Arnolds Pēteris Aizsilnieks

lv
Ziņot redaktoram

Collections (1)

Works: Author (6); Author of the comment (1)

Photos: Person in photo(1)

NameArnolds Pēteris Aizsilnieks
PseudonymA. Dzelzapurvs
SummaryTautsaimnieks, bijušais Latvijas Universitātes profesors, daudzu zinātnisku publikāciju autors Arnolds Pēteris Aizsilnieks (1898–1982) bērnības gados izbaudījis pieticību ikdienā spēja iegūt atzīstamu izglītību un starptautisku atpazīstamību. Pirmais no latviešu tautsaimniekiem analītiski pētījis kooperāciju kā tautsaimniecisku faktoru. 1943. gadā uzsāka darbu pie "Tautsaimniecības vārdnīcas". 1944. gada vēlā rudenī bēgļu laivā devās uz Zviedriju, kur turpināja tautsaimnieka zinātnisko darbību. Zviedrijā izdots fundamentālais pētījums "Latvijas tautsaimniecības vēsture. 1914–1945" (1968). Pazīstams un respektēts nozares speciālists, zinātniskās publikācijas publicētas angļu, zviedru, vācu, holandiešu un un citās valodās. Latvijā pieredzēto, tostarp bērnības iespaidus, vēlāk atklājis atmiņu grāmatā "Dzīves šūpotnēs" (1979), kas dokumentē laiku, vidi, alkas pēc izglītības un personības veidošanos. Autobiogrāfiskie momenti te sasaistīti ar laikmeta tēlojumu, sevišķi saimnieciskās dzīves jomā. Vēstījuma forma vienkārša, dzīva, saistoša. Asprātīgi izmantotas anekdotes. Literatūras jomā darbojies arī kā feļetonists.
Personal informationDzimis zemnieku ģimenē.

1. Pasaules kara laikā evakuējies uz Krieviju.
1944. gadā no Kurzemes uz Gotlandi devās viens, Latvijā palika ģimene – sieva agronome Valija Jurča-Aizsilniece, četras meitas un dēls (viņi nekad vairs nesatikās).
Work


1920: pirmā publikācija – raksts par kooperācijas jautājumiem "Ne skaldīt, bet apvienot!" žurnāla "Kopdarbība" 39. numurā.
1922: sācis publicēt feļetonus ar pseidonīmu A. Dzelzapurvs.
1927: kā agronomijas students par diplomdarbu "Dārzkopju kooperatīvi un to izredzes Latvijā" saņēmis Latvijas Universitātes 1. godalgu.
1927: sākot ar šo gadu, vasaras brīvlaikos studiju nolūkos apmeklēja Eiropas augstskolas.
1933: Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē iesniegts habilitācijas darbs "Paterētāju kooperācija kā tautsaimniecisks faktors".
1937: ievēlēts Rīgas Piensaimniecības savienības valdē.
1938: Kultūras Fonda stipendija studijām ārzemēs.
1943: darbs pie "Tautsaimniecības vārdnīca", darbs pie vārdnīcas tika pabeigts, tomēr kara apstākļu publicēts daļēji.
1944: pavasarī pabeigta doktora disertāciju „Latvijas piena produktu tirgus analīze" (nav aizstāvēta).

Zinātniskus rakstus par tautsaimniecības, kooperatīviem un citiem jautājumiem publicējis izdevumos "Kopdarbība", "Ekonomists", laikrakstā "Latvijas Sargs", "Latvijas Universitātes Rakstos" Tautsaimniecības un tiesību zinātņu sērijā; trimdā – "The Baltic Review", "Latvju Ziņas", "Latvija", "Daugavas Vanagi", arī zviedru, vācu tautsaimniecības nozares izdevumos un citviet.

Piedalījies tautsaimniecības nozares starptautiskās konferencēs, Baltijas Studiju konferencēs, 2x2 nometnēs un citviet.

Trimdā Zviedrijā aktīvi iesaistījā latviešu sabiedriskajā dzīvē, uzstājās ar priekšlasījumiem, referātiem.

