Melānija Vanaga

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (2)

@@@@: Author (14); Person of reception (14)

Audio/video: Narrator (2)

Ilustrācijas: Person in photo(3)

NimiMelānija Vanaga
Dzimtais vārdsMelānija Šleija
KopsavilkumsMelānija Vanaga (1905–1997), rakstniece. Kultūrvēsturiskas epopejas septiņās grāmatās "Dvēseļu pulcēšana" (1993–1999) autore. Grāmatas stāsta par latviešu tautas vēsturē svarīgiem notikumiem no 17. gadsimta līdz mūsdienām. Plaši atspoguļots 20. gadsimts. Stāstījumu papildina dokumenti, ļaužu atmiņas, teikas, vēsturiski, ģeogrāfiski un etnogrāfiski fakti. Grāmata "Veļupes krastā" ir viens no spilgtākajiem Sibīrijas izsūtījuma tēlojumiem latviešu literatūrā.

Personiska informācijaDzimusi lauksaimnieka, lauku bankas grāmatveža Jāņa Šleijas ģimenē. Māte – Emīlija Šleija – dzimusi Ņamis – Āraišu baznīcas pērmindera meita.
1912: mācījusies Amatas (Doles) skolā.
1925: beigusi Cēsu vidusskolu (sākumā M. Neijas sieviešu ģimnāzija).
1925–32: studējusi LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļu.
1931: laulības ar žurnālistu Aleksandru Vanagu (nošauts 1942. gadā).
1932: piedzimst dēls Alnis Vanags (1932–1990)
1929–38: strādājusi Rīgas apgabaltiesā un zvērināto advokātu juridiskajā konsultācijā Tiesu palātā, līdztekus strādājusi Latvijas radiofonā un laikrakstā "Brīvā Zeme".
No 1938: kad vīru Aleksandru Vanagu pārceļ no laikraksta "Brīvā Zeme" uz Daugavpili par laikraksta "Daugavas Vēstnesis" atbildīgo redaktoru, ģimene dzīvo Daugavpilī. Melānija Vanaga vadījusi laikraksta "Daugavpils Vēstnesis" nodaļu "Mājsolim".
1940: atbrīvota no darba, dzīvojusi Drabešu pagastā.
1941. gada 14. jūnijs: kopā ar dēlu Alni izsūtīta uz Sibīriju, dzīvojusi Krasnojarskas novada Tjuhtetas rajonā. Strādājusi dažādus darbus, galvenokārt Tjuhtetas lopu bāzē.
1957: atgriezusies Latvijā, dzīvojusi Cēsu rajona Drabešu ciemā.
1957–62: strādājusi par kolhoza gani.
Kopš 1962: dzīvojusi Rīgā pie dēla, 2 gadus strādājusi Jūrnieku ēdnīcā par garderobisti.
1994: apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Profesionālā darbība1930: sākusi publicēties. Rakstījusi aprakstus un esejas.
No 1958: vākusi materiālus par dzimtā pagasta un tā apkārtnes māju vēsturi, teiku pierakstus, dokumentus. Vākums 100 sējumos daļēji deponēts Nacionālajā bibliotēkā. Uz šo materiālu pamata uzrakstīta kultūrvēsturiska epopeja "Dvēseļu pulcēšana" (7. sējumi).
1991: "Ceļi un atceļi" (atmiņu, dzejoļu un eseju krājums kopā ar Astrīdi Ivasku).

"Dvēseļu pulcēšana"

1991: "Veļupes krastā" (kardināla J. Vaivoda prēmija, 1993)
1993: "Tēvacilts" (E. Veidenbauma prēmija, 1994)
1995: "Mātescilts"
1995: "Baiļu birgā"
1996: "Dziesmu vara"
1997: "Iedzīvoju pasakā"
1998: "Saules gadi un dzisums"



2010: teātra izrāde "Veļupes krastā" (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Valters Sīlis).
2016: filma "Melānijas hronika" uzņemta pēc grāmatas "Veļupes krastā" motīviem (Mistrus Media, režisors Viesturs Kairišs).
Citātu galerija"Šī grāmatu virkne ["Dvēseļu pulcēšana"] ir unikāls veikums latviešu literatūrā, tajās attēlota vairāku paaudžu, kā arī pašas Melānijas Vanagas dzīve latviešu tautas vēstures kontekstā. "Veļupes krastā" ir viens no spilgtākajiem Sibīrijas izsūtījuma tēlojumiem latviešu literatūrā."

