Valda Mora

lv
Ziņot redaktoram

@@@@: Author (46); Author of the comment (1); Person of reception (13)

Ilustrācijas: Person in photo(2)

NimiValda Mora
Papildu vārdiMoora, Upmale
KopsavilkumsDzejniece Valda Mora (1902– 2001) dzimusi Lēdurgā, strādājusi par skolotāju Rīgā. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, 1951. gadā izceļojusi uz ASV. Dzejoļu krājumu "Svešam draugam" (1929) un "Apburtais laiks" (1980) autore. Rakstījusi ludziņas bērniem. Henrija Moora māsa.
Personiska informācijaDzimusi skolotāja Georga Moora un viņa sievas Bertas Mooras ģimenē. Ģimenē valdījuši reliģiski tikumi un konservatīvs gars. Tēvs, Cimzes skolotāju semināra absolvents, Lēdurgas skolas pārzinis un ērģelnieks, dievinājis Jāni Cimzi un skolā, kur Mooru ģimene dzīvojusi, vienmēr valdījis mūzikas gars. Mūzikālos vakaros ciemojušies arī brāļi Kaudzītes.
1917–1919: kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Krieviju.
1944: emigrējusi uz Vāciju.
1951: izceļojusi uz ASV.
Profesionālā darbība1920: pirmā publikācija – dzejolis "Ceļš kalnā" žurnālā "Darba Jaunatne" (1. nr.).

Moras dzejoļi publicēti laikrakstos "Latvis", "Brīvā Zeme", "Jaunākās Ziņas", vēlāk arī "Vircburgas Vēstnesis", "Jaunā Gaita" u.c.


Dzeja

"Svešam draugam" (1929)
"Apburtais laiks" (1980)

Dzejas izlases

"Jāsteidzas dzīvot" (1997)
"Ar ielāpu uz svārkiem" (2001)

Lugas bērniem

"Ziemassvētku sapnis" (1924)
"Nakts Betlēmē" (1927)
"Ko redzēja Daugaviņa..." (1934)
"Ziemassvētku priekšvakarā" (1934)
"Māmiņai" (1935)
"Pelnrušķīte" (1937)
"Ziemassvētki lauku sētā" (1937)

Citi darbi bērniem

"Kārais lācēns Miks" (1943)
"Tracis sētā" (1944)

Ar Edvardas vārdu tēlota Jāņa Plauža romānā "Ziemeļnieks" (1936).

Valdas Moras dzejoļi daudz arī komponēti (komponisti: Jānis Mediņš, Alfrēds Feils, Māris Lasmanis, Andrejs Jansons, Brigita Ritmane, Romualds Jermaks, Arnolds Lapiņš, Ilze Arne, Rihards Dubra u.c.)
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Svešam draugam" (Autores izdevums, 1930)

