Jānis Rokpelnis

lv
Ziņot redaktoram

Werke: Author (69); Atdzejotājs (4); Compiler (1); Editor (47); Author of the comment (9); Person of reception (72)

Illustrationen: Person in photo(1)

NameJānis Rokpelnis
PseudonymJānis Kanālmalietis
ZusammenfassungJānis Rokpelnis (1945) – dzejnieks, atdzejotājs. Dzimis Rīgā rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Studējis psiholoģiju un filozofiju Ļeņingradas universitātē (1963–1969), studijas beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē (1981). Strādājis Mākslas muzejā, Rīgas kinostudijā, izdevumos "Literatūra un Māksla", "Avots", "Jaunās Grāmatas", "Labrīt" un "Karogs". Bijis docētājs Latvijas Kristīgajā akadēmijā, dzejas konsultants Rakstnieku savienībā, 2004. gadā vadījis dzejas meistardarbnīcu. Dzejoļu krājumi: "Zvaigzne, putna ēna un citi" (Liesma, 1975), "Rīgas iedzimtais" (Liesma, 1981), "Vilciens no pilsētas R." (Liesma, 1986), "Līme" (Liesma, 1991), "Klātbūtne" (izlasē "Lirika", Atēna, 1999), "Vārti" (izlasē "Dzeja", Atēna, 2004), "Nosaukums" (Neputns, 2010), "Post factum" (Neputns, 2015), "Tīmeklītis" (Neputns, 2019). Dzeja izdota arī trīs izlasēs: "Lirika" (Atēna, 1999), "Dzeja" (Atēna, 2004) un izlase bilingvālajā Samta sērijā (Neputns, 2014). Sarakstījis arī virkni prozas darbu: dokumentālo garstāstu "Modus" (2000), romānus "Virtuālais Fausts" un "Muzejs" (2017), eseju krājumus "Rīgas iedzimtie", "...jeb Dievs nav mazais bērns", "Rīgas iestaigāšana", Knutam Skujeniekam veltītu monogrāfiju "Smagi urbjas tinte" (2006). Kopā ar Arnoldu Burovu rakstījis scenārijus leļļu filmām; radījis libretu muzikālajai izrādei "Meistars Aleksandrs" (Dailes teātris, 2002). Publicējis rakstus, esejas un recenzijas periodikā. Atdzejojis Aleksandra Bloka, Inokentija Aņņenska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha, Semjona Haņina dzeju; arī Jāņa Rokpeļņa dzeja atdzejota vairāk nekā 20 valodās. Ilgus gadus bijis dzejas konsultants un dzejas redaktors. Nozīmīgākie apbalvojumi: laikraksta "Padomju Jaunatne" prēmija par gada labāko pirmo dzejas krājumu (1976), Dzejas dienu balva (1981), Baltijas Asamblejas balva (2000), Aleksandra Čaka prēmija (2001), Literatūras gada balva (2004), žurnāla "Latvju Teksti" Dzejas dienu balva un Ojāra Vācieša literārā prēmija (abas 2010, par dzejoļu krājumu “Nosaukums”), Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā (2013), Latvijas literatūras Mūža balva (2016).
Persönliche InformationFriča Rokpeļņa dēls.
Professionelle Tätigkeit

Literārā darbība

1968: pirmā publikācija – dzejoļu kopa "Pirmais zieds" žurnālā "Karogs" (Nr. 10).
1973: dzejas kopa jauno dzejnieku krājumā "Acis" (Liesma).

Dzeja

1975: "Zvaigzne, putna ēna un citi" (Liesma).
1981: "Rīgas iedzimtais" (Liesma).
1986: "Vilciens no pilsētas R." (Liesma).
1991: "Līme" (Liesma)
1999: "Klātbūtne" (izlasē "Lirika", Atēna).
2004: "Vārti" (izlasē "Dzeja", Atēna).
2010: "Nosaukums" (Neputns).
2015: "Post factum" (Neputns).
2019: "Tīmeklītis" (Neputns).

Dzejas izlases

1999: "Lirika" (Atēna).
2004: "Dzeja" (Atēna).
2014: "Dzejas izlase = Selected poems" bilingvālajā Samta sērijā (Neputns).

Dzeja bērniem

2015: "Iedomīgā radiniece" sērijā "Biki buks" (Liels un mazs).