Astrīda Vite. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Par grāmatu "Mātescilts" (1995)

"No vienas puses, tā ir iespaidīgāka par jebkuru vēsturisko romānu vai līdz šim lasītajām memuāru grāmatām, no otras apbrīnojami viegli gaistošs un trausls (t.i., viegli aizmirstams) veidojums. Žanrisko piederību pietiekami skaidri formulējusi autore. Proti, Mātescilts nav ne atmiņas, ne beletrizēts vēsturisks pētījums, ne arī kas cits tamlīdzīgs, bet gan, īsi un precīzi, "dvēseļu pulcēšana" (ne katrs autors spējīgs radīt savu personisko žanru). Arī žanra specifiku brīnišķīgi definējusi pati Melānija Vanaga: "..par to, ko es rakstu, vēl neviens nav rakstījis un neviens cits bez manis arī nevar uzrakstīt." Jebkurš vētures apcerētājs – vis
viens, literāts vai vēsturnieks, profesionālis vai diletants saskaras ar milzīgo savulaik jau sacerēto vēsturisko tekstu spiedienu, kas parasti ievirza viņa rakstīto jau iepriekš paredzamā gultnē. Ir "lielā" vēsture (valdītāju biogrāfijas, sociālie satricinājumi, kari, līķu piramīdas), un ir "mazā" vēsture, kas viscaur pakļaujas un piekļaujas "lielajai". Citiem vārdiem, "mazā" vēsture ir neobligāts "lielās" komentārs (šāda attieksme labi jūtama bezmaz visās līdz šim izdotajās memuāru grāmatās). Manuprāt, tieši šā tekstu blāķa spiediena trūkums rada Melānijas Vanagas grāmatas pievilcību. Tā nav vēsture tajā nozīmē, kādā mēs to parasti uztveram – kā faktu un notikumu ķēdīti, kurā viss ir savā vietā un kur katrs fakts rada par sevi mānīgu
priekšstatu, ka tas bijis nepieciešams un likumsakarīgs. Tā nav arī vēstures koncepcija (kaut ari pieļauju iespēju, ka, iznākot visiem Dvēseļu pulcēšanas sējumiem, varēs saskatīt Melānijas Vanagas visai specifisko
vēstures koncepciju). Visdrīzāk tā ir absolūtā brīvība: klīstot pa tām cita acīm knapi samanāmajām spēka līnijām, ko vēstures tekstā ir ieaudusi Melānijas Vanagas dzimta, viņa kā personisku pārdzīvojumu uztver visu vēsturi, nešķirodama faktus un notikumus lielos un mazos."

Guntis Berelis. Tas, ko neviens cits nevar uzrakstīt. Diena, Nr.116 (19.05.1995)

Nodarbesajakirjanik
author
Birth time/place04.09.1905
Drabeši
Drabeši, Drabešu pagasts, Amatas novads
Dzimusi Drabešu pagasta Sermuļos.

Residence1925–1938
Rīga
Rīga

1938–1940
Daugavpils
Daugavpils, Daugavpils novads

1940–1941
Drabešu pagasts
Drabešu pagasts, Amatas novads

1941–1957
Tjuhteta
Tyuhtet, Krasnoyarsk Krai, Russia

1957–1962
Cēsu novads
Cēsu novads

1962–1997
Rīga
Rīga
Education1912
Amatas pamatskola
Amatas pagasts
Amatas pagasts, Amatas novads

Mācījusies Doles (Amatas) pamatskolā.


1925
Cēsu Valsts ģimnāzija
Raunas iela 7, Cēsis
Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

1925
Margaritas Neijas sieviešu ģimnāzija
Raunas iela 7, Cēsis
Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

1925–1934
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: tieslietas.

Working place1929–1932 (Kuupäev on ligikaudne)
Rīga
Rīga

Strādājusi Rīgas apgabaltiesā un zvērināto advokātu juridiskajā konsultācijā Tiesu palātā.


