Berta Pīpiņa

lv
Ziņot redaktoram

@@@@: Author (4); Person of reception (10)

Ilustrācijas: Person in photo(5)

NimiBerta Pīpiņa
Dzimtais vārdsZiemele
KopsavilkumsBerta Pīpiņa (1883–1942) – sabiedriskā darbiniece, politiķe, literāte. Viena no 20. gs. pirmās puses redzamākajām latviešu sabiedriski politiskajām darbiniecēm, kura pievērsusies arī sieviešu lomas un tiesību, seksualitātes, abortu, jaunatnes dzimumaudzināšanas u. tml. jautājumu aktualizācijai sabiedrībā. Vienīgā sieviete, kas starpkaru periodā bija Saeimas deputāte un pirmā sieviete, kas bijusi Rīgas domes deputāte un ieņēmusi tajā vairākus atbildīgus amatus. Literatūrā debitējusi 1935. gadā ar romānu "Lejaskrodznieces meitas".
Personiska informācijaDzimusi Bauskas apriņķa Codes pagasta "Spāriņos", kur saimniekojuši un krogu turējuši viņas vecāki Jēkabs un Līze Ziemeļi. Pēc ģimnāzijas beigšanas Bauskā viņa sāka strādāt par mājskolotāju Harkovā, Ukrainā, savukārt vēlāk par pašas nopelnītiem līdzekļiem 21 gadu vecumā devās uz Berlīni, lai turpinātu izglītību pie Dr. Lipmaņa, apgūstot bērnu valodas defektu labošanas metodiku.
Atgriežoties Latvijā, 1910. gadā Berta Pīpiņa (tobrīd vēl Ziemele) apprecējās ar skolotāju, žurnālistu un literatūrkritiķi Ermani Pīpiņu-Vizuli. Laulībā dzimuši trīs bērni – meitas Biruta un Nora un dēls Jānis.

Profesionālā darbība

Sabiedriski politiskā darbība

Pēc Latvijas valsts neatkarības proklamēšanas aktīvi darbojusies dažādās pašvaldībās un sabiedriskajās organizācijās, kā arī politikā – ievēlēta Rīgas domē, pēcāk – Saeimā par deputāti. Īpaši pievērsusies sieviešu lomas un tiesību, seksualitātes, jaunatnes dzimumaudzināšanas jautājumu aktualizācijai sabiedrībā. Par šiem jautājumiem lasījusi lekcijas, uzstājusies priekšlasījumos un konferencēs (uzstājusies Starptautiskās sieviešu savienības kongresos – Vīnē (1930), Stokholmā (1933), Parīzē (1934), Dubrovnikā (1936), Edinburgā (1938)), kā arī publicējusies periodikā.

1927: brošūra "Kā es runāju ar saviem bērniem par dzimumu dzīvi".

Darbība literatūrā

1935: pirmais romāns "Lejaskrodzinieces meitas".
Citātu galerija"Varētu šķist, ka B. Pīpiņa ir revolucionāru ideju paudēja, tomēr publikācijas periodikā un arī romāna ["Lejaskrodznieces meitas"] teksts liecina ko pavisam citu – mērenība, patriarhālo vērtību ne vien respektēšana, bet pat slavēšana un atjaunota iedzīvināšana sabiedrības apziņā kā vēlama un pareiza pretstatā Rietumu brīvdomībai un emancipācijas idejām, kas kardināli atšķiras no "tradicionālajām latviešu vērtībām" [..]
B. Pīpiņas pienesums latviešu literatūrā nav nedz plašs, nedz ļoti vērtīgs, tomēr tas ir būtisks, skatot to laikmeta un dzimumsocialitātes kontekstā, turklāt interesantas ir nianses, kas atklājas romāna "Lejaskrodznieces meitas" un E. Virzas pozitīvisma tradīcijā veidotās poēmas prozā "Straumēni" dialogā un pretstatījumā."

Kušnere, Sigita. Politiķe rakstniecībā – Berta Pīpiņa. Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā, 22. Liepāja: LiePA, 2017, 44. lpp.
"Izceldamās ar lielām runas dāvanām, asām novērošanas spējām un apķērību, Berta Pīpiņa saeimā cienīgi nostājās blakus saviem partijas biedriem, piedzīvojušiem politiķiem — juristiem, kas viņai neliedza savu atzinību kā tautas pārstāvei."

Gailīte, Angelika. Izcila latviete un mocekle. Latvija Amerikā, 1973. 22. sept., 6. lpp.
"Manam sabiedriskam darbam kā sarkans pavediens cauri stiepjas "sieviešu jautājums". To rosīgi šķetināt var tikai sieviešu organizācijās. Tām dažai labai esmu kūmās stāvējusi un skaitos par priekšnieci latvju sieviešu nacionālā līgā. Mans lozungs tur: sievietei ir atkal jāatgūst sabiedrības atziņā dievišķās Madonnas augstumi. Bet ja sieviete tagad izdzīta pelēkās darbdienas maizes peļņā ārpus savas ģimenes, tur viņu aizstāvēt un atbalstīt varēsim tikai pašas saviem kopīgiem spēkiem. Skaitos par ģimenes dzīves mūžīgo vērtību atzinēju un atbalstītāja. Esmu māte trim bērniem un nosodu vienbērnu vai bezbērnu zistēmu. Mēs mātes — nesam sevī mūžības misiju: turpināt cilvēces mūžus, kas klājas zem mums un pacelsies bezgalībā pār mums."