Atdzejojumi citās valodās

1974: atdzejojumi ukraiņu valodā grāmatā "Бурштинові береги" (atdzejotājs J. Serdjuks, Київ: Молодь).
1980
: atdzejojumi dāņu valodā grāmatā "11 Lettiske Digtere" (atdzejotājs Per Nielsen, København: Husets Forlag).
1991: dzejas izlase krievu valodā "Абориген Риги" ("Rīgas aborigēns", Rīga: Лиесма).
1997: atdzejojumi vācu valodā grāmatā "Sonnengeflecht" (Rīga: Nordik).
1997: atdzejojumi ukraiņu valodā grāmatā "З Латвійського берега" (atdzejotājs Jurijs Zavgarodnijs, Київ: [bez izdevniecības]).
1997: atdzejojumi igauņu valodā grāmatā "Lıti uuema luule valimik" (Tallinn: Eesti Raamat).
1997
: atdzejojumi zviedru valodā grāmatā "Nıra röster över vatten" (atdzejotājs Juris Kronbergs, Stockholm: En bok för alla).
1998: atdzejojumi bulgāru valodā grāmatā Сърце на тротоара" (atdzejotājs Zdravko Kisjovs, Добрич: Сагитариус).
2000: atdzejojumi krievu valodā grāmatā "Молния в камне = Zibens akmenī" (Rīga: Tapals).
2001: atdzejojumi angļu valodā grāmatā "All birds know this" (atdzejotāji Ieva Lešinska, Gunars Saliņš, Rīga: Nordik).
2001: atdzejojumi čehu valodā grāmatā "Les duší: antologie lotyšské poezie 19. a 20. století" (atdzejotājs Radegasts Paroleks, Praha: Bohemika).
2002: atdzejojumi franču valodā grāmatā "Pieds nus dans l'herbe = Pļavās kailām kājām" (atdzejotāja Rose-Marie François, Amay: Maison de la poésie).
2004
: atdzejojumi lietuviešu valodā grāmatā "Krintanti akimirka" (atdzejotājs Arvydas Valionis, Vilnius: Petro ofsetas).
2005: dzejas izlase lietuviešu valodā "Lyrika" ("Lirika", atdzejotājs Vladas Braziūnas, Vilnius: Petro ofsetas).
2006: atdzejojumi čehu valodā grāmatā "Antologie současné lotyšské poezie" (atdzejotāji Radegasts Paroleks, Pāvels Štolls, Praha: Agite/Fra).
2006: atdzejojumi krievu valodā grāmatā Сергей Морейно, Улдис Берзиньш, Янис Рокпелнис "Странные пары на берегу Ostsee" (atdzejotājs Sergejs Moreino, Rīga: Neputns).
2007
: atdzejojumi ukraiņu valodā grāmatā "З Латвійського берега: мала антологія латиської поезії = No Latvijas krastiem: mazā latviešu dzejas antoloģija" (atdzejotājs Jurijs Zavgarodnijs, Lviv: Кальварія).
2007: atdzejojumi turku valodā grāmatā "Uğursuz" 13’ler" (atdzejotājs Ataol Behramoğlu, Istanbul: Komşu).
2008: atdzejojumi zviedru valodā grāmatā "Ord och steg: Lettland diktar" (atdzejotājs Juris Kronbergs, Stockholm: Tranan).
2008
: atdzejojumi krievu valodā grāmatā Uldis Bērziņš, Jānis Rokpelnis "Hevisaida sfēra = Сфера Хевисайда" ((atdzejotājs Sergejs Moreino, Riga: Karogs).
2008
: atdzejojumi bulgāru valodā grāmatā "Антология на съвременната латвийска поезия" (atdzejotāja Aksinija Mihailova, Sofia: Foundation of Bulgarian Literature).
2009
: atdzejojumi itāļu valodā grāmatā Gilberto Isella, Jānis Rokpelnis "Lugano incontra Riga = Rīga satiek Lugānu" (atdzejotājs Gilberto Isella, Lugano: Giampiero Casagrande).
2013: dzejas izlase franču valodā "L’aborigène de Riga" ("Rīgas aborigēns", atdzejotājs Alain Schorderet; Montpellier: Editions Grèges).
2014: dzejas izlase angļu valodā "Dzejas izlase = Selected poems" bilingvālajā Samta sērijā (atdzejotāja Margita Gailītis, Rīga: Neputns).
2016: atdzejojumi gruzīnu valodā grāmatā "Terra Mariana" (atdzejotājs Rauls Čilačava).

