Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos

Kommentar hinzufügen

SammlungLU LFMI izdevniecība
TitelLatviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos (Lettisch)
SērijasLatviešu literatūras vēsture
Ergänzende Informationen
Grāmatā izmantots apjomīgu materiālu klāsts no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Volfenbiteles Hercoga Augusta bibliotēkas, Zviedrijas Nacionālās bibliotēkas, Dānijas Karaliskās bibliotēkas, Upsalas Universitātes bibliotēkas, Polijas Nacionālās bibliotēkas un Viļņas Universitātes bibliotēkas.
Monogrāfijā iekļauta arī 16. un 17. gadsimta latviešu dzejas paraugu antoloģija un galveno notikumu hronika, kā arī vārdnīca, kurā skaidroti atsevišķi grāmatniecības, vēstures un poētikas termini. Savukārt LU LFMI mājaslapā pieejams grāmatas pielikums ar senās dzejas un tās izdevumu paraugiem: http://lulfmi.lv/latviesu-dzejas-sakotne.
Kopsavilkuma tulkotāja angļu valodā Margarita Spirida, vācu valodā – Sabīne Jordana.

Publicitātes informācija

Monogrāfijas galvenās atziņas varētu formulēt četrās tēzēs: pirmkārt, latviešu agrīnā dzeja paver plašāku skatu uz laikmetu, latviešu sadzīvi. Uz personībām – tulkotājiem, priesteriem un mācītājiem – un viņu savstarpējām attiecībām; otrkārt, šajā laikā radušies atdzejojumi nav oriģinālu vienkāršojumi, to saturā un izteiksmē jaušams mēģinājums tuvoties latviešu garīgajai pasaulei; treškārt, 16. un 17. gadsimta latviešu dzejas poētika nepārprotami apliecina piederību vēlās renesanses un baroka laikmetam; ceturtkārt, dzejas sākotnes atsevišķas iezīmes atbalsojas latviešu nacionālajā literatūrā līdz pat 20. gadsimtam, savukārt šā laikmeta klātbūtne latviešu kultūrā plašākā nozīmē jaušama joprojām.

Gvido Straube, Dr. hist.: "Māra Grudule ir apskatījusi apjomīgu avotu bāzi un šos materiālus konfrontējusi ar līdz šim veiktajiem pētījumiem par latviešu literatūras vēsturi, tas ļāvis izteikt interesantus apgalvojumus. Pētījumā atklāta savdabīgā 16. un 17. gadsimtam tipiskā autorības problēma, tādējādi, no vienas puses, parādot latviešu dzejas ārējās saknes, no otras, norādot uz katra “starpautora” pirmtiesībām uz attiecīgo sacerējumu. Šis darbs būs noderīgs ne tikai literatūrvēstures pētniekiem, bet arī attiecīgā laikmeta vēsturniekiem."
Ināra Klekere: "Darba galvenā vērtība meklējama autores spējā daudzveidīgo kultūras vēstures faktu materiālu apvienot harmoniskā kopumā ar literāro tekstu analīzi, īpašu uzmanību veltot autoru loka, dzejas formas, tulkošanas un tulkojumam izmantotās oriģinālvielas raksturojumam.” 
Viesturs Vecgrāvis: "Plaši tekstuāli salīdzinājumi atklāj, kā latviešu dzejas rakstītāji meklē tiltus un pārejas, tiecoties būt saprotami sava laika eventuālajam un ne īpaši erudītajam latviešu zemniekam. Blakus tam sniegts intriģējošs vācu baroka dzejnieku māksliniecisko īpatnību un atšķirību raksturojums, kas lieti noder, skatot, kā vispārējās baroka tendences transformējas latviešu lirikas augsnē. Cilvēciski pievilcīgi tēloti arī talantīgākie minētā laikmeta latviešu dzejas autori.

