Sudrabu Edžus

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

@@@@: Darba autors (49); Tulkotājs (2); Recepcijas persona (5)

Ilustrācijas: Person in photo(1)

ІмяSudrabu Edžus
Personiska informācijaSUDRABU Edžus (īst. v. Eduards Morics Zilbers; 1860.11.IX Meņģeles pag. Siliņos - 1941.30.I Maskavā, urna novietota Raiņa kapos Rīgā) - rakstnieks.
Dz. skolotāja ģim. 1872-76 māc. Madlienas draudzes sk., 1876-78 Aderkašu pareizticīgo draudzes skolā. 1878-82 S.E. māc. Baltijas skolotāju seminārā Rīgā un pievērsās lit. - tulkoja, rakstīja dzeju un prozu.
Pirmais public. dzejolis "Pieguļnieks" laikr. "Balss" 1881.1./13.VII. Pēc semināra beigšanas S.E. strād. par palīgskolotāju Dzērbenes draudzes sk., ko vadīja sab. darb. un literāts T. Gailītis-Gaidulis. 1884 IX S.E. pārcēlās uz Ufas gub., kur līdz 1887 strād. par skolotāju latv. kolonijā "Austrumciems". Šajā periodā S.E. pievērsās gk. liroepikas žanram - sar. poēmas "Ķeistuta loms", "Lietavas virsaitis", "Priedule" (visas per. 1885), kurās tēlota Lietuvas varoņu cīņa ar vācu feodāļiem. 1887 S.E. atgriezās Ljā un 1888-1906 strād. par pārzini Gramzdas min-jas skolā. Šajā periodā sar. poēmas "Atmiņas par divām dzimtām, veco Dūdaku un mani pašu" (per. 1898, pārstrādāts izd. 1921), "Kā Petrs izlīga ar Mozu" (per. 1899) u.c.
90. gados periodikā public. S.E. reālist. stāsti "Pēteris Kains" (1894), "Kā gāzenieši tika pie jauna skolas nama" (1896) u.c., kuros attēlota enerģisku tautskolotāju cīņa ar tumsonību un sadzīves nebūšanām. Tradicionāli reālpsiholoģiski S.E. veidojis lauku tipu portretus ("Dienišķā maize", 1896, "Galiņa tēvs", 1898); ped. pieredze devusi vielu skolas dzīves ainām. Vairākos stāstos izteikti moralizējoša tendence - "Labi bērni" (1899), "Viņu kundziņš" (1900), "Šlaums Leibovičs" (1913) u.c. Vērtīgākā S.E. prozas daļa ir jaunatnei veltītie stāsti: "Dullais Dauka" (1900), "Pusmāsas dēls" (1904), "Kaukšķītis" (1912; visi per.). Tajos psiholoģiski pārliecinoši rādīta neordināras, jūtīgas personības veidošanās, tās sadursme ar s-bas neizpratni un naidu. Labākajos S.E. stāstos akcentēta doma par personības brīvas, dabiskas attīstības nepieciešamību. Gramzdā dzīvojot, S.E. tulk. poļu klasiķu darbus: A. Mickeviča poēmu "Konrads Vallenrods" (1896) un "Pans Tadeušs" (1899) fragmentus, L. Kondratoviča poēmu "Marģers" (1899), H. Senkeviča romānu "Krustneši" (1901; visi per.). 1905 S.E. bija aktīvs rev. kustības dalībnieks, tāpēc 1906 bija spiests Lju atstāt. Viņš dzīv. Ufā, Ņižņijtagilā, Permā un citur. 1907-18 strād. par skolotāju Baku un atsāka lit. darbību, tulkojot Ļ. Tolstoja, A. Čehova, V. Garšina, N. Gogoļa rakstus, ko izdeva apgāds "Dzirciemnieki". Īpašu S.E. darbu ciklu veido t.s. emigrantu stāsti: "Svešumā", "Aizpieters" (abi 1910), "Grūtsirdība", "Zem dienvidu debesīm" (abi 1911), "Komūnā" (1914; visi per.). Daļēji autobiogr. stāstos S.E. tēlojis latv. dzīvi Sibīrijā un Kaukāzā, rādot 1905. g. rev. cīnītājus reakcijas apstākļos.
1920 S.E. strād. Maskavā par vācu val. lektoru Pokrovska Strādnieku fak., 1921 pārcēlās uz Pleskavu un darbojās izdevn. "Spartaks" par korektoru. Pēc tam S.E. bija vācu val. lektors Rietumtautu komun. univ. latv. nod. Petrogradā; iestājās Petrogradas univ. un stud. valodniecību. Veselībai nelabvēlīgā klimata dēļ S.E. atgriezās Pleskavā, kur strād. par korektoru, vēlāk audzinātāju P. Stučkas latv. skolā. No 1924 S.E. dzīv. Maskavā, kur bija Latvju izdevniecības korektors, vēlāk pievērsās vienīgi lit. darbībai. Stāstos "Vecā režīma lāstā" (per. 1921), "Divticībnieki", "Hameleons", "Ierēdņa dvēsele" (visi per. 1922), "Maitas putni" (1923) S.E. tēlojis dažādu šķiru dzīvi jaunajos pad. varas apstākļos, satīriski veidojot plašu tipu panorāmu, parādot latv. bēgļu atgriešanos no Kaukāza uz Lju. Izdoti divi rom. dzejā "Pirms vētras" (1922) - par 1905. g. rev. un "Dumbrienā" (1933) - par dzīvi Ljas Rep. Šā posma S.E. dzejā daudz deklaratīvu, mākslin. nenozīmīgu darbu, kuros viņš centies atsaukties uz pad. dzīves aktualitātēm (Dņeprostroja cēlāji, Kolomovas trieciennieki u. tml.).
S.E. miris Maskavā; urna ar viņa pelniem pārvesta uz Rīgu un novietota Raiņa kapu sienā.
Kopoti raksti 6 grām. (Maskavā, 1925-36, nepab.), Raksti 5 sēj. (1969-73, lit. 5. sēj.), "Izlase" (1952).
L. Vīksne P. Sudrabu Edžus dzīve un darbs. Maskava, 1935; Rudzītis M. Sudrabu Edžus // Karogs, 1941, 2; Niedre J. Sudrabu Edžus dzīve un darbi // Sudrabu Edžus. Izlase. R., 1952; Sudrabu Edžus. Autobiogrāfiski raksti un atmiņas // Kop. r. R., 1970. 3. sēj.; Upīts J. Sudrabu Edžus dzīve un darbs // Turpat. R., 1973. 5. sēj.
I.Treimane
Nodarbesauthor
educator
Dzimšanas vieta11.09.1860
Izglītojies
studējis
Veselībai nelabvēlīgā klimata dēļ spiests studijas pārtraukt, atgriezies Pleskavā.
valodniecību Petrogradas universitātē

1872–1876
mācījies
Madlienas draudzes skolā

1876–1878
mācījies
Aderkašu pareizticīgo draudzes skolā

1878–1882
mācījies seminārā
Semināra laikā pievērsies literatūrai - tulkojis, rakstījis dzeju un prozu.
mācījies Baltijas skolotāju seminārā Rīgā
Miršanas vieta30.01.1941
Apglabāts
Urna novietota Raiņa kapos.

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.