Jāņa Rokpeļņa darbi atdzejoti apmēram 20 valodās, to vidū angļu, vācu, franču, zviedru, norvēģu, dāņu, lietuviešu, baltkrievu, ukraiņu, bulgāru, gruzīnu, čehu valodā.

Proza

1999: romāns "Modus" (žurnālā "Pastaiga", 1999, Nr. 11, 12, 2000, Nr. 1–12).
2008: romāns "Virtuālais Fausts" (Neputns).
2010: stāsts "Vagons" (grāmatā "Stāsti: prozas lasījumi klātienē un neklātienē 2009–2010" (Dienas Grāmata).
2017: romāns "Muzejs" (Neputns).

Esejas, publicistika

1997: "Rīgas iedzimtie" (Nordik).
2003: "...jeb Dievs nav mazais bērns" (Neputns).
2006
: monogrāfija "Smagi urbjas tinte" par Knutu Skujenieku (Pētergailis).
2007: eseja "Bībeles motīvi Vizmas Belševicas dzejā" (grāmatā "Dvīņu zīmē: Vizmas Belševicas nozīme latviešu literatūrā un vēsturē", Karogs).
2012: "Rīgas iestaigāšana" (Mansards).

Darbība kinodramaturģijā

19751978: redaktors spēlfilmām "Paradīzes atslēgas" (1975), "Mans draugs nenopietns cilvēks" (1975), "Dāvanas pa telefonu" (1977), "Atspulgs ūdenī" (1977), "Pavasara ceļazīme" (1978) (Rīgas kinostudija).
1976
: scenārijs animācijas leļļu filmai "Umurkumurs" (pēc Aleksandra Čaka darbu motīviem; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1977: scenārijs animācijas leļļu filmai "Kozete" (pēc Viktora Igo romāna "Nožēlojamie" motīviem; kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1978: scenārijs animācijas leļļu filmai "Vanadziņš" (pēc Viļa Lāča stāsta motīviem; kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1981: scenārijs animācijas leļļu filmai "Bimini" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1982: scenārijs animācijas leļļu filmai "Labuma meklētājs" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1985: scenārijs animācijas leļļu filmai "Vecā sētnieka piedzīvojumi" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1986: scenārijs animācijas leļļu filmai "Papiņš" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1987: scenārijs animācijas leļļu filmai "Brālītis" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1988: scenārijs LPSR Izglītības ministrijas pasūtījuma filmai "Aleksandrs Čaks" (režisors Andrejs Apsītis, Rīgas kinostudija).
1988: scenārijs animācijas leļļu filmai "Gaidīšu tevi" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1989: scenārijs animācijas leļļu filmai "Mana paradīze" (pēc Aleksandra Čakas dzejas motīviem; kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1988–1993: teksta autors kinohronikas žurnāliem "Padomju Latvija" (1988, Nr. 14, Rīgas kinostudija),"Latvijas hronika" (1990, Nr. 5; 1991, Nr. 7, 14, 19, 32/33,
Rīgas Dokumentālo filmu studija), "Māksla" (1993, Nr. 2, Rīgas Dokumentālo filmu studija).

Darbība citās mākslas nozarēs

1970: sakārtotājs un priekšvārda autors gleznotāja Valda Kalnrozes izstādes katalogam.
1972: sakārtotājs un priekšvārda autors gleznotāja Kārļa Melbārzda izstādes katalogam.
2001: teksts Leona Baloža fotoalbumam "Rīga dimd".
2002: librets muzikālai izrādei "Meistars Aleksandrs" (pēc Aleksandra Čaka dzejoļu krājuma "Iedomu spoguļi" motīviem; komponists Zigmars Liepiņš, Dailes teātris).
2008: teksta autors Intas Rukas fotoalbumam "Amālijas iela 5a = Amālijas Street 5a" (kopā ar Irēnu Bužinsku un Intu Ruku; Neputns).
2014: teksts Leona Baloža fotoalbumam "Rīga. Panorāmas = Riga. Panoramas = Riga. Panoramen = Рига. Панорамы".