Zviedrijā darbojās Latviešu Nacionālā Fonda padomē, organizēja latviešu vēstures lekcijas Stokholmas universitātē, dibināja studentu stipendiju fondu, Zviedrijas latviešu akadēmisko organizāciju, darbojās žurnāla "Brīvība" redakcijā.

Tulkojumi no citām valodām

Tulkojis latviešu valodā: Hedberg, Anders. Zemnieku kopdarbība Dānijā (Rīga 1930) un Oerne, Anders. Setpiņi pamata principi. Kooperatīvās programmas kopsavilkums (Rīga, 1930).

Pētījumi svešvalodās

Publicējis virkni pētījumu par kooperācijas jautājumiem, tostarp "Kooperationens mal och medel" (Kooperācijas mērķi un līdzekļi) Stockholm; grāmatas tulkota un izdota angļu, holandiešu un citās valodās (1948), "Stat och konsument i Sovjet-Ryssland", Stockholm, 1949), "The Co-operative movement in Latvia", Bonn (1962) un citas. Grāmata par kooperāciju Padomju Savienībā no zviedru valodas tulkota arī angļu, vācu un holandiešu valodā. Grāmata par kooperāciju ieteikta par mācību grāmatu zviedru skolās.
Quotations

Par Arnolda Pētera Aizsilnieka profesionālo darbu

"Tautsaimniecības teorija – tautsaimniecības studiju pamatdisciplīna, bija priekšmets, kurā LU ilgus gadus nebija piemērota zinātnieka, un šī katedra atradās sveštautiešu rokās. Pagrieziens radās, kad fakultāte uzdeva Aizsilniekam lasīt lekcijas tautsaimniecības teorijā, un ar to sākās viens no nozīmīgākiem viņa darba posmiem. Plaša praktiska pieredze, izcilas spējas, pedagoga dāvanas un studijas ārzemēs deva Aizsilniekam iespēju nostādīt tautsaimniecības teoriju LU uz moderniem pamatiem. Studenti pirmo reizi dabūja īsteni iepazīties ar tautsaimniecības teorijas problēmām."

Latvju Ziņas
, 1948, 21. februāris.

".. pirmais starp latviešu tautsaimniekiem, kas sāka lietot modernās tautsaimniecības pētīšanas metodes Latvijas saimniecības problēmu analīzei."

Zīverts, K. Latvija Amerikā, 1958, 22. februāris.

"A. Aizsilnieks izmanto savus brīvlaikus, lai dotos uz rietumiem studiju ceļojumā – Zviedriju, vēlākos gados Vāciju, Austriju, Ungāriju, Sveici, Norvēģiju, Dāniju. [..] Šie studiju ceļojumi ved viņu pie rietumiem, viņš apgūst plašo pasaules elpu un skatās uz lietām daudz dziļāk, kritiskāk un plašāk. Latviskais temperaments un centība viņā laimīgi apvienojusies ar rietumnieka kritisko prātu, toleranci un vienkāršību. A. Aizsilnieks ir pirmais, kas iepazīstina savus akadēmiskos kollēgas ar tautsaimniecības modernajām pamatdisciplinām un sāk lietot modernas, pētniecības metodes, noskaidro Latvijas kooperācijas kļūdas un rāda ceļu pretī tās uzplaukumam. Teoriju īstenošanai vajadzīgi praktiski darītāji – A. Aizsilnieks vada kooperācijas darbinieku kursus un noorganizē kooperācijas skolu Rīgā."

Latvija
, 1958, 15. februāris.

"Aizsilnieka mūža apraksts varētu kļūt par "bestselleru", jo tas ir tik raibs, piedzīvojumiem un pieredzējumiem pieblīvēts, ka tādu nevarētu izgudrot visdzīvākā rakstnieka fantāzija."

Dunsdorfs, Edgars. Tautsaimnieka jubileja. Austrālijas Latvietis, 1958, 15. februāris.