1932–1938 (Kuupäev on ligikaudne)
Laikraksts "Brīvā Zeme"
Rīga
Rīga

1932–1938 (Kuupäev on ligikaudne)
Latvijas Radiofons
Doma laukums 8, Rīga
Doma laukums 8, Rīga, LV-1050

1938–1940
Laikraksts "Daugavpils Vēstnesis"
Daugavpils
Daugavpils, Daugavpils novads
Vadījusi laikraksta "Daugavpils Vēstnesis" nodaļu "Mājsolim".

1941–1957
Tjuhteta
Tyuhtet, Krasnoyarsk Krai, Russia
Strādājusi dažādus darbus, galvenokārt Tjuhtetas lopu bāzē.

1957–1962
Cēsu novads
Cēsu novads
Strādājusi par gani Cēsu rajona kolhozā.

1962–1964
Rīga
Rīga
Strādājusi Jūrnieku ēdnīcā par garderobisti.
Deported14.06.1941–1957
Tjuhteta
Tyuhtet, Krasnoyarsk Krai, Russia
Place/time of death23.09.1997
Rīga
Rīga
Burried28.09.1997
Baltezera kapi
"Baltezera kapi", Baltezers, Ādažu novads, LV-2164
Museums2000
Amatas pamatskola
Amatas pagasts
Amatas pagasts, Amatas novads

Melānijas Vanagas piemiņas istaba.


2014
Melānijas Vanagas muzeja virtuālā ekspozīcija "Esi pats!" Ekspozīcijas pamatā ir padomju varas represijas pret Latvijas iedzīvotājiem no pagājušā gadsimta 40. gada līdz 1957. gadam. Ekspozīciju veido piecu personu Aļņa Vanaga un vēl četru bērnu, ar kuriem kopā viņš nonāk Sibīrijā, stāsti. Viņi visi ir pieminēti Melānijas Vanagas autobiogrāfiskajā darbā "Veļupes krastā", taču viņu stāsti tur nav izvērsti.Ekspozīcijas autore: kultūras vēsturnieces Elīna Kalniņa.

http://www.esipats.lv/
ApbalvojumiKardināla Juliāna Vaivoda fonda balva
Veļupes krastā
Balva piešķirta par Sibīrijas atmiņu grāmatu "Veļupes krastā".
1993

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1994. gada 7. novembra lēmumu.
IV šķira
1994

Eduarda Veidenbauma literārā prēmija
Prēmija piešķirta par dokumentālo romānu virknes "Dvēseļu pulcēšana" pirmo grāmatu "Tēvu cilts".
1994