"Viņas panti jau rit veikli un uzrakstīti tīri literāriski, bet viņos pa lielākai daļai vēl trūkst tā patiesā dzejas zelta, t. i. stipras, suģestējošas īpatnības, jaunradošas izdomas un svaigas iztēles. Parastie tēli, parastās situācijas, jaunā tehniskā savirknējumā, dažādu detaļu atsvaidzināti, sniegti šeit ar diezgan bagātu roku. (..) Lasot Valdu Moori, bieži tā vien uzmācās bailes, ka te pirmā vietā – ārējā izmaņa, ka te daudz kas iet uz tīrās tehnikas konta, bet tā kā mazāk dvēseles patiesā iekšēja satura. Ārišķību te daudz – te bieži skrien vētras pa līmeņa virsu, – bet ārišķība jau ir poza, poza – imitācija, un imitācija – arvien kaut kas neīsts, no kā īsti vērtību meklētāji novēršas. Valdas Moores rinda rit viegli un skanīgi, un mēs šais veiklos pantos noklausāmies kā garām aizripojošā vilcienā, nezinādami un neuzminējuši, kurp viņš traucas un kādas vērtības viņš sevī aizved. Ka Valdas Moores skats veras galvenā kārtā uz parādību ārieni, tam labs piemērs viņas "Leijerkastnieka dziesma". Šis leijerkastnieks no savas dvēseles smeldzes tikpat ka nekā nespēj rādīt, bet viņa apziņā bez gala rindojas šādi priekšstati: zīda aizkari, buduārs, svaigas puķes, mīlas tīkli, raibi sapņi, baltas rokas, aktieris, skatuve, kvēlais džesbends, kairas ēnas, jautra deja, maiga seja, glezna sieva, trakots švīts, jautri soļi, pārgalvīgas dzīru balsis utt. Te redzam, ka šī ubaga galva pildīta ar daždažādiem moderna dendija un īsta baudītāja pārdzīvojumam raksturīgiem priekšstatiem, ka šis dzīves pabērns domā par visu un daudz ko ārpus sevis eksistējošu (jo autore liek viņam tā domāt), tikai ne par sevi, savām likstām un bēdām, – paša iekšienē viņa skats neveras. (..) Pie pozitīvā Valdas Moores dzejā šī krājuma labākos paraugos es gribu pieskaitīt dažas tīri psiholoģiskas dabas vērtības, kā piem., tās ielīksmotās jaunības izjūtas, dvēseles straujumu, savvaļību, drošību, gaišumu, saucošās dzīvības balsis, prieku, pat pārgalvību, kas dveš no viena otra īsti iepriecinoša viņas dzejoļa, un kas šais atsevišķos gadījumos nodod par viņas spējām daudz labāku liecību kā par dažu labu par viņu jau daudz vecāku un daudz plašāk pazīstamu dzejnieci. Valdai Moorei ir dzejoļi – un tas zīmējas uz šīs grāmatiņas mazāko daļu, kur kā par spīti manam iepriekšējam raksturojumam, kam arī ir savs stiprs pamats, varam konstatēt, ka šais pantos rakstītais tomēr
pastiprināti izjusts, pārdzīvots, sniegts viengabalainā lējumā un labi secinātās rindās ar teicamu koncentrāciju, vienkāršību un skaidrību. Ir dzejoļi, kur viņa ir tik patīkami neliekuļota, skaidra konkrēta, tādu teicamu plastiku un tik vijīgi plūstoša, ka, balstoties uz tiem, bez sevišķas skepses gribas domāt par viņas turpmākiem panākumiem. Te ir ekspresija, trauksme, spraigums, melodiska noskaņa, pāri kūsājoša līksme, jo Valda Moore ir patētiska dzejniece, un viņas grāmatas labākās lappuses lasot tā vien liekas, ka viņas rindām vajaga trauksmaini brāzties un skanēt."

Antons Bārda. Valda Moora. Svešam draugam. Daugava, Nr. 4, 1.04.1930.


Par dzejoļu krājumu "Apburtais laiks" (Grāmatu Draugs, 1980)

"Valdas Moras dzeja ir tieša – kāda konkrēta pārdzīvojuma atbalsošana, un visi krājuma dzejoļi, atskaitot dažus, datēti ar rašanas gada skaitli, sākot ar 1924. un beidzot ar 1980. gadu. Līdz ar to krājumam zināmā mēra ir retrospektīvas izlases raksturs, ar plašu, sešās nodaļas iedalītu tematiku. Tā veido apli, kurā asi sūrst tautas nacionālā traģēdija, vīzijas par dzimteni un tās dabas piemīlību, īpaši atmiņas par Rīgu, reliģiski motīvi, mīlestības pārdzīvojumi un skaistuma, saskaņas alkas, rūgtas ironijas un satīriski toņi par tagadējās pasaules it kā lielajiem sasniegumiem un tajā pašā laikā drūmu nevarību. "

Kārlis Rabācs. Apburtais laiks. "Laiks" Nr. 94, 22.11.1980.



"Dzejoļu krājumā "Svešam draugam" (1929) tēloti romantismam tradicionāli konflikti – sapnis un tā netveramība, alkas pēc nebijušā, garīgā mīlestība un kaislības, dabas pretstatījums pilsētai un mehanizētai civilizācijai. Intonatīvi dominē azartisks temperaments, hedonisks skurbums, cildinot juteklisku dzīvi kā dvēselisku pašvērtību. Vācu okupācijas gados popularitāti ieguvusi dziesma "Zilais lakatiņš" (komponists Eduards Rozenštrauhs) ar Moras tekstu. Dzejoļu krājumā "Apburtais laiks" (1980) dzīves elēģiska apcere, vienota ar prieka un dzīvības skurbuma cildinājumu, tautas vitālā spēka apliecinājums saistīts ar dabas skaistuma un mākslinieciskās jaunrades patosu."

