Indriķis Lēmanis

Dzimis kalpu ģimenē. Skolu sācis apmeklēt vienpadsmit gadu vecumā, bet kara gados mācīšanās bijusi neregulāra.

1919: Lēmaņu ģimene pārcēlusies uz Auces apkārtni. Grūtie sociālie apstākļi un nelegālā literatūra pamudinājusi Indriķi Lēmani iekļauties revolucionārajā kustībā.
1928: laulības ar Elvīru Bušu.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija
1922: dzejolis "Kārlim Lībknehtam" nelegālajā laikrakstā "Jaunais Komunārs"

Stāsti un stāstu krājumi
1932: stāstu krājums "Strādnieku dzīve" (ar pseidonīmu Pēters Zars)
1933: stāstu krājums "Mašīnas" (ar pseidonīmu Pēters Zars)
1934: stāsts "Māte" (ar pseidonīmu Pēters Zars)
1945: stāstu krājums "Klusie varoņi"
1945: stāstu krājums bērniem "Gaišais logs"
1947: stāsts bērniem "Mazais cīnītājs"
1947: stāstu krājums "Kalve"
1951: stāsts "Nākotnes vārdā"
1960: stāstu krājums "Kaujas baterija"

Romāni
1938: "Cietās rokas"
1948–1953: autobiogrāfiskais romāns "Pa dzīves ceļiem" (1–3, fragmenti periodikā 1941)
1955: "Dienas ausmā" (periodikā 1954)

Citi darbi
1937: grāmata "Tālais rīts"
1940: tēlojumi "Nomales vējos"
1945: luga "Kalpu taka" (grāmatā un teātrī)
1954: "Stāstu izlase"
1967: "Izlase"

Literārā darbā Indriķi Lēmani ievadīja Linards Laicens, ar kuru viņš uzturēja sakarus arī pēc Laicena emigrācijas uz PSRS.

Daiļradē galvenokārt pievērsies lauku dzīves tēlojumam no komunistiskās ideoloģijas viedokļa. Indriķa Lēmaņa daiļradei raksturīgs psiholoģisks skatījuma trūkums, koncentrēts, lakonisks stils, skopa, lozungiem līdzīga izteiksme, atmaskojošs, aģitējošs tonis.

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

No krievu valodas
1952: Ivana Popova drāma "Ģimene"
1954: Nikolaja Garina-Mihailovska stāsts "Tjomas bērnība"

"Lēmanis visus savus darbus pakļāvis cīņai par darbaļaužu brīvību. Jau daiļrades ceļa sākumā viņš izvēlas skaudri reālistisku, šķiriski saasinātu tēlojumu."

Bērsons, Ilgonis. Indriķis Lēmanis. Padomju Latvijas rakstnieki. Rīga: Liesma, 1976, 289. lpp.

author
public employee

Alfrēds, Pēters Zars, P. Zars, Z., P., V. Skultēns, Pūpēdis, Pepo, Viens no jaunajiem

–1941
Dīķa iela 11, Rīga

Tukums
Īsu laiku mācījies Tukuma apriņķa Upesmuižas skolā.

1915–1919
Blīdenes pagastskola
Blīdene

1919–1922
Auces Vītiņu skola
Auce
No skolas izslēgts par revolucionāro darbību.

1920
Auce
Darbojās Auces komunistiskajā jaunatnes pagrīdes pulciņā "Sarkanā ausma".

1930–1939
Latvijas Revolucionāro rakstnieku, žurnālistu un mākslinieku nelegālā apvienība
Rīga
Valdes loceklis.

1940–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Latvija
Biedrs.

10.1940–1960
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.

1952
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs.

1922
Rīga
Trīs mēnešu apcietinājums Rīgas Termiņcietumā.

1924–1928
Jelgava
Ieslodzījums par pagrīdes darbību Jelgavas cietumā.

1923
Auce
Kleina kokapstrādāšanas fabrika.

1929–1930
Latvija
Finieru fabrika "Prīma".

1930–1934
Latvija
Kolportieris grāmatnīcā "Laikmets".

1940–1941
Latvijas Radiofons
Rīga
Direktors.

1940–1941
Laikraksts "Literatūras Avīze" (1940–1941)
Rīga
Atbildīgais redaktors.

1942
Laikraksts "Latviešu Strēlnieks"
Krievija
Redakcijas darbinieks un atbildīgais sekretārs.

1943
Laikraksts "Par Padomju Latviju"
Krievija
Atbildīgais redaktors.

1945
Rīga
LPSR Mākslas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks.

1946–1960
LPSR Ministru Padomes Radioraidījumu un televīzijas komiteja
Rīga
Radioraidījumu un televīzijas komitejas priekšsēdētājs.

1928–1929
Krustpils
Obligātais karadienests.

1941–1945
Sarkanā armija
Krievija
Latviešu strēlnieku divīzijas politiskais darbinieks.

1959
Raiņa kapi

Medaļa "PSRS Bruņoto spēku 50 gadi"
1968