto figūru, sevišķi izceļot Susaņina dziedājumu. [..] Brigadera figūra latviešu sabiedrībā bija redzama, ievērojama. Viņš allaž visur bija klāt: biedrībās, kasēs, komitejās, dziesmu svētkos, bēgļu apgādāšanā u. c. [..]
Viņa mājā viscaur valdīja latviski māksliniecisks gars, pie kā nopelni arī viņa kundzei Maijai un māsai – rakstniecei Annai. Sevišķi priekš kara Brigaderu mājas latviski mākslinieciskai atmosfērai bija vislabākā slava, – še pulcējās Jānis Rozentāls, Rūdolfs Blaumanis un daudzi citi gan mainīt domas, gan priecāties par latviešu sasniegumiem. Laikraksta "Latvija" vērtīgais literāriskais pielikums še tika pārdzīvots un iznēsāts. Kā cēls sargs pār māksliniecisko sabiedrību stāvēja labsirdīgais namatēvs."

Jānis Grīns. Pietrūkst Jāņa Brigadera... Daugava, Nr. 3, 01.03.1936, 266. lpp.

"Spējīgākie, pp. Pūcītis un Brigaders, atstāja veikalus taisni tad, kad īsti varētu iesākt sekmīgāki grāmatniecībā strādāt – tad, kad bija tikuši pie turības un kad bija paši iekrājuši piedzīvojumus šinī darba laukā. Laikam tak viņi atrod nodarbošanos grāmatniecībā par niecīgu – tā viņus neinteresē."

Jānis Misiņš ap 1912. gadu rakstītajās piezīmēs "Par grāmatniecību". No: Konstantīns Karulis. Latviešu kultūras vēstures lappuse. Karogs, Nr. 9, 01.09.1976, 167. lpp.

Affinities

Almanzors - Schoolmate
Anna Brigadere - Sister
Jānis Rapa - Relative
Jānis Rapa - Cousin
Maija Brigadere - Wife

Pseudonym

J. Lauma

Residence

Brīvības iela 58, Rīga
Bijušais Brigadera nams, bijis 1906. gadā celtā īres nama īpašnieks.

Education

1873–1876
Jelgavas reālskola
Lielā iela, Jelgava
Mācījies Jelgavas reālskolā. Pēc tēva nāves no pēdējās klases izstājies.Skolasbiedra, vēlākā literāta Almanzora rosināts, jau skolas laikā nodarbojies ar teātra spēli un dziedāšanu.

Working place

1885–1899
Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga
No 1885. (citur 1884.) līdz 1899. gadam profesionāls aktieris Rīgas Latviešu teātrī.

Participation in organisations

1920–1936
The National Theatre of Latvia
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Mūža nogalē Nacionālā teātra goda direktors.

Buried

Rīgas Pirmie Meža kapi

Awards

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar 1934. gada 7. novembra lēmumu.
III šķira
1934