Viesturs Vecgrāvis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
SaiknesHenrijs Moors - Brother
Nodarbesõpetaja
luuletaja
Birth place24.03.1902
Lēdurga
Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads
EducationLēdurgas draudzes skola
Lēdurga
Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads
1914–1915
Krotova ģimnāzija
Rīga
Rīga

Šajā laikā mācījusies arī Gižicka mūzikas skolā.


1916–1917
Neijas ģimnāzija
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
1917 (Kuupäev on ligikaudne)
Krievija
Russia

Staraja Rusas ģimnāzija


1919
Omska
Omsk, Omsk Oblast

Omskas vidusskola


1920 (Kuupäev on ligikaudne)
Rīga
Rīga

Beigusi skolotāju kursus.

Working place1920–1944
Rīgas 17. pamatskola
Rīga
Rīga
Skolotāja

1944–00.04.1945
Berlīne
Berlin, Germany
Strādājusi "Telefunkena" birojā.

1945–1947
Berlīne
Berlin, Germany
Strādājusi amerikāņu armijas Zilā krusta klubā.

1951
Longailenda
Long Island, New York, United States

Strādājusi par kopēju slimnīcā; par "American Express" firmas kantoristi.

Participation in organisations1926
Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Rīga
Rīga
Emigrated1917–1919
Krievija
Russia
27.09.1944
Berlīne
Berlin, Germany

Pēc Berlīnes sadalīšanas 1945. gadā Mora dzīvo un strādā amerikāņu sektorā.


1947–1951
Vircburga
Würzburg, Bavaria, Germany
1951
Longailenda
Long Island, New York, United States
Detention30.03.1947–31.04.1947
Vanzē
Wannsee, Berlin, Germany

Amerikāņi Moru apcietina un kopā ar igauņiem, lietuviešiem, ukraiņiem, krieviem, vāciešiem ievieto koncentrācijas nometnē pie Vanzē ezera. Iemesls: Padomju Savienība Moru un pārējos pieprasījusi izdošanai. Bet, tā kā oficiālas apsūdzības nav, Valdu Moru atbrīvo un ar amerikāņu militāro vilcienu aizved uz amerikāņu zonu, uz Vircburgu.

Place of death06.03.2001
Ņujorka
New York, USA
Näitan 18 üksusest 1-18.
#KohtKuupäevKategooriaTüüpVietas tipsTeksta fragments
   
1Lēdurga
(Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads)
24.03.1902(Nav norādīts)Birth placeCiems
2Rīga
(Rīga)
1914 - 1915(Nav norādīts)EducationPilsēta
3Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1916 - 1917(Nav norādīts)EducationPilsēta
4Krievija
(Russia)
1917(Nav norādīts)EducationValsts
5Krievija
(Russia)
1917 - 1919(Nav norādīts)EmigratedValsts
6Omska
(Omsk, Omsk Oblast)
1919(Nav norādīts)EducationPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1920(Nav norādīts)EducationPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1920 - 1944(Nav norādīts)Working placePilsēta
9Rīga
(Rīga)
1926(Nav norādīts)Participation in organisationsPilsēta
10Berlīne
(Berlin, Germany)
1944 - 31.03.1945(Nav norādīts)Working placePilsēta
11Berlīne
(Berlin, Germany)
27.09.1944(Nav norādīts)EmigratedPilsēta
12Berlīne
(Berlin, Germany)
1945 - 1947(Nav norādīts)Working placePilsēta
13Vircburga
(Würzburg, Bavaria, Germany)
1947 - 1951(Nav norādīts)EmigratedPilsēta
14Lēdurga
(Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)EducationCiems
15Vanzē
(Wannsee, Berlin, Germany)
30.03.1947 - 01.05.1947(Nav norādīts)DetentionPilsētas daļa
16Longailenda
(Long Island, New York, United States)
1951(Nav norādīts)EmigratedSala
17Longailenda
(Long Island, New York, United States)
1951(Nav norādīts)Working placeSala
18Ņujorka
(New York, USA)
06.03.2001(Nav norādīts)Place of deathPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.