"Tie, kas L. Universitātē ir klau
sījušies prof. A. Aizsilnieka lekcijas, atcerēsies viņa vienmēr saistošo stāstījumu, jautro prātu, aso domu. Viņš arvien pasvītrojis, ka universitātei jāsagatavo pirmklasīgi speciālisti un tādēļ jāstāda arī augstas prasības."

Vērzemnieks, Emīls. Izcila tautsaimnieka mūža darbs. Laiks, 1958, 22. februāris.


Par grāmatu "Latvijas tautsaimniecības vēsture. 1914–1945" (1968)


".. grāmata viegli un ar interesi lasāma. Katram, kas ir dzīvojis līdz mūsu tautai vai ari, kas vēlas iepazīties ar šiem apstākļiem no grāmatām, lai tad pats labāk izprastu mūsu tautas dzīves un attīstības ceļus, ši ir ieteicama lasāmviela. [..] Savu pētījumu autors ir iedalījis laika posmos: 1. Kara krustugunis 1914–1920 (krievu kara saimniecība, vācu okupācijas saimniecība, padomju okupācijas saimniecība, atbrīvošanas cīņas un saimniecība); 2. Saimniecības jaunuzbūve 1920–1922; 3. Saimnieciskais uzplaukums 1923–1931; 4. Cīņa ar saimniecisko depresiju 1930–1933; 5. Tautas saimniecības pārkārtojums 1934–1940; 6. Latvijas saimniecības ārdīšana 1940–1945 (padomju okupācija 1940–1941, vācu okupācija 1944–1945". Katrā no šiem laikmetiem aplūkota atsevišķi lauksaimniecība, rūpniecība, nauda, darba apstākļi.

Valters, Nikolajs. Latvija, 1968, 8. jūnijs.

Trimdā ir radies ari prof. A. Aizsilnieka monumentālais darbs "Latvijas saimniecības vēsture 1914.–1945." Šis milzīgais darbs, ko autors veicis ar lielu rūpību un precizitāti, vācot pieejamos materiālus Eiropas un Amerikas bibliotēkās, archīvos, un šo materiālu apstrādāšanai pielietojot zinātniskas metodes, padara sējumu par pamatdarbu. Tas saista ikvienu, kas ar savu darbu ir piedalījies neatkarīgās Latvijas saimniecības veidošanā, tas saista ikvienu, kas interesējies par vēl maz pētītiem un apcerētiem Latvijas saimniecības jautājumiem, tas saista un saistīs to trimdas latviešu jauno paaudzi, kurai ir un būs vēlēšanās iedziļināties savu senču brīvās un patstāvīgās valsts saimniecības attīstībā.

Universitas
, Nr. 41, 1978.

Par atmiņu grāmatu "Dzīves šūpotnes" (1979)

"Dzīves šūpotnēs aptver laikmetu no pagājušā gadu simteņa beigām līdz tam liktenīgajam brīdim, kad bēgļu vilnis autoru līdz ar citiem likteņa brāļiem, iešūpo zviedru zemē. Aizsilnieka dzīves stāsts ir tipisks latviešu censoņa dzīves stāsts, kas, sākdams no knapiem lauku apstākļiem Vidzemē, ar nerimstošu enerģiju censdamies pēc izglītības, ieguvis ievērojamu zinātnieka un saimnieciska darbinieka stāvokli latviešu sabiedrībā."

Vārpiņš, Edgars. Dzīves šūpotnēs – atmiņas. Latvija, 1979, 28. aprīlis.

"Tas ir stāsts par to, kā samērā trūcīgs lauku jauneklis dažādu politisku režīmu maiņās izlauž sev ceļu uz augstāko ekonomisko izglītību. īsi un koncentrēti autors parāda to, kas raksturīgs dažādo laikmetu apstākļiem, sevišķi saimnieciskās dzīves jomā (dažkārt viņš norāda uz attiecīgajām nodaļām "Latvijas saimniecības vēsture"). Grāmata ir savā ziņā cildinājums praktiskajam darbam un šī darba darītājiem – cilvēku dzīvei nepieciešamo vērtību radītājiem.

Ģērmanis, Uldis. Tautsaimnieka atmiņas. Laiks, 1979, 23. maijs.