Näitan 22 üksusest 1-20.
#KohtKuupäevTüüpVietas tips
  
1Drabeši
(Drabeši, Drabešu pagasts, Amatas novads)
04.09.1905(määramata)Ciems
2Daugavpils
(Daugavpils, Daugavpils novads)
1938 - 1940(määramata)Pilsēta
3Rīga
(Rīga)
1962 - 1997(määramata)Pilsēta
4Tjuhteta
(Tyuhtet, Krasnoyarsk Krai, Russia)
1941 - 1957(määramata)Ciems
5Cēsu novads
(Cēsu novads)
1957 - 1962(määramata)Novads
6Rīga
(Rīga)
1925 - 1938(määramata)Pilsēta
7Drabešu pagasts
(Drabešu pagasts, Amatas novads)
1940 - 1941(määramata)Pagasts
8Rīga
(Rīga)
23.09.1997(määramata)Pilsēta
9Tjuhteta
(Tyuhtet, Krasnoyarsk Krai, Russia)
14.06.1941 - 1957(määramata)Ciems
10Baltezera kapi
("Baltezera kapi", Baltezers, Ādažu novads, LV-2164)
28.09.1997(määramata)Kapsēta
11Raunas iela 7, Cēsis
(Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1925(määramata)Ēka, māja
12Amatas pagasts
(Amatas pagasts, Amatas novads)
1912(määramata)Pagasts
13Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1925 - 1934(määramata)Ēka, māja
14Raunas iela 7, Cēsis
(Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1925(määramata)Ēka, māja
15Tjuhteta
(Tyuhtet, Krasnoyarsk Krai, Russia)
1941 - 1957(määramata)Ciems
16Rīga
(Rīga)
1929 - 1932(määramata)Pilsēta
17Rīga
(Rīga)
1932 - 1938(määramata)Pilsēta
18Doma laukums 8, Rīga
(Doma laukums 8, Rīga, LV-1050)
1932 - 1938(määramata)Ēka, māja
19Daugavpils
(Daugavpils, Daugavpils novads)
1938 - 1940(määramata)Pilsēta
20Cēsu novads
(Cēsu novads)
1957 - 1962(määramata)Novads
Melānija Vanaga dzimusi Drabešu pagasta Kalna Sermuļos, lauksaimnieka un lauku bankas grāmatveža Jāņa Šleijas un viņa sievas, Āraišu baznīcas pērmindera meitas Emīlijas Šleijas (dzimusi Ņamis) ģimenē. Atmiņās Melānija Vanaga raksta: "Vārds Melānija – māmuļas sirdī bija izauklēts jau no viņas draudzes skolas laikiem 1890. gados (..) Dzimtais uzvārds – Šleija, it kā mana tēva aizsenču Āfrikas arābu šleju cilts nosaukums. 1905. gada 4. septembrī es piedzimu Cēsu apriņķa Āraišu draudzes Drabešu pagasta Kalna Sermuļos. Saulei lecot un caur rīta logu arī gaiši apsveicot savas Zemes bērnu. Mani saņēma apkārtnē slavenā bērnu ķērāja Ruķeļu Mīļmāte. Turpat bija arī vecmāmuļa Jūlīte no poļu laikos Amatas Jūgās iebēgušo igauņu cilts. Bet kur tēvs? Tēvs Jānis Šleijs bija apdedzis revolūcijā un "ārstējās" cietumā. Mana māte Emīlija Šleija bija Ņamukalna saimnieka un Āraišu baznīcas pērmindera Dāvja Ņama meita. Liesmoja Trakā gada pēdējie mēneši. Manam tēvam Cēsīs piesprieda nāves sodu, bet liktenīga glābēja dēļ pareizticīgo mācītāja personā šo sodu neizpildīja. Māmuļa, braucot tēvu lūkot, no Cēsīm man pārveda šarlaku, bet laupītāji tukšu iztīrīja mājas klēti." (Melānija Vanaga. Mūža raksts. Universitas, Nr.75 (01.07.1995))

1912. gadā Melānija uzsāk skolas gaitas Amatas (Spāres–Doles) pamatskolā, tad mācās M. Neijas sieviešu ģimnāzijā Cēsīs. 1925. gadā beigusi Cēsu vidusskolu un iestājusies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Dziedājusi studentu korī "Dziesmuvara". 1931. gadā apprecējusies ar žurnālistu Aleksandru Vanagu. Jau studiju laikā viņa strādājusi Rīgas apgabaltiesā un arī Zvērinātu advokātu juriskonsultācijā pie Tiesu palātas, taču pēc laulībām nomainījusi darba jomu uz žurnālistiku. "Bet kad tiku sievas godā, Vanags atskurbināja: sievieti nedaiļo ne tiesneša mantija, ne vispār darbošanās noziedznieku pasaulē. Tas gan nebija nekāds ultimāts, tomēr mani prāta balsti saļodzījās. Apgabaltiesu nomainīju ar Radiofona informācijas un reportāžu daļu, tiesu sēžu protokolus – ar rakstiem avīzēs un žurnālos. lebūros žurnālistikā un tur paliku." (Melānija Vanaga. Mūža raksts. Universitas, Nr.75 (01.07.1995))

Strādājusi Latvijas radiofonā un laikrakstā "Brīvā Zeme", bet, kad vīru Aleksandru Vanagu pārceļ uz Daugavpili par "Daugavas Vēstneša" atbildīgo redaktoru, Melānija laikrakstā vada dažas lappuses sievietēm ar nosaukumu "Mājsolim".