Pīpiņa, Berta. Īss atskats manā dzīvē. Zeltene, 1926, 1. dec., 3. lpp.

SaiknesErmanis Pīpiņš-Vizulis - Husband
Nodarbesajakirjanik
poliitik
kirjanik
public employee
Birth place28.09.1883
Code
Code, Codes pagasts, Bauskas novads
Spāriņu krogs.

Residence1941 (Kuupäev on ligikaudne)
Ģertrūdes iela 69/71, Rīga
Ģertrūdes iela 69/71, Rīga, LV-1011
Education1880–1883 (Kuupäev on ligikaudne)
Misa Parish Dugāne Primary School
Misa
Misa, Vecumnieku pagasts, Vecumnieku novads

1883–1900
Bauska
Bauska, Bauskas novads

Beķera meiteņu proģimnāzija


1904–1908
Berlīne
Berlin, Germany

Apguvusi valodas mācīšanas metodi bērniem ar runas defektiem pie Dr. Lipmaņa Berlīnē.

Working place1901–1904 (Kuupäev on ligikaudne)
Harkova
Kharkiv, Kharkiv Oblast, Ukraine

Mājskolotāja un audzinātāja kādai slimai meitenei.


1919–1925 (Kuupäev on ligikaudne)
Riga City Council
Rīga
Rīga

Deputāte.


1925–1928
Rīga
Rīga
Rīgas pilsētas valdes locekle un trūcīgo apgādāšanas nodaļas vadītāja.

1925–1940
Latvju sieviešu nacionālā līga

Priekšsēdētāja.


1928–1931
Rīga
Rīga

Rīgas pilsētas revīzijas komisijas locekle.


1931–1932
The Saeima of the Republic of Latvia
Jēkaba iela 11, Rīga
Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050

Demokrātiskā Centra deputāte 4. Saeimā.


1934–1940
Mēnešraksts "Latviete"

Izdevēja un redakcijas kolēģijas locekle.


1936–1940
Pīpiņš un Upmanis
Marijas iela, Rīga
Marijas iela, Rīga

Spiestuves īpašniece un vadītāja.


1936–1940
Starptautiskā sieviešu savienība
Vicepriekšsēdētāja.
Participation in organisationsStarptautiskā sieviešu savienība

Rīga
Rīga

Brīvības pieminekļa komitejas locekle.


Rīga
Rīga

Uzvaras laukuma izbūves komitejas locekle.


Rīga
Rīga
15. maija komitejas locekle.

1922–1940
Latvju sieviešu nacionālā līga

1922–1934
Demokrātiskais centrs
Rīga
Rīga

1929–1939
Latvju sieviešu organizāciju padome

Dibinātāja un valdes priekšsēdētāja.

Travelled1904–1909 (Kuupäev on ligikaudne)
Vācija
Germany

1904–1909 (Kuupäev on ligikaudne)
Šveice
Switzerland

1904–1909 (Kuupäev on ligikaudne)
Krievija
Russia
Deported14.06.1941
Tomska
Tomsk, Tomsk Oblast, Russia
Place of death14.11.1942 (Kuupäev on ligikaudne)
Tomska
Tomsk, Tomsk Oblast, Russia
Trūkst precīzu ziņu par nometinājuma vietu un miršanas datumu.





ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Domes 1935. gada 15. novembra lēmumu.
IV šķira
1935

Näitan 20 üksusest 1-20.
#KohtKuupäevTüüpVietas tipsTeksta fragments
   
1Misa
(Misa, Vecumnieku pagasts, Vecumnieku novads)
1880 - 1883EducationCiems
2Bauska
(Bauska, Bauskas novads)
1883 - 1900EducationPilsēta
3Code
(Code, Codes pagasts, Bauskas novads)
28.09.1883Birth placeCiems
4Ģertrūdes iela 69/71, Rīga
(Ģertrūdes iela 69/71, Rīga, LV-1011)
1941ResidenceĒka, māja
5Harkova
(Kharkiv, Kharkiv Oblast, Ukraine)
1901 - 1904Working placePilsēta
6Vācija
(Germany)
1904 - 1909TravelledValsts
7Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Participation in organisationsPilsēta
8Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Participation in organisationsPilsēta
9Berlīne
(Berlin, Germany)
1904 - 1908EducationPilsēta
10Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Participation in organisationsPilsēta
11Krievija
(Russia)
1904 - 1909TravelledValsts
12Šveice
(Switzerland)
1904 - 1909TravelledValsts
13Rīga
(Rīga)
1919 - 1925Working placePilsēta
14Rīga
(Rīga)
1922 - 1934Participation in organisationsPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1925 - 1928Working placePilsēta
16Rīga
(Rīga)
1928 - 1931Working placePilsēta
17Jēkaba iela 11, Rīga
(Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050)
1931 - 1932Working placeĒka, māja
18Marijas iela, Rīga1936 - 1940Working placeIela
19Tomska
(Tomsk, Tomsk Oblast, Russia)
14.06.1941DeportedPilsēta
20Tomska
(Tomsk, Tomsk Oblast, Russia)
14.11.1942Place of deathPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.