Garlībs Helvigs Merķelis
01.11.1769 – 09.05.1850
Garlībs Helvigs MERĶELIS (Merkel, 1769-1850) ir Baltijas vācu rakstnieks, publicists un literatūrkritiķis. Literāro darbību Merķelis uzsāk, strādājot par mājskolotāju Liepupē, ar veltījuma dzejoli baronam Johanam Gustavam fon Aderkasam (1712-1799) 1792. gadā, pasakoties par atbalstu un iespēju izmantot viņa bibliotēku. Latviešu kultūras vēsturē Merķelis ir ievērojams ar publicistisko sacerējumu "Latvieši, sevišķi vidzemnieki, filozofiskā gadu simteņa beigās" (1796/97), sentimentāli romantisko teiku "Vanems Imanta" (1802) un romantizēto skatījumu uz latviešu vēsturi darbā "Vidzemes senatne" (1798-99). Visiem trim iepriekšminētajiem darbiem ir būtiska nozīme latviešu atmodas laikmetā 19. gadsimta otrajā pusē - latviešu tautas vēstures konstrukcijā, latviešu priekšstatu veidošanā par savu pagātni līdz Krusta kariem 13. gadsimtā, kā arī latviešu mitoloģiskā panteona izstrādē. Šajā laikā top veltījumi Merķelim un līdz ar viņa darbiem par latviešu kultūras atslēgas vārdiem kļuvušajiem simboliem - Zilais kalns, Līgo svētki Zilajā kalnā, Vanems Imanta u.c. Andrejs Pumpurs epā "Lāčplēsis" (1888) 6. dziedājuma sākumu - Jāņu svinības Zilajā kalnā veido pēc Merķeļa darba "Vanems Imanta" parauga, šo pašu Merķeļa darbu Ādolfs Alunāns liek savas romantiskās lugas dzejā "Mūsu senči" (1890, publ.1905) pamatā, kura, starp citu, gandrīz kļūst par latviešu pirmās nacionālās operas libreta pamatu. Un tie ir tikai pāris piemēri. 1820. gadā pateicībā Krievijas caram Aleksandram par dzimtbūšanas atcelšanu Baltijā Merķelis publicē darbu "Brīvie latvieši un igauņi", par to viņš saņem 300 sudraba rubļus.
Lai gan Merķeli latvieši tradicionāli saista ar apgaismības laikmetu, viņa dzīves gājums iestiepās līdz 19. gadsimta vidum. Krievijas impērijas vēsturē ļoti nozīmīgi ir Merķeļa publicistiskie sacerējumi pret Napoleona karaspēka iebrukumu Krievijā 1812. gadā, savukārt vācu literatūras vēsturē - nelāgu slavu ieguvusī Merķeļa literatūrkritiskā darbība, peļot vētras un dziņu laikmeta - savu kolēģu un laikabiedru - novatoros sacerējumus. Mazāk zināmas ir Merķeļa darbības lappuses Vācijas un Baltijas publicistikā 19. gadsimta pirmajā pusē: viņš ir vairāku izdevumu ilggadīgs redaktors un neskaitāmu rakstu autors. Bez visa iepriekšminētā Merķelis ir publicējis arī ceļojuma aprakstus, memuārus un darbojies daiļliteratūrā - romānistikas un īsprozas žanros.