Cittautu autoru darbu tulkojumi

Kopā ar citiem atdzejojis no kr. valodas A.Bloka "Liriku" (1980), M.Cvetajevas "Liriku" (1982), I. Aņņenska (arī sast. krāj. "Klusās dziesmas", 1986), N.Tihonova "Lapkritis" (1988, arī sast.),N.Rēriha "Morijas puķes" (2001) un no turkmēņu val. parindeņiem Mahtimguli "Cik dziļas dzīles pasaulei" (1983).
2003: Semjons Haņins "Tikko" (kopā ar citiem atdzejotājiem; Neputns, Орбита).
2017: Semjons Haņins / Ханин, Семен "Bet ne ar to / Но не тем" (kopā ar citiem atdzejotājiem; Neputns).

Galerie der Zitate

Par Jāņa Rokpeļņa daiļradi

"Rokpeļņa dzejai raksturīga pilsētnieka garīgā pasaule, viņa dzejas centrā ir estēts un skeptiķis, tā ir nepiepildītas mīlestības un telpas, groteskas un paradoksu dzeja ar sāpīgu ironiju, atsvešinātību. Ar krājumu "Līme" iezīmējas kvalitatīvi jauni jēgas meklējumi, tā ir atjaunota par kādu blakus esošu realitāti un lēnu tuvošanos tai. Vēlākajos dzejoļos šī jaunā realitāte konkretizējas Dieva esamības atzīšanā.
Eseju krājumā "Rīgas iedzimtie" (1997) īpatnējā pasaules redzējumā un stilistikā savijas Rīgas radošās inteliģences un pilsētas likteņstāsti."

Kalniņa, Ieva. Jānis Rokpelnis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 489., 490. lpp.

"Par Jāni Rokpelni var uzrakstīt ar aizvērtām acīm. Par spilgto grāmatu "Zvaigzne, putna ēna un citi" (1975) ar neierastas estētikas strāvām. Par "Rīgas iedzimto" (1981) u.c. Viņš, būdams garā un miesā stiegrains, uzcītīgi tēsis savus klasiskos, traģiski ironiskos pantus. Dzejnieks ir saņēmis Latvijā iespējamās dzejas balvas, arī Baltijas asamblejas balvu, viņa dzeja tulkota daudzās valodās. Gadu desmitiem Rokpelnis bijis dzejas konsultants un jauno dzejnieku audzinātājs. Rokpelni saista gan literārais process un kolēģu daiļrade, gan laika zīmes. Laikabiedri portretēti viņa eseju grāmatās, romānā un grāmatā par Knutu Skujenieku."

Aivars Eipurs, Jānim Rokpelnim saņemot Mūža balvu Latvijas literatūrā 2016, www.laligaba.lv

"Jānis Rokpelnis, jau sākot ar savu debiju 1975. gadā, vienmēr rakstījis to, kas nepieciešams katrai pilnvērtīgai literārajai kultūrai, – viņš nesaudzīgi dekonstruējis mūsu valodu un līdz ar to arī realitātes uztveri. Rezultāts – it kā atsvešinātas, ironiskas un brīžiem pat ciniskas rindas, kas paplašina priekšstatu par dzeju un atgādina, ka patiesība ir pagalam nestabila – te tā pazib, te atkal zūd. Līdzīgu efektu rada arī viņa esejas un proza. Tomēr Rokpelnis ne tikai daudz un trāpīgi rakstījis. Viņš latviešu literatūrā nozīmīgs arī kā dzejas redaktors, kurš palīdzējis noslīpēt ne vienu vien krājumu un iedrošinājis (vai arī laicīgi sabaidījis) vairākus jaunos talantus. Tēlaini izsakoties, Rokpelnis ir kā ēna, kas krīt no latviešu dzejas pleciem."

Artis Ostups, Jānim Rokpelnim saņemot Mūža balvu Latvijas literatūrā 2016, www.laligaba.lv

"Dzejas iedzimtais, kura poētiskie teksti iemūžināti arī bilingvālajā samta sērijā. Viņa dzejas redze un pieredze māca gribošajiem dzejas rakstītājiem pievienoties varošo kategorijai. Skolotājs, Meistars, Dzejnieks, kas iedvesmo un kas uzrunā. Kuru dzird, saprot un mīl."