Satura rādītājs

  • Priekšvārds, kurā autore iepazīstina ar šīs grāmatas idejas rašanos un pateicas saviem domubiedriem un atbalstītājiem
  • Saīsinājumu saraksts 
  • Laika skala 
  • Ievads, kurā ir pamatota tēmas izvēle, raksturoti galvenie 16. un 17. gadsimta latviešu dzejas žanri, atrodamas norādes par iepriekšējiem pētījumiem un seno tekstu atveides principiem 
  • 1. nodaļa sniedz ieskatu latviešu kristīgajā dzīvē viduslaikos un izvirza hipotēzi par latviešu līdzdalību baznīcas kultā jau viduslaikos, kā arī analizē līdz šim pilnīgi novārtā atstāto, bet poētikas ziņā aizraujošo priestera Georga Elgera sakārtoto pirmo latviešu katoļu dziesmu grāmatu (1621)
  • 2. nodaļā izklāstīta latviešu luterāņu dziesmu rašanās vēsture, tās centrā – Vidzemes (Rīgas) un Kurzemes latviešu dziesmu grāmatas veidošanās; tajā ar atkāpi lauksaimniecībā pievērsta uzmanība latviešu grāmatu adresāta maiņai. Nodaļu noslēdz ieskats Georga Manceļa tulkotajās garīgajās dziesmās, kā arī pārdomas par to, kāda loma šajā laikā bija dziesmai latviešu draudzēs
  • 3. nodaļā ieskicētas līdzības vācu un latviešu valodas un poētikas pētniecībā un pievērsta uzmanība metafiziskās dzejas veidošanās cēloņiem. Šajā nodaļā stāstīts par latviešu baroka dzejas pārsteidzošo strofu dažādību un piesaukts Andrejs Upīts
  • 4. nodaļā pievērsta uzmanība Kristofora Fīrekera oriģināldzejas un atdzejojumu mākslai – skaņu spēlēm un deminutīviem, kā arī Sapfo strofai, aleksandrietim, eteostiham un akrostiham; norādīts uz latviešu aforistiskās dzejas sākumiem un pieminēti Fīrekera laikabiedri kurzemnieks Gerhards Remlings un atdzejas tradīcijas turpinātājs Nikolajs Hespe
  • 5. nodaļā sniegts ieskats Dundagas mācītāja Johana Višmaņa dzīvē un pirmajā latviešu poētikā (1697), kā arī vilktas paralēles ar Jura Alunāna “Dziesmiņām” (1856); te stāstīts par Višmaņa un Bīnemaņa kopkrājumu “Kukuru un Mežmuižas draudzu dziesmu grāmatiņa” (1714) un par pirmās latviešu pretalkohola dziesmas rašanos
  • 6. nodaļā raksturota latviešu dzeja Vidzemē 17. gadsimta otrajā pusē – pārlūkoti Bībeles tulkotāja Ernsta Glika dzejoļi latviešu, vācu un krievu valodā, valodnieka Liborija Depika asprātīgie latviešu frazeoloģismiem piebārstītie un zemnieku sadzīvei tuvinātie atdzejojumi un Depkina kolēģu Andreasa Baumaņa un Kristiāna Lauterbaha devums garīgo dziesmu laukā
  • 7. nodaļas centrā ir Svante Gustavs Dīcs, daža viņa gara pasaules šķautne, dažs baznīcas funkcionāra darbības aspekts un rosīgā atdzejotāja darbība. Šajā nodaļā analizēti pirmie atdzejojumi no zviedru valodas, kā arī, baroka laikmeta izskaņai tuvojoties, sperts solis apgaismības virzienā
  • 8. nodaļā ir ieskats latviešu laicīgās dzejas sākotnē: tā veltīta pirmajiem gadījuma jeb veltījuma, svinību jeb okazionālajiem dzejoļiem latviešu valodā; šie teksti, kaut maz zināmi un maz pētīti ir formas, valodas un izteiksmes ziņā tikpat daudzveidīgi, nepilnīgi un neskaidri, kā to žanra apzīmējums
  • Antoloģija ietver trīsdesmit 16. un 17. gadsimta latviešu dzejas paraugus
  • Nobeigums
  • Hronikā reģistrēti galvenie notikumi 16. un 17. gadsimta latviešu dzejas attīstības gaitā 
  • Vārdnīcā izskaidroti atsevišķi grāmatniecības, vēstures un poētikas termini
  • Literatūra
  • Personu rādītājs
  • Summary
  • Zusammenfassung

VerlagInstitute of Literature, Folklore and Art (UL)
FormatBuch
Art der AusgabeOriginalwerk
ISBN9789984893259
Linkhttp://lulfmi.lv/latviesu-dzejas-sakotne
KategorienŽanri / Zinātniskie darbi / Zinātniskā darba nozare / literatūrzinātniskie darbi
Žanri / Zinātniskie darbi / Zinātniskā darba tips / monogrāfija
AuthorMāra Grudule
TranslatorMargarita Spirida
Sabīne Jordana
EditorLigita Bībere
ArtistKrišs Salmanis
Person of receptionJohans Višmanis
Gerhards Remlings
Bernhards Vilhelms Bīnemanis
Georgs Mancelis
Liborijs Depkins
Svante Gustavs Dīcs
Georgs Elgers
Kristofors Fīrekers
Kristiāns Lauterbahs
Ernsts Gliks
Dateien
Publishing year/ place00.04.2017
Rīga
Rīga
Stichworte
Zeige 1-1 von 1 Eintrag.
#OrtDatumTypKategorieVietas tipsFragment des Textes
   
1Rīga
(Rīga)
31.03.2017Publishing year/ placeNicht angegebenPilsēta

:Nav norādīta kategorija
http://lulfmi.lv/files/gramatas/2017-Grudule-Mara-Latviesu-dzejas-sakotne-Antologija.pdf

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.