1940. gadā viņa no darba tiek atbrīvota, bet 1941. gada 14. jūnijā kopā ar astoņgadīgo dēlu Alni izsūtīta uz Sibīriju, Krasnojarskas novada Tjuhtjetu. Viņas vīrs Aleksandrs Vanags 1942. gadā Sverdlovskā nošauts.

Pēc 16 izsūtījumā pavadītiem gadiem 1957. gadā Melānija Vanaga atgriežas Latvijā, kur dzīvojusi Cēsu rajona Drabešu ciemā un strādājusi par kolhoza gani un sākusi rakstīt. Viņa vākusi materiālus par dzimtā pagasta un tā apkārtnes māju vēsturi, teiku pierakstus, dokumentus. Vākums 100 sējumos daļēji deponēts Nacionālajā bibliotēkā.

Melānija Vanaga atceras: "Kā pārbraucu no Sibīrijas, tā arī sāku ziemā mājā rakstīju, bet vasaras pavadīju, staigājot apkārt ar mugursomu plecos. Neko vairāk man nevajadzēja, nu drusku naudu ceļam un maizei. (..) Daudzi ceļi izstaigāti ar mugursomu plecos. Pa divām nedēļām mežā, siena zārdos gulēju, ogas ēdu, tikai maize bija līdzi. Divi nedēļas es nevienā mājā iekšā nebiju gājusi. Tikai staigāju un staigāju. Bij' jau grūti. Sākumā uz mani šitā ar pirkstu pie pieres rādīja un gaidīja, kad iešu prom, lai netraucēju. Grūti bija savākt materiālus, grūti fotografēt. Bija arī cilvēki, kas man toreiz ļoti palīdzēja, bet tie jau tagad gandrīz visi apmiruši. Gāja visādi, tiku izsmieta, un radi sacīja, nu ko tu iztaisies, kam tas vajadzīgs. Viens otrs tuvinieks teica būtu mazmeitām labāk kaut zeķi noadījusi. Ko viņa ākstās, ko ākstās... Mēs ierodamies pasaulē ar noteiktu dvēseles uzdevumu. Rakstīt ir manu senču vēlējums. Sapratu, ka neviens cits to neizdarīs, citam tas nav pa spēkam." (Melānija Vanaga. ...no savas saules uz senču nesauli. Diena, Nr.199 (26.08.1995))

1991. gadā izdevniecība "Liesma" publicē Melānijas Vanagas pirmo grāmatu "Veļupes krastā" un izdevniecība "Atauga" – Melānijas Vanagas un Astrīdes Ivaskas grāmatu "Ceļi un atceļi".

No 1993. līdz 1999. gadam apgāds "Karogs" publicē Melānijas Vanagas septiņas kultūrvēsturiskās epopejas "Dvēseļu pulcēšana" grāmatas: "Tēva cilts" – 1993; "Mātes cilts" – 1995; "Baiļu birgā" – 1995; "Dziesmuvara" – 1996; "ledzīvoju pasakā" – 1997; "Saules gadi un dzisums" – 1998; "Veļupes krastā" – 1999. Grāmatas stāsta par latviešu tautas vēsturē svarīgiem notikumiem no 17. gadsimta līdz mūsdienām. Plaši atspoguļots 20. gadsimts – Pirmais pasaules karš, Atbrīvošanās cīņas, Latvijas valsts veidošanās un sagrāve, izsūtīto latviešu traģiskais liktenis un varonība, mājās palikušo dzīve. Stāstījumu papildina dokumenti, ļaužu atmiņas, teikas.

1995. gadā Melānija Vanaga apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Mirusi 1997. gada 23. septembrī.

Melānijas Vanagas autobiogrāfiskā grāmata "Veļupes krastā" ir viens no spilgtākajiem Sibīrijas izsūtījuma tēlojumiem latviešu literatūrā. 2010. gadā Latvijas nacionālajā teātrī pēc grāmatas motīviem iestudēta izrāde "Veļupes krastā" (režisors Valters Sīlis), bet 2016. gadā uzņemta filma "Melānijas hronika" (režisors Viesturs Kairišs).

Apraksts sagatavots 2020. gada septembrī. Informāciju sagatavoja Zita Kārkla.

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.