Liega Piešiņa, Jānim Rokpelnim saņemot Mūža balvu Latvijas literatūrā 2016, www.laligaba.lv

Par 13 dzejoļu kopu jauno dzejnieku krājumā "Acis" (1973)

"[Jāņa Rokpeļņa] dzejoļos saista paradoksālisms, zināms provokatorisks parodiskums. Rokpelnis parodē ne tikai literatūras tendences un stilistiku. Viņa parodiskums, kas ir viens no izteiksmes līdzekļiem, skar arī ļaužu pašsaprotamos, bet domāšanas un pieredzes nepārbaudītos atziņveidīgos sakāmvārdus, pateicienus, plašāk ņemot – parasto, stereotipo domāšanu. Rokpelnim nekas nav gatavs, visu viņš grib uztaustīt, izgaršot pats. (..)
Tradicionālie putni, lapas, koki un sniegi Rokpeļņa dzejā parādās īpašās attiecībās. Un šī organiskā izteiksme vēlreiz liecina, ka ne jau poētisko aksesuāru izvēles ēverģēlībās top dzejnieka īpatnība, ne oriģinālā pasniegumā, bet gan dzejas domas, dzejas emocijas dabiskā attīstībā. Dzejolis par cilvēkiem, kas “caurstaigājami pavasarī”, ir ne tikai poētiski precīza metafora, bet vispirms – jūtīguma, cilvēka ievainojamības atklājums no iekšienes savdabīgā, rokpelniski pārsteidzošā tēlainībā."

Čaklais, Māris. Saule rakstāmgalā. Rīga: Liesma, 1975, 153., 154. lpp.

Par eseju grāmatu "Rīgas iestaigāšana" (2012)

"Jānis Rokpelnis Dzintaru Sodumu uzskata par savu prozas skolotāju un neslēpj, ka sodumiskās mācības iespaidā ir tapuši kā sākotnējie "Rīgas iedzimtie", tā vēlākie "Rīgas iestaigāšana". Rokpelnis apliecina sevi kā jauna žanra – dokumentālās dzejprozas – aizsācēju un kopēju, valodiski žirgti un ritmiski precīzi sapludinot pilsētu ar cilvēkiem. Savus varoņus – Latvijas kultūras personības – viņš atklāj caur Rīgas ielām un namiem laika ritējumā, bet pilsēta atplaukst vēsturisku detaļu burvībā un garšā, atspoguļojoties autora un viņa pastaigu biedru acīs. Literāri spožs un novatorisks veikums."

Gundega Blumberga
SaiknesFricis Rokpelnis - Vater
NodarbesDichter
Birth time/place02.10.1945
Rīga
Rīga
Education1963
mācījies
beidz Rīgas 2.vidusskolu

1980
studējis
studijas sācis Ļeņingradas universitātē 1963-1969.
beidz LVU Vēstures un filozofijas fakultāti

1963–1965
studējis
studē Ļeņingradas universitātes Filozofijas fakultātē psiholoģiju

1965–1969
studējis
studijas beidz LVU 1980.
studē Ļeņingradas universitātes Filozofijas fakultātē filozofiju
PreiseDzejas dienu balva
Rīgas iedzimtais
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Rīgas iedzimtais".
Dzeja
1982

Baltijas Asamblejas balva
Balva piešķirta par 1999. gadā izdoto dzejas izlasi "Lirika".
literatūra
2000

Aleksandra Čaka balva
2001

Annual Latvian Literary Award
Dzeja
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Vārti".
Dzeja
2005

Žurnāla "Latvju Teksti" dzejas balva
Nosaukums
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Nosaukums".
Dzeja
2010

Ojāra Vācieša prēmija
Nosaukums
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Nosaukums".
2010

Dzintara Soduma balva
Rīgas iestaigāšana
Balva piešķirta par grāmatu "Rīgas iestaigāšana".
2013

Ojāra Vācieša prēmija
Post factum
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Post Factum".
2015

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
Atzinības raksts piešķirts par mūža ieguldījumu Latvijas literatūrā, radot izcilus darbus dzejā un prozā, kā arī veicinot jauno autoru daiļrades attīstību.
2015

Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas literārā balva ''Sudraba tintnīca''
Post factum
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Post Factum".
Dzeja
2016

Annual Latvian Literary Award
Balva piešķirta par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā, radot augstvērtīgus literāros darbus dzejā un atdzejā.
Mūža balva
2016


:Nav norādīta kategorija
Zeige 1-1 von 1 Eintrag.
#OrtDatumTypVietas tipsFragment des Textes
   
1Rīga
(Rīga)
02.10.1945Birth time/placePilsēta

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.