Occupationsowner
cameraman
author
economist
Birth place21.02.1898
Grostonas pagasts, Madonas apriņķis, Latvija, bet audzis un skolas gaitas sācis Saikavā.

EducationSaikava
Saikava , Praulienas pagasts, Madonas novads
Mācījies Saikavas pamatskolā.

1908–1914
Jēkabpils
Jēkabpils
Mācījies Tirdzniecības skolā.

1921–1927
University of Latvia
Studējis Lauksaimniecības fakultātē, studijas beidzis kā eksterns.

1927–1932
University of Latvia
Rīga
Rīga

Studējis Tautsaimniecības nodaļā Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, studijas beidzis ar ekonomisko zinātņu kandidāta grādu ar diplomdarbu "Paju loma Lielbritānijas patērētāju kooperatīvos".


1933–1934

Papildinājis zināšanas vairākās Amerikas universitātēs.


1935

Studējis kā Rokfellera fonda stipendiāts.


1973

Uzturējies pētnieciskos nolūkos ASV.

Working place1914
Dubulti
Jūrmala
Darbvedis un kancelejas pārzinis Luda Bērziņa un F. Šmidtchena privātģimnāzijā.

1917–1920
Taganroga
Taganrog, Rostov Oblast, Russia
Strādājis kooperatīvos uzņēmumos.

1921–1924

Instruktors revidents lauku patērētāju biedrību savienībā "Konzums".


1921

Latvijas Kooperatīvu padomes darbvedis, kopš 1921. gada paralēli studijām.


1924–1929

Darbvedis Latvijas kooperatīvu kongresa padomē.


1928
University of Latvia

Kooperācijas teorijas katedras asistents.


1928–1931

"Konzums" kooperācijas kursu vadītājs.


1932–1933

Žurnāla "Kopdarbība" redaktors.


1935–1944
University of Latvia

Tautsaimniecības teorijas katedras docents, vēlāk ārkārtas profesors (kopš 1939); lasīja lekcijas tautsaimniecības teorijā, vēsturē un tirdzniecības politikā.


1938
Rīga
Rīga
Rīgas Patērētāju biedrības "Vienība" padomes priekšsēdis.

1941–1942

Centrālās savienības "Turība" galvenais direktors.


1945–1947
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Strādāja "Kooperativa Fӧrbundet" (Kooperatīvu savienība).

1946 (Date is approximate)
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Stokholmas Latviešu vakara ģimnāzijas direktors.


1947–1955
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Strādāja Konjunktūras institūtā (Konjunkturinstitutet) un Stokholmas universitatē.


1968
Vesterosa
Västerås, Västmanland, Sweden
Žurnāla "Brīvība" līdzstrādnieks kopš 1968. gada.
Service1920–1921
Latvian Army
Emigrated00.10.1944
Zviedrija
Sweden

Ar bēgļu laivu piestāja Fīdē, Gotlandē, pēc tam pārcēlās uz Stokholmu.

Place of death04.06.1982
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

RewardsKrišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstu "Lauku patērētāju biedrību nesekmju cēloņi periodā no 1929. g. līdz 1934. g.".
1939

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Latvijas saimniecības vēsture, 1914–1945".
1968

Showing 1-12 of 12 items.
#LocationDateTypeVietas tipsText fragment
   
1Jēkabpils
(Jēkabpils)
1908 - 1914EducationPilsēta
2Saikava
(Saikava , Praulienas pagasts, Madonas novads)
(not set)EducationCiems
3Dubulti
(Jūrmala)
1914Working placePilsētas daļa
4Taganroga
(Taganrog, Rostov Oblast, Russia)
1917 - 1920Working placePilsēta
5Rīga
(Rīga)
1927 - 1932EducationPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1938Working placePilsēta
7Zviedrija
(Sweden)
30.09.1944EmigratedValsts
8Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1945 - 1947Working placePilsēta
9Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1946Working placePilsēta
10Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1947 - 1955Working placePilsēta
11Vesterosa
(Västerås, Västmanland, Sweden)
1968Working placePilsēta
12Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
04.06.1982Place of deathPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.